Finan?u izglitiba vai ka runat ar bernu par naudu un iemacit pareizi ar to rikoties
Edgars Auzin?
?i gramata ir seminars vecakiem, kuri velas, lai vinu berns pieaugu?o dzive butu finansiali labklajigs. No gramatas uzzinasiet, ka iemacit bernam novertet naudu un gudri ar to saimniekot gimene, ka padarit naudas taupi?anas procesu bernam interesantu un aizraujo?u, ka un kadus finan?u paradumus veidot, ka attistit nepiecie?amas finan?u prasmes. Gramata vecaks atradis ne tikai temas apsprie?anu, bet ari praktiskus uzdevumus, speles bernam, ieteikumus par ikvienam pieejamo materialu izmanto?anu finan?u izglitiba.
Edgars Auzin?
Finan?u izglitiba vai ka runat ar bernu par naudu un iemacit pareizi ar to rikoties
1. nodala. Finan?u izglitiba. Par ko?
Visticamak, atbilde uz jautajumu “Kapec nepiecie?ama finan?u izglitiba?” tu pats to zini.
Jebkura gadijuma jums ?kiet, ka jus jau sen nevarat uzlikt atbildibu par savu pa?reizejo un nakotnes labklajibu kadam citam: valstij, vecakiem, darba devejiem, un ?o sarakstu var turpinat. Lai gan no veca ieraduma, iespejams, dazreiz jus patie?am velaties.
Musu finansialais stavoklis patiesiba ir rezultats musu spejai gut ienakumus un gudri parvaldit nopelnito naudu, lai sasniegtu savus finan?u merkus. Lai ka mums gribetos domat citadi – ak vai! – atbildiba ir uz mums. Attiecigi, kad musu berni izaugs, vini pa?i bus atbildigi par savu labklajibu.
Turklat mes pamazam parejam no paterina laikmeta laikmeta, kura speja gudri parvaldit savu naudu ir vertiga prasme. Tas "nak mode", jo ne velti finan?u pratiba klust par istu tendenci.
Godigi sakot, es sliecos uzskatit, ka musdienu vecakiem vairs nav lielas izveles, vai macit bernam finan?u pratibu vai ne. Musu dzives realitate ir tada, ka finan?u prasmes bernam ir vienkar?i nepiecie?amas vina turpmakajai dzivei, un finan?u izglitiba klust par pilnvertigu berna audzina?anas sastavdalu lidz ar vina intelektualo, fizisko, rado?o un personigo attistibu.
Kuram, jusuprat, pieaugu?a vecuma ir lielakas izredzes klut par finansiali nodro?inatu cilveku: pusaudzim, kuram konta ir uzkrajumi un kur? sper pirmos solus investicijas, vai pusaudzim, kuram ir grutibas parvaldit pat nelielu naudas summu?
"Vai ir berni, kas iegulda?" – jus varetu domat. Protams, ir. Jau tagad ir diezgan daudz bernu, kuriem ir savi uzkrajumi un pieredze investicijas. Vai velaties, lai jusu berns butu viens no viniem?
Daudzi dzivesstasti ir pieradiju?i, ka berns, kuram kop? bernibas ir izveidoju?ies noteikti ieradumi rikoties ar naudu, pieaugu?a vecuma ir finansiali veiksmigaks. Pat ar videjiem ienakumiem vin? var istenot savus sapnus, vienkar?i tapec, ka zina, ka parvaldit nopelnito.
Daudzi uzskata, ka berna audzina?ana finansiali ir parak ilga un gruta, laiki mainas, un berns pieaugu?a vecuma visu sasniegs pats. Varbut vin? to sasniegs… Kas zina… Mes domajam, ka galvenais ir dot bernam labu izglitibu, dot vinam startu karjerai. Tacu dro?i vien var nojaust, ka nav tie?as attiecibas starp izglitibu un cilveka finansialo labklajibu. Daudzi zina stastus par to, ka izcili studenti ar izcilibas diplomiem strada par salidzino?i pieticigu atalgojumu. Laba izglitiba ne vienmer ir finansialo panakumu atslega, tapec diezgan biezi varam dzirdet stastus par turigiem cilvekiem ar diezgan augstiem ienakumiem, bet patiesiba viniem nav uzkrajumu, jo vini visu tere paterinam.
Ari finansiali nodro?inati vecaki negarante, ka berni spes uzturet vecaku kapitalu.
Tacu esmu parliecinats, ka finan?u pratiba ir musu bernu finansialas labklajibas atslega nakotne.
Un mes, vecaki, esam pirmie, kas varam palidzet savam bernam ?aja jautajuma.
Nauda ir realitate, kuru nevajadzetu slept no berniem. Turklat prakse rada, ka finan?u pasaule vinu vidu izraisa lielu interesi. Finanses ir ari dala no pasaules izpratnes: caur ekonomiskajam lomam, naudas plusmam utt. Finanses ir dala no berna izpratnes par sevi, piemeram, apzinoties savas vajadzibas un velmes.
Macot bernam finan?u pratibu jau no bernibas, nauda vinam klust par ierastu paradibu, par normu, kas ir vina dzive kopa ar rotallietam, gadzetiem un citam vinam pazistamam lietam, nevis kaut ko ipa?u, kam ir liela nozime, nevis kaut ko. noslepumains atributs, kas pieejams tikai pieaugu?o pasaulei. Nereti vecaki cen?as parrunat finan?u jautajumus un problemas, lai berns par tam nedzird un neko nezinatu, labu nodomu vaditi – “neatnemt bernam bernibu”, vin? “vel mazs”.
Tacu padomajiet: berns, dzirdot diskusijas par gimenes budzetu, pirkumu plano?anu, finan?u problemu risina?anas iespejam, sanem zinamas idejas, ka rikoties ?adas situacijas.
Ja vecaki naudu neapvelk pilngadibas plivura un nodarbojas ar berna finansialo izglito?anu, tad, visticamak, pieaugu?a vecuma finanses vinam bus tada pati dzives joma ka veseliba, pa?izaugsme, gimene. , profesionala darbiba utt. Joma, kurai ari japiever? uzmaniba, ja velaties iegut noteiktu rezultatu. Tas ir viss. Es domaju, ka tas ir svarigi.
Musu dzive ir daudz ceribu no naudas, ari polaras. No vienas puses, mes biezi dzirdam, ka "nauda ir viss", mes novelam viens otram bagatibu, velamies par naudu. No otras puses, musu pratos domine ari fraze "nauda neperk laimi". Un ta mes steidzamies starp “es gribu naudu” un bailem veleties naudu, klut egoistiem, merkantiliem, jo musu sabiedriba “savtigs, merkantils” ir lidzvertigs “sliktam”.
Prakse rada, ka tad, kad nauda ir viena no cilveka dzives sferam, ne vairak un ne mazak, vin?, ka likums, ne parverte naudas nozimi, ne ari to devalve. To var nolikt no bernibas. ?i ir pirma lieta.
Otrkart, ja zinatu, cik biezi pieaugu?o personigo finan?u pasakumos var dzirdet: "Ja es to visu zinatu iepriek?!", "Cik daudz laika un naudas izterets!", "Tas ir tas, kas jums jaiemaca skola!" Berns var iemacities gudri parvaldit savu naudu tikai prakse.
Tagad jautajums ir: kada vecuma ?i prakse saksies jusu bernam? Kad berns iemacas parvaldit naudu ar 200–500 rublu kabatas naudu nedela, vinam var but aptuveni tada pati apzina un pieredze ka jaunietim, kuram pirms pirmas algas nebija savas naudas.
At?kiras tikai ta sauktas kludas izmaksas.
Ja berns pirmaja diena iztereja visu savu kabatas naudu uz nedelu, tas nav butiski vina dzivei, vina pamatvajadzibas nodro?inas. Bet tagad ir berna dzives situacija, vina pa?a pieredze, ko vismaz ar vinu var parrunat. Bet vairak par to nakamajas nodalas.
Atgriezisimies pie jaunie?a, kuram pirma pa?a nauda ir pirma alga, kuru vin? tikpat atri iztereja (visbiezak ta ari notiek). Kadas ir kludas izmaksas ?eit? Kadas ir vina iespejas? Ka nodro?inat savas pamatvajadzibas, ja lidz nakamajai algai vel ir tris nedelas? Sedet uz maizes un udens? Ieklut parados? Vai lugt palidzibu vecakiem?
Mums ir iespeja pakapeniski attistit berna finansialas prasmes un ieradumus atbilsto?i vina vecumam. Kapec neizmantot ?o iespeju?
Vecakiem, kuri piever? uzmanibu savam personigajam finansem, jautajums par to, vai iesaistities bernu finan?u izglito?ana, nemaz nav ta verts. Noteikti dari to.
Tre?kart, sava berna finan?u izglito?anas procesa jus redzesiet, ka finan?u pratiba attista berna patstavibu, vina emocionalo un finansialo inteligenci un paaugstina apzinas limeni, jo vinam ir japienem patstavigi finan?u lemumi, pat aptuveni 200-500 rubli nedela.
Mes varam palidzet bernam iegut savu pieredzi un pa?am noteikt, kam vajadzetu vai nevajadzetu teret naudu, ka un kad to krat, ka krat, ka gut ienakumus utt.
Mums ir visas iespejas palidzet jusu bernam apgut finan?u pratibu un attistit finan?u doma?anu, kas vinam palidzes nakotne.
Bet jebkura gadijuma tas ir vecaku lemums. Neviens nevienu nepiespiedis macit finan?u pratibu, jo ta ir pilniba jusu izvele.
"Neatnemiet berniem bernibu!"
Nesen veicu aptauju sakumskolas vecaku vidu. Aptaujas merkis ir vienkar?s: izprast iemeslus, kapec vecaki neiesaistas sava berna finan?u izglito?ana. Visizplatitaka atbilde bija: "Es nevelos atnemt bernam bernibu", "Nauda nav berniem", "Nauda nav rotallieta".
Pilnigi saprotama pozicija, bet ir tris punkti.
Pirmkart: kada ideja par bernibu slepjas aiz ?is frazes? Visbiezak tas ir vecaku priek?stats par musu bernibu, kas biezi vien ir nostalgisks. Vai ?i ideja sakrit ar musdienu realitati?
Otrais punkts: labi zinama ideja, ka visam jabut vecumam. Ja, piemeram, cetrgadigais berns palidz jums iepirkties veikala; ja jus un jusu trisgadnieks kraj monetas krajkasite; Ja se?gadigs berns jusu klatbutne, bet patstavigi var nopirkt sev saldejumu un parbaudit mainu – vai mes atnemam bernam bernibu? Ko tu doma?
Un tre?ais punkts. Vai jums nav sajuta, ka tadejadi mes savu ideju del ierobezojam berna attistibu? Biezi esmu dzirdejusi parsteigtus stastus no vecakiem par to, cik atri vinu berni apgust sikrikus, cik prasmigi risina diezgan sarezgitas miklas un ka pieveic vecakus galda speles. Ja mus tas parsteidz, tas nozime, ka mes to negaidijam no sava berna. Citiem vardiem sakot, mes, iespejams, esam nedaudz noverteju?i vina spejas. Varbut ?eit ir tas pats gadijums?
Un ir verts piebilst, ka finan?u izglitiba naudai netiek dota rotallietas loma. ?is ir izglitojo?s lidzeklis, ar kuru berni macas parvaldit naudu un pienemt finansialus lemumus (pirkt/nepirkt, ko pirkt, cik, to visu teret vai krat utt.). To nevar iemacities, aprobezojoties tikai ar gramatu lasi?anu vai tematisko filmu skati?anos, jums ir nepiecie?ama sava praktiska pieredze.
"Es nevelos, lai vin? izaugtu komercials!"
Vel viens interesants iemesls, kapec bernam nemacit finan?u pratibu, ir aptuveni ?ads: "Es nevelos, lai vin? izaugtu komercials, vinam bus tikai nauda." Es domaju, ka ?eit jus pats saprotat, ka tikai pats vecaks sava prata saista komercialitati un naudu. Man ir tuva ideja, ka nauda pati par sevi nav spejiga padarit cilveku merkantilu, alkatigu, brivu, parliecinatu vai ko citu. Ja ?is ipa?ibas cilveka bija, tad ar naudu vin? vienkar?i atlaujas tas izteikt skaidrak, tapec bailes “negribu, lai vin? izaug merkantils, vinam bus tikai nauda prata” vairs nav par finan?u maci?anu. lasitprasme, bet par kadu attieksmi pret Mes iepotejam naudu.
"Kad pienaks laiks, vin? iemacisies"
Tikpat izplatits vecaku uzskats ir: "Kad pienaks laiks, vin? visu iemacisies pats", "Mums neviens nemacija, bet mes kaut ka tiekam." Protams, berns nedzivo izoleti no pasaules. Pat ja mes neiesaistisimies vina finan?u izglitiba, vin? ar ?o temu saskarsies, un, pieaugot, arvien vairak. Dabiski, ka vin? vares veikt pirkumus, vinam, iespejams, tiks dota nauda, vinam bus velme realizet savas velmes, kuram nepiecie?ama nauda. Jautajums, ka berns parvaldis sanemto naudu. Vai vina finansialie lemumi bus saistiti ar vecaku ceribam, vecvecaku ieteikumiem, seko?anu modei un pateretaju uzvedibu, kas pienemta vina vide? Vai ari tas ir saistitas ar savu vajadzibu un velmju apzina?anos, savu finansialo merku izpratni (lai cik skali tas ari neizklausitos)? Vai berna prata ir citas iespejas, ka parvaldit savu naudu, nevis izmantot to paterinam? Tads ir jautajums.
Ko darit, ja vecaks nav parliecinats par savu finan?u pratibu
“Man pa?am ir finansialas problemas. Ko es varu iemacit bernam? – tas ari ir viens no iemesliem, kas attur vecakus iesaistities sava berna finan?u izglito?ana.
Meginasim pieiet ?im jautajumam racionali.
Pirmkart, mes nevaram noliegt, ka jebkuram pieaugu?ajam ir lielaka praktiska pieredze personigo finan?u joma neka bernam, pat ja ?i pieredze nelava jums sasniegt velamos finan?u rezultatus. Neatkarigi no ta, vai jusu pieredze ir pozitiva vai negativa, jebkura gadijuma varat to novertet no rezultata viedokla, apzinaties, pie ka novedu?i jusu finan?u lemumi, un izdarit savus secinajumus. Ticiet man, jums ir ar ko dalities ar savu bernu.
Otrkart, finanses lielu lomu spele neatkaribas, atbildibas un apzinas limenis. Piemeram, jus varat labi parrunat ar savu bernu vina vajadzibas un velmes, runat par konkreta pirkuma iemesliem, noskaidrot, vai pirkums vinam sagadajis prieku, atbalstit vinu velme uzkrat savam merkim, pastastit par krajumu pieredzi. u.c. Berna finan?u izglito?ana diezgan liela nozime ir vinu finan?u lemumu motivu izpratnei un palidzibai ?o lemumu seku noverte?ana. Pat ja jums nav ipa?u finan?u zina?anu un prasmju, konfidencialas sarunas jus varat loti labi palidzet bernam izprast konkreta finansiala lemuma iemeslus, palidzet vinam saprast, ka tas ir saistits ar vina vajadzibam/velmem, iespejams, merkiem, ar kadam emocijam tas rada sekas. izraisit berna ?o lemumu. ?eit galvenais ir spet no?kirt berniba radu?as vajadzibas un velmes no berna vajadzibam un velmem un nelauties savu ideju uzspie?anai. Lai nodro?inatu racionalu, apzinatu attieksmi pret finansem, nav nepiecie?amas dzilas zina?anas ekonomika. Es domaju, ka jus pats to saprotat.
Tre?kart, kur? aizliedz nodarboties ar sava berna finan?u izglito?anu un vienlaikus paaugstinat savu finan?u pratibas limeni? Ja uzskatat, ka jusu finan?u pratibas limenis ir nepietiekams un jums pa?am ir daudz ko macities, apvienojiet ?is divas jomas. Turklat tagad tam ir visas iespejas, tostarp daudzi bezmaksas kursi un materiali. Saciet vismaz ar ?o.
Ceturtkart, mes jau teicam, ka finanses, pirmkart, ir prakse. Musu dzive sniedz bezgaligas iespejas praktiski audzinat bernu finansiali. Dodiet bernam kabatas naudu (?im svarigajam jautajumam tiks veltita atsevi?ka nodala). Iesaistiet savu bernu taja, kas notiek, kad ejat uz banku, veikalu, kad izmantojat bankomatu, pasutot tie?saistes servisos, izsniedzot vinam bankas karti utt. Lai vin? nav pasivs, garlaikots verotajs, bet procesa dalibnieks, parruna ar vinu visu uzzinato un notiku?o.
Piektkart, iespejams, finan?u izglitiba mums klus tuvaka un skaidraka, ja uztversim to nevis ka atsevi?ki pastavo?u berna attistibas virzienu, bet gan ka svarigu un neatnemamu musu bernu patstavibas sastavdalu, ka vienu no veidiem, ka izprast apkartejo pasauli. mums.
Un mes saprotam, ka musu berna finansiala maksatspeja un briviba nakotne liela mera ir atkariga no ta, ka vin? izturas pret naudu, vai vin? prot pienemt patstavigus finan?u lemumus, planot budzetu, gudri krat, ietaupit, vai vin? prot monetizet savas prasmes. , radit ienakumu avotus utt.
Es domaju, ka visi vecaki, kas maca saviem berniem finan?u pratibu, apliecinas, ka vini gust parliecibu par berna nakotni un izzud bailes, ka berns dzivos no algas lidz algai.
Un to visu mes, vecaki, varam iemacit saviem berniem.
?aja bridi iesaku apstaties, nolikt gramatu un padomat, vai esat gatavs uznemties sava berna finan?u izglitibu. Kas tevi aptureja iepriek?? Varbut kaut kas joprojam nelauj jums sakt sava berna finan?u izglitibu? Vai jums joprojam ir ?aubas un bailes? Kuru? Cik patiesas un pamatotas ir ?is ?aubas un bailes?
Vispirms apstipriniet sev savu gatavibu finan?u izglitibu ieklaut sava berna audzina?ana, un mes turpinasim.
Ffinan?u izglitiba gimene
Finan?u izglitiba, tapat ka berna audzina?ana kopuma, notiek gimene. Es domaju, ka tas ir skaidrs visiem. Teiksim ta: gribam vai negribam, mes nododam saviem berniem savus finansialas uzvedibas modelus, savus finansialos uzskatus un attieksmi pret naudu, ienakumiem utt. Ne velti saka: neaudzini berni, izglitojieties, vini joprojam izskatisies ka mes. Attieksmi pret naudu un materialo labklajibu mes lielakoties parnemam no vecakiem. Tas var izpausties vai nu kope?anas un atkarto?anas veida, vai ari ka pilniga nolieg?ana, preteja finan?u uzvedibas modela reproduce?ana. Piemeram, vecaki taupija uz visu, ierobezoja sevi un savu bernu; ja ?is modelis bernam izraisija sapigas sajutas, vin? var izlemt un atveidot ta pilnigu pretstatu, vadoties pec saukla “Tu dzivo tikai vienreiz”. Ne pirmais, ne otrais gadijums nav saistits ar sapratigu naudas parvaldibu un savu vajadzibu un velmju izpratni. ?is monetaras attieksmes musu bezsamana internalize ka “vecaku programmas”, kuras velak ne vienmer ir viegli saprast. Protams, daudz vairak faktoru ietekme berna turpmako dzivi, un uzskati var krasi mainities, mainoties videi. Bet, redziet, mes saviem berniem loti palidzesim, ja musu “vecaku programmas” bus pozitivas un var papla?inat berna iespejas nakotne.
Ik pa laikam vecaki saka, ka nav nemaz tik viegli izglitot bernu finansiali: pa?am jazina finan?u pratibas pamati, japrot skaidri tos nodot bernam un jaiesaistas gandriz nepartraukta finan?u procesa. savu bernu izglitibu.
Vini biezi baidas pat sakt. Ta ir normala un saprotama vecaku reakcija. ?aja sakara definesim dazus punktus sev.
Vecaks viena vai otra pakape vienmer ir berna audzina?anas procesa: spelejas ar bernu, lasa gramatu, pastaigajas ara, kopigi veic majas darbus, parruna dazadas temas, ir paraugs bernam utt. finan?u izglitiba nav kaut kas atsevi?ks, bet gan dala no berna ka individa visparejas izglitibas. Pateicoties finan?u izglitibai, pa?as finanses paradas berna dzive un tiek pieversta uzmaniba noteiktiem ieradumiem un prasmem.
Finan?u pratibas apguve nav tulitejs rezultats: es iemacijos dzejoli vakara un noskaitiju to no rita. Finan?u paradumu, uzskatu un prasmju veido?ana prasa laiku. Apskatot tabulu par bernu finan?u prasmem pec vecuma, jus redzesiet, ka cetru lidz piecu prasmju attistiba notiek divu lidz tris gadu laika. Tas ir soli pa solim process. Un liela nozime ir pa?a berna pieredzei, spejai pienemt patstavigus finan?u lemumus.
Berna finan?u izglitiba mums ir daudz paligu: musu literaturas un animacijas klasika ir vienkar?i finan?u izglitibas temu dargums: “Pinokio”, “Pasaka par zvejnieku un zivtinu”, “Vovka”. talaja talaja valstiba” – tos var uzskaitit vel ilgi. Musdienas, lai palidzetu vecakiem, ir izveidots liels skaits materialu, lai macitu berniem finan?u pratibu: gramatas, aplikacijas, speles, multfilmas utt. Visbiezak tie tiek nodro?inati bez maksas. Ja jums ir ?aubas par savam zina?anam noteiktas temas, vienmer varat piesaistit specialistus; Pa?laik notiek seminari, vasaras nometnes un finan?u pratibas kursi berniem. Tie visi ir musu paligi berna finan?u izglitiba, mums tie tikai prasmigi jaizmanto.
Ka to izdarit?
Diezgan biezi ir situacija, par kuru nevaru neuzrakstit. Jus esat mamma, kas iesaistas sava berna harmoniska attistiba, tostarp maca vinam rikoties ar naudu un megina ieaudzinat noteiktus finan?u ieradumus. Jus esat labi darits! Bet ko tu dari?
Jus atrodat interneta/gramatas informaciju par to, kas bernam butu jazina par finansem noteikta vecuma, un aktivi cen?aties to bernam iemacit. Rakstits, ka bernam lidz 8 gadu vecumam jaspej pareizi sadalit kabatas naudu un atlicinat naudu sikiem pirkumiem. Tatad jus iedodat bernam kabatas naudu (un tas ir lieliski!), un vin? to iz?kiez vai atdod draugiem. Rakstits, ka 13–14 gadu vecuma bernam pa?am jakarto savs budzets un pa?am jasedz dala izdevumu, tacu berns to pat nevelas darit.
Tad vai nu vilies “visa ?aja finan?u izglitiba”, vai, sakodot zobus un uztraucoties, ka kaut ko dari nepareizi, turpinasi dot kabatas naudu un redzes, kas notiks talak. Vai varbut neatlaidigi ieteikt bernam, ka ?o naudu izmantot.
par ko es runaju? Kad mate nolemj sakt iepazistinat savu bernu ar naudas pasauli, vinam var but 3, 6, 10 vai 12 gadi. ?aja vecuma berns jau ir attistijis dazas zina?anas un prasmes dabiski, bet dazas prasmes vel nav izveidoju?as, jo nebija iespejas tas iegut. Piemeram, ja mes nolemjam 11 gadus vecam bernam iemacit finan?u iemanas, tad vin? var precizi at?kirt naudas nominalvertibu, prot to skaitit, ir pieredze patstavigos pirkumos utt., bet nevar noteikt savus finansialos merkus, aprekinat tos un sakt tos istenot (?ie berni tiek izglitoti 9–10 gadu vecuma).
Ko tas nozime mammai? Tikai nevajag krist panika. Mums ir janoskaidro, kadas nepilnibas ir finan?u prasmes noteikta vecuma, un japalidz bernam tas apgut.
Visparigi runajot, izveidojiet savam bernam izglitojo?u mar?rutu finan?u pratibas joma. Tas var ?kist biedejo?i, tacu visas gramatas garuma mes darisim ta: noteiksim, kadas zina?anas, prasmes, finan?u paradumus un informetibu par naudu ir nepiecie?amas jusu bernam konkretaja vecuma; ar ko vari tikt gala pats, kas tam vajadzigs – kadas gramatas, filmas, dzives situacijas utt.; kur nepiecie?ama finan?u pratibas specialistu palidziba, kadas temas? Rezultata jus noformulesiet bernam konkretu planu, kas jums jadara, ir jaseko tam un japielago pec vajadzibas.
Tikmer atbildesim uz citu daudziem vecakiem svarigu jautajumu: vai ir nepiecie?ama at?kiriga pieeja, macot finan?u pratibu meitenem un zeniem?
Tas ir dabisks jautajums, kas rodas noteikta jusu berna finan?u izglitibas posma. Mes intuitivi saprotam, ka lomas gimene attieciba uz finansem virie?iem un sievietem var at?kirties. Teli “virietis ka apgadnieks, sieviete ka pavarda glabatajs” ir kaut kas, kas nodots paaudzes.
Isi precizesim ?o jautajumu pa?iem.
Finan?u pratibas pamati un principi ir vienadi jebkuram dzimumam.
Berna vide, vina gimene un apkartne finan?u izglitiba ir svarigaki par dzimumu.
At?kiribas pec dzimuma vertibam attieciba uz lomu sadalijumu gimene, darba un pienakumiem; ?is aspekts var but butisks finan?u izglitiba lomu un pienakumu sadales vieta gimene ar ?is gimenes ekonomiku/finansem.
Tapec finan?u pratibas maci?anas principi zeniem un meitenem neat?kiras. At?kiribas sakas konteksta ar pienakumiem, kas saistiti ar finan?u lietam konkretas gimenes ietvaros, un ?eit, ka mes saprotam, modeli var at?kirties.
Vecaka pozicija berna finan?u izglitiba
Varbut vissvarigakais ir vecaku stavoklis berna finan?u izglitiba.
Mes biezi domajam, ka zinam, kas ir jadara, ka pareizi, kads rezultats ir labs, kadu rezultatu var uzskatit par neapmierino?u, un cen?amies to iemacit savam bernam.
Bet, iespejams, no savas pieredzes jau esat sapratis, ka finanses biezi vien nav pareizas vai nepareizas darbibas, kaut vai tapec, ka mums visiem ir vajadzigi dazadi finan?u rezultati un mes to redzam at?kirigi. Finanses atspogulo musu dzivi, musu vertibas, musu merkus un velmes. Bernam tie var at?kirties no vecakiem.
Un, esmu parliecinats, ir svarigi ienemt nevis skolotaja, bet gan asistenta un celveza amatu savam bernam.
Vecaku nostaja ?eit ir but par piemeru; Mes jau teicam: berni vienmer atdarina savus vecakus. Nekontrolejiet, bet palidziet bernam, preteja gadijuma nevar but runas par kaut kadu neatkaribu, ari finansialo neatkaribu. Musdienas vini biezi runa par apzinatu audzina?anu. Tomer ar visu musu velmi, lai musu berni izaugtu neatkarigi, mes biezi nonakam galejibas, tostarp finan?u izglitiba.
Ka finan?u izglitiba nesajaukt lietas un nenonakt galejibas? No galejibam nav gruti izvairities, ja tas apzinies.
?eit ir visizplatitakie.
Pirma galejiba – parmeriga aprupe un kontrole. Mes baidamies, ka musu berns kaut ko nopirks nepareizi vai pek?ni pazaudes savu bankas karti. Mes esam noraizeju?ies, ka vin? joprojam nevelas nekam ietaupit. Esam noraizeju?ies, ka berns joprojam neseko lidzi saviem ienakumiem un izdevumiem, iespejams, vinu nemaz neinterese. Rezultata mes sakam stastit bernam, kas un ka vinam jadara, piespiezam vinu darit to, kas mums ?kiet svarigs, kontrolejam, vai vin? pareizi izdarijis to, ko ieteicam. Rezultata mes ta vieta, lai macitu bernam pienemt finan?u lemumus, mes tos pienemam vina vieta.
Otra galejibapretstats pirmajam. Vecaki uzskata, ka bernam viss jaapgust pa?am. Vini vinam iedeva kabatas naudu un lava vinam ar to darit visu, ko velas. Bet bernam var nebut pietiekami daudz pieredzes. Kur vin? gus iespejas parvaldit savu naudu, iznemot rotallietas iegadi? Ka vin? zina, ka budzeta plano?ana palidzes vinam sasniegt savus sapnus? Kur? vinu bridinas par finansialo dro?ibu? Vina vecaki var vinam sniegt dazus padomus.
Un at?kiriba ar pirmo galejibu ?eit ir tada, ka ta ir iespeju ieteikt, nevis pateikt, ko un ka darit. Laujiet bernam pienemt lemumu, ko tie?i darit. Ir lieliski kopa parrunat, kas ta rezultata notika.
Tre?a galejiba – vecaki steidzas un pat nestasta bernam, kas un ka jadara (ka pirmaja galejiba), bet dara to pa?i berna vieta. "Dodiet man savu kabatas naudu, nopirksim ?o speli tulit," saka mamma. Gadas, ka bernam vajadzigs laiks, vinam ir gruti pirmaja reize izveleties pec ipa?ibam un cenas labako preci, vinam nav viegli uzreiz pretoties visas kabatas naudas iztere?anai, bet dalu no tas nolikt mala. . Un tas ir labi. Dazkart bernam ir nepiecie?ami 2–3 gadi, lai apgutu finan?u pamatprasmes. Turklat prasmes attistas pakapeniski, tapec nav iemesla steigties.
Kadus darbibas veidus mes visbiezak izvelamies? Apskatisim visbiezak sastopamos.
Bernu priek?a nenotiek sarunas par naudu, un gimenes finansialas problemas no viniem tiek rupigi sleptas.
Mes to daram ar labiem nodomiem, lai pasargatu bernu no pieaugu?o dzives grutibam vai tapec, ka uzskatam vinu par jaunu ?adam sarunam. No otras puses, padomajiet: mes atnemam bernam iespeju gut zina?anas un pieredzi par finan?u jautajumiem sava gimene. Kapec? Parrunajot gimenes finan?u jautajumus, parasti runajam par to, ko izdarijam un kadas sekas sanemam, kadas darbibas planojam veikt turpmak, lai situaciju noverstu vai attistitu. Pec tam, jo trukst pieredzes sava gimene parrunat finan?u jautajumus, meklejot kopigus risinajumus, nereti var rasties grutibas daudziem jaunie?iem un gimenem, kuras neprot un nevelas parvaldit gimenes budzetu, uzkrajot kreditus vai otradi. , sapigi taupot katru santimu nezinamam merkim .
Saruna ar bernu par gimenes finansem ir gan nepiecie?ama, gan noderiga. ?aja gadijuma ir jega nemt vera vina vecumu: ar pirmklasnieku, iespejams, nevajadzetu apspriest aizdevuma procentus, bet vinam ir jabut visparejam priek?statam par to, no kurienes gimene nak nauda, ka vecaki pelna naudu un kur to tere (kopuma). ?adi tiek likti finan?u pratibas pamati.
Tapat ir ar finansialam grutibam: ja ?adas grutibas rodas gimene, tad nevajag to slept no berna. Galvenais ?eit ir paradit bernam savu parliecibu, ka ?is grutibas ir parejo?as, un tas dazreiz notiek, un vecaki zina, ka tas atrisinat un atrisinat. Vienkar?i kadu laiku jaatturas no noteiktiem izdevumiem. Preteja gadijuma bernam, nobriedu?am, nebus “imunitates” pret ?adam situacijam un visas finansialas nepatik?anas vinam bus smags stress. Velreiz uzsveru: ir svarigi, lai bernam tiktu paskaidrots, ka grutibas ir parejo?as, vecaki strada pie to risina?anas un noteikti atrisinas. Tas ir nepiecie?ams, lai bernam nebutu parmeriga trauksme un bailes par ?o situaciju.
Nemitigi uzsverot lidzeklu trukumu.
Ja vecaki nemitigi runa par naudas trukumu, vienmer ir nobaziju?ies par gimenes finansialo stavokli un berns nemitigi dzird frazes, ka naudas nav, tad ?eit var slepties briesmas. Tas sastav no ta, ka berns var uztvert visu teikto burtiski un jutisies nelabveliga situacija vai, vel launak, par kaut ko vainigs. Ja vecaki vienkar?a valoda pat pirmklasniekam paskaidro, ka ieverojamu dalu gimenes lidzeklu tere, piemeram, hipotekas nomaksai, lai nodro?inatu vinu kopejo komfortablu dzivi, berns pienems visu. ?eit ir svarigi izrunat priek?rocibas: to, ka gimenei ir atsevi?ks dzivoklis, bet bernam ir atsevi?ka istaba. Un hipoteka nav uz visiem laikiem. Tacu atkartot naudas trukumu nav jegas. Ta saukta “nabadzibas psihologija” zinama mera var but ?kerslis un traucet bernam izaugt veiksmigam un pa?apzinigam cilvekam.
Berna finansialas atkaribas izmanto?ana.
Vecaki atkal ar labiem nodomiem, cen?oties panakt labu uzvedibu vai uzcitibu, var manipulet, partraucot dot kabatas naudu, kaut ko perkot bernam utt. Tas var ietvert ari parmetumus, ka vecaki atbalsta savus bernus. Patiesiba mes redzam, ka biezi tas tikai noved pie protesta un atsve?inatibas. Bernam var veidoties daudz kompleksu. Labak ir atteikties manipulet ar bernu (galu gala vin? nem musu piemeru). Turklat vecaku pienakums ir nodro?inat bernu, un mes izdalam kabatas naudu, lai iemacitu vinam pienemt patstavigus finan?u lemumus.
Vertibu aizsta?ana.
Mes velamies dot savam bernam to labako un biezi apbert mus ar rotallietam, davanam un, vecuma, naudu. Tas var novest pie ta, ka berns milestibu un pieker?anos sak saistit ar materialajam vertibam. Ja jus perkat to, ko velaties, tas nozime, ka jus to milat, ja jus to neperkat, tas nozime, ka jus to nemilat. Tad berniem ir gruti but draugiem, jo vertejums no cilveka nopelniem un draudzibas pariet uz vertejumu “bagats – nabags”. Ir lieliski, ja bernam tiek paskaidrots, ka finansiala neatkariba un labklajiba ir kaut kas labs, kas sniedz daudz iespeju. Bet milestiba un pieker?anas var izpausties citos veidos. Ne tikai materialas lietas var mus iepriecinat.
"Ed pats!"
Mes biezi atsakamies no berna piedavata karuma vai kaut ka cita, ar ko vin? gribeja padalities. Ar vecumu tas sak attiekties ne tikai uz partiku vai lietam, bet ari uz jebkadiem ieguvumiem. Vecaki dazkart atdod savu pedejo naudu, izpildot bernu velmes. Diemzel, ?adi rikojoties, mes bernos attistam parliecibu, ka katrs viniem ir kaut ko parada. Jums vienmer ar pateicibu japienem tas, ko berns ir atnacis dalities. Laujiet konfektem, ko berns dalijas ar mammu, paraugt par labu ieradumu, un nakotne berns domas par citu cilveku vajadzibam.
Lielas investicijas un lielas ceribas.
Velamies visada veida sagatavot bernu turpmakajai dzivei, vedam uz dazadam sekcijam un pulciniem.
Jautajums ir, ko mes tad sagaidam no berna. Mes biezi uz vinu liekam lielas ceribas, un berniem ir gruti tikt gala ar ?o slogu – attaisnot musu ceribas. Mums var nebut lielas ceribas uz bernu, ja mes saprotam divas lietas:
1. Musu berns ir neatkarigs cilveks ar savam velmem un iespejam.
2. Mes ieguldam vina izglitiba pec savas brivas gribas un velmes.
Ir svarigi nokert sevi pat islaicigas ?adu galejibu izpausmes un nelaut tam traucet jusu berna finansialo izglitibu. Tas ir loti vienkar?i izdarams, ja vecaku nostaja finan?u pratibas maci?ana ir balstita uz vienkar?iem principiem.
Macot finan?u pratibu, mes saskaramies ar berna finan?u lemumiem un to sekam. Tapec labak ar vinu parrunat nevis jautajumu “pareizs/nepareizs”, bet gan to, kadu finansialu lemumu berns pienema, kas beigas notika, vai vin? ir apmierinats ar notiku?o (piedzivo prieku, laimi utt.) . Ja ne, kadi citi varianti butu iespejami un kas galu gala notiktu ar citam iespejam. Ar to mes nemazinam berna patstavibu, bet paradam iespejamo darbibu telpu.
Finan?u lemumu negativas sekas (ko biezi sauc par kludam) ir loti nepiecie?amas. Labi, ka vini pastav, tie ir tie, kas palidz bernam pardzivot sava lemuma rezultatu un izdarit secinajumus. Nav brinums, ka vini saka, ka mes macamies no savam kludam. Tas patie?am ir viens no efektivakajiem veidiem. Taja pa?a laika riski ir minimali, jo berniba pielautas finansialas kludas izmaksas ir niecigas, jo berns, ka likums, parvalda mazas summas.
Berna finansialie lemumi ir vina atbildiba; Ja vinam ir kada problema, nav jasteidzas ar tas risina?anu. Ja berns pirmaja diena iztereja visu kabatas naudu un palika bez santima, nav jaskrien pie vina un japiedava jusu palidziba. Laujiet vinam izdzivot situaciju. Ja nepiecie?ams, vin? ar jums sazinasies pats. Ja bernam ir jautajums, piemeram, ko vislabak pirkt vai ka vislabak parvaldit naudu, nesniedziet tie?u atbildi. Runajiet par iespejamam iespejam un to, kas varetu notikt katras iespejas rezultata. Arkartejos gadijumos fraze “Es daritu ta…, bet tu izlem pats” atstas bernam izveli. Atbalstiet savu bernu vina lemuma pienem?ana. Un ?eit ir loti smalka linija: no vienas puses, berns visu izlemj pats, no otras puses, vinam ir svarigi saprast, ka vecaki vienmer ir blakus un vienmer vinu atbalstis.
Esmu parliecinats, ka ?ie principi jums ir acimredzami un jus tos ieverojat.
"Tas ir parak gruti vecakiem," jus sakat. Nepavisam. Un jus to redzesit, jums vienkar?i jasak. “Mums jau bernam ir daudz kas jaiemaca,” var but ?adi viedokli. Ja, protams. Bet, par laimi (vai diemzel), finan?u izglitiba gandriz viss ir atkarigs no vecakiem, vini ir paraugs bernam. Biezi vien mes velamies atrus rezultatus. Parasti velmei atdot visu uzreiz seko tris kludas, kas apgrutina meginajumus macit finan?u pratibu. Kas vini ir?
Pirmkart, velme izvirzit neiespejamus uzdevumus. Nav nepiecie?ams sniegt bernam vairak informacijas, neka vin? var saprast un apgut. Ne velti zina?anas un prasmes finan?u pratiba berniem tiek skaidri vertetas pa gadiem, un vairaku finan?u prasmju apgu?anai tiek doti lidz diviem gadiem. Bet dazreiz mes, vecaki, steidzamies. Mes velamies dot vairak, macit vairak. Bet, ja nenemat vera berna vecumu un individualas ipa?ibas, tas var izraisit daudz negativu emociju un berna intereses zudumu par naudas temu.
Otrkart, nav jegas piespiest. Finan?u izglitiba nav saistita ar berna interesi par finan?u temu. Tas ir par to, ka piesaistit berna interesi, praktiski izskaidrot personigo finan?u principus un veidot prasmes.
Tre?kart, jus nevarat izteikt trauksmi un savu negativo attieksmi pret naudu. Katram no mums var but negativa pieredze personigo finan?u joma un mijiedarbiba ar finan?u iestadem. Dazreiz vecaki var parnest negativas emocionalas konotacijas uz diskusijam par ?o temu ar saviem berniem. Protams, labak nelolot negativus uzskatus par naudu un meginat racionali apspriest finan?u jautajumus.
Lieliski saprotu, ka jutas vecaks, kur? jau sen nolemis, ka bernam ir svarigi macit finan?u pratibu un vin? to daris, bet nemitigi to atliek, vienkar?i nesaprotot, ar ko sakt. ?is vecaks periodiski apvaino sevi, ka laiks iet, un vin? ir neaktivs. Ir ieskatu mirkli, un vin? kopa ar bernu lasa attiecigas gramatas, spele ekonomiskas speles, runa par naudu, tacu nepamet sajuta par ?o darbibu nesistematiskumu. Ta mijas miera mirkli un ieskatu mirkli.
Diemzel (vai par laimi) ?eit neizdosies ta, ka muzika vai sporta: iedod skolotajam vai trenerim, un berns tiks iemacits; tur ir nepiecie?ama vecaku lidzdaliba, bet galvenais slogs gulstas uz skolotaju vai treneri.
Finan?u izglitiba vecakam ir vado?a loma. Finan?u izglitiba nav teorija, bet gan prakse, ar kuru berns saskaras pastavigi, katru dienu un kuru vada vecaki.
Taja pa?a laika pa?maciba finan?u pratiba, kursi, speles, rokasgramatas, gramatas un karikaturas – viss darbojas!
Bet tas darbojas, ja vecakiem ir izpratne par ta saukto berna kustibas trajektoriju finan?u izglitiba. Kad vecakam ir priek?stats, kad, ko un ar ko macit. Mate jutas parliecinata un mieriga, ja saprot, ka ?eit vina var patstavigi izveidot bernam ieradumu, ?eit vinai ir jamacas no pasniedzejiem, ?eit pietiek izspelet dazus speles ciklus un pielietot prasmi prakse, utt.
Jums ir ?i gramata jusu rokas. Tas nozime, ka jums ir iespeja sakt sistematiski apgut finan?u pratibu.
Un ja, finan?u izglitiba darbojas abi principi: “nekad nav par velu sakt” un “jo atrak, jo labak”.
2. nodala. Finan?u pratiba. Ko mes macam?
Prioritates, finan?u merki, ienakumi, izdevumi, ieradumi, prasmes, bankas, aizdevumi, noguldijumi, finan?u doma?ana, finan?u organizacijas un vel daudzas jo daudzas citas temas, kas saistitas ar naudu un finansem kopuma – ar to mes sastopamies, iedzilinoties finan?u pratibas jautajumos , tostarp berniem.
Ka ?eit neapjukt? Ir tik daudz kas jasaprot un, galvenais, jasaprot, ar ko sakt, ko macit kada vecuma.
Atvertajos informacijas avotos mes varam viegli atrast sarakstu ar to, kas finansiali izglitotam cilvekam butu jazina, jasaprot un jaspej darit. ?o sarakstu varat viegli atrast ari patstavigi, tacu mes nekoncentresimies uz zina?anu un prasmju sarakstu, bet gan meginasim izprast logiku.
Vispirms nedaudz precizesim, ko nozime termins “finan?u pratiba”.
No vienas puses, ar finan?u pratibu mes saprotam zina?anas un prasmes, kas palidz risinat ikdienas finan?u problemas: veikt pirkumu vai ne; atrast sev izdevigu pirkuma iespeju; sadali savus ienakumus ta, lai ar tiem pietiktu obligatajiem/velamajiem izdevumiem un saviem finan?u merkiem; dro?i veikt maksajumu; izveleties pareizo ieguldijumu utt.
Savukart finan?u pratiba ietver tadas prasmes ka prasme izvirzit merki (?aja tema – finan?u merkis), atrast un analizet informaciju, speju noteikt prioritates, sastadit planu merku sasnieg?anai u.c.
Tre?kart, musu finan?u uzvedibas modelus ietekme tas, ko mes domajam par naudu, par nopelni?anas iespejam, par sevi, par bagatiem cilvekiem un bagatibas pieejamibu kopuma. Tie ir ta sauktie uzskati, saskana ar kuriem mes biezi pienemam lemumus un rikojamies. Tas var but mazak par finan?u pratibu, bet vairak par informetibu. Tacu finan?u pratiba, tapat ka citas jomas, izpratnes limenim ir liela nozime.
Faktiski otra puse ir prasmes, kuras mes pielietojam konkretas situacijas no pirma saraksta. Un mes tos piemerojam saskana ar pienemtajiem lemumiem, pamatojoties uz musu parliecibu, uz tre?o pusi. Ta viss ir savstarpeji saistits.
Ideala gadijuma, macot finan?u pratibu, mums ir svarigi nemt vera visus iepriek? minetos aspektus.
Ja tagad ir velme gramatu aizvert, jo ?kiet par grutu, pagaidi – pamazam, gramatu lasot, viss sanaks viena bilde.
Nedaudz velak aplukosim finan?u pratibu pec vecuma un ka soli pa solim attistit finan?u prasmes un ar kuras palidzibu varam iemacit bernam prasmigi parvaldit finanses.
Tikmer apskatisim pamatlietas, kuras bernam ir jega saprast un ar kuram ir verts uzsakt bernu finan?u izglitibu.
Atceresimies, vai esat saskaru?ies ar situaciju, kad berns visam veikalam kliedz: “Mammu, ludzu, noperc!” Nav parliecina?anas vai komentaru, piemeram, “Kapec jums ir vajadziga ?i rotallieta? Majas ir tads pats!" vai "Nav naudas!" nepalidzi. Viss, par ko ?aja situacija visbiezak doma vecaki, ir panemt bernu un atri pamest veikalu.
Bernu psihologi, visticamak, ?o situaciju komentes sava veida. Tacu no finan?u pratibas viedokla ?i ir pirma pazime, ka gimene finan?u izglitibas nav vai ta ir nepietiekama. Kapec? Tagad viss klus skaidrs.
Mums apkart ir tik daudz informacijas par to, kada vecuma ar bernu nodarboties ar finan?u pratibu, ka pareizi dot kabatas naudu, ko un kada vecuma bernam ir jega macit no finan?u izglitibas viedokla, daudz no praktiskiem materialiem. Ka saka daudzi vecaki: "mana galva griezas…". Kur sakt? Ja vecaks nolemj sakt finansiali audzinat savu bernu, kam vispirms japiever? uzmaniba?
Ja mes izejam no ta, ka jedziens “personigas finanses” liela mera ir saistits ar lemumu pienem?anu, izveli, par prioritatem, tad vispirms ir jega pieverst uzmanibu tam, lai palidzetu bernam sakt saprast savas vajadzibas, velmes. To var darit jau no mazotnes.
Ka mes saprotam, vajadzibas ir tas, kas mums ir nepiecie?ams, lai uzturetu dzivi sev erta limeni. Ir svarigi runat ar bernu par vina pa?a vajadzibam un par visparejam gimenes vajadzibam un par katra gimenes locekla vajadzibam. Pamats talakai finan?u izglitibai ir berna izpratne, ka pastav gan gimenes vajadzibas, kas nepiecie?amas ertai dzivei visiem tas locekliem, gan ari mammas, teta un berna atsevi?kas vajadzibas.
Ir gruti apmierinat visas vajadzibas, jo tas parasti ir neierobezotas. ?aja gramata mes runasim par tam vajadzibam, kuru apmierina?anai nepiecie?ami finan?u lidzekli. Mums pastavigi jaiegadajas partika, jamaksa par komunalajiem maksajumiem, jaatjauno drebju skapis utt. Lidzeklus minimalo dzives pamatvajadzibu apmierina?anai klasificejam ka obligatus izdevumus, tacu ir ari vajadzibas pec iespaidiem, atputas utt. Izdevumi tam vajadzibam, kuras to dara nepieder pie dzivibai nepiecie?ama minimuma, mes, ka likums, saucam par “velamu”. Kategorija starp obligatajiem un velamajiem izdevumiem zinama mera ir patvaliga un dazadas gimenes at?kiras. Kas tava gimene tiek uzskatits par obligatiem izdevumiem (bez ka nevar iztikt), kas par velamiem izdevumiem (no kuriem vajadzibas gadijuma vari atteikties), izlem pats. Butiba gradacija ir atkariga no gimene pienemtajam vertibam un dzives limena. Daziem maksas pulcini bernam un peldbaseins vecakiem ir obligati izdevumi, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir prioritaras vertibas gimene. Daziem maksas klubi un peldbaseins tiks uzskatiti par velamiem izdevumiem, jo veseligs dzivesveids un izglitiba ir mazaka prioritate salidzinajuma ar citam vertibam. Nav jedziena “pareizi/nepareizi”, “labi/slikti”. Ir gimenes vertibas un to prioritate gimenes locekliem.
No 5–6 gadu vecuma berns var apzinaties savas vajadzibas un velmes. No 6-7 gadu vecuma berns spej at?kirt obligatos un velamos izdevumus.
Bet, redz, par iekarojamu var uzskatit ari tadu pirkumu, ko berns jau sen ir gribejis. Iegadajies dargu lietu, vin? to bauda ilgu laiku, tas vinam rada daudz pozitivu emociju. ?adi pirkumi var padarit musu dzivi priecigaku.
Ka iekarojamus varam pieskaitit ari pirkumus, kas veikti impulsivi: redzeju, gribeju, nopirku un aizmirsu.
Turklat pirmais velamo pirkumu variants loti at?kiras no otras sanemto pozitivo emociju kvalitates un ilguma zina. Un, lai paraditu bernam, ka ari velamie pirkumi var but dazadi, var izmantot gradaciju: obligatie pirkumi – velamie pirkumi – papildus pirkumi.
Tadejadi mes sanemam sekojo?o.
Obligats Tie ir izdevumi, bez kuriem cilveks nevar iztikt. Mes nevaram nepirkt partiku bez partikas cilveks nevar dzivot ilgi. Ja nemaksasiet par komunalajiem pakalpojumiem, pec kada laika tie var tikt izslegti un jums bus jasez tum?a, auksta telpa ar sveci.
Velamie izdevumi – Tie ir izdevumi par precem un pakalpojumiem, bez kuriem jus varat iztikt. Piemeram, var iztikt bez teatra un kino, bez celo?anas utt. Tacu, ka likums, velamie pirkumi musu dzivei pie?kir prieku, sniedz pozitivas emocijas un iespaidus, kas paliek atmina. Tacu situacija, kad nepietiek lidzeklu obligato izdevumu seg?anai, varam atteikties no velamajiem.
Papildus izdevumi – tas ir kaut kas, bez ka mes varam viegli iztikt, un tas, kas mums nesagada prieku (vai sagada, bet loti isu laiku). Parasti mums rodas papildu izdevumi impulsu pirkumu un reklamas iespaida.
Prakse, ja berns sanem kabatas naudu un ar to ieperkas, varat lugt vinam atcereties, kadus pirkumus vin? veicis pedejas nedelas laika un vai starp tiem nebija kadi lieki (kad vin? pirka, iztereja naudu un neveica). izmantojiet pirkumu/aizmirsu par to).
?eit ir gruti pretoties un neuzstat, ka berns neperk, no vecaku viedokla, “nevajadzigu” rotallietu/lietu. Bet padomasim par to, ka nevaresim pastavigi but kopa ar bernu un visu vina vieta izlemt, tapec efektivak, ja berns gust savas atzinas.
?aja gadijuma mums ir svarigi palidzet bernam fikset vina emocijas. Vienkar?akais veids ir ar jautajumiem: bernam tiek uzdota virkne jautajumu, lai vin? apzinatos savas emocijas. Mes varam uzdot bernam jautajumu, kas ir vina emociju un vina lemuma “stops” un fiksacija pirms pirkuma veik?anas: vai vin? patie?am velas ?o rotallietu; vai vinam tie?am ir vajadziga ?i rotallieta; Cik ilgi vin? doma, ka vina vinu iepriecinas? Mes nespiezam, neatrunajam, mes vienkar?i uzdodam jautajumus.
Protams, lielaka dala bernu uzreiz atbild: “Ja! Ja! Ja!" – Es loti gribu dabut rotallietu. Tomer mes ierakstijam emocijas un lemumu.
Tulit pec pirkuma mes uzdodam bernam jautajumu, lai stiprinatu izpratni par emocijam: “Vai esat apmierinats ar pirkumu? Vai esat apmierinats ar pirkumu? 5-6 stundas pec pirkuma veik?anas mes uzdodam jautajumu: “Kur ir tava jauna rotallieta? Vai ir interesanti ar vinu speleties? Vai nozelo, ka iegadajaties ?o rotallietu? Vai vina dara tevi laimigu?" 2-3 dienas pec pirkuma veik?anas atkartojam jautajumus: “Kur ir tava rotallieta? Vai tu spele ar vinu? Vai esat apmierinats ar pirkumu? Vai vina dara tevi laimigu?"
Butiba ar ?iem jautajumiem mes palidzam bernam apzinaties savas emocijas dazados posmos pirms un pec pirkuma.
Tuliteja magija nenotiks pec pirmas iteracijas, maz ticams, ka “gribu-gribu” apstasies. Bet jums ir jabut pacietigam un jauzdod jautajumi par katru pirkumu.
Pec noteikta laika jus busiet parsteigts: berns uzdos sev ?os jautajumus. Parbaudits!
Metode labak darbojas situacija, kad bernam ir kabatas nauda un ar to veic pirkumus.
?adu fiksaciju ciklu ir jega veikt periodiski, lai berns pats saprastu lemuma pienem?anas metodi: pirkuma saistibu ar realu vajadzibu vai ar savu ilgtermina prieku/apmierinatibu.
Kapec ?im bernam tas viss ir vajadzigs? Laika gaita, pamatojoties uz ?o gradaciju, vin? vares noteikt prioritates un pienemt sapratigus lemumus par to vai citu pirkumu.
Paraleli savu vajadzibu apzina?anai ir jega apspriest vel vienu svarigu finan?u parvaldibas punktu: ir gruti apmierinat visas jusu vajadzibas. Kapec? Jo vajadzibas ir bezgaligas, un resursi, ?aja gadijuma finansialie, ?obrid parasti ir ierobezoti. Un, ja pasaule biezi vien ir pietiekami daudz resursu, tad noteikta laika perioda mes sanemam ienakumus noteikta apmera. Musu vajadzibas, pirmkart, ir reproducejamas (mes visu muzu nevaram est vienu edienu, visu atliku?o muzu nopirkt vienu apavu pari utt.); otrkart, pieaugot musu ienakumiem, ka likums, aug ari musu vajadzibas, tacu vajadzibu skaitu, kuras varam apmierinat, biezi ierobezo musu ienakumu limenis.
?is atzinas visatrak nak ar praksi. ?aja tema labi darbojas ne tikai speles, bet ari gimenes vajadzibu kartes, gimenes padomi un savas kabatas naudas parvaldi?ana.
Piemeram, no 6–7 gadu vecuma un dazkart ari agraka vecuma ar bernu var meginat speleties ka majas detektivs, kura uzdevums ir noskaidrot, kadas vajadzibas ir katram gimenes loceklim. Lai to izdaritu, jums bus jaiztauja visi un jauzzime sava veida karte: kur? ko velas gimene, vai ir vajadzibas, kas sakrit, vai ir daudz individualo vajadzibu.
Gimenes padomi ir loti svarigi berna finan?u izglitiba. Es saprotu, ka lielakaja dala gimenu tetis un mamma visus finan?u lemumus apspriez atsevi?ki, “aiz slegtam durvim”. Kopiga aktualo, nakotnes jautajumu parruna?ana un sarezgitu situaciju risina?ana pie viena galda pienemts tikai neliela skaita gimenu. Tomer es loti iesaku ?o praksi.
Protams, katra gimene pati nosaka to jautajumu loku, kas tiek parrunati ar berniem.
Un ta ka mes gimenes padome ieklaujam macibu un audzina?anas funkciju, ar berniem parrunajamo jautajumu loks ir tie?i atkarigs no ta, ko ar ?o praksi velaties iemacit bernam. Un, ja berns ir klat gimenes padome, tad arkartigi svarigi ir neignoret vina viedokli, bet gan nemt vera vinu kopa ar citiem gimenes locekliem vai vismaz uzklausit berna viedokli. Gimenes vajadzibas kopuma un katra tas dalibnieka vajadzibas atsevi?ki ir tas, par ko var runat padome.
Ka berna daliba gimenes padome ir noderiga no finan?u izglitibas viedokla?
Gimenes padomes var saukt par maci?anos sadarbiba.
Berns gust pieredzi (pat ja ?aja bridi tikai vero) realu gimenes finan?u analizi, redz, kadas vajadzibas pastav gimene, ka gimene plano nakotnes merkus, ka tiek planoti lieli pirkumi, ka tiek apspriestas problemsituacijas un kadi ir konkretu situaciju risina?anas veidi. Bernam ?i ir nenovertejama pieredze.
Gimenes padome iesaisti bernus gimenes budzeta apsprie?ana un atvalinajumu plano?ana. Piemeram, parrunajiet, ko gimene sagaida no atvalinajuma, kadas ir tas vajadzibas un ka jus varat ?is vajadzibas apmierinat. Parrunajiet savu atvalinajuma budzetu: noradiet, ka, lai kaut kur dotos atvalinajuma, jums ir jatere nauda bile?u iegadei, viesnicas numuru apmaksai un izklaidei. Vai visam pietiek lidzeklu, ?aja gadijuma naudas, vai gimene ieklaujas atveletaja budzeta? Tas palidzes jusu bernam pienemt jegpilnu pieeju sava budzeta plano?anai nakotne.
Iesaisti?anas gimene radu?os jautajumu risina?ana palidz bernam attistit patstavibu. Tapec svarigi intereseties par berna viedokli par dome lemtajiem jautajumiem (protams, nemot vera vina vecumu): kadu laika pavadi?anas variantu brivdienas izveleties, kadas markas auto vinam patik vislabak, kada davana vin? izveletos vecmaminas jubileja, ka labak – nopirkt spelu konsoli tagad vai izmantot ?o naudu, lai nedelas nogale ar visu gimeni dotos uz brivdienu maju utt. Gimenes padome veicina augstu berna iesaisti gimene lietas. Izpratne par notieko?o gimene dod bernam papildu pamatojumu savu lemumu pienem?anai, vin? nems vera ne tikai savas intereses un velmes, bet ari gimenes prioritates un intereses.
Gimenes padomes berni visatrak var iemacities uzklausit citu viedoklus, iztureties pret viniem ar cienu, skaidri un parliecino?i izteikt savas domas, argumentet un argumentet savu viedokli.
Berna kabatas nauda ir visefektivaka vajadzibu un resursu tema. Parvaldot savu kabatas naudu, berns pamazam iemacas parvaldit savas velmes un vajadzibas, noteikt prioritates ierobezotu resursu situacija (finan?u joma ?is resurss ir nauda).
Kad berns saprot, ka vajadzibas ir neierobezotas un resursi ierobezoti, rodas nepiecie?amiba noteikt prioritates, izlemt, kas vinam ir svarigakais. Izlemiet, ka vislabak apmierinat savas vajadzibas ar ierobezotiem resursiem. To var izdarit gan spelu situacijas, gan parrunajot vajadzibas, velmes un resursus, izmantojot gimenes loceklu piemeru. Piemeram, ar berniem vecuma no 5 lidz 7 gadiem jus varat spelet speli “Ko mes nemsim lidzi?”, un pec tam – iespejas: pargajiena, baseina, teatri utt. zinama spele, kuras butiba ir tada, ka mes izvelamies, piemeram, ko nemsim lidzi pargajiena.
Pec tam mes izveidojam priek?metu sarakstu, kura ir ieklauts tas, kas attiecas uz vajadzibam un kas attiecas uz velmem. Piemeram, pargajienam: serkocini, lelle, telts, milaka rotallieta, blodas cepure, konfektes, moskitu aerosols u.c. Radam ierobezotu resursu situaciju. Alternativi, pargajiena varam panemt lidzi tikai 3 (vai 5) preces.
Un tad no visam mantam kopa ar bernu izvelamies 3 (vai 5), kuras nemsim lidzi. Kopigi spriezam, kapec katra manta mums ir vajadziga, neatkarigi no ta, vai bez tas varam iztikt pargajiena vai ne, lidz visas lietas tiek klasificetas ka vajadzibas vai velmes un tiek noteiktas pa?as 3 (vai 5) lietas, ko nemsim lidzi.
Veikala situacijas ir piemerotas berniem vecuma no 8 lidz 10 gadiem. Piemeram, jus kopa izveidojat sarakstu ar partikas precem, kas japerk, un sarakstu ar to, ko berns veletos iegadaties. Jums ir noteikta un ierobezota summa pirkumiem veikala. Dodieties uz veikalu ar sarakstu. Likumsakarigi, ka naudas nepietiek gan obligatajiem, gan velamajiem pirkumiem, un berns izdara izveli, izvertejot sekas, piemeram, analize, kas notiks, ja nepirksim maizi, bet pirksim konfektes; kas notiks, ja mes nepirksim kakim baribu, bet nopirksim saldejumu utt. Un kapec mes nevaram iztikt bez daziem pirkumiem, bet mes varam iztikt bez citiem.
Berniem no 11 gadu vecuma ?i prasme tiek praktizeta, izmantojot savu budzetu, kura tagad jaieklauj obligatie izdevumi (piemeram, apmaksa par mobilo talruni). Un berns sava budzeta ietvaros kabatas naudas ietvaros jau pienem lemumu, kur teres savu naudu, un ar vecaku palidzibu izverte sava lemuma sekas.
Par ?o temu ir daudz dazadu vingrinajumu, daudz galda spelu, kuras jasa?kiro preces vajadzigajas un velamajas.
Vajadzibu, velmju un resursu izpratnei var pieklut, izmantojot gimenes vajadzibu karti. Ar bernu var parrunat, ka vecakiem ir noteikti ienakumi, kas jasadala ta, lai ar tiem pietiktu gan gimenes visparejam vajadzibam, gan katra biedra vajadzibam. Un tie?i tapec, ka vajadzibu ir daudz, un vecaki sanem noteiktus ienakumus, ir jaizvelas, kuras vajadzibas apmierinat, kuras atlikt un kuras var atteikties.Tapec vecaki ne vienmer perk bernam rotallietu.
?eit sakas gudrs paterin?.Berni biezi nesaprot, kapec nevar izpildit visas vinu velmes.Vini ari nesaprot ?o velmju isteno?anai nepiecie?amo resursu patieso vertibu. Tapec ir svarigi paradit, ka vajadzibas un resursi ir savstarpeji saistiti, un iemacit noteikt prioritates.
Lemjot par konkretas vajadzibas apmierina?anas izmaksam, tas jasalidzina ar citam vajadzibam: kas ir prioritate un no ka var atteikties. Resursiem vajadzibu apmierina?anai vienmer jabut saistitiem ar iespejam. Mus ierobezo musu ienakumu limenis, un mes nevaram teret vairak, neka sanemam. Nauda jatere ta, lai apmierinatu pec iespejas vairak svarigu vajadzibu sev erta limeni.
Tapec mums vienmer ir jautajums: ka ar saviem resursiem (ienakumiem) apmierinat maksimalo savu vajadzibu skaitu?
?eit jus varat sakt iepazistinat bernu ar atlaidem, akcijam un izpardo?anam ka lidzekli ?is problemas risina?anai. Kopiga do?anas uz veikalu, iepirkumu sarakstu sastadi?ana, konkretas preces izvele, atlaizu un izpardo?anas nem?ana vera, iepirk?anas interneta – tas viss palidz bernam apgut veidus, ka ar saviem ierobezotajiem resursiem apmierinat maksimali daudz savu vajadzibu.
Nakamais jautajums, ko darit, ja jusu resursu (kabatas naudas) nepietiek nepiecie?amajam pirkumam? ?eit mums ir vairakas iespejas, ka minimums – sakt krat (par taupi?anas prasmes attisti?anu sikak runasim nakamaja nodala); labakaja gadijuma padomajiet par saviem ienakumiem.
Ka izvairities no visas naudas iztere?anas un dalu atsta?anas, lai iekratu velamajam pirkumam? Nakama nepiecie?ama atzina: lai nodro?inatu komfortablu dzives limeni, izdevumiem jabut mazakiem par ienakumiem. Par ko? Lai butu ko ietaupit savam sapnim. Ienakumu un izdevumu plano?ana un uzskaite palidz atrisinat ?o problemu. Runajot par bernu finan?u pratibu, ienakumu un izdevumu uzskaite nav viegls uzdevums. No vienas puses, tas ir saistits ar to, ka daudzi vecaki neseko lidzi savam finansem. Attiecigi berniem ?adas uzvedibas modela nav. Piekritu, ir gruti kaut ko iemacit, ja pa?i to nepraktizejam un pa?i tam neticam. Daudzi pieaugu?ie sak veikt uzskaiti par ienakumiem un izdevumiem, bet laika gaita vini atsakas, jo mes pa?i neesam pilniba noteiku?i, kapec mes veicam ?o uzskaiti. Uzskaites veik?ana uzskaites karto?anas noluka patie?am ir diezgan garlaiciga un biezi vien bezjedziga.
Tatad, kapec mums vajadzetu macit saviem berniem sekot lidzi saviem ienakumiem un izdevumiem, un ka tas viniem palidzes pieaugu?a vecuma? Mes visi zinam: lai istenotu savus sapnus, veidotu uzkrajumus lieliem pirkumiem, veidotu kapitalu, mums ir nepiecie?ams, lai musu ienakumi butu lielaki par izdevumiem. Ja visus savus ienakumus terejam kartejam paterinam, tas ir, musu izdevumi ir vienadi ar ienakumiem vai pat parsniedz tos, tad mums neatliek lidzeklu, ko varetu ieguldit savu sapnu, savu finansialo merku sasnieg?ana. Situaciju, kad ienakumi parsniedz izdevumus, cita starpa nodro?ina ari jusu izdevumu kontrole, ?aja gadijuma gramatvedibas veida. Tagad es nosauk?u dazas acimredzamas lietas, bet es domaju, ka ir jega tas pieminet. Gramatvediba, pirmkart, lauj kontrolet izdevumus, tas ir, skaidri zinat, cik un kur izterejat. Otrkart, tas lauj optimizet izdevumus, jo visa musu paterina struktura mums ir acimredzama, un mes skaidri redzam, kuras izdevumu pozicijas varam optimizet, uz ko un ka rekina. Tre?kart, gramatvediba lauj planot savas finanses, ?aja gadijuma vairs nav “mes par naudu, bet nauda ir par mums”, tas ir musu parzina. Ceturtkart, gramatvediba lauj palielinat izpratni par paterinu. Kad mums ir plans, mes saprotam, cik daudz mums ir jauzkraj savam sapnim, tad katrs impulsa pirkums mums vairs nav tikai pirkums, tas ir kaut kas tads, kas mus attalina no sapniem, mes sakam vairak apzinaties savu izdevumiem.
Tapec ir lietderigi macit berniem sekot lidzi ienakumiem un izdevumiem.
Kad mes saprotam, kuras izdevumu kategorijas ir musu budzeta, pie kuras grupas tie pieder (obligati/velami), varam precizak planot savu budzetu.
Izdevumu, ienakumu un uzkrajumu plano?ana, sapratiga sadale un uzskaite ir finan?u vadiba, no kuras atkariga musu labklajiba.
Kapec berniem tas ir vajadzigs? Berniem ir svarigi saprast, ka ar ienakumu gu?anu vien nepietiek. Svarigi ir spet planot un parvaldit savus izdevumus. Atsakies no daziem par labu citiem, nosaki prioritates, veido uzkrajumus.
Nedaudz apkoposim iepriek? mineto.
Tatad velmes un vajadzibas ir neierobezotas. Resursi, kas nepiecie?ami vajadzibu un velmju apmierina?anai, biezi vien ir ierobezoti, tapec ikdiena saskaramies ar nepiecie?amibu izveleties, kuras vajadzibas, kada apjoma un seciba apmierinat.
Tas nozime, ka ir jega sakt ar palidzibu bernam izprast vina vajadzibas, velmes un resursus. Izpratne par savam vajadzibam un resursiem un pec tam ari finan?u merkiem, prioritatem un iespejam parasti ir izveles pamata, finansialo lemumu pamata, ko berns pienems. Tapec, lai izdaritu ?o izveli, pienemtu finansialu lemumu nevis reklamas, ne modes, ne vides padomu iespaida, bernam ir svarigi iemacities apzinaties savas vajadzibas un velmes. Efektivak to darit ar praksi, tostarp ar pirmo pirkumu pieredzi.
?is ir pirmais solis.
Tad mes varam pariet pie jautajuma: ka mes varam apmierinat savas vajadzibas? Pamatvajadzibu pec uztura apmierinam ar partiku, vajadzibu pec siltuma ar apgerbu utt.. Un tad mes ar bernu atklajam, ka nauda pati par sevi nevar apmierinat musu vajadzibas (ar naudu nevaram remdet izsalkumu, nevaram tas sev uzvilkt utt.). ). Kapec tad mums dzive ir vajadziga nauda? ?eit mes nonakam pie naudas ka universala apmainas lidzekla funkcijas. Par naudu mes varam nopirkt kaut ko tadu, kas apmierinas musu vajadzibas. Par naudu mes varam iegadaties preces un pakalpojumus, kas mums nepiecie?ami, lai apmierinatu musu vajadzibas. Rodas apzina, ka nauda nav naudas del, bet nauda ka resurss. Turklat, piemeram, veikala mes mainam naudu pret precem. Un, iesaistoties noteiktas aktivitates, mamma un tetis pret naudu apmaina savu laiku, zina?anas, prasmes, pieredzi, energiju, spejas, profesionalitati utt. Un jo vairak prasmju un iemanu cilvekam ir, jo augstaks ir vina profesionalitates limenis, jo vairak naudas vin? to potenciali var apmainit – citiem vardiem sakot, jo vairak vin? var nopelnit. ?aja situacija parasti palidz jautajumu apsprie?ana: ko vin? var darit tagad, cik unikala ir ?i prasme un cik daudz naudas, lai dzivotu ar ?im prasmem, var iemainit.
Nakamais posms ir apzina?anas, ka musu vajadzibas un velmes biezi vien ir neierobezotas, bet musu resursi – ?aja gadijuma nauda – ?obrid ir ierobezoti. ?obrid mums ir zinams resurss, noteikta naudas summa. Un tie?i ?aja bridi, lai apmierinatu savas vajadzibas un velmes, var izradities, ka mums vajag daudz vairak lidzeklu, neka ir. Tas ir punkts, kura rodas nepiecie?amiba noteikt prioritates. Pamatojoties uz ko? Pamatojoties uz izpratni par musu vajadzibam un apzinu, ka tam mums ir at?kiriga nozime. Jo svarigaka mums ir kada vajadziba vai velme, jo augstaka ir tas prioritate mums.
Kapec mes sakam runat par izdzivo?anu ?aja pieredze? Teoretiski to ir diezgan gruti saprast ?aja posma mums ir vajadziga prakse. No kurienes tas rodas berna? Lidz ar kabatas naudas paradi?anos, kad bernam ir savi lidzekli, ar kuriem vin? var rikoties pec saviem ieskatiem. Sikak par kabatas naudu – ka, cik, kada vecuma, uz kada pamata to dot – runasim nedaudz velak, tagad svarigi saprast, ka prakse berns saskaras ar situaciju: vinam ir ierobezots naudas daudzums – noteikta summa, vajadzibas un velmes, biezak viss, daudz vairak. Mums, vecakiem, ta ir tie?i ta pieredze un situacijas, kuras ir japarruna ar bernu.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70559875) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.