?kir?anas ar miloto
Edgars Auzin?
Kad Rena ?kiras no sava milota, vina sava murga nevareja iedomaties, ka driz bus precejusies ar citu virieti. Tomer ?i diena ir pienakusi, un meitene ir izveles priek?a – druma eksistence ar tiranu viru vai beg?ana caur burvju portalu nezinamaja.
Edgars Auzin?
?kir?anas ar miloto
1 nodala
"?kiet, ka musu pasaka ir beigusies, Ian."
Rena bija jautra un centas neizradit, ka gara, stalta brunete, dejojot ar gubernatora vargo meitu, mida nevis ratsnama deju zales puleto parketa gridu, bet gan savu sirdi. Aizvainojums un greizsirdiba dedzinaja manu dveseli ar indigu uguni. Tas, ka jauna aristokrate, kas darza slepus nozaga vinas skupstus, aizmirsa par vinu daudz labak dzimu?o meitenu loka, ?kita neticami nezeligi. Kas ta par dejo?anu! Jans visu vakaru pat neskatijas uz vinu.
– Tur tu paslepies, nelietis! – pamate pek?ni paradijas klusa priek?nama nosturi, kur bija saspiedusies kada bagata rupnieka meita, kas priek?laicigi aizgaja pensija, apzinoties, ka hercoga Holdera dels nelugs vienkar?as migas meitu dejot. "Nac, Irena, Pont-Arois grafs loti velas jus satikt." Esiet jauka un smaidiet.
– Kas tas par “Ponturu” ir? No kurienes vin? naca, mamin?
– Ne Pontura, stulba, bet Pont-Arois! – Leira Selezija apklusa un nozimigi paskatijas uz savu pameitu. "Vai jus neesat dzirdeju?i, ka ?is izcilais grafs nesen ieradas sava dzimtene, lai atgutu no savainojuma?"
Ja godajamajai leirai bija vajums, tad ta bija tikai titulu milestiba. Vienkar?a ciema mucinieka meita vina vispirms apprecejas ar savas kopienas priek?nieku, pec tam ar garamejo?u bagatu pundurtirgoni, ar kuru vinai piedzima divas meitas. Apglabajusi savu otro viru, Selezija veica lecienu pa socialajam kapnem un kluva par Leir te'Marso sievu. Jaunaka muiznieka tituls, kas turklat nav mantojams, atvera gimenei muiznieku maju durvis. Cienijamais un bagatais rupnieks, kur? dzivoja pilsetas nomale liela ipa?uma, tika aicinats visur, un Leirai Selezijai tas loti patika. Vinai tas tik loti patika, ka vina nolema nostiprinat savas pozicijas, apprecot vira meitu ar istu, dabigu aristokratu.
Rena neko nebija dzirdejusi par ievainoto karotaju, tapec sekoja pamatei, bazigi skatidamas apkart. Vina jau saprata, ka Leira Selezija ir iestajusies par savu topo?o znotu, jo neslepa drosmigus planus ne no sava, ne no teva. Un te bija absoluti bezjedzigi iebilst. Rena jau sen uzzinaja, ka vinas tevs Lairs Ingmars te'Marso dara tikai to, ko velas vina sieva.
Viesi druzmejas ap uzkodu baru un kar?u spelu galdiem telpas talakaja gala. Pagajusi turp garam dejojo?ajiem pariem, Leira Selezija majestatiski nolieca galvu apmeram cetrdesmit gadus veca, tieva, gara virie?a priek?a ar planam, koptam usam. Bagatigais zelta iz?uvums uz kamzola nespeja noslept vina ievainojumus – viena vina roka tika amputeta.
– Prieks iepazities, jauka jaunkundze! Leira te'Marso, vai atlausi man palugt saimnieci Irenu dejot?
– Protams, jusu ekselence, ar prieku.
“Tu labprat to daritu! Te nu mes esam!" – Rena pazibeja.
Tas, ka ?is karotajs pat neprasija vinas velmes, vinai uzreiz daudz ko pateica. Un kur vinam jadejo? No pamates vardiem mes varam secinat, ka Pont-Arois pec ievainojuma ir tik tikko dzivs, un nav ari rokas. Draudigais celms kreisas rokas vieta izskatijas nepatikams, lai gan tas bija parklats ar metala plaksni. Lai ari cik Rena sev parmeta savu bezjutibu un necienu pret ievainoto varoni, vinas skatiens turpinaja atgriezties pie truksto?as rokas.
Grafs satvera Renu aiz elkona un veda uz dejotaju loku, kur Ians, starp citiem pariem, griezas. Tagad jauna dendija valsi speleja ar markiza deiives meitu.
“Vin? tos maina ka saplestus cimdus! Tapec vin? mani izmeta.
Rena pek?ni saprata, ka skan vinas iemilota “Roza val?a” pirmas taktis. Turpmak ?adas negativas asociacijas saistisies ar ?o skaisto melodiju! Blakus dejo Ians, bet otra puse un nepatikamais, bezceremonigais grafs, kur? piespieda sevi klut par partneri. Meitene samazinaja atrumu, balstoties uz deju apavu purngaliem uz parketa gridas, un pedeja bridi vienkar?i atrava roku, jo Pont-Arois nepieversa uzmanibu vinas pretestibai un turpinaja vilkt vinu deju apli. .
– Kas noticis mila? – virie?a lupas ielauzas smaida, bet vina acis izskatijas saspringtas.
"Es sastiepu potiti un nevare?u ar jums dejot, graf." Ludzu, atvainojiet mani.
Tum?ajas acis mirdzeja divaina jautriba un dusmas. Garais virietis paspera soli vinai preti, regojoties un iebiedejot Renu ar savu augumu.
– Kad tas notika, mans dargais?
– Kamer mes devamies pie tevis ar macu… ar mati. Es nedomaju, ka tas ir nekas liels, bet es gribetu glabt savu kaju, ja jus neiebilstat, jusu ekselence. "Lai neizskatitos rupj?, vina steidzas piebilst: "Ja velaties, mes varetu staigat pa gaiteni."
Uzstat uz dejo?anu no Pont-Arois puses butu pilniga nezina. Vin? pasniedza Rene savu roku (par laimi veselo), un vini lenam gaja pa ziedu vitnem izrotato kolonadi.
Sajutusi sava pavadona saspringto, ja ne aizvainoto, klusumu, Rena meginaja kliedet neveiklibu, runajot:
– Cik ilgi jus esat atgriezies musu zemes, mans kungs?
– Ir pagajusi nedela, kop? dziednieki mani izlaida no Triestes slimnicas. Pec divdesmit gadu prombutnes atgriezos dzimtene.
– Jus dro?i vien atklajat, ka ?eit daudz kas ir mainijies?
– Es neatrodu nekadas izmainas. Dzive tepat dienvidos ir apsikusi, tada pati garlaiciba un nezina ka mana jauniba. Bet man prieks, ka te tada roze uzziedeja!
Ponta Arua dailrunigais skatiens noradija uz Rene, ka neveiklais kompliments bija paredzets tie?i vinai. Meitene pieklajigi pasmaidija, pie sevis domadama, ka katrs redz tikai to, ko velas pamanit.
– Man te nav garlaicigi. Ziema ir nedaudz laika, kad darzs atpu?as. Bet tad ir gramatas un garas pastaigas. Vai jums patik staigat pa mezu?
Grafs neatbildeja, lukodamies meitenes maigajas lupas. Vinam patika, ka vina, gaidot atbildi, iekoda apak?lupa. Kad vin? pamodas, vin? nedaudz izpluda nevieta:
– Redzu, ka tu mili dabu. Tava mamma stastija par brini?kigo darzu, kura tu visu iekartoji pec saviem ieskatiem. Bet parku mana ipa?uma zaglu parvaldnieks pilniba atstaja novarta. Es nevaru sagaidit, kad jauna burve ienaks mana maja un parvertis to!
Rene jutas nedaudz neomuligi no ?adiem majieniem un neveikla patosa. Saka skanet jauns valsis, Rena nepacietigi pagriezas, gribedama noskaidrot, kuru no dizciltigajam meitenem iepriecinajis hercoga nepastavigais dels. Bet neatkarigi no ta, ka es izskatijos, Iana gara figura nekur nebija redzama. Varbut vin? ievilka kadu citu nejegu kada nomala kakta, kur? noticetu vinas skaistajai sejai un manigajam zilajam acim?
2 nodala
Nebeidzama staiga?ana pa zali un pat tad, ja nebija greizsirdibas objekta, Rene ?kita nepanesama, jo ipa?i tapec, ka grafs uzstaja, ka vin? gaidija savu skaisto jauno sievu. Varbut kada no meitenem ?aja istaba iepriecinatu izcilo veteranu, bet otra iemilejusies meitene velejas, lai kaitino?ais pieludzejs dodas pie Tharu un nekaitina vinu ar savam valdonigajam armijas manierem. Ne, lidz ar Jana pazu?anu visa vinas interese par bumbu izgaisa. Iedomajieties, vina visu vasaru bija gaidijusi ?o garlaicigo pulce?anos!
Ar milu smaidu brunete pagriezas pret kungu un sudzejas par troksni un galvassapju sakumu. Steidzigi noraidijusi piedavajumu pastaigaties pa terasi, Rena aizslideja uz damu istabu.
Man bija atri jaskrien. Lai pamatei nav laika partvert, kura, protams, pargalvigo palatu atgriezis daudzsolo?a ligavaina kompanija. Vinai jaslepjas, pirms Leiras Selezijas caururbjo?ais skatiens vinu atklaj. Ienirstot sanu izeja, Rena parliecinajas, ka neviens neskatas, pacela svarkus un ka bulta metas uz dargajam durvim gara gaitena gala.
Pek?ni kads speciga roka satvera vinas vidukli un ievilka tum?a, ?auraja skapi. Rena ar ?ausmam atklaja, ka vina ir piespiesta specigam virie?a kermenim.
Ko meitenei vajadzetu darit ?ada situacija? Protams, zvaniet pec palidzibas. Bet tad plata roka aizsedza vinas muti. Vel viena izeja ir nolaupitajam kartigi paspert, parsteiguma vin? atlaidisies, un tad tu vari kliegt un begt. Rena meginaja istenot ?o planu. Vinas kajas nepieskaras gridai – vina to izmantoja, tacu mikstas balles kurpes savainoja pati sevi, nevis sagustitaju. Un vin? pek?ni vinu dusmigi pakratija un palaida vala.
Rena alkatigi iesuca gaisu un parsteiguma noelsas, kad sajuta pazistamu smarzu smarzu. Sandalkoka notis un juras veja svaigums bija kluvu?as par vinas iecienitako aromatu kop? agra vasaras rita, kad jaunais duzis Jans Dejgards ieskatijas darza, kura vina stradaja.
Bridi iek?eja gaviles meiteni satvera, un tad Renas speciga plauksta skali iezvanijas jauna aristokrata vaiga.
"Ka tu uzdro?inajies ta iztureties pret mani?"
Ko Rena domaja: vakara pirmo dalu, kad vina tika apzinati atstata novarta, vai ?o bezceremonisko nolaupi?anu? Vina pat pati nepazina.
– Ka man vajadzetu iztureties pret meiteni, kura devusi vardu kadam citam, tiklidz es aizbraucu uz akademiju? "Jauneklis apstajas un rugti piebilda: "Man likas, ka tu esi ipa?a, Rena."
– Par ko tu runa, Ian? Kads vards?
– Kapec es esmu sliktaks par vinu, saki? Protams, es esmu tikai jaunakais dels… Vai ari jus sajusmina militara uniforma un stasti par varondarbiem? – Jaunais virietis sajusma arvien vairak spieda Renas plecus, lidz vina kliedza. Tad vin? pek?ni atjedzas, nolaida rokas un aiz rugtuma parmeta: "Un vina pat neko neteica, kad pagaju?aja nedela atnacu pie tevis…"
Sakusi aizdomas par launumu, Rena ar rokam satvera Iana seju. Vin? nepretojas, bet spitigi nepacela galvu.
– ES neko nesaprotu! Par ko tu runa, Ian?
– Neizliecies, Rena! Par jusu saderina?anos ar Pont-Arois grafu.
– Par ko?.. Ko?!
Jaunais virietis pamaja ar pirkstiem un virs vinu galvam pazibeja neliela gaismas lode, pec ka Ians pasniedza meitenei saburzitu avizes zimiti. Rena parmeto?i ieskatijas milota skaistajas acis un tikai tad uznema izgriezumu. Manu acu priek?a pavideja isas rindas: “Pazinojums par Pont-Arois grafa Ace Arni dei'Albert un rupnieka Leira Ingmara teMarso meitas madamas Irenas Marso saderina?anos.”
Zimite izslideja no vina novajinatajiem pirkstiem un nokrita uz gridas. Likas, ka sienas trice… Iana roka rupigi apvijas ap Renas vidukli.
–Tu nezinaji? Vini tev neteica? Bet ka jusu pamatei izdevas to panakt?
– Man nav ne jausmas. Es nespeju tam noticet: Leira Selezija naca klaja ar pazinojumu, pat nejautajot man un neiepazistinot mani ar ?o skaitu! Mes nebijam Thea templi saderina?anas ballites del.
– Biezi vien tas nav nepiecie?ams. Es ari nespeju noticet savam acim, kad mans tevs nosutija ?o zimiti.
– Un tu uzreiz noticeji, ka es tevi nodevu? – Rena rugti parmeta.
Ians vainigi nolaida acis.
– Piedod, mila. Man ?kita, ka es klustu traka no skumjam.
"Tatad jus flirtejat ar tam meitenem, lai atgrieztos pret mani, Jan?" Tu to izdariji!
"Nekam no ta nav nozimes, mazulit." Jums ir jaizlemj, ka jus varat izvairities no ?is laulibas.
No koridora atskaneja balsis. No trieciena nodrebeja skapja durvis.
“Es esmu parliecinats, ka vini ir tur, leira! “Rena saravas, kad vina atpazina Pont-Arois grafa balsi. "Jus labi uzaudzinajat manu nakamo sievu!"
"Irena ir labi audzinata un zina savus pienakumus, mans duzis," Leira Selezija iebilda, tacu vinas balss skaneja nedaudz noraizejusies. "Tas ir parpratums."
Jans nekavejoties izsledza gaismu un pastuma Renu sev aiz muguras.
– Vai jums, nejau?i, ir kads portals? – meitene stostijas. Vinas dzivais prats drudzaini mekleja izeju, bet neatrada.
"Ne, bet mums tas nav vajadzigs," jauneklis apnemigi noteica, pagriezot lielo safiru uz gimenes gredzena. "Es piezvaniju uz ?ejieni savam tevam un pazinoju, ka apprece?os ar tevi." Luk, izeja no murgainas situacijas!
Pie durvim joprojam dauzijas, bet ne tik intensivi. Grafs stridejas ar Leiru Seleziju, kura uzstaja, ka vina savu adopteto meitu audzina smagi un smagi.
"Kas ?eit notiek?" – strida iejaucas jauna balss. Baritons bija autoritativs un neparprotami piedereja muizniekam, kur? bija pieradis pie paklausibas un vareja atlauties atstat novarta tadus sikumus ka pieklajiba.
"?eit nak tevs, tagad viss atrisinasies," Jans cuksteja, un divas tievas meitenigas rokas apvijas ap jauna virie?a slaido augumu, klusi stiprinot vina parliecibu.
"Tavs dels apvainoja manu ligavu, nolaupija vinu un tur aiz ?im durvim!"
"Es esmu parliecinats, ka ta ir kluda," hercogs Holders atbildeja ar ledainu mieru. "Bet, ja jums ir taisniba, paskatisimies, ko meitene saka."
"Vai jus nopietni domajat vinu klausities?" – Pont-Arois varits.
“Nevajag ta kliegt, jusu ekselence! – Leira Selezija no?naca. – Mes jau piesaistam uzmanibu. Es domaju, ka ne jums, ne vina kungam nav vajadzigs publisks skandals.
"Atver durvis, dels," atkal atskaneja hercoga barga balss.
Ians pagriezas pret Rene, bet vina tikai cie?ak apskava vina vidukli. Jus to nevarat noplest. Ka jurnieks no kuga avareju?a kuga, kur?, izmisigi cen?oties izdzivot, piekeras mastam, steidzoties cauri vilniem lidz pedejam. ?is ir patiesibas bridis. Tagad viss vai nu atrisinasies, vai ari dzive tiks sabojata.
Sledzene atveras ar sausu klik?ki. Rena, slepjoties aiz milota, nevelejas but lieciniece tam, kas tagad neizbegami notiks.
Un notika ta: grafs un Leira Selezija iespiedas pieliekamaja. Gara auguma, ka Ians, stalts un vel nepavisam vecs, hercogs Holders neienaca. Atspiedies ar plecu pret durvju rami, vin? paskatijas uz delu, tacu vina skatiena nebija nosodijuma.
Dzive bija iemacijusi Holderam novertet retus laimes mirklus, un pedejais, ko vin? velejas, bija atnemt jaunie?iem vinu pirmo milestibu. Ja Ians velas precet Leiras meitu, lai ta butu. Ja tikai jutas butu patiesas, un dey'Gards pietiktu muizniecibas, lai aptvertu ligavas pazemigo izcelsmi. Vinam patika dela izvele; Irena ir mila, skaista, labi audzinata meitene un ir pilniba cieniga pievienoties vinu gimenei. Tomer zinas par vinas saderina?anos ar grafu Pont-Arois hercogu mulsinaja un sarugtinaja. Ko darit, ja vin? kludijas un Jangs nonaktu preti titulu medniekam? Vai tas bija parak parsteidzigi, lai lautu zenam tiesat vinu? Tagad Irenas kundze slepj seju aiz Iana plata pleca. Kas tas ir – meiteniga pieticiba, bailes vai apmulsums? Dro?i vien tas viss kopa. Bet vina neatlaiz rokas, apskaujot vina delu, neskatoties uz pamates un grafa klatbutni. Un tas daudz ko izsaka.
Un Pont-Arua bija apnicis klusi pardomat, ka tas, kuru vin? jau bija garigi ievedis sava maja un gulta, apskava citu.
– Irenas kundze, nekavejoties paejiet mala! – vin? paveleja. Tacu vinam pa?am nepatika skarbais tonis, kada vin? kliedza paveli. Nomierinies. ?i ir meitene, nevis karavirs. Cita lieta, kad visas ?is sentimentalas mulkibas ar laulibam ir aiz muguras. Un tagad pat plebejiete Selezija uz vinu skatas ?kibi, neveloties skandalu. Ne, nekada skandala nebus. Vina topo?ajai sievai sabiedribas acis jabut nevainojamai.
Irena nekustejas no savas vietas, neatlaida rokas, cie?ak saspiezoties milota mugura. Vinai ?kita, ka tada veida vina ir daudz uzticamak pasargata no nista grafa.
"Es tevi neprece?u, jusu zelastiba," vina nomurminaja trico?a balsi, bet visi vinu dzirdeja. – Atvainojos, mammu – vina steidzas, dodot man solijumu.
– Ne dargais. "Jums vel nav tiesibu izlemt, kur? bus jusu virs," Leira Selezija asi iebilda. Cienijama kundze konstateja, ka vinas nepateiciga pameita uzvedas nekaunigi. Selezija vinai izvelejas grafu. Vinas iedomibas lidzsvara Pont-Arois tituls un bagatiba atsvera Holdera hercoga jaunaka dela stavokli. Vina kundziba ir ietekmiga un bagata, par to nav ?aubu. Bet Jan dei'Gard ir tikai divdesmit gadus vecs zens, bez titula un ar neskaidru nakotni. Vinam ir par agru preceties, ?aja vecuma jauniem virie?iem ir vej? galva. Nu, kad puika pec paris mene?iem parstas milet Irenu, ko tad? Un skaiti?ana jau bus garam! "Tu vel esi talu no pilngadibas, mana meitene, un, ticiet man, tikai tavi vecaki var izveleties tev dzivesbiedru, lai neviens velak nenozelotu laulibu."
"Es izteicu oficialu priek?likumu," sacija Jans, lepni pacelot galvu. – Mes ar Renu milam viens otru. Es vinu apprece?u.
Divas tievas kailas rokas no sajusmas triceja, cie?ak apskaujot jauna virie?a vidukli. Vin? maigi aptvera ?is maigas plaukstas ar plaukstu.
Selezija pagriezas pret hercogu un neveikli paklanijas.
"Es ludzu piedo?anu, jusu zelastiba, tikai jus varat ietekmet savu delu." Vin? ir jauns, bet jauniba ir tik neapdomiga…
Hercogs kluseja, pari Leiras galvai skatijas tikai uz savu delu. Vin? saprata, ka ?o mantkarigo Seleziju nevar parliecinat: vina salidzinaja karala iecienita karotaja stavokli un zenu, kura vienigais ipa?ums lidz ?im bija dizciltiga gimene, skaidra galva un stabila burvju rezerve. Ianam paveras lieliskas izredzes, bet vai titulu alksto?ais burzuazis spej tas novertet? Vinai vajadzigs znots ar grafa titulu, lai tagad vinu pienemtu sabiedriba. Selezija nevelas un negaidis desmit lidz divdesmit gadus, kad Ians atkal piecelsies kajas. Tas ir vienigais iemesls, kapec ?i sieviete iespiez Irenu martinetes skavas.
"Es neprece?os ar grafu," Rena spitigi sacija, vinas balsi bija dzirdams izmisums un asaras.
"Tad, mans dargais, tu man neatstajiet citas izveles," sacija grafs un lepni uzputa krutis. "Es izaicinu jus uz dueli, Ace dei'Gard." Es ceru, ka jums pieder vismaz dazi ieroci?
– Protams. – Jans stingri saskatijas ar pretinieka skatienu. – Es pienemu tavu izaicinajumu.
– Ne, neuzdro?inies! – Rena atgrudas no milota, it ka butu apdegusi. – Es tevi apprece?u, graf! Bet bez duela…
"Protams, tu darisi, mans dargais," grafs pa?apmierinati apstiprinaja, atgrudams meiteni no pretinieka. "Bet nav viegli atsaukt izaicinajumu duelim, un man bus janogalina ?is nekaunigais kucens."
– Ne!..
Leira Selezija satvera Renu aiz rokas un pavilka uz izejas pusi, liekot hercogam paiet mala.
"Tu jau esi pietiekami daudz izdarijis, nelietis." Ejam!
Izmisums iespideja Renas tirkizzilajas acis, kad vina pedejo reizi sastapas ar Iana sapju pilno skatienu. Pamate rupji ievilka meiteni gaiteni.
"Jan, tev nevajadzetu…" Renas balsi apslapeja bravuras val?a skanas.
"Es pienemu izaicinajumu sava dela vieta," leni sacija hercogs Holders.
"Tevs!…" Jans sa?utis iesaucas, bet vina lords paskatijas bargi un murminaja:
– Aizveries, Ien. Saskana ar kodeksu nepilngadigajam nav tiesibu cinities ar dueli. "Vina lords versas pret Pont-Arua un pacela izsmejo?u uzaci. – Jus to nelikas ne zinis, graf?
Pont-Arua pek?ni nobaleja un atkapas, atsitoties ar muguru pret sienu atspiedu?os mops. Hercogs Holders ir pazistams ka pieredzejis karotajs un specigs universalais burvis, vin? piedalijas kara ar Dzeitu. Tas nav tre?a kursa puika! Skatiens, kas metas aiz sturiem, liecinaja par drudzainu atteikuma iemeslu mekle?anu.
"Atvainojiet, Holder," karotajs pacela celmu, "tas nebutu loti godigi, vai ne?" Galu gala jums ir divas rokas. Turklat dziednieki man aizliedza aktivi vingrot.
– Ipa?i no rita? – hercogs iesmejas. "Tas ir labi, es tevi nogalina?u jebkura vieta un laika." Vai ari jus esat tik drosmigs Irenas kundzes priek?a?
Pasaule klida neskaidras baumas par grafa ap?aubamo drosmi un to, ka vin? ir pelnijis militaros apbalvojumus, tacu lidz tam bridim Holders tiem nepie?kira nekadu nozimi.
"Ak, varbut pec daziem mene?iem…" Pont-Arua izslejas no skapja, atkapjoties uz damu istabu. Ejot vin? izdomaja ricibas planu. Sagustijis savu jauno sievu, nekavejoties atstajiet ?o pretigo provinci uz visiem laikiem. Zangrija ir liela valsts, un maz ticams, ka Holders ilgi to mekles.
Un ?kita, ka hercogs lasija vina domas:
– Ejam, Ian. ?is glevulis nav pelnijis tiesibas saukties par virieti.
3 nodala
Rena steidzas pa istabu, nespedama nomierinaties. Nebeidzams gajiens no aizslegtam durvim lidz logam, kas aizsprostots ar raupjiem deliem. Gaju, lidz saku justies ka svarsts – uz priek?u un atpakal. Meitene bija nogurusi lidz speku izsikumam, tacu nevareja piespiest sevi apgulties vai pat apsesties. Bija bail nekusteties, jo pedejas brivibas minutes strauji pluda prom, un pa?as bezspeciba ?kita ka lasts.
Leja notika sapulce. Pont-Arois paradijas Marso ipa?uma velu vakara. Leira Selezija vinu uznema viesistaba. Tacu ?odien pat kalpi nedomaja te iet gulet – muizas logi bija spozi izgaismoti un naktssargi, pieradu?i, ka ?aja partiku?aja rajona visi iet agri gulet, vairakas reizes klauveja pie ardurvim. lai noskaidrotu, vai Leira Te'Marso viss ir kartiba.
Pargurusi no satraukuma un veltigiem meginajumiem ar matadata palidzibu panemt sledzeni vai izplest delus, Rena noguruma nokrita uz gultas. Un tad koridora atskaneja smagi soli. Meitene kluva piesardziga un uzleca, atkal saspringta ka atspere. Atslega saka griezties atslegas cauruma, un uz sliek?na paradijas Ingmara te'Marso bliva figura. Rena pakapas talak no durvim. Tevs meitai pieversa uzmanibu reti – tikai guvernan?u vai otras sievas sudzibu del, un tad tika izmantoti draudi un pat spiekis. Tevs uzsita pret gridu ar smagu metalisku ladi un drumi paskatijas uz savu meitu.
"?eit ir jusu nevertiga mates kazu kleita, jus varat to valkat." Arin ?kirne liek par sevi manit! Vina aizbega, atstajot mani un manu meitu, kad piezvanija kads nelietis. Un tu, ta pati miskaste, esi gatava iet pret savu vecaku gribu.
"Es nebeg?u no majam, tevs." Es vienkar?i nevelos preceties ar ?o kroplo grafu!
"Vinai nepatik ligavaina sakroplo?ana!" Ko tu gribi taja, ?aja vina roka? Vin? nav amatnieks, vinam jau ir lidzekli, lai dzivotu. Bet aristokrats tevi padaris par Sjerru!
– Ak, vai tas dod laimi, tevs?
"Tu, meitin, tapat ka jusu mate, nesaproti, kas ir laime." Skaista seja nav muziga, bet tituls un bagatiba pie?kir cilvekam svaru. Eh, ko lai tev saka, tu esi otrais Arins. Bet es nelau?u jums begt un mus apkaunot! Tu ?odien apprecesies, un tad lai virs atbild par tevi, palaidniga meitene.
Rena sastinga ta, it ka tevs vinai butu iesitis.
– T-?odien? "Meitene saspieda plaukstas locitavu, lai parliecinatos, ka tas nav murgs vai delirijs. – Bet tas nav iespejams!
"Viss ir iespejams, ja jusu maka ir zelta lei." Un jusu ligavainis neskopojas! Selezija jau ir sutijusi bridinat priesteri templi… Lai tu butu gatavs lidz ritausmai, vai dzirdi? Es nosuti?u kalponi paliga sagatavo?anas darbos.
Durvis aizveras un atslega pagriezas ar cikste?anu. Driz atgriezas cienijamais leirs, iegruda istaba jaunu kalponi gara sniegbalta priek?auta un, uzskatot, ka teva pienakums ir izpildits, aizgaja pavisam.
– Uh, labi darits, mana nabaga jaunkundze! – Lea saka plapat, kad Leiras smagie soli dardeja leja pa kapnem. – Vini jus nodeve par invalidu! Vin?, protams, ir ieverojams cilveks, to nevar noliegt, tacu vin? ir sapigi stingrs!
Rena pieleca pie meitenes, satverot vinas rokas. Vina priecajas, ka paliga tika sutita mila, vieglpratiga Lea, nevis vecais velnis – vinas pamates kalpone.
– Lea, mila, palidzi! Es nevelos preceties ar grafu un nekad vinu neprece?u!
– Ka tu vari neiznakt, mans dargais? Man tevis zel, bet tevi aizvedis uz templi, bet tur nebus… – Meitene pek?ni partrauca teikuma vidu: – Lai gan, pagaidi… Pie mums ir istaba. templis, kur ligava var but viena un lugt Teju. Tur ir zems logs… Atceries tikai pagaju?o gadu, miesnieka meita no blakus ielas aizbega ar jaunu ieredni no zalumu veikala, un vinas vecais ligavainis palika bez darba!
– Bet ta ir taisniba, ?is stasts toreiz izraisija aziotazu. “Rena nogurusi berzeja deninus un atkal saka staigat pa istabu. "Es nevelos celt kaunu savam tevam, bet vin? pats uzstaj, ka es esmu ka mana mate…"
Lea nozimigi pacela raditajpirkstu.
"Vecie kalpi, tie, kas pazina iepriek?ejo saimnieci, saka, ka Leira Arina rikojas pareizi, begot!" Leira Marso ar savu greizsirdibu nedeva vinai dzivibu, tapec vina to nevareja izturet.
"Bet es vinu nemaz neatceros… Ak, nac, Lea, palidzi man izjaukt ladi, ko atnesa mans tevs." Padomasim, ko darit. Varbut tas templa logs vel nav aizskarts.
Kamer istabene knibinajas ar atslegu un spitigo lades sledzeni, Rena piegaja pie loga. Kluva gai?s. Caur delu plaisam meitene sava darza ieraudzija lekno terliciju un cerinu krumu aprises. Ziedi vel nebija redzami, tikai silueti. Cik daudz speka un magijas vina ieleja brini?kiga, vienmer ziedo?a darza audze?ana! Tagad vina aizies – vai vinu sagaida laime vai muziga melanholija, bet darzs ka dveseles dalina te paliks. Tas pamazam saks savaldit, ja vien igna pamate vispar nepaveles izravet savus augus un ierikot zalienu ?aja vieta. Vina vienmer draudeja to izdarit.
Rena pasmaidija – milestibas pret dabu koptais darzs vinai davaja Ianu un vina milestibu. Kadu ritu jauna aristokrate, parsteigta par skaisto, skaidri izplanoto priek?pilsetas darzu, kura dzivoja turigi tirgotaji, paskatijas caur dzivzogu un ieraudzija vinu. Un Rena, kas vienkar?a darba kleita un priek?auta rosijas pie rozem, ieraudzija Ianu. Ta sakas vinu milas stasts – ar intereses, zinatkares un apbrinas pilnu skatienu apmainu. Simboliski, ka viss beidzas ar skatienu. Kad pamate vinu vilka uz izeju, Jana skaistajas zilajas acis virmoja dusmas, izmisums un ilgas.
Vinu milestiba ir beigusies. Vai ne? Ja vien vinai neizdosies izbegt no pamates skavam, viss tie?am bus beidzies. Ak, vini saka, jus nevarat izbegt no ta, ko dievi liku?i …
Rena apnemigi devas uz mazo biroju istabas sturi un, panemusi tuk?u papira lapu, uzrakstija dazas rindinas. Neparlasot, lai nemainitu savas domas, vina salocija zimiti sturi un pasniedza kalponei.
“Klausies, Lea, no rita, tiklidz mes esam atbrivoti, skrieniet ka bulta uz hercoga Holdera savrupmaju un personigi nododiet ?o zinu Ace Jan Dey’Gard. No ta ir atkariga mana dzive, nepievil mani, dargais! – Rena raknajas pa biroja atvilktnem un izvilka adas somu, kura dzinksteja monetas. – Luk, panemiet ?o maku par labu – visi mani ietaupijumi ir ?eit.
Lea zvereja, ka izpildis pasutijumu, un atteicas no balvas, tacu Rena tomer pierunaja vinu panemt naudu. Loti iespejams, ka noskaidrojusi, kur? aiznesis zimiti jaunajam duzim, pamate nabadzinu izsitis ara.
Kalpone tikmer uz gultas iztaisnoja Leiras Arinas kazu kleitu – sniegbalta apdruka zida un perlu apdari, pieticigs, burvigs stils. Ligavas terpu papildinaja gar? plivurs un sudraba kurpes. Viss bija lieliska stavokli, pateicoties sadzives piekariniem.
Siltums izplatijas manas krutis. Rena slepus mileja savu mati – neapzinati, par spiti teva apmelojumiem un apvainojumiem (vai varbut pateicoties tiem?) – un tagad it ka butu sanemusi savu svetibu. Cik laimiga butu Rena, valkajot ?o kleitu, atverot templa durvis roku roka ar Ianu!
– Pagaidi, te ir vel kaut kas! – Lea iesaucas, pastiepdamies krutis un izvilkdami no tas niecigu sominu, kas izgatavota no tada pa?a auduma ka kleita. – Te ir kaut kas… Papirs? Un kaut kas smags…
Koridora atskaneja steidzigi soli. Rena izrava somu istabenei no rokam un iebaza to sava krutis.
Pamates dure dauzijas pa durvim.
– Lai tas butu gatavs pec pusstundas, stulbi! Grafs steidzas.
Kur vin? dodas? Ara joprojam ir tum?s! Vai esat kadreiz dzirdeju?i par kazam, kas tiek rikotas pirms ritausmas?
Meitenes bazigi saskatijas.
Rena aizgaja aiz aizsega un novilka savu atverto balles terpu, ko vina nekad nepulejas novilkt. Lea vinai palidzeja uzvilkt sniegbaltu halatu. Slaidajai skaistulei nekadas korsetes nebija vajadzigas. Kleita izskatijas ka vinai pielagota. Vienigais trukums ir viegli salabot – apak?mala ir parak gara. Pec piecam minutem meitene paskatijas spoguli, lai parliecinatos, ka viss ir kartiba. Skaists sve?inieks paskatijas no spogula dzilumiem. Bet Rene vina nepatika. Lai neredzetu savas nelaimigas acis, vina uzmeta sejai augstaja frizura nostiprinatu plivuru.
Kurpju karta nekad nepienaca; Rena tas pagruda zem gultas. Tad vina apnemigi piegaja pie skapja un iznema darba zabakus un pusgaras bikses. Lea parsteiguma noelsas un saka protestet, tacu bija spiesta piekrist, ka kleitas gara apak?mala slepj ?o drosmigo ligavas terpa papildinajumu. Patie?am, bikses un zabakos kapt ara pa logu bus daudz ertak neka zekes un augstpapezu kurpes.
4 nodala
Rena uzmanigi nolaidas, lai no vinas gaisigo daudzslanu svarku apak?malas neparaditos rupjas zabaku zoles. Sekojot tevam pa kapnem, vina garigi atvadijas no majas. Klausijos no bernibas pazistamo ar paklaju klato pakapienu cikste?anu, ?is skanas likas pazistamas. Rena ir dzimusi un augusi ?aja maja un citu nepazina. Un tagad, ejot pa tik pazistamu celu, vina pek?ni saprata, ka ?is vairs nav vinas majas. Vina uz visiem laikiem aiziet bezgaligaja nezinamaja pasaule.
Kas vinu sagaida? Laime vai bedas? Rene loti gribejas ticet, ka priek?a ir laime un tik?anas ar miloto. Tikai ceriba uz to tagad ?kita tik trausla.
– Ak, tevs, kapec tu it visa klausies viksu Seleziju?
Zale druzmejas kajnieki, gaidot noradijumus, bet Rene tas ?kita ka enas. Pamate tum?i violeta zida kleita gaidija kapnu pakaje kopa ar Pontu Arua. Grafs bija gerbies taja pa?a elegantaja dubulta, kadu vin? bija valkajis balle iepriek?eja diena. Izpetijusi ligavaini caur plivura plano plivuru, Rena norija rugtu kamolu.
Un grafa skatiens nepameta vinas figuru, bet taja pa?a laika virie?a seja palika druma.
– Cik man ir skaista ligava! – vin? iesaucas. Ausis ieduras nepatiesa nots – tas tika teikts tik auksti un bez emocijam.
Pont-Arois neslepa savu neapmierinatibu. Un Rena butu parsteigta, ja grafs butu par vinu apmierinats, jo nesena aina inventara noliktava ar hercoga dela piedali?anos vinam daudz ko atklaja. Nemt ligavu, kas ir iemilejusies kada cita, nedrikst but nekada jautriba. Tomer kur? vinu aizrauj? Godatais karotajs radu?os apstaklu del vareja viegli no ta atteikties. Pat ja tas tris reizes tiek pazinots avizes, var atrast ieganstu, lai partrauktu saderina?anos, kas pat nav svetita templi.
Beidzot soli beidzas, un Rena bija spiesta pienemt grafa galanti izstiepto roku. Vina pirksti bija cieti un auksti, tie saspieda vinas plaukstu, nezeligi saspiezot vinas tievos pirkstus.
Ponta Arua uzmanigi pacela plivuru un ielukojas vinas seja. Ko vin? cereja redzet? Asaru pedas, lupas un deguns pietuku?i no ?nukste?anas? Bet vin? sastapa tikai niknu, naidpilnu skatienu no tirkiza acim.
Rena nevareja izlikties un nedomaja, ka tas ir vajadzigs.
"Cik interesanti bus tevi pieradinat, mans ?arms," Pont-Arua klusi sacija. Vin? uzrunaja ligavu, bet zale bija pietiekami kluss, lai visi vinu dzirdetu.
Rena cerigi paskatijas uz savu tevu – galu gala vin? dzirdeja, ko ?is topo?ais ligavainis teica. Varbut vina pirmo reizi muza reages un iestasies par savu meitu? Bet Leirs te'Marso izlikas kurls un, satiekot meitas sa?utuma dego?o skatienu, ari ieteica:
– Jums jabut stingrakai pret vinu, jusu ekselence. Irena ir laba meitene, bet loti spitiga. Vina to sanema no mates…
?eit Selezija vinu apklusinaja, baididamas, ka, runajot par vina pirmo sievu, kura vinu pametusi, Marso sabojas pareizo lietu, grafs bus piesardzigs un, kas lidz, mainis savas domas par prece?anos.
"Mums ir brini?kiga meita, vai ne, Ingmar?" Cik skaista un gudra meitene! – Leira plapaja. Bet vina joprojam izpluda iespaidu – vina nevareja pretoties un, pamanijusi pie kapnem sapulceju?os kalpus, vina kliedza: "Kapec jus te klist?" Agij, panem Lea un sakrava Irenas kundzes mantas. Parejais – ko, darba nav?
Agija, kalsna un nokaltusi ka stabs, bija saimnieces uzticibas persona un personiga kalpone, ka ari vadija kalpus ka majkalpotaja. Sanemis Leiras noradijumus, zagars satvera apmulsu?o Leju aiz rokas un vilka prom.
Vai Leira tie?am uzmineja? Renas sirds saznaudzas. Vina cereja, ka aizbrauk?anas burzma vini aizmirsis par jaunako kalponi un Lea mierigi izlidis no majas, lai samekletu Ianu un iedotu vinam zimiti.
"Gai?as jaunavas, palidziet Leai noklut pie Iana!"
Tacu ceriba, ka kalponei izdosies izklut no majas, strauji zuda. Rene parak labi pazina Adzijas tverienu.
Pec vil?anas sekoja bezceriba un apatija. Ne?kita nenozimigs gan grafa aizvainotais aukstums, gan teva velme pec iespejas atrak no ta atbrivoties. Vajag tikai dusmoties uz sevi. Vina pek?ni bija parsteigta, ka tik ilgus gadus nodzivojusi kopa ar ?iem sve?iniekiem un pat uzskatijusi sevi par laimigu, atrodot izeju darzkopiba. Bet patiesiba vina vienkar?i bega no realitates. Pazemiba un dela paklausiba nav neka laba, jo tie?i tie vinu noveda pie ?odienas bediga iznakuma, kad vina tiek izprecinata pret savu gribu. Es biju dusmiga uz sevi par savu neizdaribu. Aizbildinajumi, ka vina gribeja but paklausiga meita un sekoja pienakuma diktatam, ?kita liekuligi. Un pirmo reizi uz mati radas dusmas – kapec, begot no vira, vina nepanema lidzi savu mazo meitu un tadejadi vinu nolemja dzivibai ar nisto pamati?
Stop! Uz ko vina ir dusmiga? Un vai dusmas nav neaugligas? Mums ir jarikojas, nevis janovelk vaina uz citiem. Bedziet no nista ligavaina! Nepaklaujieties pamates gribai!
Ja, protams, sabiedriba bus vinas vecaku un grafa puse, bet vai tam tie?am ir nozime?
Un pek?ni atnaca atturiba. Ne, tam nav nozimes.
Ianam tagad ir atverta visa pasaule, vin? ir daudzsolo?s jauns aristokrats. Skandals neap?aubami ietekmes vina nakotni, un, iespejams, pec daziem gadiem vina milota parmetis Renai, ka ta atnemusi vinam spozas izredzes.
Ko darit? Rena panika iekoda lupas un atkal nolaida plivuru, lai sleptu sajusmu.
Atveras ardurvis, ielaizot gaiteni nepazistamu kalpu zili peleka krasa.
– Kas noticis? – grafs bargi jautaja.
– Jusu ekselence, hercoga Holdera sutni atkal ir ieradu?ies muiza un mekle jus.
Pont-Arua seja satumsa.
– Thar, cik nepiedienigi! Nekada gadijuma nesakiet, kur es esmu! – vin? paveleja, sulainis paklanijas un aizgaja. Un grafs versas pie satrauktas Leiras Selezijas: "Vini nevares traucet musu planiem." Tejas templi mus neviens nemekles. Sievas mantam jabut gatavam lidz vakaram, nosuti?u adresi, kur sutit.
Vin? pagriezas pret Rene un laipni pasniedza vinai savu kroplo roku:
– Ludzu, mila!
Ligava atri atkapas no celma un devas uz izeju.
Kads vecs kajnieks, kur? Marso bija kalpojis trisdesmit gadus, noslaucijis veca vira asaras, atvera vinai durvis.
– Ardievu, onkul Lur. Lai gai?a diena!
– Sveti tevi Sandors, jaunkundze!
Ejot leja pa lievena kapnem, Rena pieversas savam ligavainim, kur? vinu panaca.
"Vai jums ir vienalga, ka es negribu ar tevi preceties?"
Grafs neizradija nekadas pazimes, ka vin? butu dusmigs, iznemot to, ka vina zoklis savilkas nedaudz cie?ak. Vin? dusmigi pasmaidija.
– Esmu piedodo?s cilveks. Lidz zinamai robezai. Jaunam meitenem ir tendence savas skaistajas galvas dabut visadas mulkibas. Es jums apliecinu, ka rit ?aja pa?a stunda jus smiesieties par savam bailem. Tas ir tikpat patiesi ka fakts, ka neviens zens nevar sacensties ar pieredzeju?u virieti. Tu priecasies, ka appreceji mani.
Renas acis nikni pazibeja zem plivura.
– Vai tu tie?am tam tici? Tu man esi nepatikams, vai jutas var mainities?
– Tici man, vini var. Visticamak, ka tas notiks rit,” vin? sacija, iecelot Renu vina topo?ajam sievastevam piedero?ajos ratos. Vin? apsedas vinam blakus. Pla?aja salona iepretim sedekli iederas Marceau dzivesbiedri. Iekartojusies ertak, pamate pieliecas Rene un ie?naca vinai ausi:
– Ko tu dari, necilveks? Kapec tu valka zabakus zem kleitas?
5 nodala
Kad pamate jautaja, Rena tikai paraustija plecus. Selezija neparprotami nevelejas taisit traci par divainajam kurpem zem vinas kazu kleitas, kas meitenei tiri labi piestaveja. Lai neizraisitu no ligavaina neertus jautajumus, Leirai nacas slept aizdomas skatiena, kas urbas preti sedo?aja pameitai.
Kariete saka kusteties. Aiz loga pazibeja vinu ielas savrupmajas, kas bija pazistamas lidz sikakajai detalai, un Rena garigi no tam atvadijas. Bet ?eit ir vinas draudzenes Omelas vecaku maja, kura pirms mene?a apprecejas un aizbrauca uz galvaspilsetu, un aiz tas ir krustceles. Vinu neveikla kariete pagriezas uz izeju no pilsetas, un driz vien pletas zemnieku setas, darzi un lauki. Neertais klusums, kas valdija salona, loti piestaveja ligavai, kura jutas ka visneveiksmigaka Andora meitene.
Tejas templis atradas desmit minu?u attaluma no pilsetas neliela birzi. Sudraba gobas ?eit izauga tik resnas, ka to vainagi sasledzas kopa. Zem to zalgani drumas nojumes gandriz neredzama palika gai?a, pilniba efejas klata templa eka ar augstiem arkveida logiem.
Apkalpe apstajas taluma. Grafs atkal pasniedza ligavai roku, bet Rena spitigi vinu ignoreja un pati izkapa. Pagaju?a gada lapas cauksteja zem kajam. Meitene paskatijas uz tievu zaru savijumu aug?puse. Ir pirmais rudens menesis, bet koki vel nedoma par dzelte?anu un lapotnes zaude?anu. Cilveku paradi?anas rezervetas birzs iemitniekus netrauceja, putni nepartrauca zvani?anu, un vairaki graciozi dambriezi ar pukainam astem bez bailem mielojas ar ziediem no puku dobes zem templa logiem.
Cel? pa rasaino zali lidz viesmiligi atvertajam durvim lance?u ni?a neaiznema daudz laika. Pie sliek?na vinus sagaidija sirms bardains priesteris. Skatoties uz barga izskata veco viru, Irena nobijas, tikai tagad vina saprata, kas vinai jadara. Driz pienaks bridis, kad vinai jarikojas, bet vinas kajas piekapjas un mele pielip pie mutes jumta.
"Lai jums gai?a diena, mani berni, naciet un nometieties celos Sandora Saules sievas ar meness seju."
Vinus ieveda ar marmoru izklata, gai?a telpa, kur uz sienas neliela baseina priek?a ar peldo?am udensrozes lapam un ko?am zivim bija dievietes seja ar izstieptam rokam, it ka apskavienam. Ligavainis un vecaki negrasijas lugt svetibu no dievietes tela, vini tikai samulsu?i un neapmierinati staveja apkart, gaidot ceremoniju. Rena, skatoties uz Tejas bargo, skaisto seju, garigi dedzigi ludza palidzibu, lai Lea pazino Ianam un vin? laicigi noklutu templi. Un, lai jusu milotajam butu laiks, jums jagaida pec iespejas ilgak.
Stundas ceturksnis pagaja saspringta klusuma, un tad veca priesteriene atvera arkveida stikla durvis iek?darza. Tur pie altara, kas apaudzis ar zalam sunam un rotats ar baltiem “ligavas prieka” ziediem, notiks kazas. Vai viss ir gatavs. Ligavainis pasniedza roku Renai, ?oreiz veselai, bet ligava pek?ni metas pie priesterienes un izmisigi turejas pie sava sniegbalta halata malas.
– Mat, lauj man kadu laiku pabut vienai! Es gribu lugt dievieti, lai ta mani sveti.
Vina juta lidzjutibu bezkrasainajas vecajas acis.
– Ko tu dari, iz?kidu?ais? – vinas pamate ie?nuksteja ausi. Sajutusi aizker?anos, vina neatpalika no Renas ne soli.
Leira parava savu pameitu aiz rokas, meginot vinu atraut no kalpones, bet meitene pat nepagriezas pret vinu, ludzo?i uzlukodama veco sievieti.
– Ta ir laba lieta. Neatruna savu meitu, mat, – priesteriene pussmaidot mierigi pagriezas pret Seleziju. – Sazinaties ar sievieti ar meness seju pirms kazam ir pirma lieta. Davat milestibu un saticibu topo?ajai gimenei. Ejam, skaistule, es tevi aizvedi?u uz meitenu istabu.
Grafs Pont-Arua sarauca pieri, neapmierinats ar kave?anos, tacu neprotesteja.
– Es ie?u vinai lidzi! – Leira pazinoja. Apnemusies nedarit neko mulkigu, vina sekoja Renai pa ?auro gaiteni dzilak templi. Neskatoties uz vecas sievietes iebildumiem, ka ?aja vieta drikst atrasties tikai jaunavas, Leira Selezija tomer ienaca. Priesteriene tos atstaja un aizsledza durvis no arpuses, ka noteikts templa statutos.
Stavot mazas, gai?as istabinas vidu, Rena paskatijas apkart uz vienkar?o rotajumu – koka soliniem gar balinatajam sienam. Tejas attels tika novietots preti lielam logam ar divam durvim ar skatu uz birzi. Aiz stikla veja drebeja lokani zali efejas dzinumi.
– Ludzieties, atri, iesim! Ligavainis gaida…” Leira smagi apsedas uz solina, aizkaitinati skatijas uz savu pameitu.
"Vin? pagaidis," Rena vienaldzigi sacija, piever?oties dievietes telam. Tejas rokas ?aja attela bija satveru?as sniegbaltu ziedu pu?ki, vinas seja nebija stingra, lupas viltigi izliektas.
– Luk, nekaunigais! Es vinu atradu par aristokrati, bet vina liek vina ekselencei gaidit! – pamate turpinaja spiest savu punktu.
Rena neatbildeja, liekot mala aizkaitinajumu, vina garigi versas pie dievietes ar dedzigu lugumu.
“Palidzi man, Gai?a meitene! Pasteidzies Ian! Dargais, atri lido pie manis!
Ievas zarin? atsitas pret stiklu.
– Tie?i ta, Irena! Lai cik ilgi jus gaiditu, hercoga dels nenaks jus glabt. Ejam! Ja tu to izturesi, tu iemilesi! Es to labi zinu!
Selezija piecelas, izlidzinaja kleitas zida krokas un nesteidzigi devas uz durvju pusi, parliecinata, ka pameita vinai sekos. Istaba pek?ni kluva tum?s, it ka ara kads bloketu balto gaismu.
Satverusi durvju rokturi, Leira nepacietigi pagriezas.
– Irena, kam es teicu…
Un tad logu rutis neiztureja vetraino efejas uzbrukumu, kuras lokanas vinogulaji uzreiz iespiedas istaba. Stikls noskaneja, sabirstot tuksto?os lauskas, un istaba ielauzas rudens rita svaigums.
– Kas tas ir? – Selezija kliedza. Vina ar ?ausmam veroja, ka lokanos asnus, pagarinot un izlaizot arvien vairak svaigu lapu, stigu cirtas nogruda no gridas un metas kajas.
"Zemes magija," Rena atri atbildeja, dodoties uz logu. Vina pacela svarkus, lai neuzkaptu uz dzinumiem.
Pamate izmisigi parava durvis, bet tas bija aizslegtas.
– Beidz, tu zini, ka es neesmu burvis un man riebjas visas ?is lietas, ko tu dari! “Leira dauzija kajas, meginot samidit asnus, bet pat lidz pusei saspiesti, vinogulaji apvijas ap potitem, piekeras pie apak?malas un notraipija kleitas zidu ar sulu. Selezija saka tos plest nost no svarkiem, bet augu stigas neatlaidigi satvera vinas rokas, rapjoties aug?a uz pleciem. Pirms vina paguva atjegties, drosmigakie asni jau bija pilna spara vinas matos, kas bija atkal savilkti sviniga matu sakartojuma, cie?i pielipu?i pie ?kipsnam. Tad sieviete kluva histeriska, vina saka kliegt ka traka un sauca pec palidzibas.
Kads dauzija durvis, meginaja tas atvert, un no arpuses atskaneja izbiedeti izsaucieni. Rena vairs nevilcinajas, uzmanigi pastuma mala efeju un parcelas no sola uz augsto palodzi. Stikls krak?keja zem zoles, un meitene pateicas Gai?ajam Jaunavam par to, ka tas izdomaju?as uzvilkt zabakus. Plivurs aizkeras pie ramja un tika nezeligi norauts. Panemusi svarkus, Rena uzleca uz mikstas zales zem loga.
6 nodala
Jau stavot uz zales loga priek?a, Rena atskatijas, dzirdot istaba troksni. Caur vinogulajiem, kas plosijas iek?a, vina redzeja, ka uzvareta Leira Selezija ir nokritusi uz gridas. Vina vesi pasmaidija par to, kas vinu tik daudzus gadus mocija ar nirga?anos, un tagad pardod vinu par titulu. Vinai nekas nenotiks! Iedomajieties, vin? gules efejas kokona, lidz ieradisies palidziba. Spriezot pec klauvejieniem pie durvim, palidziba ir tuvu, kas nozime, ka ir laiks skriet.
Bet kur? Lija vel nevareja tikt pie Iana, pat ja vinai izdevas izbegt no Adzijas uzraudzibas. Man vienkar?i nebutu laika. Tas nozime, ka jums ir japaslepjas kaut kur tuvuma un jagaida, kad jusu milotais steigsies uz templi. Pacelusi svarkus, lai neatstatu platas pedas uz rasas klatas zales, Rena metas prom no templa. Koki auga biezi, dazi stumbri bija saviju?ies ar loznajo?iem augiem – tada birzi zemes locinam nebutu gruti noslepties.
Bet meitene nenema vera, ka vinas sniegbalta kleita, kas mirgo starp kokiem, piesaistija vinas nepacietiga ligavaina uzmanibu.
Grafs nereageja uz troksni, atstajot priesteri un Leir te’Marso, lai noskaidrotu, kas notiek. Arnie dei'Albert, Pont-Arois muizas ipa?nieks, bija nikns par ?o laika zudumu. Tas, ka vina ligava velejas palikt viena, vina acis izskatijas ka kartejais triks, par kuru vin? labprat soditu neratno meiteni. Garigi domadams, ka vin? to izdaris, grafs staigaja pa laukumu iepretim bernudarza izejai un izklaidigi klausijas histeriskajos saucienos no majas dzilumiem. Vai vina dumpiga ligava kliedz? Vinas vecaku zina ir nomierinat kipari un atgriezt vinu pie ligavaina.
Un tad birzi starp kokiem pazibeja balta kleita.
Irena aizbega?! Bet ka? Un kur? tad tur kliedz?
Grafs bez doma?anas metas zoga virziena. Sutot sev priek?a nelielu vetru, vin? izdedzinaja gliti apgrieztos krumus, bet aiz tiem atklajas kiegelu zogs, kuru, Pont-Arois neapmierinot, nacas vetraini ka parastam mirstigajam. Pazaudejis roku stulbas kludas del ar burvestibu, grafs ipa?i nerupejas par fiziskas formas uzture?anu un, zelodams, centas izvairities no stresa, tapec tagad diezgan neveikli parkrita pari barjerai. Nemitigi atceredamies vai nu Taru, vai pardro?o ligavu, vin? metas uz turieni, kur pamanija begli.
Rena, kura sapigi baidijas attalinaties no templa, baidoties pazust Iana, no talienes dzirdeja grafa smago elpu. Vina nolida aiz tuvakas gobas sapludinatajiem stumbriem un sastinga, piesaucot zemes stihiju. Protams, vina nezinaja kaujas burvestibas, un diez vai vina butu uzdro?inajusies tas izmantot skaiti?anai. Ja, vin? ir augstpratigs arods[1], bet tomer ne ienaidnieks. Bet meitene juta kokus un augus ta, it ka tiem butu pie samanas, tapec grafs driz vien paklupa aiz saknes, kas bija izlidusi no zemes, un, atceredamas Taru, smagi izstiepas uz zales pilna auguma.
Meitene ieskreja dzilak birzi, cen?oties klusi pakapties, skrienot no koka uz koku. Zem mierigi ?alco?o lapu nojumes valdija kresla un dziedaja putni; Renas klatbutne vinus nemaz netrauceja. Tacu vina bija loti noraizejusies, ka vina attalinas no templa, un spraugas starp stumbriem vairs nemirgoja efejas klatas sienas. Ko darit, ja Ians jau ir ieradies?
Rena pagriezas uz saniem, lai dotos atpakal uz templi, bet pek?ni koks, uz kuru vina skreja, aizdegas. Viss kronis uzreiz uzliesmoja ka lapa, dasni izkaisidams mazas ugunigas dzirksteles. Meitene ?ausmas apstajas, un tad ap kaklu savilkas udens znaugs.
Kas to butu domajis, ka udens var notureties un aizrities ka virve!
Rena nokrita uz celiem un elsa pec gaisa, kad grafs lenam tuvojas vinai. Bet pat stavot pari elsojo?ajai meitenei, ligavainis nesteidzas nonemt laso no sava gara, slaida kakla. Vin? noliecas un nobrauca ar pirkstu gar nepaklausigas ligavas vaigu un tad pek?ni ar plaukstu aizsedza vinas muti un degunu, pilniba padarot neiespejamu elpot.
"Es dzirdeju, ka daziem cilvekiem patik cie?anas." Tatad, darga,” virietis ieskatijas tie?i Renas tirkizzilajas acis, kas dega naida, un vina planas lupas bija ielocitas izsmejiga smina. "Ta ir desmita dala no ta, ko jums vajadzetu sagaidit, ja es nolem?u, ka esat pelnijis sodu."
Vin? pek?ni nonema gan plaukstu, gan udens laso. Klepojot, Rena sabruka uz zales, bet vinai nelava atvilkt elpu. Grafs uzmeta trauslo meiteni sev par plecu un stingriem soliem devas templa virziena.
Aiz muguras dega paroglojusies goba, kuras liesmas alkatigi izplatijas uz kaiminu kokiem.
* * *
Jans nokapa no zirga pie lievena un noguris paglaudija kirzakai pa ?auro purnu. Vin? apmierinati pasmaidija un, ieraudzijis jauku zalu dzinumu uz zara aiz saimnieka pleca, tudal to nokrak?kinaja.
"Jauku dienu, jaunais duzis," pieskreja stradnieks un steidzas aiznest naalu, pirms dzivzogam, ar ko galvenais darznieks tik loti lepojas, tika nodarits neatgriezenisks kaitejums.
Uzskrejis uz lievena, Ians pie durvim ieskreja teva, kuram tikko pasniedza karusu.
– Ak, atpakal? Nu, ka ar grafu?
– It ka vin? butu iztvaikojis. Parmeklejam visu pilsetu, visas iestades, kur vin? parasti pavada laiku.
– Tas nav labi, – hercogs domigi sacija. "Vin? vareja kaut ko izdarit." Piemeram, aizvest meiteni. Diez vai normali vecaki tam piekristu, bet ?i Leira Selezija izskatas pec tirgus sievietes. No vinas var sagaidit visu.
Janga seja mainijas. Jau ritausma vin? atradas netalu no ielas, kur dzivoja vina milota, nespeja pretoties un brauca garam vinas majai. Viss bija kluss un drums. ?kita, ka maja gul. Ka butu, ja muiza likas aizmigusi, jo ipa?nieki bija prom?
Tad uz lievena paradijas vinu sulainis Dorgans, kur? bija pievienojies muizai, kad hercogs bija zens. Gadu gaita vin? ieguva savam svarigajam amatam atbilsto?u izskatu un saka izskatities vairak pec ministra, nevis pec kalpa. Tagad vin? izskatijas noraizejies, un liela vedera (vai satigo brokastu?) del vin? smagi elsoja.
"Es ludzu piedo?anu, jusu zelastiba, bet man ir nepiecie?ami noradijumi." Notika kaut kas neparasts. Kads parasts iedzivotajs loti gribeja doties uz pilsetas savrupmaju, vina teica, ka vinai ir saimnieces zimite Acei Janai. Vai velaties, lai es jus padzitu?
_________________________________
[1] Arods ir liels, nelidojo?s meza putns ar ko?u, zeltaini dzeltenu apspalvojumu. Savu paradumu del vin? Andoras iedzivotajiem kalpo ka stulbuma un augstpratibas simbols.
7 nodala
Vecais kalps izbrinits un neapmierinats skatijas uz vieglaja rita dumaka kusto?o portala mirdzumu. Tiklidz kungi padzirdeja par meiteni, kura, klauvejot pie pilsetas majas, izraisija skandalu, vina kungs atvera portalu, un vini metas kosmosa sprauga, it ka uz ugunsgreku!
Vecajam Dorganam nepatika steiga, vinam ta ?kita tikai kaitiga. Dzive mums ir iemacijusi rikoties leni, lai nesajauktu lietas. Tapec vin? pats izvairijas no parsteidzigam kustibam un ienida to, kad citi steidzas. Kad Vina zelastiba Hercogs Holders pek?ni pazud portala, kamer pie lievena vinu gaida stavo?s karuss, ta ir steiga. Un ari iedomiba, meta?anas un skrie?ana! Tas ir labi, ja jaunais duzis Ians un vina draugi visu nakti spele pa pilsetu, bet hercogs – lai gan tas no vina puses nav manams, jo ipa?i – jau ir taja cienijama vecuma, kad nav jasteidzas.
Ko vin? viniem teica? Nupat pie kadas pilsetas savrupmajas durvim pieklauveja nepazistams parasts cilveks. Vajadzetu kadu ubagu aizdzit un aizmirst, un vini… Vecais virs aizkaitinats pamaja ?oferim, lai gaida talakos noradijumus, un vin? pats, pu?ot un kurnejot, pazuda maja.
Tikmer pilsetas savrupmaja tevs un dels iznaca no portala tie?i zale un devas preti citam, ne mazak apmulsu?am sulainam. Jaunaks un ne tik nezeligs sulainis, varda Kloks, slaids cetrdesmit gadus vecs virietis, saka darbu ka vienkar?s kajnieks, tacu tika paaugstinats par savu inteligenci un lietderibu, un tagad vin? rupejas par kalpotajiem pilsetas savrupmaja.
Par sarugtinajumu atnaku?ajiem, pie ardurvim tika atrasta nevis Irena, bet gan sve?iniece pieticiga cepurite – tada, kadu parasti nesa kalpones vidus?kiras majas. Meitene nervozi pinas ar apmetna stigam. Vinas acis aiz bailem iepletas, kad netalu no vinas gaisa sabiezeja zila gaisma un no tas pek?ni iznira celi kungi – portalu vina ieraudzija pirmo reizi, jo ?ada veida magija ta saimniekiem nav pieejama.
– Kas par lietu, Klok? – hercogs bargi uzrunaja sulaini, aiz kura sastinga divi kajnieki, kas bija gatavi spitigo sve?inieku ar varu izvest ara.
Bet Jans jau atpazina meiteni ka kalponi no Marceau majas. Paris reizes vin? atrada vinu darza kopa ar Renu. Jauneklis metas pie meitenes, neveledamies klausities sulaina zinojumu.
– Kas notika? Vai ar Renu kaut kas nav kartiba? – vina balss skaneja aizsmakusi no sajusmas.
Lea tik tikko speja runat no apmulsuma un bailem, bet vina paliecas uz priek?u un saka nesakarigi murgot:
– Kundze, jusu gods… Jaunkundze… Vinu aizveda uz templi…
– Uz templi? "Jans juta, ka vina sirds plist krutis.
Hercogs pievienojas pratina?anai:
– Pagaidi, mila, kur? tie?i templis? Vai ir kada piezime no tavas saimnieces?
Lea ievaidejas un, nikni satverusi rokas, izvilka no krutim saburzitu trissturi, kuru Rena vinai pasniedza.
No sajusmas trico?am rokam Ians atlocija papira lapu, kas bija neverigi izrauta no piezimju gramatinas.
“Milie, vini mani appreces ar grafu un ritausma aizvedis uz Tejas templi, kas atrodas Sveto gobu birzi. Es uzburu, glab mani! Milu tevi, Rena."
"Ritausma," Jans cuksteja.
Vina acu zilums ieguva teraudu nokrasu. Jaunais virietis velreiz parlasija zimiti un nolika to, pedejo reizi noskupstidams nelidzenas linijas. Apmainoties ar skatieniem ar hercogu, jaunais Ace atvera portalu un iegaja ta spozuma, atstajot tevu tikt gala ar kalponi.
Hercogs Holders paskatijas uz pulkstena artefaktu un sarauca pieri: tas bija uzausis pirms aptuveni divam stundam.
"Kapec tu uzreiz neatnesi zimiti, berns?" vin? maigi nosaucas.
Lea skumji sasita rokas.
– Ak, jusu gods, sasodita ragana Agija nelava man iziet no majas! Man bija jaizmanto viltiba, lai vinu ieslegtu pieliekamaja, tikai tad es izlistu ara. A, un es te skreju… – Te vina partrauca stastu un smagi noputas: – Tagad, protams, saimniece mani izsitis.
"Vina kundzibu vajadzetu uzrunat ka "jusu augstibu", kalngals…" sulainis bija sa?utis par etiketes parkapumu.
Bet hercogs noradija uz vinu. Holderam nebija ne jausmas, kada ragana iejaucas Irenas sutnim, tacu vinu parnema lidzjutiba un ciena pret kalponi, kura riskeja zaudet darbu, jo bija uzticiga savai saimniecei.
– Par sniegto informaciju, berns, es tev iedo?u vietu pie sevis, ja velies.
Leas acis uzreiz mirdzeja ceriba.
"Paldies, tas ir tik dasni, jusu darga…" vina apstajas un, bailigi paskatijusies uz sulaini, nekavejoties izlaboja un nolieca galvu: "Eh… Jusu zelastiba!"
Hercogs atvera portalu un versas pie sulaina:
– Klok, pabaro meiteni un lauj vinai atpusties. Un lidz vakaram nosutiet vinu uz ipa?umu. Pasaki Dorganai, lai vin? atrod vinai darbu.
* * *
Grafa cipslainais plecs sapigi iespiedas Renas vedera. Virietis gaja parliecinatiem, nosvertiem soliem, ka uzvaretajs, kur? atgriezas no kara ar likumigu trofeju. Meitene, joprojam atgustoties no pretigas znaug?anas ainas, kuras laika vinai izdevas patiesi, no visas sirds ienist savu ligavaini, saprata, ka vinai atlicis tikai paris minutes. Tiklidz laulibas tetovejums piezemesies uz vinas rokas, viss bus beidzies.
Sakopusi drosmi, Rena parvareja nespeku un pacela galvu. Uguns birzi uzliesmoja, un tas vina vel vairak izraisija naidu. ?is nelietis par velti ir izpostijis tik daudz skaistu koku!
Rena aizvera acis un saznaudza dures, piesaucot speku un cukstot burvestibu. Zidaina zaliena zale saka rosities un savija virie?a augstos zabakus. Viens solis, otrs, un tad grafs paklupa un, meginot atbrivot kaju no zales slazda, zaudeja lidzsvaru. Meitene, bezpalidzigi karajoties Pont-Arua pleca, aizlidoja uz saniem, sapigi atsitot sanu pret zemi.
Lamadamies, grafs sastinga ?oka, cen?oties piecelties. Tas neizdevas, jo negaiditi speciga zale pielipa pie vina vienigas rokas, velkot vinu zeme. Virietis dusmigi noruca un izrava stublajus aiz saknem, bet neskaitami augi, lai ari vaji, drosmigi iekapa vinam seja, satvera kaklu un matus, satvera rokas un savija plecus.
Rena pieleca un, cukstejusi koku saknem paveli dro?i ietit grafu, pacela svarkus un ka bulta metas birzs dziluma, kur uguns zilie dumi izplatijas pa zali un sajaucas. ar miglu.
"Beidz, kuce… vienalga… es atradi?u!.." Pont-Arua kliedza vel kaut ko, bet zale, kas ielida vina mute, tiklidz vin? to atvera, trauceja artikuletai runai. Kati, kas piekeras vina matiem, vienmerigi pievilka galvu zeme.
Grafs joprojam cinijas ar zali, kas vinu smaceja, kad no zem velenas slana izlauzas garas, elastigas gobas saknes, pacelot gaisa zemes gabalus. Ka melnas pazemes cuskas tas acumirkli savija grafa kajas.
8 nodala
Marso dzivesbiedri jau steidzas grafam paliga. Pati Leira Selezija tagad atgadinaja meza magijas radijumu – vinas izspuru?ajos matos, kas spraucas uz visam pusem, bija aizkeru?as nobruzatas efejas skropstas, no kuru slazdiem vinu tikko bija atbrivojis virs. Pieskrienot pie topo?a znota, Leira atklaja, ka vin? jau tik tikko elpo, jo ne tikai viss kermenis un vieniga roka, bet ari galva bija cie?i saviju?ies ar suligi zalam zalem. Selezija meginaja ar rokam at?ketinat ?o negodu, tacu, tiklidz zale plesigi sniedzas pret vinu, sieviete iekliedzas un atri metas prom, ar bazam lukodamas vai nu uz Pont-Arois, kas bija izklats zem zales kartas, vai ari tuvuma dego?ie koki.
– Virs, pasteidzies!
Leirs te'Marso stipri atpalika no savas jaunakas sievas un, elsdams un klibodams, traucas uz notikuma vietu. Zemes stihija, kuru Rena tik prasmigi aizstaveja, tika mantota no teva. Tiesa, at?kiriba no meitas, kura attistija davanu un slepus no gimenes lasija no pilsetas bibliotekas aizgutas macibu gramatas par elementaru magiju, leirs reti pieversas dzimtajai stihijai. Lai vaditu au?anas fabriku, zemes davana nav ipa?i vajadziga; Marso panakumus guva tikai ar biznesa gudribu un ienesigu pazinu palidzibu, kuras palidzeja nodibinat vina otra sieva. Tagad, vaidedams un lamadams savu neratno meitu, kura "bija pilnigi kluvusi par nelie?u mati", vin? izmisigi meginaja izdomat magiska tikla plusmas un virzienus, ko Rena bija uzmetusi par savu nevelamo ligavaini.
– Ak, bedas mums, dieviete ir dusmiga! – priesteris no talienes kliedza. Bet vinam bija vienalga par gusteknu grafu un Marso laulatajiem. Pieskrejis pie liesmojo?ajiem kokiem, vecais virs nokrita uz celiem un saka dedzigi lugties, skalu ?kindonu pavadijuma, ar kuriem dega neapstradata malka, un zem dasnas, svilpo?as dzirkstelites izkliedes. – Piedod, meness seju Teja! Piedod… nededzini svetbirzi!
?eit Leiram Marso izdevas at?ketinat no grafa sapinu?ajam saknem spaidu jaku. Pont-Arua, nurdedams no bezspecigam dusmam, izrava roku un ar varu aizbega no zales kokona. Vina seja bija purpursarkana no gaisa trukuma un centieniem atbrivoties, un vina lupas triceja aiz dusmam:
– Varas iestadem vajadzetu likt tavai meitai nesat pretmagisko rokasspradzi, to nenovelkot, vina ir bistama! Iesnieg?u sudzibu Burvju padomei… Bet vispirms…
Vin? nepabeidza runat, jo taja bridi veselas udens straumes krita uz dego?ajiem koku vainagiem un tuvuma eso?ajiem cilvekiem. Debesis pacelas tvaika stabs. Acumirkli nodze?ot uguni, lietus beidzas tikpat pek?ni, ka bija sacies, atstajot aiz sevis dego?u smaku, asus dumus, kas izplatijas par paroglotu mizu, un apmulsu?us, apmulsu?os cilvekus.
– Kas tas bija? – Lers Marso parsteigts paskatijas debesis bez mazakas makonu zimes. Saule lureja izcirtuma, izgaismojot katru lasi, kas karajas zale, un garas cirsts gobas lapas ar sikam varaviksnem. Viena lase skaisti karajas no Selezijas leiras deguna gala, kura ari apdullusi skatijas debesis.
"Tas bija dievietes brinums, mani berni!" – iesaucas slapjais priesteris, joprojam nepieceloties no celiem. "Dieviete bija dusmiga, bet atbildeja uz maniem lugumiem saudzet skaisto birzi!" Ak, lieliska Teja, cik labi ir tavi darbi!
– Ta ir taisniba! – pek?ni atskaneja skaidra jauna balss.
Visi pagriezas un noelsas. Netalu no viniem kada priesteriene sastinga ar paceltam rokam. Vinas mati, sasieti pieticiga kucina, tika tureti pie pieres ar adas siksnu un spideja ka zelts saules gaisma. Un seja ?kita loti jauna.
Bet tikai uz bridi, jo saules stars pek?ni nodzisa. Leirai Selezijai pat gribejas izberzt acis, jo skaistas meitenes vieta vinas priek?a staveja ta pati ?kebino?a veca priesteriene, kura bija aizslegusi meitenes istabu un kaut kur aizgajusi, panemot atslegu, tapec sledzeni nevareja atvert. uz muzibu.
Redzot, ka vina ir piesaistijusi visu uzmanibu, vecaka sieviete kautrigi pasmaidija un nolaida pret debesim paceltas rokas un devas atpakal uz templi, it ka vina butu tikai atnakusi paskatities uz ?eit notieko?o.
Izcirtuma valdija klusums, un tad grafs pacelas un aizskreja kaut kur aiz paroglotajiem stumbriem, arvien talak un talak. Driz vina figura pazuda birzs zalaja drumuma.
–Kur vin? dodas? – priesteris bija parsteigts par tadu veiklibu.
"Es ceru, ka grafs atradis nepaklausigo meiteni un aizvilks vinu aiz matiem," Leira dusmigi atcirta zobus, cen?oties izgriezt svarkus, kas pretigi pielipa pie vinas kajam.
"Nevajag, Selezija, es tevi nosusina?u ar sadzives magiju," Marso, kur? jau bija parupejies par sevi, aptureja sievu. Bet, pirms vin? paguva apburt, vin? sastinga, intensivi raudzidams portala zilo mirdzumu, kas paradijas netalu no templa.
* * *
Rena metas cauri blivajam krumu krumem, kuru vadija pa?as bailes no pretiga un nezeliga virie?a, par kuru vinai tika prognozets vinas virs. Vina pati nemanija, ka aiz muguras palika slaidas, skumjas gobas, un to vieta naca jaukts mezs, kura lidzas sadzivoja eglu mezs ar gadsimtiem veciem ozoliem. Bailes vinu dzina uz priek?u; vina saprata, ka ierobezojo?as vazas, kas tika uzmestas pari grafam, vinu ilgi neattures. Loti driz burvestibas speks beidzas un virietis tiek atbrivots. Ja vinam butu divas rokas, tas butu noticis atrak. Pec grafa paveikta, kad dusmu iespaida meitenei atklajas dala no vina patiesas sejas, Renu nemoka sirdsapzina par invalida autinu.
Vina ari aizmirsa par saviem planiem tikties ar Ianu. Ir skaidrs, ka Lea tika aiztureta, un vinas milotais pat nezina par vinas nozelojamo stavokli. Vinai japaslepjas, japaslepjas kada nomala meza nosturi, un tad, kad klus tum?s un grafam un Leirai Selezijai apniks vinu meklet, vina centisies, turoties talak no cela, lai hercoga ipa?ums. Pat ja Jana tur nav, vina tevs ir cels virs un neatteiksies vinai palidzet.
Un Rena skreja arvien talak meza, ko nez kapec tauta sauca par Kaulu.
9 nodala
Braucot cauri mezam, Rena ik minuti skatijas apkart: likas, ka grafs taisas panakt – vienkar?a lamatas nespeja ilgi aizturet pieredzeju?u burvi. Protams, pastaveja iespeja, ka piesardziba nems virsroku, un Pont-Arua nesteigsies pa mezu, nolemdams, ka vinam ir gana gan ?is kazas, gan spitigas ligavas. Bet kaut kas teica Rene, ka grafs ir spitigs, un pretestiba vinu tikai vel vairak izraisija.
Zalas samta sunas atsitas zem kajam. Meitene gaja uzmanigi, cen?oties neatstat pedas. Visapkart bija mezonigs mezs, bet kadu laiku vina vispar nepieversa ?ai vietai uzmanibu, svarigak bija tikt pec iespejas talak. Bet, paskatoties apkart, Rena saprata, ka ir parcelusies diezgan talu no templa. Diez vai vina ?eit tiks atrasta, ja vien ar mekle?anas burvestibu.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70550662) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.