Sunu apmacibas pamati
Edgars Auzin?
Gramata sastav no divam dalam. Pirmaja dala saprotama valoda isi izklastita apmacibas teorija: stimuli, refleksi, apmacibas metodes. Tas ir pietiekami, lai izprastu dzivnieka uzvedibu. Otraja dala ir 15 kucenu apmacibas nodarbibas, kuras jus varat veikt patstavigi. Pamata apmaciba, kucena audzina?ana. ?os vingrinajumus vislabak veikt pirms do?anas uz treninu poligonu, lai piedalitos grupu apmaciba.
Edgars Auzin?
Sunu apmacibas pamati
Kairinataji
Apmacot suni, mes izmantojam stimulus. Tas nozime, ka mes vinu ietekmejam viena vai otra veida: dodam komandas ar balsi un zestiem, stradajam ar pavadinu, izmantojam karumu un kadu nozimigu priek?metu. Turklat mes radam zinamus apstaklus noteiktu reakciju attistibai: mes uzliekam smarzu taku, darbojas paligs (aizsardzibas darbs), mes izmantojam smarzu gramatzimes (piemeram, meklejot narkotikas). Tacu papildus visam iepriek? minetajam ikviens pieredzejis majdzivnieka saimnieks zina, ka ir apstakli, kuros vina milulis stradas, un ir apstakli, kuros suns praktiski nereage uz saimnieku un vina komandam. Un tas ?ados gadijumos ir atkarigs no vides.
Nemot vera visas ?is ietekmes, dabiskas vai maksligas, mes runajam par stimuliem. Kas ir stimuli? Iedarbinataji ir viss, kas ietekme dzivniekus un izraisa reakciju.
Vai viss ir kairinatajs?
Iedomasimies situaciju: esat izgajis pastaiga ar savu suni nepazistama vieta. Netalu ir autostavvieta, un taja periodiski iebrauc un izbrauc automa?inas. Suns cen?as izpetit teritoriju un apstajas un apluko automa?inas, kamer tas parvietojas. Vai jauna vide vinam bus stimuls? Noteikti, jo tie ietekme suni un izraisa reakciju.
Tagad iedomajieties, ka jus divus mene?us katru dienu pastaigajaties ar savu suni ?aja rotalu laukuma. Un jusu suns ne tikai nereage uz garam brauco?am ma?inam, bet ari nemegina izpetit rotalu laukumu un spelejas tikai ar kadu oportunistisku priek?metu, ko esat speciali atnesis. Vai apstakli bus kairino?i? Atbildi uz ?o jautajumu veltiet laiku. Aplukosim definiciju velreiz. Vides apstakli neap?aubami ietekme suni, galu gala vin? dzird garam brauco?o ma?inu skanas, redz tas, redz krumus un kokus, bet… Suns uz to visu nereage! Kapec? Jus teiksiet, ka esmu pie ta pieradis. Un jums butu pilniga taisniba. Tagad ta pati vide tam pa?am sunim nav kairinatajs.
Es redzeju, ka dienesta suns, kuram, starp citu, nebija loti specigas nervu sistemas, mierigi staigaja pa lidma?inu stavlaukumu. Taja pa?a laika simts metru attaluma no mums griezas pasazieru lidma?ina. Es nevareju sarunaties ar kolegiem, jo dzirdiga trok?na del dzineji pacela puteklu makonus un meta tos mums virsu ar speku, kas pielidzinams kartigam vejam. Joprojam atceros, ka ?is bridis uz mani atstaja specigu iespaidu. Un suns (vin? stradaja ar narkotikam) nereageja uz ?o vidi un spelejas ar sadales priek?metu.
Mes redzam, ka ne viss ir atkarigs no vides, un suns fiziski nav mainijies. Ir mainiju?as tikai vina reakcijas. Un stimuli vinam vairs nepastav.
No ta izriet pirmais praktiskais secinajums: suns pierod pie biezi izmantota stimula, un ta speks uz vinu samazinas.
?kiet, butu vieglak – vispirms suni pieradinat pie vides rotalu laukuma, tad var sakt apmacibu. Tacu viss ir atkarigs no ta, kadus merkus mes cen?amies sasniegt. Sakotneja paklausibas apmacibas posma specigi vides stimuli patie?am ir jasamazina lidz minimumam. Tacu pec tam, kad pamatprasmes ir attistitas, ir nepiecie?ams apmacit suni darbam visas vides. Tagad ir svarigi palielinat vides stimulu stiprumu un darit to pakapeniski. Izstradajot treninu programmu, patie?am ir daudz kas japiedoma!
Tacu suns pierod ne tikai pie situativiem stimuliem. Biezi vien mes redzam, ka ne parak kompetents dresetajs, attistot prasmi parvietoties blakus sunim, nemitigi sasprindzina pavadas siksnu (vai lauj sunim to sasprindzinat). Ikviens zina, ka tas ir nepareizi. Bet kapec? Tapec, ka suns pierod pie pastavigi stingras pavadas. Un ?is sasprindzinajums sunim vairs nav nozimigs, vin? vienkar?i uz to nereage. Tagad iedomajieties, ka siksna visu laiku ir valiga. Pie mazakas suna kustibas uz saniem dresetajs nevis velk, bet znaudzina pavadinu (pavadas vilk?ana). Nakamaja reize vilk?ana ir specigaka. Tre?a reize ir loti speciga. Stimuls visu laiku ir at?kirigs atkariba no ta, cik liela mera suns novirzas no velamas pozicijas. Vai suns pieradis pie ?iem stimuliem? Es ta nedomaju.
Kas ir stimuli?
Pirmkart, tos iedala arejos un iek?ejos stimulos.
Arejie stimuli ir areji, bet iek?ejie stimuli ir suna organisma. Apmaciba mes galvenokart izmantojam arejos stimulus, tacu janem vera ari iek?ejie stimuli. Piemeram, izsalcis suns medz stradat labak. Ipa?i ar partikas motivaciju. Lai trenini butu efektivaki, tie nedrikst notikt uzreiz pec baro?anas. Sunim jabut daleji izsalku?am, un pec e?anas japaiet no 12 lidz 24 stundam. Runajot par iek?ejiem stimuliem, jaatceras ari tas, ka slims suns nestradas efektivi, tapec, ja suna veiktspejas limenis bez redzama iemesla samazinas, vienmer japarbauda, vai jusu milulis ir vesels.
Otrkart, stimuli tiek iedaliti kategorijas pec manam, uz kuram tie iedarbojas. Piemeram, mehaniskas, gar?as, dzirdes, redzes, smarzas u. c. (ir vairak neka ducis manu, tostarp lidzsvara, izsalkuma u. c.). (ir vairak neka ducis manu, tostarp lidzsvara sajuta, izsalkuma sajuta utt.). Tiek uzskatits, ka kontakta stimuli ir specigaki neka attalinati stimuli. Piemeram, balss vai zesta komanda pec savas butibas ir mazak efektiva neka pavadas vilk?ana; baribas pastiprinajums ir efektivaks neka komanda "Labi"; sitiens ir efektivaks neka kliedziens. Mes varam iemacit suni uzticami darboties ar loti vajiem stimuliem, bet, lai to izdaritu, mums ir skaidri jazina, kuri stimuli ir vaji un kuri specigi.
Tre?kart, stimulus iedala nosacitos un beznosacijumu.
Kada ir at?kiriba?
– Beznosacijumu stimuli izraisa iedzimtu reakciju.
– Nosaciti stimuli izraisa reakciju, kas attistijusies dzives laika vai apmaciba.
Piemeram, komanda "sedet", ko mes dodam netrenetam sunim, liks sunim pagriezties, klausities utt., bet ne liks vinam apsesties. ?i komanda izraisis iedzimtu oriente?anas reakciju un bus beznosacijumu. Bet ta pati komanda, kas dota apmacitam sunim, liks tam apsesties. Izstradata reakcija izpauzas, un stimuls bus nosacits.
Tadejadi viens un tas pats stimuls var but nosacits un beznosacijuma atkariba no ta, kadu reakciju tas izraisa.
Refleksi
Termins "reflekss" biezi tiek lietots specialaja literatura, specialistu – kinologu un amatieru treneru sarunas, tacu kinologu vidu nav vienotas izpratnes par refleksu jedzienu. Tagad daudzi ir iecieniju?i rietumu treninu sistemas, tiek ieviesti jauni termini, bet tikai retais pilniba izprot veco terminologiju. Mes centisimies palidzet sistematizet jedzienus par refleksiem tiem, kuri daudz ko jau ir aizmirsu?i, un nodot ?os jedzienus tiem, kuri tikai sak apgut teoriju un treninu metodes.
?aja raksta izklastiti klasiskie jedzieni par refleksiem, kas pienemti majas kinologija. Lielaka dala ?aja raksta izmantoto definiciju (kursiva) ir tas, ko macija veca padomju kinologijas skola. Kursiva un pasvitrotas definicijas ir tas, kuras izstradajis raksta autors.
Reflekss ir organisma reakcija uz stimulu.
Beznosacijumu refleksi
Beznosacijuma reflekss ir organisma iedzimta reakcija uz stimulu.
Katrs beznosacijumu reflekss izpauzas noteikta vecuma un reagejot uz noteiktiem stimuliem. Kucens pirmajas stundas pec piedzim?anas spej atrast mates zilites un sukat pienu. ?is darbibas nodro?ina iedzimtie beznosacijumu refleksi. Velak kucens sak reaget uz gaismu un kustigiem priek?metiem, ka ari ko?lat un norit cietu baribu. Velaka vecuma kucens sak aktivi petit savu teritoriju, rotalaties ar metiena biedriem, izrada oriente?anas reakciju, aktivu aizsardzibas reakciju, izseko?anas reakciju un medijuma reakciju. Visas ?is uzvedibas pamata ir iedzimti refleksi, kas at?kiras pec sarezgitibas un izpauzas dazadas situacijas.
Beznosacijumu refleksi pec sarezgitibas limena
Pec sarezgitibas pakapes beznosacijumu refleksus iedala:
vienkar?os beznosacijumu refleksus
refleksu akti
uzvedibas reakcijas
instinkti
Vienkar?i beznosacijumu refleksi
Vienkar?ie beznosacijumu refleksi – elementaras iedzimtas reakcijas uz stimuliem. Piemeram, ekstremitates atvilk?ana no karsta priek?meta, plakstina mirk?kina?ana, kad aci nonak puteklu dalina, utt. Vienkar?i beznosacijumu refleksi uz atbilsto?u stimulu izpauzas vienmer, parmainas un korekcija nav paklauta parmainam.
Refleksi
Refleksi ir darbibas, ko nosaka vairaki vienkar?i beznosacijumu refleksi, kas vienmer tiek veikti vienadi un neatkarigi no suna apzinas. Butiba refleksi nodro?ina organisma vitalitati. Tapec tie vienmer izpauzas dro?i un nav korigejami.
Dazi refleksu piemeri:
elpo?ana
ri?ana
atkrepo?ana
Mes neminesim visus refleksus, ko var noverot sunim.
Apmacot un audzinot suni, jaatceras, ka vienigais veids, ka noverst konkretu refleksu darbibu, ir mainit vai noverst stimulu, kas to izraisa. Tatad, ja velaties, lai jusu suns paklausibas apmacibas laika neiet uz tualeti (un vin? to daris tik un ta, ja bus nepiecie?ams, neskatoties uz jusu aizliegumu, jo tas ir reflekss), tad pirms apmacibas izvediet vinu pastaiga. ?adi rikojoties, jus noversisiet attiecigos stimulus, kas izraisa jums nevelamo refleksu.
Uzvedibas reakcijas
Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, pamatojoties uz refleksu darbibu kompleksu un vienkar?iem beznosacijumu refleksiem.
Piemeram, oportunistiska reakcija (velme panemt un nest priek?metus un speleties ar tiem). Aktivas aizsardzibas reakcija (velme izradit agresivu reakciju pret personu). Olfaktoriska mekle?anas reakcija (velme meklet priek?metus pec to smarzas) un daudzas citas. Nemiet vera, ka uzvedibas reakcija nav pati uzvediba. Piemeram, sunim ir iedzimta speciga aktiva aizsardzibas uzvedibas reakcija, bet vin? ir fiziski vaj?, maza auguma, un dzives laika, meginot istenot agresiju pret cilvekiem, tam pastavigi ir biju?i negativi rezultati. Vai konkretaja situacija vina uzvedisies agresivi un bus bistama? Iespejams, ka ne. Tacu janem vera dzivnieka iedzimta agresivitate. ?is suns var uzbrukt vajam pretiniekam, piemeram, bernam.
Tadejadi uzvedibas reakcijas ir daudzu suna darbibu celonis, tacu reala vide tas var kontrolet.
Mes esam mineju?i negativu piemeru par suna nevelamu uzvedibu. Tacu meginajumi attistit velamo uzvedibu, ja nav nepiecie?amas reakcijas, beigsies neveiksmigi. Piemeram, ir bezjedzigi izveidot mekle?anas suni no kandidata, kuram trukst ozas un mekle?anas reakcijas. No suna ar pasivu aizsardzibas reakciju (bailigs suns) nevar izveidot sargsuni.
Instinkti
Instinkti – iedzimta motivacija, kas nosaka ilgtermina uzvedibu, kuras merkis ir apmierinat noteiktas vajadzibas.
Instinktu piemeri: seksualais instinkts; pa?saglaba?anas instinkts; medibu instinkts (biezi parveidots par plesona instinktu) utt.
Dzivnieks ne vienmer rikojas ta, ka to dikte instinkts. Noteiktu stimulu ietekme suns var izradit uzvedibu, kas nekada veida nav saistita ar konkreta instinkta realizaciju. Tomer kopuma dzivnieks centisies to realizet. Piemeram, ja treninu zonas tuvuma paradisies sunu matite, sunu tevina uzvedibu noteiks seksualais instinkts. Kontrolejot suna tevinu, izmantojot noteiktus stimulus, jus varesiet piespiest suna tevinu stradat. Tacu, ja jusu kontrole pavajinasies, tevin? atkal centisies realizet seksualo motivaciju. Tadejadi beznosacijumu refleksi ir galvenais motivejo?ais speks, kas nosaka dzivnieka uzvedibu. Jo zemaks ir beznosacijumu refleksu organizacijas limenis, jo mazak tie ir kontrolejami.
Atlase apmaciba
Beznosacijumu refleksi ir suna uzvedibas pamata. Tapec loti svariga ir rupiga dzivnieka izvele apmaciba, speju noteik?ana tam vai citam dienestam (darbam).
Tiek uzskatits, ka suna efektivas izmanto?anas panakumus nosaka tris faktori:
apmacama suna izvele;
apmaciba;
kompetenta suna izmanto?ana.
Pirma punkta nozime tiek lesta 40 %, otra un tre?a – 30 % katra.
Nosaciti refleksi
Nosacitais reflekss ir organisma reakcija uz kadu dzives vai apmacibas procesa izveidoju?os stimulu. Nosacijuma refleksus pec to veido?anas veida var iedalit dabiskos un maksligos.
Dabiskie nosacitie refleksi
Dabiskie nosacitie refleksi ir tie refleksi, kas veidojas dabiski, bez cilveka iejauk?anas.
Suns, ziemas sakuma uzkapjot uz plana ledus, jut, ka tas plaisa un lust zem vina kajam. Gadas, ka dzivnieks nokrit cauri un saslapina kepas. Pietiek ar vienu ?adu gadijumu, lai suns saktu izvairities no pelkem un dikiem, ko klaj ledus. ?adu uzvedibu nosaka dabisks nosacits reflekss.
Maksligi nosaciti refleksi
Maksligi nosaciti refleksi ir refleksi, kas cilvekam attistiju?ies noteiktu apstaklu radi?anas rezultata.
Piemeram, radot atbilsto?us apstaklus un piemerojot noteiktus stimulus, dresetajs attista nosacitu refleksu piezemet suni uz komandu "Sedet". Nosacitais reflekss ?aja gadijuma bus maksligs.
Suna audzina?anas un apmacibas procesa var attistities nosaciti refleksi, kas mums ir nevelami. Piemeram, apmacot suni parvaret ?ker?lus, biezi gadas, ka suns pirmajos meginajumos neveiksmigi lec pari ?ker?lim, trapa ar kepam vai citam kermena dalam. ?ados gadijumos var veidoties nosacijuma reflekss izvairities no ?ker?la (nosacijuma reflekss var ari neveidoties. Par nosacita refleksa veido?anas mehanismu un nosacijumiem mes runasim nakamaja nodarbiba).
Nosacito refleksu hierarhija
Nosacitais reflekss obligati veidojas, pamatojoties uz beznosacijuma refleksu, uzvedibas reakciju vai refleksa aktu. ?adu nosacitu refleksu sauc par pirmas kartas nosacitu refleksu. Iepriek? minetaja piemera nosacitais reflekss par izvairi?anos no barjeras ir attistijies, pamatojoties uz pasivu aizsardzibas reakciju. (Ta ir fiziska izvairi?anas no sapigiem stimuliem).
Tacu nosacitu refleksu var attistit ari, pamatojoties uz iepriek? attistitu nosacitu refleksu. ?ada gadijuma to sauc par otras kartas nosacito refleksu. Pec tam, kad ir attistits nosacijuma reflekss piezemeties pec komandas, dresetajs uz ta pamata var attistit nosacijuma refleksu piezemeties pec zesta, pec rokas zesta dodot komandu "Sedet" un mudinot suni piezemeties. Nosacitais piezeme?anas reflekss ar zestu bus II rikojuma nosacitais reflekss.
II kartas nosacijuma reflekss var but pamats ?adu nosacijuma refleksu attistibai. ?ada gadijuma turpmak attistito nosacito refleksu sauc par augstakas kartas nosacito refleksu.
Attistibas pakape
Nosacijuma refleksus iedala ari pec to attistibas pakapes. Pec 1-2 treniniem par piezeme?anos pec komandas mes attistam sakotnejo nosacito refleksu. Tas vel nav stabils, neizpauzas uz katru komandu un prasa turpmaku nostiprina?anu. Ja iedarbojas uz traucejo?iem stimuliem, sakotnejais nosacitais reflekss neizpauzas. Pastavigi praktizejot ?o nosacito refleksu, mes to attistam lidz noturigam nosacitajam refleksam, kas garanteti izpaudisies standarta situacijas apstaklos. Tacu mes nevaram ceret, ka suns darbosies bez kludam jebkuros apstaklos. ?im nolukam nosacitais reflekss ir jaattista par prasmi. ?i prasme izpauzas visos apstaklos, pastavot daudziem specigiem traucejo?iem stimuliem.
Suna uzvedibu nosaka nosacitie un beznosacijumu refleksi. Beznosacijumu refleksi ir pamata, ta uzvedibas dala, kas sunim ir raksturiga pec dabas. Nosacitie refleksi ir attistita uzvedibas dala, ko mes varam veidot, radot noteiktus apstaklus un piemerojot nepiecie?amos stimulus.
Nosacito refleksu veido?anas nosacijumi
Jebkuras apmacibas pamata ir vienkar?u prasmju attisti?ana, no kuru kompleksa sastav uzvediba. Vienkar?s nosacits reflekss, ka mes jau zinam (raksts "Refleksi"), ir prasmju veido?anas pirmais posms. Un ir loti svarigi zinat, kados apstaklos veidojas nosacitie refleksi, attistot to vai citu uzvedibu. Ieverojot ?os nosacijumus, jus varesiet viegli un atri attistit velamo uzvedibu savam majdzivniekam, un jus varesiet saglabat attistitas prasmes ari pec treninu kursa beigam. Neieverojot vismaz vienu no ?odien aplukotajiem noteikumiem, nosacijuma refleksa attisti?anu ne tikai apgrutina, bet padara to neiespejamu.
No otras puses, mes biezi vien neapzinati radam apstaklus, kuros suns attista uzvedibu, kas mums ir nevelama. Lai noverstu ?adas izpausmes, ka ari korigetu uzvedibu, ir skaidri jasaprot, kadi apstakli ir izraisiju?i nevelamo nosacito refleksu veido?anos un kadi apstakli ir jarada, lai ?ada uzvediba izzustu.
Klasiskaja padomju apmacibas teorija pastaveja ideja par septiniem nosacito refleksu veido?anas nosacijumiem. Tagad ?o teoriju var kritizet, var pilniba noraidit, tacu gan iesacejiem sunu audzetajiem, gan specialistiem – kinologiem ar pieredzi, ir noderigi zinat par ?iem septiniem nosacijumiem.
Divi stimuli .
Tatad, lai veidotos nosacijuma reflekss, ir nepiecie?ams:
Nepiecie?ama divu stimulu klatbutne: vienaldziga (nakotne nosacita) un beznosacijumu, kas izraisa atbilsto?u suna ricibu.
Ar beznosacijumu stimulu viss ir vairak vai mazak skaidrs. Ja velaties, lai suns sez, ir jabut stimulam, kas izraisa ?o reakciju. Piemeram, grudiens uz krupja. Vai na?kis, ko tur virs suna galvas. Vai pavadas vilk?ana. Galvenais ir tas, ka stimuls izraisija velamo reakciju – suna piezeme?anos. Un ?ai reakcijai (refleksam) jabut iedzimtai (jautajuma izskati?anas vienkar?ibas labad iedomasimies, ka ir izveidojies pirmas kartas nosacijuma reflekss – skat. rakstu "stimuli").
Indiferentam stimulam ir nepiecie?ams kads skaidrojums. Indiferents nozime vienaldzigs, t. i., neizraisa suna reakciju. Bet no stimula definicijas mes zinam, ka jebkur? stimuls izraisa organisma reakciju – tapec tas ir stimuls. Kadu reakciju izraisis komanda "Sedet", ja mes to dosim netrenetam sunim? ?ads suns, visticamak, pagriezis galvu pret jums un klausisies. Izdzirdot komandu, suns bus ieinteresets par jauno skanu, bet vin? nedomas apsesties.
Kadu reakciju sunim izraisis stimuls – komanda "Sedet"? Nedro?u reakciju! Refleksu, ar kuru netrenets suns reage uz komandu "Sedet", ka ari uz jebkuru citu komandu, sauc par refleksu "Kas tas ir?", un tas ir dzivnieka iedzimta uzvedibas reakcija. Bet kapec mes ?o stimulu saucam par vienaldzigu? Ja, tapec, ka tas ir vienaldzigs attieciba uz suna uzvedibas izpausmi – sede?anu pec komandas. Tas ir, sakotneji komanda "Sedet" neizraisa velamo uzvedibu, un principa nav nozimes, vai komanda skan "Sedet", "Sit" vai citadi. Nav nozimes ari tam, vai ta ir skanas komanda vai zests.
Jebkur? stimuls sunim var izraisit jebkuru uzvedibu. Tapec mes saucam ?adu stimulu par indiferentu – tas sunim ir pilnigi vienaldzigs attieciba uz velamas uzvedibas izpausmem.
Stimulu pielieto?ana
?o stimulu piemero?anai jasakrit laika 0,5-2 sekunzu robezas.
Biezi gadas, ka saimnieks, atstajis suni uz isu bridi, atgriezas majas un ir parsteigts – dzivoklis izskatas ta, it ka taja butu viesojies FIB. Visa attela autors – cetrkajainais Pikaso – ir sajusma par sava milota saimnieka iera?anos. Un, protams, vin? uzreiz sanem "honoraru". Pec kada laika suna saimnieks sak pamanit, ka ?adas audzina?anas efekts ir tads pats – suns vairs nepriecajas par saimnieka iera?anos, bet slepjas un naud. Un ari "FIB" dzivokli apmekle biezi, neskatoties uz regulari veikto "profilaksi".
Aplukosim ?o situaciju, brunoju?ies ar apmacibas teoriju un metodem: uzdosim sev jautajumu, vai tiek ieverots iepriek? minetais noteikums un kadu nosacitu refleksu saimnieks ar ?adu ricibu attista sunim?
Protams, ar vislabakajiem nodomiem vin? cen?as attistit negativu saikni starp suna "destruktivu" uzvedibu un sodu. Bet cik daudz laika paiet starp saimnieka iecienito apavu ape?anas sakumu un saimnieka piemerotu stimulu piemero?anu? Dazas stundas. Nav izveidojies nosacits reflekss, it ipa?i, ja nemam vera, cik daudz pozitivu emociju rada tik patikamas gar?as ko?lajamas adas sajuta! Un kads notikums notiek pirms soda (tikai 0,5-2 sekunzu laika)? Tie?i ta! Milaka ipa?nieka iera?anas…
Tagad ir skaidrs, kapec suna nevelama uzvediba nepazud, bet attistas bailes no saimnieka. Un nevajag domat, ka suns "jutas vainigs". ?i uzvediba, ko mes uzskatam par vainas atzi?anu vai "nozelu", patiesiba ir klasiska paklau?anas stiprakajam saime, kas izzudis, tiklidz "lideris" parstas izmantot negativus stimulus. Tadejadi saimnieks veiksmigi atrisina varas lidzsvara problemu "banda", tacu nekada veida nemaina suna nevelamo uzvedibu.
Nosaciti refleksi un stimuli: seciba
Signalizejo?a stimula iedarbibai jabut pirms beznosacijuma stimula iedarbibas 0,5-2 sekunzu laika.
Lai saprastu, kapec ?is noteikums darbojas, ir detalizeti jaizpeta fiziologiskais nosacita refleksa veido?anas mehanisms. ?o jautajumu mes aplukosim kada no nakamajam nodarbibam. Tagad jums jaatceras, ka vispirms tiek dota komanda "Sedet", pec tam tiek pavelkama pavadas siksna.
Ja jus vispirms pavelkat pavadas siksnu, suns apsedisies, bet nebus nekadas saiknes ar komandu. Vienlaiciga komandas do?ana un mehaniska stimula pielieto?ana ari nav lietderiga – ?aja gadijuma suna nervu sistema uzbudinajumu, reagejot uz skanas stimulu, "apspiedis" uzbudinajums, reagejot uz pavadas vilk?anu, un saikne starp komandu un apse?anos neveidosies.
Biezi redzams, ka nepieredzejis dresetajs vienlaicigi velk par pavadinu un kliedz "Sedet". Atkartojot ?o kombinaciju daudzas reizes, vin? nespej saprast, kapec suns nekadi nereage uz komandu, bet tikai klust arvien nomaktaks un nobijies. ?ada veida nevar attistit nosacitu refleksu.
Atkarto?ana nosacita refleksa attistiba
Daudzkarteja nosacijuma un beznosacijuma stimula kombinaciju atkarto?ana noteikta slodzes un laika rezima.
Parasti ar vienu stimulu nepietiek, lai izraisitu nosacito refleksu. Lai komanda izveidotu saikni, kombinacija ir jaatkarto noteiktu reizu skaitu. Bet cik tie?i? Vai viena sesija ir iespejams izpildit 50 kombinacijas, vai ari katra sesija ir japilnveido vairakas kombinacijas? Un kadam jabut partraukumam starp nodarbibam?
Atbildes uz ?adiem jautajumiem sniedz tikai prakse. Zina?anas par to, cik daudz, cik biezi un cik ilgi ir nepiecie?ams praktizet noteiktus vingrinajumus, ir prasmju attistibas metodika. Un, ja nem vera suna individualas ipatnibas, klust skaidrs, ka izveidot efektivu metodi konkreta nosacijuma refleksa attisti?anai var tikai pec daudzu gadu smaga darba, gustot praktisku pieredzi un studejot zoopsihologijas teoretiskos pamatus.
Nervu sistemas stavoklis
Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.
Ir skaidrs, ko nozime "aktivs": nevar apmacit gulo?u vai noguru?u suni. Tacu suna aktivitate var but at?kiriga. Ja dzivnieks, piemeram, ir aiznemts, cen?oties sakost atrasto kaulu, lai attistitu prasmi pietuvoties pec komandas, tas nav ta verts.
Stimulu stiprums
Uzbudinajuma stiprumam pie beznosacijumu stimula jabut lielakam neka pie signalstimula, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.
Ja komanda "Sedet" tiek dota ta, ka suns no bailem nogulstas uz zemes, vinam bus vienalga, vai jus pavelkat pavadas siksnu vai ne. Tas nozime, ka komandas spekam jabut tikai tik specigam, lai suns to sadzirdetu, – nekam vairak. No otras puses, nav nepiecie?ams "saplest" pavadas siksnu ta, lai suns naudetu no sapem. ?ads grudiens izraisa nervu sistemas nomakumu, un ?ados apstaklos saikne ar komandu neizveidosies. Nosacitais reflekss neizveidosies.
Nosaciti refleksi attistas bez uzmanibas nover?anas
Arejiem stimuliem, kas izraisa orientejo?u reakciju un nover? uzmanibu, nevajadzetu but klat.
Piemeram, ir bezjedzigi attistit prasmi parvietoties tuvuma, ja suna tevin? megina mesties pie savas partneres, lai noskaidrotu attiecibas. Tie?i ?is nosacijums dikte noteikumu: attistit sakotnejos nosacitos refleksus apstaklos, kad ir minimala traucejo?u stimulu iedarbiba. Nepietiek tikai doties arpus pilsetas, lai saktu paklausibas apmacibu. Dazas dienas ir nepiecie?ams pieradinat suni pie vietas, kur jus veiksiet apmacibu, lai mazinatu speku un dazus stimulus, kas rodas ?aja vieta.
Velreiz atgadinam septinus nosacijumus nosacito refleksu veido?anai: .
Divu stimulu klatbutne: vienaldziga (nakotnes nosacijuma) un beznosacijuma, kas izraisa atbilsto?u suna ricibu.
?o stimulu piemero?anai jasakrit laika 0,5-2 sekunzu robezas.
Signalizejo?a stimula iedarbibai jabut pirms beznosacijumu stimula iedarbibas 0,5-2 sekunzu laika.
Vairakkarteja nosacita un beznosacijumu stimula kombinaciju atkarto?ana noteikta slodzes un laika rezima.
Galvas smadzenu garozas nervu centriem nosacita refleksa attistibas laika jabut briviem no citam darbibam un jaatrodas aktiva stavokli.
Uzbudinajuma stiprumam uz beznosacijuma stimulu jabut lielakam neka uz signalizejo?o stimulu, bet tas nedrikst izraisit inhibiciju.
Nedrikst but sve?u stimulu, kas izraisa orientejo?u reakciju un nover? uzmanibu.
Ja analizejam neveiksmju iemeslus meginajumos attistit noteiktas prasmes, klust skaidrs, ka ?adu iemeslu avots ir kada, biezi vien vairaku nosacito refleksu attistibas nosacijumu neievero?ana.
Apmacibas metodes
Suna apmacibas procesa dzivnieku ietekme dazadi stimuli: dresetaja komandas un zesti, vides situativie stimuli, karuma smarza un gar?a, takas smarza, minu un narkotisko vielu smarza. Papildus iepriek? minetajiem stimuliem suni ietekme ari asistents aizsardzibas prasmju attisti?ana. Ietekme ir ari dzivnieka iek?ejam stavoklim, izsalkumam, diskomfortam slimibas gadijuma utt. Treneris, organizejot nodarbibas, nem vera visus ?os faktorus un izvelas stimulus atkariba no merkiem, kurus vin? velas sasniegt. To vai citu stimulu izvele, kurus izmanto gan suna velamas darbibas stimule?anai, gan ta ricibas korige?anai, gan turpmakai iedro?ina?anai, un nosaka suna apmacibas metodes.
Jaatceras, ka konkretas prasmes attisti?anai parasti izmanto nevis vienu metodi, bet gan apmacibas metozu kopumu atbilsto?i izveletajai metodologijai.
Mehaniskas apmacibas metode
Mehaniskos stimulus izmanto gan ka veicino?us un korigejo?us stimulus, gan ka pamudinajumu. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, treneris ka stimulu izmanto vilk?anu ar pavadinu un piespie?anu uz krupja, bet ka apbalvojumu kombinacija ar komandu "labi" – glasti?anu un pataksti?anu pa krutim.
Metodes pozitivas puses: nepiecie?amas iemanas tiek atri attistitas; darba ir viegli panakt nekludigumu.
Metodes negativas puses: zema suna interese par darbu; ne visas dienesta nepiecie?amas prasmes var attistit ar ?o metodi; liela slodze uz nervu sistemu – intensivi izmantojot mehanisko metodi, suns atrak nogurst (ipa?i janem vera, apmacot sunus ar nervu sistemas nepilnibam).
Apmacibas metode ar gar?as stimuliem
Partikas stimulus izmanto gan ka stimulejo?us un korigejo?us stimulus, gan ka apbalvojumus. Piemeram, attistot prasmi piezemeties pec komandas, dresetajs ka stimulu izmanto karumu roka, ko vin? pacel virs dzivnieka galvas, un ka atlidzibu kopa ar komandu "labi" – ari karumu.
Metodes pozitivas puses: vajadzigas prasmes tiek atri attistitas; neliela slodze uz nervu sistemu; liela suna interese par darbu.
Metodes negativas puses: netiek panakta uzticamiba darba; nav iespejams attistit visas nepiecie?amas prasmes; metode ir neefektiva, apmacot sunus ar vaji attistitu partikas uzvedibas reakciju.
Kontrasta apmacibas metode
Mehaniskie stimuli tiek izmantoti ka pamudinajums un korekcija, un ka pamudinajums tiek izmantoti karumi (kombinacija ar komandu "labi"). Piemeram, attistot prasmi gulet pec komandas, tiek izmantoti pavadas grudieni, un pec komandas izpildi?anas suns tiek apbalvots ar karumu. ?i metode ir mehanisko un gar?as stimule?anas metozu kombinacija. Ta apvieno abu metozu priek?rocibas.
Metodes pozitivas puses: atri attista nepiecie?amas iemanas; panak uzticamibu suniem ar labi attistitu partikas uzvedibas reakciju.
Metodes negativas puses: zema efektivitate, apmacot sunus ar nepietiekami attistitu partikas uzvedibas reakciju; saglabajas liela slodze uz nervu sistemu.
Oportunistiska apmacibas metode
(?i metode klasiskaja kinologija par tadu netika uzskatita. Autors ierosina ?o metodi ieklaut klasifikacija). Ka rosino?ie un korigejo?ie stimuli tiek izmantots medijuma objekts – oportunistisks objekts, ka ari objekti, uz kuriem tiek parnesta oportunistiska uzvediba; ka atlidziba tiek izmantots tas pats objekts, kas tiek dots sunim (vai sunim tiek lauts to panemt zobos).
Metodes pozitivas puses: tiek panakta arkartigi liela suna aktivitate un interese par darbu; daudzas ipa?as prasmes var attistit tikai ar ?o metodi; maza slodze dzivnieka nervu sistemai.
Negativas puses: metode nav efektiva suniem ar nepietiekami attistitu oportunistisko uzvedibu.
Stum?anas metode
Ka stimulejo?ie un korigejo?ie stimuli tiek izmantoti situativajiem stimuliem tuvi stimuli; ka apbalvojums tiek izmantota komanda "labi". Piemeram, attistot barjeras parvare?anas prasmi, treneris ar suni pec isa skrejiena tuvojas zemai barjerai. Suna dabiska reakcija ir lekt pari ?ai barjerai (protams, ja ta nav parak augsta).
Metodes pozitivie aspekti: mazs stress dzivnieka nervu sistemai; atra prasmes attistiba.
Metodes negativas puses: ne visas prasmes var apgut ?ada veida.
Imitativa metode
Suna velme imitet pakaldarbo?anos un kolektivo ricibu tiek izmantota ka stimulejo?s stimuls. To parasti izmanto kombinacija ar jebkuru no iepriek? minetajam metodem. Piemeram, attistot prasmi parvaret barjeru, daudzi suni labprat seko labi apmacitam sunim. To izmanto ari aizsardzibas prasmju attisti?ana.
Metodes pozitivas puses: maza slodze uz nervu sistemu; atra sakotnejo nosacito refleksu attistiba.
Metodes negativas puses: metode nav pietiekami efektiva visiem suniem; metode nav piemerota, lai uzlabotu nosacito refleksu uz kadu prasmi. Ar ?o metodi var attistit tikai dazus nosacitos refleksus.
Praktiskaja apmaciba ir jaizvelas apmacibas metodes atkariba no suna individualajam ipa?ibam, prasmes attistibas pakapes un pa?as prasmes rakstura. Piemeram, apmacot kucenu attistit sakotnejo nosacito refleksu piezemeties pec komandas, parasti izmanto gar?as stimule?anas metodi. Kad suns aug un attista prasmi, tiek izmantota kontrasta apmacibas metode, un, lai panaktu prasmi lidz nevainojamai izpildei sarezgitas situacijas apstaklos, tiek izmantota mehaniska metode.
Lai atslabinatu dzivnieka nervu sistemu, parejiet uz gar?igu stimulejo?u apmacibas metodi vai pieskarienu metodi.
Augstakas nervu aktivitates veidi suniem
Katra suna raksturam ir savas individualas ipa?ibas. ?o ipa?ibu nem?ana vera, izveloties apmacibas metodes, ir priek?noteikums, lai sasniegtu pienemamu rezultatu. Viena no galvenajam sunu individualajam ipa?ibam ir augstakas nervu darbibas tips (GND tips). GND tipus nosaka nervu sistemas stiprums, tas kustigums un nosvertiba.
NERVU SISTEMAS IPA?IBAS
Nervu sistemas izturiba
Speja izturet specigu un ilgsto?u stresu. Jo specigaka nervu sistema, jo specigaks ir suna raksturs, jo mierigak suns reage uz specigiem stimuliem neatkarigi no to izcelsmes. Sunim ar specigu nervu sistemu skal? klauvejiens vai gaismas uzliesmojums izraisis orientejo?u reakciju, bet ne bailes. ?o ipa?ibu var dro?i novertet ari pec ta, ka suns reage uz sapigiem stimuliem. Dzivnieks ar specigu nervu sistemu var viegli izturet lielu psihologisko un fizisko slodzi, kas saistita ar intensivu apmacibu. Veicot aizsardzibas darbu, ?ads suns nepadodas paliga spiedienam, stradajot pa pedam, tas izstrada garu un sarezgitu pedu. meklejot narkotikas un spragstvielas, tas dro?i un parliecino?i parmekle lielaku objektu apjomu un platibu. Neatkarigi no ta, kada dienesta jus planojat izmantot suni, speciga nervu sistema nozime ilgu un netraucetu darbu sarezgitos laika apstaklos un traucejo?u kairinataju klatbutne.
Nervu sistemas mobilitate
Dominejo?ais nervu procesu atrums. Veikli suni ir pastavigi aktivi, aktivi reage uz stimuliem un nomierinas tikai pec tam, kad ir pietiekami izvingrinati. Pat tad vini atri atgustas. Suni ar veiklu nervu sistemu viegli apgust prasmes, kas saistitas ar aktivu darbu, piemeram, ?ker?lu parvare?anu, parvieto?anos tuvu viens otram ar biezu tempa mainu un daudzas aizsardzibas prasmes. Tacu veikliem suniem biezi vien ir problemas ar izturibas attisti?anu. Suni ar leni kustigu nervu sistemu, gluzi preteji, viegli apgust prasmes, kas saistitas ar kave?anas procesiem, un grutak – ar aktivu darbu.
Tacu bez ?o vai to prasmju attistibas ipatnibam janem vera ari tas, ka attistitas prasmes tiek saglabatas.
Pie veikliem suniem prasmes attistas atri, bet tikpat atri ari izzud. ?im sunim bus nepiecie?amas regularas un pla?as apmacibas, lai tas stradatu pienaciga limeni.
Dzivnieku ar leni kustigu nervu sistemu nepiecie?ams apmacit daudz ilgak, un dazkart nepieredzejis dresetajs var izdarit nepareizu secinajumu par sava milula sliktajam maci?anas spejam. Tacu ?adam sunim attistitas iemanas saglabajas daudz ilgak, un apmacibas ir daudz mazak nepiecie?amas.
Nervu sistemas lidzsvars
Uzbudinajuma un inhibicijas procesu lidzsvars. Suna nelidzsvarots raksturs. Dzivnieks neadekvati specigi reage uz traucejo?iem stimuliem, nonakot to ietekme speciga un nekontrolejama uztraukuma.
SUNU PERSONIBAS IEZIMES
Nemot vera iepriek? minetas ipa?ibas, mes varam nosaciti definet ?adus suna GND tipus:
Sangvinis GND tips – specigs, lidzsvarots, kustigs.
Holeriskais GND tips – specigs, nelidzsvarots, uzbudinams.
GND flegmatiskais tips – specigs, lidzsvarots, inerts.
Melanholiskais GND tips – vaj? ar uzbudinamibas pakapes variantiem.
Sangvinis GND tips
Suniem ar ?o nervu sistemu ir skaidri izteiktas pamata uzvedibas reakcijas, ?is reakcijas darba procesa viegli un atri mainas. Sangviniskie suni ir atri apmacami, un attistitas prasmes ir diezgan kvalitativi saglabaju?as. Specigi stimuli neizraisa parmerigu uztraukumu.
Holeriska tipa GND
?ada rakstura suni ir specigi satraukti un atri reage uz stimuliem. Nosacijuma refleksi, kas saistiti ar dusmu ra?anos, satveriena attistibu, paliga aizture?anu, atri attistas un domine par citiem refleksiem. Sakotneja nosacito refleksu attistiba ir loti atra. Tacu to pilnveido?ana ir sarezgita, jo darba laika suns ir loti izklaidigs. Gruti ir ari attistit prasmes apturet nevelamas darbibas, ilgu izturibu. Suns klust loti uzbudinats uz specigiem stimuliem. Bet pec tam vin? joprojam spej uztvert dresetaja komandas un signalus, viegli parsledzoties uz cita veida darbibu.
Flegmatiskais GND tips
Uz stimuliem suns uzbudinas leni, jo leni pec uztraukuma pariet uz cita veida darbibu. Apmacibas gaita attistit nosacitos refleksus flegmatikam ir gruti. Apmaciba notiek leni, bet attistitas prasmes ilgsto?i saglabajas. Suns vaji reage uz specigiem traucejo?iem stimuliem.
Melanholiskais GND tips
Specigi izteikta oriente?anas reakcija uz jaunu vietu, smakas. Kustigi melanholiki ir nepamatoti neratni, mazkustigi – pasivi. Specigu stimulu iedarbiba izraisa bailes, sabrukumu. Pamata uzvedibas reakcijas izpauzas vaji. Apmaciba izstradatie sakotnejie nosacitie refleksi ir nestabili un vaji izpauzas. Refleksu uzlabo?ana lidz pastavigam iemanam ir apgrutinata.
Sunu pamata un dominejo?as uzvedibas reakcijas
Sunu nervu sistemu raksturo ne tikai tadas ipa?ibas ka speks, atrums un uzbudinamiba, bet ari uzvedibas reakcijas.
Uzvedibas reakcijas ir suna velme veikt noteiktas darbibas, kas balstas uz refleksu darbibu kompleksu un vienkar?iem beznosacijumu refleksiem.
Ar ?o jedzienu jus jau esat saskaru?ies gramata Refleksi. ?odien aplukosim uzvedibas reakcijas sikak.
Suna uzvediba ir sarezgita refleksu darbiba, kas ir daudzu nosacitu un beznosacijumu refleksu izpausmes rezultats uz visdazadakajiem stimuliem areja un iek?eja vide. Dzives sakuma kucenam izpauzas vienkar?i iedzimti refleksi un refleksu darbibas, kas nodro?ina ta izdzivo?anu noteiktos apstaklos. Nakotne ?os refleksus vel vairak sarezgi nosacitie refleksi, kas nodro?ina progresivakas organisma adaptacijas funkcijas jauniem, pastavigi mainigiem vides apstakliem.
Pieaugu?am sunim atsevi?ki vienkar?i refleksi un refleksu akti tiek apvienoti sarezgitas kedveida uzvedibas reakcijas, kuru merkis ir organisma vitali svarigu funkciju veik?ana. Pieaugu?a suna uzvediba var but tik sarezgita, ka nepieredzeju?am dresetajam ir gruti pamanit atsevi?kus refleksus. Rupigi noverojot suna refleksu aktivitati, ir iespejams noteikt viendabigas refleksu grupas, kas izpauzas regulara seciba. ?adas refleksu grupas sauc par uzvedibas reakcijam.
No suna visparejas uzvedibas var izdalit ?adus reakciju veidus: partikas, aizsardzibas, oportunistiska, oriente?anas, mekle?anas, piesaistes, seksuala, vecaku, rotalu, imitacijas un komunikacijas. ?is reakcijas veido dzivnieka dzives pamatu un tiek izmantotas vai nemtas vera dienesta sunu apmacibas prakse. Lielaka dala uzvedibas pamatreakciju ir dala no sarezgitakam, ieprogrammetam, iedzimtam organisma reakcijam, ko sauc par instinktiem. Instinkti no uzvedibas pamatreakcijam at?kiras ar to, ka tos kontrole specifiskas fiziologiski aktivas vielas un hormoni, tapec tie vienmer ir stereotipiski un domine par citam reakcijam.
PAMATA UZVEDIBAS REAKCIJAS UN TO RAKSTUROJUMS
Reakcija uz partiku
Partika ir suna dzives pamats, noteico?ais faktors daudzu uzvedibas reakciju, jo ipa?i reakcijas uz edienu, veido?ana. Ta izpauzas izsalku?am sunim un ir versta uz baribas mekle?anu, iegu?anu un e?anu. Reakcija uz edienu ir ne tikai sugai raksturiga, bet ari vispareja, un tai ir pat daudz lidzibu visa saime, piemeram, sunu saime. Nosacijuma refleksi, kas ieguti baribas mekle?anas un e?anas laika, nosaka katra suna reakcijas uz partiku raksturu. Partikas trukums jauna suna aug?anas un attistibas perioda izraisa parmerigu partikas mekle?anas aktivitati. Turklat, ieraugot edienu, rodas speciga reakcija uz edienu un alkatiba e?anas laika. Nosacitie refleksi, kas ieguti saistiba ar partikas uznem?anu, klust dabiski, nostiprinas un saglabajas ilgu laiku.
Tapec, ja jaunie suni tiek nepietiekami baroti, reakcijas uz edienu attistas un klust intensivas. Regulari un pareizi barojot, partikas reakcija attistas mereni un izpauzas mazintensivi. Janem vera, ka suniem ar hroniskam kunga un zarnu trakta slimibam nav labi attistita reakcija uz partiku. Parasti viniem ir slikta apetite. Ta var pilniba pazust slimibas, parslodzes, ediena un baro?anas rezima mainas gadijuma. ?adi suni ir slikti baroti, un tos var slikti apmacit ar gar?as stimule?anas metodi.
Ir svarigi atcereties, ka lielaka dala sunu refleksu veidojas, reagejot uz edienu un uzvedibu. Zina?anas un dzila izpratne par partikas reakciju palidz dresetajam viegli orienteties suna apmacibas metodes un panemiena izvele. Ka ari pareiza partikas stimulu pielieto?ana, ka ari lauj metodiski kompetenti izpildit apmacibas panemienus.
Aizsardzibas reakcija
?o reakciju nosaka liela grupa iedzimtu un iegutu kustibu refleksu. To merkis ir pasargat dzivibu no ienaidniekiem un dazadiem kaitigiem arejas ietekmes faktoriem. Tapec ?o reakciju sauc par aizsardzibas un aizstavibas reakciju. Ta lauj sunim izvairities no briesmam vai aktivi cinities ar tam, izmantojot noteiktus signalus. Aktivas aizsardzibas reakcijas pamata ir sarezgiti motoriski akti, kas saistiti ar kermena kustibu telpa, lai uzbruktu briesmu avotam vai attalinatos no ta. Pamatojoties uz iedzimtajam aizsardzibas reakcijam, veidojas sarezgiti nosaciti refleksi, kas galu gala nosaka aizsardzibas reakcijas raksturu un ipa?ibas. Pieaugu?am sunim ta var izpausties trijas formas: aktiva-aizsardzibas, pasiva-aizsardzibas un jaukta (launa-nezeliga).
Aktiva-aizsardzibas reakcija
Ta veidojas, kad treneris izturas pret suni vienmerigi, mierigi un lidzsvaroti. ?is reakcijas veido?anai nepiecie?ama pareiza kucena apmacibas organizacija no divu lidz se?u mene?u vecumam. ?aja perioda kuceniem jabut aktiviem un darboties spejigiem visas kustibu reakcijas. Nedrikst pielaut pasivitati, piesardzibu, bailigumu un glevulibu. Dienesta apmacibas procesa ir nepiecie?ams nostiprinat un uzlabot suna aktivitati. Turklat jaattista drosme, bezbailiba, merena launpratiba un neuztice?anas sve?iniekiem. Suni ar aktivu aizsardzibas reakciju parasti labi paklaujas apmacibai, treniniem. Tie sniedz visefektivakos rezultatus dienesta.
Pasiva aizsardzibas reakcija
Ta veidojas, ja kucena apmaciba nav pareizi organizeta. To izraisa ari rupja un cietsirdiga izture?anas pret suni apmacibu un treninu laika. Ja dresetajs izmanto specigus sapigus stimulus, sunim rodas pasivitate, letargija, bailigums, kas paraug bailiba un glevuliba. Suns ar pasivi-aizsardzibas reakciju ir nekustigs, baidas no specigiem stimuliem, izvairas no sitieniem, beg vai slepjas no nelabveligiem apstakliem. Redzot paligus, nogulas uz zemes, paklausigi paklaujas pat sve?iniekam.
Pasiva reakcija
Suna uzvediba aizkave pozitivo nosacito refleksu veido?anos. Izveidotos nosacitos refleksus uz dresetaja komandam un zestiem viegli nomac visu veidu arejie stimuli. ?adiem suniem ir zemas darba un dienesta ipa?ibas. Ja suna pasivitate paraug bailiguma un glevuliba, ?adi suni nav piemeroti dienestam un ir jaizsledz.
Launpratiga un bailiga uzvedibas reakcija
Veidojas, ja suni nav pareizi apmaciti. Visbiezak ta veidojas jauniem suniem vecuma no se?iem lidz desmit mene?iem. Tas ir laiks, kad cilveks cen?as attistit dusmigu reakciju, ja sunim nav aktivas reakcijas un visparejas drosmes.
Dusmiga uzvedibas reakcija
Visbiezak sastopama suniem, kuriem ir specigi izteikta aktiva aizsardzibas reakcija, apmacibas procesa biezi attistas dusmas. Tas kave sunu apmacibu un izmanto?anu dienesta, jo ipa?i mekle?anas un apsardzes nolukos. Dazkart ir nepiecie?ams izbraket sunus ar parmerigi niknu reakciju.
Oriente?anas uzvedibas reakcija
Iedzimta reakcija uz jauniem vai neparastiem un loti specigiem stimuliem, kas izpauzas ka oriente?anas uzvedibas reflekss "Kas tas ir?" un izpetes refleksi – ?nau?ana, klausi?anas, laizi?ana utt. Oriente?anas refleksi ir suna jauno nosacito refleksu veido?anas avots. Uzkrajoties lielam nosacito refleksu skaitam, oriente?anas reakcija izpauzas mereni. Galu gala ta apvienojas ar nosacitajiem refleksiem, kas nodro?ina sunim oriente?anos sarezgita vide. Atkariba no dominejo?ajiem apstakliem oriente?anas reakciju var aizstat ar citam reakcijam. Piemeram, partikas reakcija, aktiva aizsardzibas reakcija, pasiva aizsardzibas reakcija un visbiezak mekle?anas reakcija.
Mekle?anas reakcija
Iedzimta uzvedibas reakcija. Ta nodro?ina suna organisma izdzivo?anu. Suna dzives un apmacibas gaita ?i reakcija ir nosacita ar loti daudziem nosacitiem refleksiem. Ta veido ari nosacito refleksu kompleksus ar citam uzvedibas reakcijam. Suna darbs pec smarzas ir saistits ar olfaktoriskas mekle?anas reakcijas izpausmem. Uzmanigi verojot suna uzker?anos uz smarzas pedas, ir viegli pamanit un at?kirt olfaktoriskas mekle?anas reakcijas sastavdalas. Tie ir cilveka vai dzivnieka atstatas smakas pedas mekle?ana; cilveka vai dzivnieka parvieto?anas virziena noteik?ana; cilveka vai dzivnieka vaja?ana lidz ta atkla?anai un aizture?anai.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70512016) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.