Читать онлайн книгу «Londona. Pilna pilsētas vēsture» автора Edgars Auziņš

Londona. Pilna pilsetas vesture
Edgars Auzin?
Vel nekad agrak celo?ana pa Apvienotas Karalistes galvaspilsetu nav bijusi tik aizraujo?a un aizraujo?a! Kopa ar Diku Vitingtonu un vina slaveno kaki mes pastaigasimies pa Londonas tiltu, iepirksimies tirgu, degustesim viduslaiku edienus, apmeklesim Globe teatri, kur notiks vienas no Viljama ?ekspira lugas pirmizrade, un ?ausmas verosim 1666. gada Lielo Londonas ugunsgreku. Vestminsteras pils asas smailes un debesskrapji pacelsies debesis. Mus gaida Londona – trok?naina, grezna un nabadzibas parnemta anglu atturibas un anglu viesmilibas maniere. …

Edgars Auzin?
Londona. Pilna pilsetas vesture

Pirma nodala – Londonas vestures hronologija


Aptuveni 43 gadus vecs Londinium pilsetas dibina?ana romie?u Lielbritanija.
60. gads
Londinijas izlaupi?ana, ko veica dumpigas keltu cilts Iceniju karaspeks valdnieces Budikas vadiba.

Otra gadsimta otra puse
Londinium iedzivotaju skaita un platibas samazina?anas.
No 190 lidz 225.

Aizsardzibas mura celtnieciba Londoninija.
286

Romas gubernators Karausijs pasludina sevi par Romas Lielbritanijas imperatoru.
296

Romas imperators Konstants I Hlors atdod Londiniju Romas valdijuma.
Ceturta gadsimta vidus
Pikti un skoti sak uzbrukt Ziemelbrianijai.
Ap 368.

Londiniju pardeve par Augustu.
410

Romas valdi?anas beigas Lielbritanija.
5. gadsimta beigas

Londinium (Augusta) iedzivotaji parcelas uz otru Flitas upes krastu un nosauc savu apmetni par Lundenvik (Lundenas tirdzniecibas pilseta).
6. gadsimta vidus

Lundenvica klust par Eseksas karalistes dalu.
604

Biskaps Mellits ierodas Lundenvika, nodibina tur diecezi un uzcel Sveta Pavila katedrali, kas aizsak kristietibas procesu.
672

Lundenvikas ostas pirma piemine?ana.
842

Vikingu uzbrukums, kas pazistams ka Lielais slaktin?.
871

Vikingi ienem Lundenviku.
886

Veseksas karalis Alfreds Lielais atgust Lundenviku un biju?o Londinijas teritoriju; ta sakas Londinijas atjauno?ana, ko saka devet par Ludenburgu.
962

Lielais ugunsgreks, kura nodega Sveta Pavila katedrale.
1042

Anglijas troni ienem Edvards Confessor, kas iezime Saksijas Veseksas dinastijas atjauno?anu.
1065

Pirmas baznicas iesveti?ana tagadejas Vestminsteras abatijas vieta.
1066, oktobris

Normandie?u hercogs Viljams, pazistams ka Viljams Aizkarotajs, Hastingsas kauja sakava Haroldi II un sagraba vina ipa?umus, tostarp Londonu (Ludenburgu).
1066, decembris

Viljama krone?ana Vestminsteras abatija.
1067

Viljams izdod hartu, kura apstiprina Londonas tiesibas, priek?rocibas un likumus.
1097

Viljams II, Viljama I Ikarotaja dels, sak Vestminsteras halles celtniecibu, kas ir Vestminsteras pils sakums.
Ap 1175. gadu.

Kenterberijas arhibiskapa sekretars Viljams Ficstefens (William FitzStephen) raksta "Londonas dizakas pilsetas aprakstu".
1176

Tiek uzsakta akmens tilta par Temzu buvnieciba.
1191

Princis Janis (velak karalis Janis Bezzemnieks), kur? ir ienemis Anglijas troni sava brala Ricarda Lauvas sirds prombutnes laika, atzist Londonas tiesibas uz pa?parvaldi.
1215-1217

Pirmais baronu kar?, kura laika pedejo reizi vesture tika okupeta Londona.
Ap 1260. gadu.

Izveidoja Londonas meru un ?erifu hroniku – pirmo darbu, kura aprakstita pilsetas vesture.
1290

Karalis Edvards I Plantagenets izdod Ediktu par judu izraidi?anu.
1327

Ar Londonas iedzivotaju atbalstu parlaments gaz karali Eduardu II, tadejadi radot precedentu.

Cetrpadsmita gadsimta trisdesmitie un cetrdesmitie gadi.
radija divas latinu hronikas par Londonas vesturi – Londonas vestis un Sveta Pavila katedrales vestis, ka ari Londonas hroniku, kas rakstita anglo-normanu valoda.
1348

Otra mera pandemija cilveces vesture, pazistama ka Melna nave, iznicina aptuveni pusi Londonas iedzivotaju.
1381

Vata Tailera vadita zemnieku sacel?anas.
1397

Legendarais Ricards Vititons klust par Londonas meru.
1530

Karalis Henrijs VIII parcel savu oficialo rezidenci uz Vaitholu un nodod Vestminsteras pili Parlamentam.
1544

Flamu topografijas gleznotajs Antons van den Vingards rada Londonas panoramu.
1576

Pirma anglu stacionara teatra buvnieciba ?oridca.
1582

Elizabetes I aizbildnieciba tika izveidota Karaliska trupa, kuras sastava bija ari Viljams ?ekspirs.
1598

Vesturnieks Dzons Stouve apraksta Londonas apskatu.
1613

Tiek izveidots Newriver kanals, kas nodro?ina londonie?us ar dzeramo udeni no Li upes un vairakiem citiem avotiem.
1619-1622

Banketu nama, kas ir viens no izcilakajiem Anglijas arhitekturas pieminekliem, celtnieciba Vaitholas pili.
1652

Pasqua Rosi atver Londonas pirmo kafejnicu St Michael's Lane.
1660

Londonas Karaliskas dabas izzinas biedribas pirma sanaksme.
1663

Karaliska teatra Drury Lane, kas ir vecakais nepartraukti stradajo?ais teatris Apvienotaja Karaliste, atkla?ana.
1665-1666

Lielais meris Londona.
1666

Lielais Londonas ugunsgreks.
1694

Tiek izveidota Anglijas Banka (privata akciju banka).
1696

Kafejnicas Tower Street ipa?nieks Edvards Loids sak publicet tris reizes nedela specialu izdevumu Lloyd's News – pasaule pirmo biletenu apdro?inatajiem.
1707

Londona klust par Lielbritanijas Apvienotas Karalistes galvaspilsetu, kas tika izveidota, pienemot Anglijas un Skotijas savienibu.
1708

Liela Londonas ugunsgreka laika nodegu?as Sveta Pavila katedrales vieta ir uzcelta jauna Sveta Pavila katedrale.
1733 odes.

"Kanalizacijas" upe Fleet ir iebuveta caurule.
1749

Tiek izveidots pirmais Londonas profesionalais policijas speks, kas pazistams ka Bowstreet Runners.
1762

Karalis Dzordzs III no Bekingemas hercoga iegust savu pili, kas pec parbuves klust par britu monarhu rezidenci.
1801

Londonas iedzivotaju skaits ir sasniedzis vienu miljonu.
1807

PallMall ielu sak apgaismot gazes laternas.
1824

Tiek dibinata Nacionala makslas galerija.
1836

Tiek dibinata Londonas Universitate; Londona tiek atklats pirmais Lielbritanijas dzelzcel?, kas savieno Londonas tiltu ar Grinicu.
1840

Jaunas Vestminsteras pils celtniecibas sakums.
1858

Liels smards rada jaunu pilsetas kanalizacijas sistemu; tiek uzcelts Big Bena tornis.
1863

Londona tiek uzsakta pasaule pirma pazemes dzelzcela buvnieciba.
1865

Ir pabeigts Londonas centralizetas kanalizacijas sistemas pirmais posms.
1888

Vaitcepela un tas apkartne ir slepies serijveida slepkava, kuru iesauku?i par " Dzekpota izlaupitaju".
1894

Torna tilta atkla?ana.
1901

Londonas iedzivotaju skaits sasniedz 6,7 miljonus; tiek atklats elektriskais tramvajs.
1902

Londonas ielas sak kurset autobusi.
1909

Harijs Gordons Selfridzs atver Londonas pirmo universalveikalu Oksfordas iela.
1915

Pirmie spradzieni Londona.
1919

Londona notiek militara parade par godu Pirma pasaules kara beigam un Antantes uzvarai.
1924-1925

Notiek Lielbritanijas imperijas izstade.
1940-1941

"London Blitz" – Hitlera lidma?inas masveidigi bombardeja Lielbritaniju.
1946

Londona notiek militara parade par godu uzvarai par Hitlera Vaciju un tas sabiedrotajiem.
1948

Londona notiek XIV vasaras olimpiskas speles.
1952

"Lielais smogs" klust par vislielako gaisa piesarnojumu Londonas vesture.
1985

Sadursmes starp policiju un iedzivotajiem Londonas rajona Broadwaterfarm.
2004

Tiek pienemts Londonas plans, kura izklastita Londonas strategija lidz 2031. gadam.
2012

Londona notiek XXX vasaras olimpiskas speles.
2015

Londonas iedzivotaju skaits atkal sasniedz 1939. gada limeni – 8,6 miljoni.


Otra nodala – Slaveni londonie?i


Bairons, Dzordzs Gordons (1788-1824) bija viens no ieverojamakajiem anglu romantisma ?dzejniekiem, pazistams visa pasaule.

Bovijs, Deivids (David, 1947-2016) bija ieverojams ?rokmuzikis, kur? sava dailrade deva priek?roku novatoriskiem virzieniem.

Bekhems, Deivids (1975) ir slavens futbolists un pussargs.

Defo, Daniels (1660-1731) bija ieverojams rakstnieks un esejists, viens no anglu romana pamatlicejiem, Robinsona Kruzo autors.

Kamberbacs, Benedikts (Benedict, 1976) ir ieverojams britu aktieris, pazistams ar ?erloka Holmsa lomu BBC seriala Sherlock un zurnalista Dzuliana Asanza lomu biografiskaja trilleri The Fifth Estate.

Kitss, Dzons Kitss (1795-1821) bija ieverojams anglu ?dzejnieks romantikis un Viktorijas laikmeta zvaigzne.

Pips, Samuels (1633-1703) bija parlamenta deputats, Karaliskas Zinatnu biedribas prezidents (1684-1686) un pla?i pazistamas dienasgramatas autors, kas sniedz detalizetu ieskatu 17. gadsimta otras puses londonie?u ikdienas dzive.

Faradejs, Maikls Faradejs (1791-1867) – viens no slavenakajiem fizikas ?zinatniekiem cilveces vesture, elektromagnetiska lauka doktrinas pamatlicejs, pirma elektromotora modela autors.

Cizs, Dzeimss Hedlijs (Renе Brabazon Raymond; 1906-1985) bija viens no pasaule pazistamakajiem detektivromanu autoriem, kur? sarakstijis gandriz simts romanus.

Attlee, Clement Richard (1883-1967) – slavens politikis, Leiboristu partijas lideris (1935-1955), Lielbritanijas ?premjerministrs (1945-1946), izcils reformators, kur? daudz darija, lai istenotu "labklajibas valsts" koncepciju.

Pirma nodala
?Londona, ?dingdong, ?Londona!

Darga, noladeta, izklaidejo?a pilseta, atvadies!
Tavus mulkus es vairs nedirige?u:
?ogad miera, jus, kritiki, dzivojiet,
Jus, netiklas, guliet mierigi!

Aleksandrs Pops. Atvadas no Londonas

Legenda par Diku Vitingtonu

Musu senajai pilsetai nav legendu par tas izcelsmi. Londonai nav tik paveicies. Legendas saka rasties velak, un, iespejams, visaizkustino?aka no tam ir stasts par Diku Vitingtonu, nabadzigu barenu, kur? dzivoja karala Edvarda III (1327-1377) valdi?anas laika.
Starp citu, Edvards III bija pirmais Anglijas valdnieks, kur? sava oficialaja titula nosaukuma ieklava kartas skaitli. Pirms tam karali ?kaut ka bija iztiku?i bez cipariem, kas radija zinamu jucekli hronikas.
Dikam nebija ne majas, ne gimenes, ne naudas, ne perspektivu. Meklejot labaku dzivi, Diks aizbrauca no dzimta ciemata uz Londonu, kur vinam paveicas atrast darbu bagata tirgotaja Ficvorena virtuve. Un viss butu labi, ja ne launais pavars, kur? Dikam nepatika un tiranizeja vinu visos iespejamajos veidos, tostarp sitot ar visu, kas pagadas pa rokai. Benini, kur saskana ar ta laika parazam tika izmitinati zemakie kalpotaji, bija pilni zurku un pelu, kas naktis apgrutinaja miegu.

Diks stradaja par partiku un pajumti, vinam naudu nemaksaja, tapec, lai nopirktu kat.....
"Nopirkt kaki?! – uzmanigakie lasitaji tagad bus parsteigti. – Vai jus nevaretu kadu nokert uz ielas? ?adu labu lietu visos laikos bija daudz!".
Kada ir atbilde uz ?o jautajumu? ?Pirmkart, mes nezinam visas detalas par londonie?u ikdienas dzivi Eduarda III laika, kur? valdija piecdesmit gadus. Iespejams, izsalku?ie klaidoni nokera visus klainojo?os kakus vai ari Dikam bija vajadzigs ipa?i liels kakis ar labi attistitam medibu prasmem. Un vispar pret senam legendam jaizturas ar cienu, bez nirga?anas un citam viltibam. Gudriba noved pie alternativu versiju ra?anas, un pecteciem nakas minet, ka bija patiesiba. Vai laktuve bija uz akmens, vai ne? Vai ari Arturam nemaz nebija jaraizejas ar zobena izvilk?anu, jo Ekskaliburu vinam uzdavinaja Ezera dama?1 Tapec mes nebusim izveligi attieciba uz mantojumu, ko esam mantoju?i no saviem senciem, bet pienemsim to tadu, kads tas ir.

Diks velejas kaki. Vin? to nopirka par santimu, ko bija nopelnijis, spodrinot kurpes, ielika sava mitekli un no ta briza baudija nakts mieru. Bet tad liktenis vinam sagadaja kardinajumu. Ficdvorens aprikoja vel vienu kugi uz sve?am zemem un piedavaja saviem kalpiem izmeginat veiksmi, dodot kapteinim ?kaut ko pardot. Ta bija riskanta ideja – izdosies vai ne? – Un ar kugi vareja notikt jebkas, tacu visi kalpi atsaucas piedavajumam. Pat Diks bija kardinats atdot kapteinim savu kaki, jo vinam nebija citas kustamas mantas. Vin? atdeva to kapteinim un driz vien to nozeloja, jo mazie beninu dzivniecini atkal saka vinu kaitinat. Un pavars bija kluvis nikns – reti kur? rikojums tika dots bez dauzi?anas. Piedzits izmisuma, zens nolema pamest Londonu, kura beigu beigas vilcinajas. Nolema – un izdarija. Vin? aizbega no sava saimnieka pirms ritausmas (un bija Visu sveto diena2 , labveliga jebkuram pasakumam), devas uz Holloveju, kas tolaik bija pilsetas nomale, apsedas uz akmens un pardomaja, kura virziena butu labak doties. Un tad atskaneja Svetas ?Marijas baznicas zvani.....

Atgriezieties ?Londona,
?Dindon! ?Dindon!
Atgriezies ?Vitingtons,
Tris reizes Londonas lords mers!
Atgriezieties ?Londona!

Diks paklausija aicinajumam un atgriezas pie Fitzvorrena, pirms vinu palaida garam. Pa to laiku kugis ar Dika kaki uz klaja bija devies uz kadu austrumu valsti, kuru mocija peles. ?aja valsti kaku nebija (un nejautajiet, kada ta ir valsts, jo mes esam vienoju?ies strikti sekot stastijumam). Kapteinis pardeva kaki ?is valsts valdniekam par pasakainu naudas summu un dro?i atgriezas atpakal Anglija. ?ada veida Diks ieguva bagatibu. Velak vin? apprecejas ar Ficdvorena meitu, un ar naudu un sakariem un kluva par meru.
Tiem, kas, degustejot dzerienus kada Londonas kroga, riskes ap?aubit ?i stasta patiesumu, bus smagi. Pirmkart, vinam tiks atgadinats, ka ista Ricarda Vitingtona, triskarteja Londonas ?lorda mera, sievas uzvards ir Fitzworren. Un, ja nekaunigais bezdievigais nelietis noraidis ?adus parliecino?us pieradijumus, vinam var tikt piemeroti ipa?i pasakumi… Tomer ?eit ir magiska burvestiba, kas acumirkli partrauc jebkadus konfliktus krogos. Tev ir jauznem daudz gaisa krutis un jasakliedz pari visai telpai, parspejot visus parejos trok?nus: "Mans mielasts visiem klateso?ajiem!". Un viss uzreiz bus labi.

Kapec mes jau pa?a stasta sakuma atceramies kada labi situeta Gloster?iras3 muiznieka delu (ja, tie?i ta!), kur? 1397. gada pirmo reizi kluva par Londonas ?lordu meru? Tapec, ka skaneja zvani! Tie?i vin? bija tas, kur? to izdarija tik talu uz priek?u. ?Londona! ?Londona! ?Londona! Cik melodisks! Pilsetas vards ir ka radits, lai to izrunatu dziedajuma… ?Londona! (Tagad pameginiet aizvest jauno Diku uz Rosllanerkhragog4 vai Drumnadrockit5 un paklausieties – vai jusu zvani vispar skanes?).

Un, ta ka esam piemineju?i ?St MaryleBow baznicu, ko londonie?i deve par ?Bow Church6 ,
mums japieskaras vienam svarigam apstaklim. Jau septinpadsmita gadsimta vidu eksalteti aristokrati radija iesauku "cockney" par parastajiem Londonas Sitijas iedzivotajiem, kas sakuma tika uzskatita par tik aizvainojo?u, ka par to vareja sanemt duri pa zobiem. Ka gan citadi? Kur? gan gribetu, lai vinu deve par "gaileniti"? Tacu ar laiku gailis apzinajas savu dizo dabu un saprata, ka Londona turas kopa tie?i uz vina specigajiem pleciem (nevis uz aristokratu naudas). Aizvainojo?a iesauka parvertas par goda titulu, uz kuru neviens sve?inieks nevareja aizskarties. Un, ja kads to izdaritu, vin? nekavejoties tiktu izcelts atklatiba ar nevainigu jautajumu: "Un kur tu esi dzimis?". Fakts ir tads, ka par istu koknistieti var uzskatit tikai to, kur? dzimis Bow ?Church magisko zvanu tuvuma, citiem vardiem sakot, piecu judzu radiusa no klusas ?Bowline ietekas trok?nainaja Cheapside8 . Visi londonie?i ir londonie?i, bet ne visi londonie?i ir londonie?i.
Tacu atgriezisimies pie nosaukuma pirmsakumiem. Viduslaiku hronists Galfrids no Monmutas sava gramata "Lielbritanijas karalu vesture" norada uz legendara (t. i., mitiska) karala Luda vardu. Savulaik, pirms romie?u iera?anas, Luds iekaroja Trinovantum pilsetu un nosauca to par godu Kerlud – "[karala Luda] pilseta". Gadu gaita Kerluda kluva par Kerlundainu, pec tam par Londiniju, un galu gala par Londonu. No pirma acu uzmetiena ?i versija izskatas visai logiska, tacu valodniecibas likumi to pilniba atspeko, sakot, ka ?ada transformacija nav iespejama. Un tiem var ticet, jo valodas neattistas ta, ka tam ir jaattistas, bet saskana ar noteiktiem standartiem. Aptuveni izsakoties, ja "Kerlud" kluva par "Kerlundein", tad nosacitajam "Verwood" vajadzetu klut par "Verlundein", "Bribdud" – par "Bribdudein". Tomer lidzigu transformaciju piemeru nav, tapec noliekam "Lielbritanijas karalu vesturi" (starp citu, interesants traktats) plaukta un pieversisimies citiem pienemumiem.
Dazi autori "Londinium" veido no keltu vardiem "llyn" ("ezers" vai "upe") un "dun" ("cietoksnis"). Varda "llyn" vieta var nemt velsie?u "lhwn" ("birzs"), un ari tas izradisies parliecino?i, jo upei, pie kuras dibinats Londinium, bija jabut ar birzem, citadi nebija iespejams. Ja velaties, varat iedomaties dievieti Dianu, kas personificeja romie?u menesi, un tad iegusiet "l[l]an Dian" ("Dianas templis") vai "l[l]an gelach" ("Meness templis") ar sekojo?u "gelach" transformaciju "don", ko divainie valodniecibas likumi gluzi pielauj. Tiesa, ?aja versija ir viens butisks "punktin?" – Diana bija populara romie?u sabiedribas zemakajos slanos, ipa?i vergu vidu, par kuru patronesi vinu uzskatija. Vai nav divaini, ka romie?i, kas iekaroja talas salas, iedomajas pilsetu nosaukt "plebejiskas" dievietes varda? Drizak vini butu dibinaju?i "l[l]an Iuno" ("Juno templis"), jo Juno bija Romas un visas imperijas patronese.
Ja velaties ipa?i originalu skaidrojumu, varat atcereties divpadsmit Izraela ciltis, ipa?i cilti, kas celusies no Dana, patriarha Jekaba piekta dela. "?Landan" ir "Dana majvieta" vai "Dana majvieta". Tacu butu divaini pienemt, ka judi iefiltrejas Lielbritanija uzreiz pec tam, kad to bija iekaroju?i romie?i, sakot ar 43. gadu, ko pienemts uzskatit par musu pilsetas dibina?anas gadu. Lai tirgotaji sekotu karaviriem, bija japaiet ?zinamam laikam, vai ne?
Ja jaizvelas ticamakais no daudzajiem variantiem, tad tas butu (ar visu cienu pret citam versijam) "llyndun" – "cietoksnis pie upes". Savukart visvienkar?akais nosaukuma izcelsmes variants to saista ar cilveku varda Londinos, kuram savulaik piedereju?as ?is vietas. Starp citu, "Londinos" no bretonu valodas var tulkot ka "mezonigs". Stadiona, kur Chelsea spele ar Arsenal9 , pedejais skaidrojums izskatas parliecino?akais.

Romie?i Lielbritanija

Vispirms 55. un 54. gada p.m.e. Gajs Julijs Cezars meginaja iekarot Lielbritaniju, abas reizes neveiksmigi. Otraja vizite vietejais vadonis varda Kasivelauns, ?kiet, piekrita maksat Romai ikgadeju nodevu, tacu neviens no saglabaju?ajiem avotiem ?adus maksajumus nemin. Turklat otraja reize, tapat ka pirmaja, romie?i pilniba pameta Britaniju, neatstajot garnizonus, ka tas pienemts iekarotajas valstis. Tatad piemineta nodeva var tikt uzskatita par izdomajumu, lai saglabatu Lielas Romas prestizu.
Cezara braladels, imperators Klaudijs, kur? valdija no 41. lidz 54. gadam, nolema nostiprinat savu diezgan vajo varu, pievienojot jaunas zemes, un ?im nolukam 43. gada nosutija konsulu Aulu Plautiju uz ziemeliem, pie?kirot vinam cetrus legionus, ko pastiprinaja divdesmit tuksto?u speciga paligarmija. Izsedinaju?ies musdienu Kentas teritorija, romie?i driz ienema Britanijas ?dienvidaustrumu dalu un turpinaja salas iekaro?anu no ?i erta priek?punkta. Temzas ?kerso?anai izraudzitaja vieta romie?i uzcela tiltu un ta tuvuma nodibinaja apmetni, ko nosauca par Londiniju. Bez apmetnes nebija iespejams iztikt, jo tiltu vajadzeja apsargat.
Ar to viss sakas.
43. gada, gandriz pirms diviem tuksto?iem gadu.

P. S. Pavisam nesen, 2016. gada, Londona tika atrasta aptuveni 65. gada dateta plaksnite ar uzrakstu Londinio Mogontio ("Uz Londiniju, Mogontijam"). Lidz ?im ?i plaksne ir agrakais vesturiskais dokuments, kura mineta Londona.


Otra nodala
Londinium liktena likloci

Skaidra gaisa tas ir skaists skats,
No Hampstedas silta augstuma, lai uzreiz redzetu
Anglijas pla?a galvaspilseta,
Torni, zvanu torni, pagarinatas ielas un buves.
Sveta Pavila augstais kupols starp vasalu bandam
No kaiminu smailem stav karala virsnieks,
Un pari laukiem paradas ridgy jumti,
Ar attalumu maigi tonets, blakus,
Ar radniecigu zelastibu, ka divas masas dargas,
Vestminsteras torni, vinas abatijas lepnums;
Kamer talu aiz tas spid Serrejas kalni
cauri planai, maigai miglai un rada to vilnoto liniju.
Ta skatoties, labs skats!

Joanna Bailli. Londona

Romas pilseta

Visas romie?u pierobezas pilsetas, kas tika buvetas pec vienadiem standartiem, bija nocietinatas. Faktiski cietoksnis – murets militarais cietoksnis – bija pilsetas sakums. Netalu tika atverta krodzin?, sakas ?kada tirdznieciba, vietejie iedzivotaji un romie?u karaviri, kuri bija nostradaju?i savu laiku, apmetu?ies uz dzivi, demobilizeti, vareja sanemt zemes gabalu un naudu saimniecibas uzsak?anai. Centrala valdiba stimuleja apdzivoto vietu attistibu iekarotajas zemes, tapec ipa?i nozimigas celtnes, ipa?i templus un akveduktus, parasti cela par valsts lidzekliem, no tiem apmaksaja ari celu ieriko?anu. Tapec neliela apmetne isa laika vareja klut par lielu (pec ta laika standartiem) pilsetu. Romie?i tereja daudz naudas buvniecibai pat pierobezas pilsetas, jo visa ?i monumentala grezniba bija romie?u dizenuma iemiesojums.

Marks Aurelijs Mauzejs Karausijs bija Romas imperijas ?uzurpators Britanija un Ziemelgallija.

Attistitam pilsetam, ka ari strategiski nozimigam pilsetam tika pie?kirts Romas kolonijas statuss, kas to iedzivotajiem deva tiesibas, pielidzinamas Romas iedzivotaju tiesibam. Senas Romas vesturnieks Publijs Kornelijs Tacits, kas slavens ar savu analitiskas pieejas un smalka psihologisma apvienojumu, savas Annales Londiniju apraksta ka "pilsetu, ko nesauc par koloniju, bet kas, pateicoties tirgotaju un precu parpilnibai, tomer ir loti parpildita. Tas nozime, ka Londinijam bija pa?valdibas statuss, kas tam deva tiesibas uz pa?parvaldi un ta iedzivotajiem – dalu no Romas pilsonibas tiesibam.
Londinijs radas "tuk?a vieta", nevis pirms romie?u laikmeta apmetnes attistibas rezultata, tapec tam bija regulara taisnstura forma un taisnas ielas, kas krustojas taisna lenki, kas raksturigi velino romie?u pilsetai. Ja forma vel vareja novirzities no standarta (lai neparbuvetu tikko iekarotu pilsetu!), tad taisnas ielas bija neap?aubama senas romie?u pilsetas pazime imperatora laika. Iespejams, tikai pa?u Lielo Romu nevareja pieskanot ?im standartam, jo ta ilgsto?i attistijas haotiski.

Boudicca Rising

Dzive ?pierobezas pilsetinas bija nemieriga. Tiklidz galvenie romie?u speki atkapas, paklautie valdnieki saka kusteties. Biezi vien romie?i, kas bija pieradu?i palauties uz savu zobenu, pa?i izraisija sacel?anos.
"Ikenu kenin? Prasutags, kur? bija slavens ar savu lielo bagatibu, sava testamenta par mantiniekiem iecela Cezaru un vina divas meitas, ceredams, ka ?i paklausiba pasargas vina valstibu un ipa?umus no vardarbibas. Tacu notika pretejais, un valsti izlaupija centurioni, bet mantojumu – prokurora vergi, it ka abi butu sagrabu?i ar ierocu speku. Vispirms tika sista Prasutaga sieva Budika, un vina meitas tika apkaunotas; talak visiem ieverojamajiem ikeniem tika atnemts no senciem mantotais ipa?ums (it ka visa teritorija butu atdota romie?iem), un karala radiniekus saka uzskatit par vergiem. Iceniji, sa?utu?i par ?iem apvainojumiem un baididamies no vel sliktakam lietam, jo vinu zeme ir kluvusi par provinces dalu, nem rokas ierocus un iesaistas sacel?anas sacel?anas cinas ar Trinobantiem, ka ari ar visiem tiem, kas, vel nesalauzti verdziba, slepenas sanaksmes ir zvereju?i atgut zaudeto brivibu, ar ipa?u naidu pret veteraniem [t. i., atvalinatajiem romie?u ?karaviriem-iedzivotajiem]. Patie?am, nesen parcelu?ies uz Kamulodunas koloniju, vini izmeta trinobantie?us no vinu majokliem, izdzina vinus no vinu laukiem, saucot tos par gustekniem un vergiem, turklat karaviri lavas veteranu patvalai gan vinu dzivesveida lidzibas del, gan ceriba, ka ari viniem tiks lauts darit to pa?u..... Nemierniekiem ?kita, ka nav gruti iznicinat koloniju, kurai nebija nekadu nocietinajumu, jo musu komandieri par to nerupejas, vairak domajot par patikamam lietam neka par lietderigam lietam" .

Sacel?anas, ko 61. gada izraisija keltu cilts Iceniju cilts karaliene Boudicca, sakas veiksmiga bridi – romie?u parvaldnieks Gajs Suetonijs Paulins devas paklaut nepaklausigos britus, kas bija nostiprinaju?ies Monas (tagad Anglesija) sala . Turklat Boudicca pievienojas kaiminu keltu ciltim, galvenokart trinovantiem, kas dzivoja tagadeja Eseksas ?tata . Vesturnieku viedokli ir loti at?kirigi, tacu saskana ar ticamako versiju Budikas vadiba bija aptuveni simts tuksto?i karaviru.

Suetonijs ieradas Londinija pirms Budikas, bet, "nemot vera nelielo savas armijas skaitu… nolema upuret ?o pilsetu, lai glabtu parejo. Vina apnemibu nesatricinaja ne lugumi, ne pilsetnieku asaras, kas sauca vinu pec palidzibas, un vin? deva signalu doties cela, panemot lidzi tos, kuri velejas vinu pavadit; tos, kurus attureja dzimums, vecums vai vietas pievilciba, ienaidnieki iznicinaja" . Britani ne tikai nokauj iedzivotajus, bet ari nodedzina pilsetu, kas viniem bija naidigas romie?u varas simbols, lai gan sapratigak butu bijis taja nostiprinaties, jo ipa?i tapec, ka ta sargaja svarigu tiltu par Temzu.

Suetoniju nevajadzetu vainot par to, ka vin? nodeva Londiniju dro?ai navei, jo vinam patie?am truka karaspeka. Kad vin? bija sapulcinajis visu, ko vareja sapulcinat, ieskaitot miliciju, vina riciba bija aptuveni desmit tuksto?i karaviru – desmit reizes mazak neka ienaidniekam. Tacu ne velti tika teikts, ka viens romie?u karavirs ir vienads ar desmit barbariem. Iz?kiro?aja kauja, kas hronikas iegajusi ka "Rokstera kauja", romie?i sagrava britus strauja uzbrukuma, pec kura kauja parvertas slaktina. Tacits raksta, ka britu tika nogalinati "nedaudz mazak par astondesmit tuksto?iem", bet romie?u zaudejumi bija aptuveni cetri simti viru.

Londinium Revival

Desmit gadu laika romie?i atjaunoja Londiniju, un jauna pilseta bija daudz labaka par iepriek?ejo un ne tikai ieguva romie?u kolonijas statusu, bet ari kluva par regiona galvaspilsetu. Savas attistibas kulminaciju ta sasniedza II gadsimta vidu, kad taja dzivoja aptuveni piecdesmit tuksto?i iedzivotaju. Tacits rakstija, ka Londoninija nebija nekadu nocietinajumu, un par to vainoja romie?u komandierus. Var pienemt, ka nocietinajumu trukuma iemesls nebija vieglpratiba vai nolaidiba, bet gan parlieku optimistisks situacijas novertejums Lielbritanija – ja nav gaidami uzbrukumi, kada jega no nocietinajumiem? Tacu otra gadsimta beigas kluva skaidrs, ka ?ajas vietas nekad nebus pilniga miera, un romie?i saka norobezot Londiniju no trim pusem ar mura muri.
Celtnieciba ilga trisdesmit piecus gadus – no 190 lidz 225 gadiem, bet muris izradijas iespaidigs pat musdienu standartiem – piecus kilometrus gar?, se?us metrus augsts un divarpus metrus plats. Mura paliekas ir saglabaju?as lidz musdienam. Sienas fragmenti ir izkaisiti pa Londonu. Lai gutu priek?statu par muri, pietiek apskatit vienu no tiem, vismaz to, kas atrodas netalu no metro stacijas Tower Hill. Zimigi, ka lidzas versijai, saskana ar kuru siena bija paredzeta, lai aizsargatu Londiniju no britiem, pastav vel viena, kas tas buvniecibu skaidro ar romie?u iek?ejam kildam (cinu par imperatora scepteru starp Britanijas vietvaldi Klodiju Albinu un Aug?panonijas vietvaldi Septimiju Severu).

Londinium ?ziemelrietumu dala atradas cietoksnis, kura muri bija divus romie?u posmus gari (aptuveni 400 metrus). Garnizoni vienmer tika izvietoti pilsetas nomale, kas bija erti gan no strategiska, gan sadzives viedokla.
Uz ?dienvidaustrumiem no cietok?na atradas amfiteatris – apal? antikais teatris bez jumta, kur notika gladiatoru cinas, ratinu sacikstes un citas masu izrades. Laika apstakli Albiona bija daudz skarbaki neka Apeninu pussala, tacu ari ?eit "izrazu templi" bija atverti.
Romas pilsetas "sirds" bija forums – centralais pilsetas laukums, kur notika iedzivotaju sapulces un tiesas sedes, notika tirdznieciba, naudas apmaina un darijumi. Forumu no visam pusem norobezoja ekas vai muri, un ta iek?eja perimetra stiepas portiki, kas kalpoja ka aizsardziba no saules karstuma vai lietus. Foruma atradas templi, pilsetas padomes eka – kurija un bazilika, kur notika tiesas sedes, tika risinati finan?u jautajumi un sliktos laikapstaklos pulcejas cilveki (labos laikapstaklos sanaksmes notika zem klajas debess).
Portiki bija ari forumam piegulo?ajas ielas. Tie uzsvera geometrisko proporciju stingribu un pie?kira ekam monumentalitati. Pilsetas varti bija ne tikai atveres siena, bet ari triumfa arkas. Iebraucot pilseta, cilveku uzreiz parnema tas vareniba.
Bagato pilsonu majas bija imperialaja Roma ierasta ?atrija-peristila tipa. Tikai tie, kas tajas dzivoja, vareja apbrinot majoklus, jo no zinkarigiem skatieniem un zagliem maju aizsargaja tuk?as augstas sienas. Sakotneji romie?u majas, kuras turigie pilsoni parcelas no malainajam budam, bija slegts cetrsturains komplekss, kura centra atradas atrijs – telpa ar kaminu un caurumu jumta virs ta. Atrijs kalpoja ka virtuve un edamistaba, un taja vareja ierikot ari peldbaseinu. Atrija iedzivotaji vareja baudit tiru gaisu klusa un erta vide. Promenades Senaja Roma veidoja tikai daba – laukos vai darzos, jo staiga?ana pa parpilditam un puteklainam pilsetas ielam nesagadaja nekadu baudu.
Laika gaita atriju merkis mainijas. Tie kluva par ceremoniju zalem, un majai tika pievienots peristils – atklats pagalms, ko no atrija atdalija tablinums – majas ipa?nieka birojs. Tagad iedzivotaji atputas peristila (ja platiba to lava, tur vareja ierikot darzu), bet atrija notika kopigas maltites vai tika uznemti viesi.

Londona atrasts bronzas Hadriana kru?utels

Ir viegli sajusties ka senas Londinijas iedzivotajam. Apgerbieties pla?as "balakhonny" drebes (velamas atklatas sandales) un pusdienlaika iziet uz ?Oksfordas ielu. Protams, pulksteni, mobilie telefoni un citas progresa davanas jaatstaj majas. Pastaigajieties zem Marmora arkas, izliekoties, ka tie ir pilsetas varti, un dodieties uz Holbornu , baudot pulus. Kad sasniegsiet Holbornu, varat uzskatit, ka esat apceloju?i visu Londiniju no rietumiem uz austrumiem. Jus varat uzturet spekus ar ?kaut ko piemerotu – galas gabalinu vai vienkar?u sieru un maizi, senatne tadas lietas ka fish and chips vai tandoori ciken nebija.
?Oksfordas iela pastaigai tika izveleta nevis nejau?i, bet gan Marmora arkas del, kuru arhitekts Dzons Ne?s veidoja pec slavenas Konstantina romie?u triumfa arkas parauga. No 1828. gada ta atradas Malstrita un kalpoja par lielo ieeju Bekingemas pili, bet 1851. gada to parcela uz tagadejo vietu. Tika uzskatits, ka parvieto?anas iemesls bija arkas izmers, kas nelava garam pabraukt Zelta karaliskajai karietei . ?o maldigo priek?statu, kas pastaveja aptuveni simts gadus, atspekoja 1953. gada Elizabetes II krone?anas laika, kad Zelta kariete bez ?ker?liem pabrauca zem arkas. Patiesiba ta tika parvietota, jo karalienei Viktorijai ta nepatika, uzskatot, ka Ne?a raditais trauce pils ansambla harmoniju.
?Oksfordas ielas garums (divarpus kilometri) ir piemerots ari pastaigai pa iedomato Londiniju, var uzskatit, ka pastaiga pa pilsetu vedis no rietumu vartiem lidz austrumu vartiem.

Londonas Mitreum

1954. gada Londonas pilsetas centralaja dala, Walbrook iela, Londonas Sitija, tika atklats mitreums – tre?a gadsimta vidus dievam Mitram veltits templis. Mitreumi tika buveti pazeme vai izcirsti klintis, jo Mitra dzimis akmeni ala, un tie sastaveja no taisnstura formas telpas ar kupolveida griestiem, kura vareja atrasties aptuveni divdesmit cilveku. Mitrejas bija "kameras", bet loti daudzskaitligi templi. Ta, piemeram, Senaja Roma to bija aptuveni astoni simti. Nav izslegts, ka nakotne Londonas centra varetu atrasties vel citi mitraji.
?Patiesiba Mitra ir persie?u dievs. Grieki parnema vina kultu no persie?iem, bet romie?i – no griekiem. II gadsimta Mitras kults izplatijas visa Romas imperija, pateicoties tam, ka ta galvenie piekriteji bija karaviri, kuri ticeja, ka Mitra dod uzvaru. Turklat mitraismu piesaistija visparejas vienlidzibas pasludina?ana un pecnaves svetlaimes apsolijums tiem, kas dzives laika neparkapa Mitras likumus (?aja zina tas bija loti lidzigs kristietibai).
1954. gada mitru parcela uz ?Temple Court, Karalienes Viktorijas iela, lai netraucetu buvniecibai. Nesen tika runats par tas atgrie?anu sakotneja vieta, jo eka, kuras celtniecibas laika ta tika atrasta, tika nojaukta, tacu lidz ?im "repatriacija" ir atlikta.

Londinium saulriets

Londinija atdzima divreiz – pec Budikas iebrukuma un pec posto?a ugunsgreka ap 120. gadu. Lielaka dala pilsetas bija buveta no koka, tapec ugunsgreks tai nodarija nopietnus postijumus.
Ir biju?i valsts apversumi. Pirmais notika 286. gada, kad Romas parvaldnieks Marks Karausijs pasludinaja sevi par Lielbritanijas imperatoru. Karausija un vina pecteca Gaja Allekta valdi?anas laika Londinija zaudeja dalu no savas varenibas, un 296. gada, kad ?eit ieradas imperators Konstants I Hlors lielas armijas vadiba , Allekta karaviri pamatigi izlaupija pilsetu. Ari otrais apversums, ko 383. gada organizeja karavadonis Magnuss Maksims un piecus gadus velak apspieda imperators Teodosijs Lielais, neiztika bez postijumiem, ipa?i nemot vera, ka lidz IV gadsimta beigam pilseta saka panikt. No otras puses, romie?u valdi?anas beigas Lielbritanija bija liktenigas Londonijai......

Rakstamspalva un rakstampiederumu kladite ir senakais zinamais Londonas Sitijas komercdarijuma ieraksts. Tas datets ar 57. gada 8. janvari?. Melnais vasks, kas sakotneji bija uz ta, ir pazudis, bet autors uz koka ir atstajis pedas, kuras var nolasit. Autors Tibuls, Venusta brivlauligais, raksta, ka vin? ir parada Gratam, Spura brivlauligajam, 105 denarijus apmaina pret precem. Izstadits Mithraeum Londona.

Nebija britu atbrivo?anas sacel?anas. 407. gada Britanija par imperatoru pasludinaja vienkar?u karaviru varda Konstantins, kura personigas ipa?ibas neparprotami atsvera vina "zemako" izcelsmi. Vinam zverinatas armijas priek?gala Konstantins ?kersoja kontinentu un devas uz Romu, kur atradas likumigais imperators Honorijs. Lielbritanija palika dazi nelieli romie?u garnizoni – faktiski iedzivotaji bija atstati pa?i sev. Kad 410. gada Konstantinam klajas loti slikti, Lielbritanijas iedzivotaji ludza Honorija aizsardzibu, tacu tam nebija nekadu rupju par attalo un, atklati sakot, maznodro?inato provinci. Honorijs atbildeja stila "parupejieties pa?i par sevi", un tadejadi Londinija kopa ar visu Britaniju "izkrita" no Rietumromas imperijas . Un 476. gada pazuda ari pati imperija.

Nav zinams, kas notika ar Londiniju 5. gadsimta, jo pec romie?u aizie?anas nav saglabaju?as vestures hronikas. Skaidrs ir viens: lidz 5. gadsimta beigam Fleetas upes preteja krasta, kas ietek Temze netalu no Londinium, bija izveidojusies jauna apmetne, un Londinium bija pamests. Vai nu pilsetas iedzivotaji parcelas uz jaunu vietu, vai ari visi aizgaja kopa ar romie?iem, un anglosak?i nolema ?eit neapmetinaties. Kapec? Varbut Londoninija izcelas vel viens ugunsgreks vai ari romie?u dibinata pilseta tika uzskatita par "noladetu". Tomer ?aja gadijuma iemesli nav tik svarigi ka rezultats – Londinijs beidza pastavet, un ta tuvuma tika dibinata Lundenvika.

Budikas atgrie?anas

Karalienes Viktorijas valdi?anas laika strauji pieauga Budikas, kas kluva par brivibu milo?o britu kra?nas nacionalas pagatnes iemiesojumu, popularitate. Savu lomu speleja ari abu valdnieku vardu sakritiba – gan Boudicca, gan Viktorija nozime "uzvara". Slavenakais piemineklis Boudiccai, ko 1902. gada Vestminstera uzstadija Tomass Tornycrofts (Thomas Thornycroft). Telnieks apzinati pie?kira Icenijas karalienei lidzibu ar jauno Viktoriju. To varetu uzskatit par pieminekli karalienei Viktorijai ka Boudicca. Tornikrofts nebija grekojis pret patiesibu, jo neviens nezina, kada izskatijas ista Budika.

Tacu ?kopuma interese par Budiku pamodas 16. gadsimta otraja puse, valdot Elizabetei I, Henrija VIII un nelaimigas Annas Boleinas meitai . Energiska Elizabete, kuru vajadzeja devet nevis par "labo karalieni Besu", bet gan par "specigo karalieni Besu", loti atbalstija senas britu karotajas telu. Un fakts, ka Budika pretojas romie?iem, ieguva ipa?u nozimi pec Henrija VIII ?kir?anas no Romas katolu baznicas. Tacu pec Elizabetes naves anglu Tjudorus troni nomainija Skotijas Stjuarti, kuriem Budika bija sve?a, un ta vina atkal tika aizmirsta.

Tre?a nodala – Lundenvika – Oldvica


Londona, tu esi no pilsetam A per se.
Pilsetu virsaitis, puslielakais acu priek?a…
Citie, ka dazi tyme cleped bija New Troy.

Viljams Voltons. Par godu Londonas pilsetai

Vai ir pareizi uzskatit Lundenviku par Londonas pilsetas attistibas posmu? Vai nepastav kads loti izplatits triks, kas palidz palielinat pilsetas vecumu lidz vertibam, kas salidzinamas ar Romas vai, teiksim, Bagdades vecumu? Tas tiek darits vienkar?i – pilsetai, kuras vesture sniedzas lidz viduslaikiem (pat velinajiem viduslaikiem), ir kads priek?gajejs – ?kada sena apmetne, no kuras dibina?anas sak skaitit pilsetas vesturi. Ir parliecino?s sakums un skaidrs gals, bet starp tiem nav nekadas saistibas – pilsetas vesture nav nepartraukta, bet ?o "nenozimigo" apstakli var ignoret. Vai Lundenviks nekalpo ka "instruments", lai palielinatu Londonas vecumu par vairak neka astoniem simtiem gadu?
Ne, tas ta nav. Divas apdzivotas vietas, kas dazados laikos pastaveja praktiski viena un taja pa?a vieta (pusotrs kilometrs nav liels attalums), ja starp tam ir skaidri saskatama nepartrauktiba, var uzskatit par vienu un to pa?u pilsetu. Un nav nozimes, vai uz jauno vietu parcelas Londinium iedzivotaji, vai tur apmetas citi cilveki, svarigi ir tas, ka Londinium nodeva stafeti Lundenvikam, ka vini to deve, "no rokas roka". Nu, un skrupulozajiem pedantiem, kuriem nepiecie?ama "pilniga atbilstiba", var ieteikt pastaigaties pa Oldvicas ielu, kas vijas ap Strandu St ?MaryleStrand baznicas rajona (starp citu – tie?i ?eit 1809. gada apprecejas Dzons Dikenss un Elizabete Barrova, Carlza Dikensa vecaki). ?is ielas vieta atradas Lundenviks. 9. gadsimta beigas, kad karalis Alfreds Lielais saka atjaunot Londiniju, Lundenviku pardeveja par Ealdviku, ko var tulkot ka "Vecais tirgus", jo piedeklis "vic" apzimeja tirdzniecibas vietu, tirgu. Laika gaita "Ealdwick" partapa par "Aldwych", un tagad Lundenviks ir neatdalams no Londonas.
Benediktinie?u muks Beda Godajamais, viens no Baznicas skolotajiem , sava "Anglu tautas baznicas vesture" (731. g.) apraksta Lundenviku, ko vin? deve par Londoniju, ka "tirdzniecibas ostu daudzam tautam, kas ?eit ierodas pa sauszemi un juru". ?os vardus var pienemt ka versiju, kas izskaidro apmetnes parcel?anu pusotru kilometru uz rietumiem – iespejams, jauna vieta bija ertaka tirdzniecibai neka veca.

Eseksas karaliste un tas galvaspilseta

6. gadsimta sakuma teritorija, ko tagad aiznem Eseksas, Hertford?iras un Middlesex grafistes, tika dibinata Eseksas karaliste.
Mes loti maz zinam par agrino viduslaiku britu karalvalstim. Informacijas avoti ir nedaudzie dokumenti, kas apliecina zemju vai privilegiju iegu?anu. No tiem mes zinam, ka ap 477. gadu saksonu ciltis no kontinentalas dalas ieradas Lielbritanijas krastos vadonu Ella un Saksas vadiba. Saksa nostiprinajas tagadeja Eseksas grafiste un saka spiest britus atpakal. Lidz 527. gadam sak?i bija iekaroju?i teritoriju, kas kluva par Eseksas karalisti, vienu no septinam anglosak?u karalistem . Tadejadi 6. gadsimta pirmaja puse Lundenvica nonaca saksonu paklautiba.

Lielbritanija astota gadsimta beigas

Saksonie?i pret romie?iem labakaja gadijuma bija neitrali, tapec par romie?u mantojuma saglaba?anu nevareja but ne runas. Lielbritanijas vesturi saka rakstit no jauna.
Pilsetas statuss no provinces centra kluva par nelielas, bet joprojam neatkarigas karalistes galvaspilsetu. Arheologiskie atradumi, kas nereti izradas informativaki par dokumentalajiem avotiem, lauj iztele uzburt priek?statu par rosigu apmetni, kuras kodolu veidoja liels tirgus, ko ieskauj amatnieku darbnicas, kautuves, krodzini un krodzini, kas tajos talakajos laikos kalpoja ka sava veida izklaides centri – edot vareja noskatities celojo?o makslinieku uzsta?anos, paklausities minstreliem, atrast kadu, pie ka pavadit nakti. Nedaudz talak pla?a josla stiepas fermas… Un viss ?is kra?nais kra?nums bija iespiests starp ?Longakru un Temzu.

Kristietibas izplati?anas

Roma, neraugoties uz imperijas sabrukumu, vini atcerejas talo ?ziemelrietumu zemi. 595. gada pavests Gregors I, kuru protestantu ?reformators Zans Kalvins uzskatija par "pedejo labo pavestu", nosutija misiju uz Lielbritaniju, lai pieverstu kristietiba Kentas karali Etelbertu un vina padotos. Misiju vadija benediktinie?u muks Augustins, kur? bija Sveta Andreja klostera pravests Roma. Var iedomaties, ka vinam negribejas pamest savu klosteri un vilkties uz talam zemem, lai iepazistinatu ar kristietibu ?dazus savvalas laudis, tacu disciplina ir disciplina – Augustins dro?i sasniedza Lielbritaniju, apmetas Kenterberija, kristija karali un daudzus vina padotos, nodibinaja klosteri un 601. gada kluva par arhibiskapu. Tadejadi Lielbritanija nonaca Eiropas politikas orbita, kuras centrs bija jauna kristiga Roma. Eseksas karaliste tolaik bija Kentes vasala teritorija.

"Kunga iemieso?anas gada ?604. gada Lielbritanijas arhibiskaps Augustins iesvetija divus biskapus, proti, Mellitu un Justu. Mellitu vin? iecela par biskapu Austrumsak?u province, kuru no Kentas atdalija Tamensas upe un kura austrumos robezojas ar juru. Tas galvaspilseta Londonia atrodas minetas upes krastos" .
Mellits nodibinaja Sveta Pavila katedrali ?Lundenvika-Londona un saka izplatit iedzivotajiem patiesas ticibas gaismu. Taja laika karalis Saberts bija pirmais, kas pienema kristietibu, un mudinaja savus padotos darit to pa?u. Tomer Saberta deli nepiekrita teva uzskatiem un slepus turpinaja pielugt paganu elkus. Tiklidz karalis nomira (tas notika 616. gada), vina deli izraidija Mellitu un vina lidzgaitniekus. Mellits devas uz Kentu pie biskapiem Lawrence un Justus. "Kopa vini nolema atgriezties sava zeme un tur ar tiru sirdsapzinu kalpot Kungam, nevis bezjedzigi palikt starp ?iem barbariem, kas sacelas pret ticibu.".
Par anglosak?u ticejumiem mes zinam maz, galvenokart no ta pa?a Beda Godajama, kur? raksta par priesteriem, elkiem un kapiem, ka ari par to, ka kapus vareja apganit, metot tiem ?kepu, un ka priesteriem nebija tiesibu nesat ierocus. No ta nevajadzetu secinat, ka kareivigo anglosak?u dievi bija miermiligi; ierocu aizliegums religiskaja sfera bija cienas izpausme pret dieviem.

No valdnieka viedokla monoteistiska kristietiba bija velamaka par paganismu, jo ideja par vienu dievu nozimeja ideju par vienu zemes valdnieku, citiem vardiem sakot, kristietiba veicinaja varas centralizaciju un stiprinaja ?o centralizaciju. Vienkar?ajiem cilvekiem bija tuvaki un pazistamaki paganu dievi, no kuriem katrs bija atbildigs par noteiktu dzives jomu. Turklat starp paganu ?dieviem-valdniekiem bija daudz "vietejo" dievu, kas sargaja konkreta regiona iedzivotajus un tapec bija viniem ipa?i tuvi.
668. gada sakuma Nortumbrijas karalis Osvijs un Kentas karalis Egberts ludza pavestu Vitalianu nosutit jaunu Kenterberijas arhibiskapu. Pavests izvelejas Teodoru no Tarsa, kur? dzivoja viena no Romas klosteriem… Visticamak, neviens no godatajiem mukiem nevelejas doties uz nedraudzigo Lielbritaniju, kas izraidija savus apgaismotajus, tapec vajadzeja sutit kadu, kur? piekrita. Teodors tika iesvetits par muku saskana ar austrumu ?kristigo ritu, tapec to pa?u gada pavasari vin? tika partulkots rietumu veida un nosutits uz Angliju, kur izradijas ka loti aktivs macitajs. Beda Goda rakstija, ka Teodors anglosak?u baznicas laba paveicis daudz vairak neka vina priek?gajeji, lai gan vina pecteci ar vinu nevareja salidzinaties. Musu vesturei ir svarigi, ka 675. gada Teodors par Lundenvikas biskapu iecela kadu Erkonvaldu, kura mirstigas atliekas tagad glabajas Sveta Pavila katedrale Londona. Ta kristietiba atgriezas Londona, un tagad jau uz visiem laikiem.
Starp citu, pavests Gregors I bija noskanots izveidot arhibiskapa katedru nevis Augustina izveletaja Kenterberija, bet gan Lundenvika. Par to liecina pavesta vestule Augustinam, kuru Beda Cienijamais pilniba cite sava Vesture. "Tu vari iesvetit divpadsmit biskapus dazadas vietas," raksta pavests, "lai tie butu tava paklautiba, bet Londonas pilsetas biskapam turpmak vienmer jabut iesvetitam sava sinode un jasanem pallijs no sveta apustuliska trona, kuru es tagad parvaldu ar Dieva zelastibu.". Pallijs ir balta lenta ar iz?utiem se?iem krustiem, ko dievkalpojumu laika valka pavesti un biskapi. Nosutot palliju biskapam, pavests apstiprinaja, ka pienem vina kandidaturu. Neskatoties uz to, ka kop? reformacijas ir pagaju?i gandriz pieci simti gadu, pallijs joprojam redzams Kenterberijas diecezes gerboni.
Tomer Londona ir pietiekami daudz karalu un parlamenta, un Baznicas galva labak jutas klusaja un majigaja Kenterberija. Musdienu Londonu, pat ja jus to loti milat, nevar saukt par "majigu", par tadu var saukt tikai dazas vietas, bet Kenterberija ir majiga visa tas pilniba. Ka medza teikt admiralis Dzons Dzerviss , sanemot regularus noradijumus no Admiralitates: "Es labak redzu uz vietas". Tatad Augustinam bija labak zinat, kur tie?i jaieriko arhibiskapa katedra. Augustins, iespejams, velejas atrasties karala tuvuma, jo Kenterberija bija Kentas karalistes galvaspilseta.
"Etelberta patiesiba."

Kentas kenin? Etelberts (Ethelbert of Kent) savai tautai deva likumus, kas balstijas uz romie?u tiesibam. "Vispirms vin? noteica, kada atlidziba jamaksa tiem, kas ?kaut ko nozaga no baznicas, no biskapa vai citas baznicas amatpersonas; ta visi ?ie likumi ir izstradati, lai aizsargatu tos, kuru sludina?anu un maci?anu karalis ir pienemis".

Kentas karala Etelberta statuja Kenterberijas katedrale

Par laimi, ?ie likumi, kas apvienoti ar nosaukumu Etelberta Patiesiba, ir saglabaju?ies manuskripta, kas datets ar 12. gadsimta sakumu un pazistams ka Rocesteras gramata (Textus Roffensis). Etelberta likumiem, ka tas bija ierasts vacie?iem, bija kompensacijas raksturs – tie paredzeja zaudejumu atlidzina?anu.
"[Par] dievbijigu un baznicas ipa?umu zadzibu [lai viniem tiek atlidzinats] divpadsmitkartigi, par biskapa ipa?umu – vienpadsmitkartigi, par priestera ipa?umu – devinkartigi, par diakona ipa?umu – se?kartigi, par garidznieka ipa?umu – triskar?i. Par baznicas miera parkap?anu – divkartigi. Par tautas sapulcu miera parkap?anu – divkar?......
Ja brivs cilveks nozog no kenina, lai vin? atlidzina devinas reizes vairak......
Ja ?kads nogalina brivu cilveku, [lai vin? samaksa] piecdesmit ?ilinus karalim ka kungam .....
Ja brivs cilveks aplaupa brivu cilveku, lai vin? samaksa triskar?u sodu, un lai karalis sanem soda naudu un visu zagla ipa?umu…"
Zimigi, ka kodekss sakas ar noteikumiem, kas aizsarga baznicas intereses, un ka karalis tiek pielidzinats priestera statusam – abiem tiek noteikta devinkartiga kompensacija par nozagtajam lietam.

Vikingu iebrukums

Astota gadsimta pirmaja puse, ap 730. gadu, Lundenvica kopa ar visu Eseksas teritoriju nonaca Mercijas – Rietumanglu karalistes – paklautiba, kas no 716. lidz 825. gadam domineja Dienvidbritanija un pec tam atdeva varu Veseksai. Mainoties augstakajam valdniekam, pilsetnieku dzive gandriz ?nekadas butiskas parmainas ?nenotika, jo vairuma gadijumu teritoriju ipa?umtiesibas mainijas bez lieliem kariem. Kopuma sapratigi valdnieki centas nekaitet civiliedzivotajiem, jo uzskatija vinus par savas labklajibas avotu.
Cits jautajums bija ?vikingdati, kas savus uzbrukumus Anglijai saka astota gadsimta trisdesmitajos gados. Vini nevis iekaroja zemes, bet gan tas izlaupija. Vikingus galvenokart piesaistija klosteri, kas bija bagatas un vaji aizsargatas vietas, tacu kopuma vini neaizvainojas ar jebkuru laupijumu. Princips bija vienkar?s: "maksa izpirkumu vai mirsti", tacu gadijas, ka pec izpirkuma maksa?anas cilveki tika nogalinati un vinu majas nodedzinatas. Senie hronisti nesniedz precizas zinas par laupitaju bandu skaitu, tacu vini nosauc kugu skaitu, un viena liela vikingu drakkara bija ne mazak ka simts karotaju, un tas – neskaitot se?desmit vai septindesmit airetajus, kuri ari vareja nemt rokas ierocus. Svariga bija ne tikai kvantitate, bet ari kvalitate – vikingi, kuriem galvenais nodarbo?anas veids bija laupi?ana, skaitliski krietni parsniedza anglosak?u armijas lielako dalu, kas sastaveja no milicijas.
842. gada vikingi Lundenvica, Kenterberija un Rocestera sarikoja "lielu slaktinu", pec kura pilsetniekiem nacas smagi stradat, lai atjaunotu savas apmetnes. Devinus gadus velak vikingi, ierodoties ar trissimt piecdesmit kugiem (!), atkal izlaupija Lundenvicu, bet pec tam Veseksas karalis Etelulfs (Ethelwulf of Wessex) nelugtajiem viesiem deva pamatigu triecienu, pec kura tie uz se?padsmit gadiem atstaja vina valdijumus vienus, dodot priek?roku vajakajam Mercijas, Austrumanglijas un Nortumbrijas karalistem.

Londona boja gaju?o vikingu pieminai ir uzstadits akmens.

Anglosak?u hronikas fragments. "Lunden byrig" – viens no anglosak?u valodas Londonas nosaukumiem. XI-XII gs.

"Tad [871. gada] no Readingas uz Lundenviku ieradas paganu karaspeks un tur ziemoja," teikts anglosak?u hronika, kas ir senaka anglu hronika. ?oreiz Lundenvika tika ienemta uz ilgu laiku. "Mersijas iedzivotaji nosledza mieru ar ?o karaspeku," piebilst hronists. ?aja konteksta vardi "nosledza mieru ar ?o karaspeku" jasaprot ka "atpirka", nevis "kluva par sabiedrotajiem".
Nu – agrak vai velak bija sagaidams, ka vikingi mainis taktiku un no uzbrukumiem Lielbritanijas piekraste paries uz cietok?nu veido?anu ?eit, kas veicinaja salas iedzivotaju aplaupi?anu un kalpoja ka tramplins talakai ekspansijai (beigu beigas vikingi aizpeldeja lidz pat Nufaundlendai!) . Par sagustito Lundenvikas iedzivotaju likteni hronisti nestasta, tacu ?eit, ka saka, nav divu variantu – tie, kuriem neizdevas izbegt, tika nogalinati.
Vikingi palika Lundenvica lidz 885. gadam, kad pilsetu no viniem atkaroja Veseksas karalis Alfreds, kuru par vina varondarbiem iesauca par "Lielo". "Vina rokas pargaja visi angli, iznemot tos, kas bija danu paklautiba," teikts hronika.

Ceturta nodala – Jauna veca Londona


Mirstiba, redzi un baidies!
Kada miesas maina ir ?eit!
Padoma, cik daudz karalisko kaulu
Miegs ?aja akmenu kaudze:
?eit vini guleja bija valstibas un zemes,
Kas tagad velas speku, lai maisitu vinu rokas:
Kur no savas kanceles aizzimogo ar putekliem
Vini sludina: "Lielumam nav uzticibas.

Francis Beaumont. Par kapenem Vestminsteras abatija

Ludenburga

Karalis Alfreds nolema izmantot romie?u atstatos Londinium pilsetas murus. Romie?i bija pamatigi uzcelu?i, un liela dala mura bija saglabajusies. Daudz vieglak bija atjaunot nopostitos, neka buvet jaunus nocietinajumus, un kopuma no strategiska viedokla Londinium atra?anas vieta bija izdevigaka, ne velti ?eit apmetas ?iebruceji romie?i. Tapec pilsetas kodols atgriezas Londoninija, un Lundenviku atjaunoja neliela mera, tikai ka tirgo?anas vietu.
Atjaunoto Londiniju sauca par Ludenburgu, bet varbut ir pienacis laiks aizmirst par vecajiem nosaukumiem un sakt saukt pilsetu ar tas pa?reizejo nosaukumu, jo ipa?i tapec, ka nosaukums "Ludenburga" ilgi neizdzivoja.
Hronika vesta, ka Ludenburga tika atdota eldormanam Etelredam. ?Patiesiba sakotneji Etelredam II, kas 879. gada tika ievelets par Mercijas valdnieku, bija karala tituls, bet pec Alfreda Liela valdnieka kundzibas atzi?anas vinu saka saukt par eldormanu (grafu). Neraugoties uz to, ka normani likvideja visas anglosak?u muizniecibas privilegijas (un ari pa?u muizniecibu), elfta tituls tika saglabats un saka lietot lidziga franku titula comte vieta. Kluvis par Alfreda vasali, ?thelreds appreceja vina meitu. Londonas nodo?ana znota rokas liecina, ka karalis Alfreds ?ai pilsetai pie?kira lielu nozimi.

Atjaunota Londona nekluva par karalistes galvaspilsetu, jo jau 871. gada Alfreds Lielais, uzreiz pec sta?anas troni, par galvaspilsetu pasludinaja Vincesteras pilsetu, tapat ka romie?i bija dibinaju?i Londonu.

"Karala Alfreda patiesiba."

Atdzimusi Londona saka dzivot saskana ar karala Alfreda likumiem, kas butiba neat?kiras no iepriek?ejiem noteikumiem. "Tagad es, karalis Alfreds, esmu savacis visus likumus un paveleju parrakstit daudzus no tiem, kurus ieveroju?i mani priek?gajeji un kurus es esmu apstiprinajis," lasams "Patiesibas" (ta tradicionali deveja kodeksu) ievada, "un daudzus no tiem, kuri neguva manu apstiprinajumu, es esmu atmetis un ar savu gudro padomdeveju piekri?anu esmu pavelejis grozit. Es ari neesmu uzdro?inajies noteikt daudzus savus likumus, jo nav zinams, vai tie patiks tiem, kas naks pec mums."
Alfreda (vai drizak vina padomnieku, kas bija tie?i iesaistiti kodeksa izstrade) nopelns ir noteikumu detalizetaka izstrade un likumu darbibas jomas papla?ina?ana. Protams, baznicai tika pie?kirtas ipa?as privilegijas, un nodarijumi pret to tika soditi bargak neka citi. Sodi par ipa?uma boja?anu kluva vienoti, bet sodi par nodarijumiem pret personu tika sikak izstradati. "Ja ?kads ?kadam izurbtu aci, lai vin? samaksa vinam se?desmit ?ilinus un se?us ?ilinus, un se?desmit pensus un tre?dalu pensa ka atlidzibu. Bet, ja acs paliek vieta, bet ar to neko nevar saskatit, tad no ?is atlidzibas atskaita tre?o dalu."
"King Alfred's Truth" sastav no cetrdesmit deviniem ievadrakstiem un septindesmit septiniem galvenajiem rakstiem. Ievada raksti at?kiras pec satura. Dazi no tiem ir bau?li ("atturies no melo?anas" vai "nekad nepienem upurus"), bet citi nosaka sodu par parkapumiem ("kas sit savu tevu vai mati, lai mirst ar navi") vai reglamente uzvedibas noteikumus noteiktas situacijas ("zveru saplosita gala nav edama, atdodiet to suniem").

Nemierigie dani

Karalis Alfreds Lielais nomira gadsimtu mija, 899. vai 901. gada. Vina dels Edvards, nobriedis virs un pieredzejis karavadonis, ienema troni. Kartiba bija ?ada – dani valdija Anglijas ?ziemelaustrumos lidz pat Nortumbrijai, bet ?dienvidrietumi atradas anglu un saksonu karala Edvarda rokas. Papildus sauszemes iebrukumiem no ziemeliem Edvarda valdijumus apdraudeja ari juras iebrukumi. Londona atradas starp diviem amuriem, jo to vareja sasniegt gan kajam, gan ar laivu, tacu juras draudi bija lielaki. Tomer sauszemes draudus nevareja noliegt, jo ar Alfredu noslegtaja liguma daniem bija pie?kirtas zemes uz austrumiem no Li upes, kas musdienas ietek Temze Londonas dienvidos.
Vel Alfredam dzivam esot, 892. gada vikingi meginaja ienemt Londonu, tacu tas neizdevas. Pilseta bija labi nocietinata, un tas aizstavju motivacija, kuri labi apzinajas, kas vinus sagaida sakaves gadijuma, bija loti augsta.

Londona 10. gadsimta

Atmetisim legendas par Tristanu un Izoldu, dzejolus par karali Arturu un pat (piedodiet mums visi klasiskas literaturas cienitaji!) Valtera Skota romanu Ivanhoe. Romantisms nav domats mums, jo mums ir vajadziga ideja, kas ir tuva realitatei.
Kad mes dzirdam vardus "majas" un "majas gatavots ediens", musu iztele uzreiz atsauc atmina krasninas ar gardiem ediena gatavo?anas aromatiem un majigi plauksto?u malku kamina… Lasciate ogni speranza, voi ch'entrate . Ne visos vai drizak reti kura maja bija tada grezniba ka krasns. Krasnij bija nepiecie?ama liela telpa, turklat ta bija liela ne tikai pati par sevi, bet ap to bija jabut ari sava veida "dro?ibas zonai", lai uguns neizplatitos uz mebelem un visu maju (lielaka dala maju bija koka). Kamins? Nevajag but smiekligiem! Kamins ir muiznieku izklaide, kuri var atlauties malku iz?kerdet, neapskatoties atpakal. Turklat tas ari jaieriko pla?a telpa, citadi pie pirma ugunsgreka nodegs visa maja. Ka sildijas aukstaja sezona tie, kuriem nebija ne plits, ne kamina? Nekada gadijuma! Vini aizbera visas spraugas, uzvilka visu, ko vareja apgerbt, un gaja gulet blakus, sildidami viens otru ar savu kermenu siltumu. Rodas jautajums – ka nabadzigie cilveki gatavoja edienu? Vini to vispar negatavoja! Vini eda krodzinos vai cela, maizes ceptuve noperkot karstu, svaigi ceptu maizi, un ?kaut kur blakus – gabalinu galas, desas vai zivs. Bet vareja nopirkt piragu ar pildijumu un nekur citur neiet. Atrs ediens tika izgudrots nevis divdesmitaja gadsimta, bet pirms daudziem gadsimtiem… Nu, ja svetkos vai ?kada cita nozimiga diena vajadzeja pagatavot ?kaut ko karstu, cilveki lika sagatavotos produktus katla vai katlina un devas uz tuvako maiznicu, nebija talu jaiet, jo maiznicas staveja uz katra stura. Par pieticigu samaksu katlu ielika karsta krasni – tolaik tas bija standarta pakalpojums.
Lielo tirdzniecibas pilsetu, tostarp Londonas, raksturiga iezime bija pla?i izplatita partikas produktu aromatizetaju – dazadu gar?vielu un piedevu – lieto?ana, kas lielakoties tika ievestas no talienes un bija dargas. Bet ko gan cilveks sava prieka labad nedaritu, turklat visas ?is piedevas loti palidzeja gadijumos, kad ediens saka "beigties" (?is Londonai raksturigais izteiciens ir sinonims vardam "sabojaties"). Ja kads nezina, pirmie elektriskie ledusskapji Londona paradijas gandriz vienlaicigi ar Pirma pasaules kara sakumu – bagatie originalkrati tos pasutija no Amerikas Savienotajam Valstim.
Musdienas restorani vilina klientus, apgalvojot, ka to edieni ir "gatavoti pec senam, autentiskam receptem", bet vai zinajat, ka senatne galai tika pievienota sals? Galas edienus biezak gatavoja no salitas, nevis svaigas galas. Tapec atstasim mala stridus par seno autentiskumu… Un luk, vel viena lielo seno pilsetu kulinarijas iezime – te liellopu galas vieta biezak izmantoja tela galu. Kapec? Tapec, ka telus audzet lidz pieaugu?a cilveka augumam pilsetu ?auriba, izmantojot pirktas lopbaribas baribu, bija neizdevigi.
Ir visparzinams, ka konservus pirmo reizi izgatavoja Napoleona karu laika, bet… Tacu konservu prototips ir pastavejis jau kop? neatminamiem laikiem, un tas tika pieminets tikai nedaudz iepriek?. Pirags ar pildijumu ir ne tikai ertiba, bet ari iespeja ilgak saglabat pildijumu maizes apvalka. Dazreiz miklas izstradajumi kalpoja tikai ka apvalks un nekas cits. Aug?ejo garozu nonema, pildijumu apeda, bet maizi izmeta, jo ta bija needama – apdegusi vai parak sausa.
Pilsetu muri tika buveti gadsimtiem ilgi, tapec viduslaiku pilsetas ne tik daudz papla?inajas, cik "blivejas". Ne visi vareja atlauties dzivot arpus pilsetas muriem, jo pat pilseta ar muriem un sargiem dzivi nevareja saukt par mierigu. Bagatnieki vareja uzcelt nocietinatu rezidenci ?kaut kur briva zeme un turet sargus, zemnieki vareja apmesties arpus mura brivas zemes, bet lielaka dala dzivoja iek?iene, kur majas burtiski turejas viena pie otras. Un gandriz visas ?is majas bija koka. Viena dzirkstele no krasns vareja iznicinat pilsetu.....
"[962. gada] Londona bija loti navejo?s meris un liels ugunsgreks," vesta hronists. – Sveta Pavila katedrale nodega, un taja pa?a gada to saka celt no jauna". "Navejo?ais meris" bija meris, ko uz salu atveda vai nu tirgotaji, vai vikingi. Ta bija atbalss pandemijai, kas uzliesmoja 6. gadsimta otraja puse un tika saukta par "Justiniana meri", jo sakas Bizantijas imperatora Justiniana I valdi?anas laika. Divdesmit gadus velak Londona izcelas vel viens liels ugunsgreks, tacu saglabaju?os dokumentos nav zinu, ka butu cietu?as ?kadas nozimigas ekas. Var dro?i pienemt, ka bez vietejiem ugunsgrekiem tajos talajos laikos nevareja iztikt neviens ienaidnieka uzbrukums, jo aplenkuma laika bija ierasts uz pilsetu ?aut aizdedzino?as bultas, kas uzreiz aiznema salmu jumtus vai vieglas koka konstrukcijas. Un vispar, kad senas hronikas runa par daniem, vardi "izlaupija" un "nodedzinaja" parasti stav kopa. Nedomajiet, ka vikingi bija ipa?i nezeligi cilveki. Pec rakstura un uzvedibas vini neat?kiras no tiem pa?iem angliem un sak?iem. Majoklu dedzina?ana bija iebiedejo?s un ?soda pasakums, kas specigi iedarbojas uz civiliedzivotajiem, mazinot velmi pretoties un pamudinot vinus maksat izpirkuma maksu, tas ir viss.
Starp citu, Plantagenetu dinastijas karalis Ricards I, pla?ak pazistams ka Ricards Lauvas sirds, ir uzskatams par ugunsdzesibas dienesta dibinataju Londona un visa Anglija. Vin? 1189. gada paveleja, ka ugunsgreka gadijuma pie katras majas janovieto muca ar udeni, un lika saviem padotajiem palidzet kaiminiem dzest ugunsgrekus.
978. gada Londona uz isu bridi kluva par karalistes galvaspilsetu. To bija noteicis karalis Etelreds II, iesaukts par Nepratigo, kura valdi?anas sakums bija taja gada. Precizak, nevis pats desmit gadus vecais karalis, bet gan vina mate, karaliene Elfrita, kas darbojas ka regente sava nepilngadiga dela vieta. "Nepratigais" – loti reti sastopama iesauka karalim, biezak var sastapt "Trakais", tacu tam Etelredam, kuru mes pazistam no hronikam, ta lieliski piestaveja. Vin? bija nesapratigs – vieglpratigs, tuvredzigs un vajpratigs. Londona palika galvaspilseta lidz bridim, kad Anglija saka valdit dani – karalis Knuds, kur? troni ienema 1016. gada, apmetas Vincestera.

Metropoles statuss ir ne tikai prestizs, bet ari specigs stimuls attistibai. Karala galms un ap to eso?a muiznieciba bija lielakie precu un pakalpojumu pateretaji (iespejams, nav nepiecie?ams talak attistit ?o domu, jo ta jau ir skaidra).
Tas, ko tagad sauc par Londonas pilsetu, viduslaikos bija Londonas pilseta, kuras platiba bija mazaka par trim kvadratkilometriem. Divpadsmita gadsimta sakuma Londona dzivoja aptuveni astonpadsmit tuksto?i cilveku, bet tagad to ir vairak neka devini miljoni! Pilnigi nesalidzinami skaitli, vai ne?
Pilseta tika sadalita ?rajonos, kurus vadija vecakie: . Tris reizes gada, ka ari nepiecie?amibas gadijuma, pilseta sanaca folkmot- tautas sapulce, lai lemtu svarigus pilsetas dzives jautajumus un pienemtu tiesas lemumus (tacu pastaveja ari pastaviga tiesa, bez kuras neiztika). Tapat ka citur, ari Londona folkmots no visparejas pilsonu sapulces pakapeniski partapa par muiznieku sapulci, tacu jebkura gadijuma ta klatbutne pie?kira pilsetai republikaniskas iezimes.

Nemierigie dani uzvar.

Desmita gadsimta beigas palielinajas vikingu uzbrukumu skaits. Danijas karalis Svens Forkbards iecereja nevis laupit, bet gan iekarot Angliju. Lielam merkim bija nepiecie?ama liela armija, tapec Svens sev paliga pieaicinaja Norvegijas karali Olafu Tryggvasonu un vairakus citus vikingu vadonus. 994. gada vikingiem neizdevas ienemt Londonu, tacu vini nepalika bez pelnas – karalis Etelreds II samaksaja se?padsmit tuksto?us marcinu sudraba un pie?kira daniem tiesibas dzivot un tirgoties Anglijas pilsetas. Nepratigais karalis uzskatija, ka labak ir atpirkt laupitajus, neka teret to pa?u naudu robezu apsardzei. Nav zinams, vai tajos laikos pastaveja sakamvards: "Kad vista parstaj det, vinu suta uz katlu," bet kaut kas lidzigs dro?i vien bija taisniba. Danu tirgotaju klatbutne anglu pilsetas Etelredam ?kita papildu miera garantija – dani nekaites saviem tautie?iem. Tadejadi anglu pilsetas tika parpludinatas ar danu spiegiem, un Svens anglu lietas parzinaja labak neka Etelreds.
Sapratis, ka dani nodara vairak launa neka laba, Etelreds veica radikalus pasakumus. 1002. gada 13. novembri tika iznicinati visi Anglija dzivojo?ie dani. ?is notikums hronikas iegaja ka "Sveta Briseja dienas slaktin?". Protams, driz vien Svens ieradas Anglija un planoja tur palikt lidz galigajai uzvarai, tacu 1005. gada briesmigais bads (pec hronista vardiem, "nezeligakais no visiem zinamajiem") piespieda vikingus atgriezties. 1007. gada Svens no Etelreda sanema vel vienu atkap?anos trisdesmit tuksto?u marcinu sudraba (ar laiku vina apetite auga), pec kuras vin? sanema piecu gadu atelpu.
1013. gada vikingi atkal tuvojas Londonai, bet pilseta atkal iztureja. Svens devas gajiena uz rietumiem, aiz Temzas, un tur apmetas nometne. Speku sadalijums acimredzami nebija anglosak?u laba, tapec eldormans Etelmers un citi Anglijas rietumu provincu muizniecibas parstavji zvereja uzticibu Svenam. "Un visa tauta atzina vinu [Svenu] par savu likumigo valdnieku, pec ka ari londonie?i padevas vinam un deva kilniekus, jo baidijas no pilsetas iznicina?anas".
Svenam nebija lemts ilgi priecaties par savu uzvaru – 1014. gada vin? pek?ni nomira (un pek?na valdnieku nave vienmer rada aizdomas), pec tam izveidojas divvaldiba. Dizciltigo un garidznieku sapulce, ko sauca par Witenagemot, par karali ieveleja Etelredu, bet dani par Svena mantinieku pasludinaja vina delu Knudu.
Karalis Etelreds II nomira Londona 1016. gada 23. aprili. Vitenagemots par karali pasludinaja Edmundu, Etelreda otro delu, ko iesauca par Dzelzsbardi par vina nelokamo preto?anos daniem. "Vin? varonigi aizstaveja savu karalisti visu vinam atveleto laiku," raksta hronists. Bet Londonai jau tuvojas Knuds, kur? 7. maija aplenca pilsetu. Londona nepadevas. Budams spiests atcelt vienu aplenkumu, Knuds driz vien uzsaka vel vienu un ari neveiksmigi. Tacu galu gala Londonas liktenis tika iz?kirts no vina. Ta pa?a gada septembra vidu pie E?ingtonas kalna Eseksa notika kauja starp angliem un daniem, kura pedejie guva uzvaru. "Knuds guva uzvaru un iekaroja visu Angliju," vesta hronika.
Tacu vel ne visu – pec vieno?anas ar Edmundu Knuds sanema zemes uz ziemeliem no Temzas, bet karalistes dienvidu dala tika atstata Edmundam. Dani, protams, sanema atlidzibu ne tikai no Edmunda, bet ari tie?i no Londonas. Pilseta ne tikai samaksaja daniem naudu, bet ari apnemas nodro?inat vinus ar naktsmitni ziemai. Tacu 1016. gada 30. novembri Edmunds pek?ni nomira (iespejams, ka vinu nogalinaja Knuda agenti), pec ka Vitenagemots apdomigi pasludinaja Knudu par karali. Ta beidzas cina starp angliem un vikingiem.

Vitenagemot

Valdnieka padomnieku institucija, ko sauca par vitenagemot, kas nozime "gudro viru sapulce", radas 7. gadsimta. Taja nebija neka parsteidzo?a, jo germanu ciltim tautas sapulcu tradicija bija raksturiga kop? neatminamiem laikiem – visus svarigos lemumus ar padoto piekri?anu pienema vadoni. Vitenagemotu bija daudz – lidz pat simts cilvekiem, jo tajos piedalijas visi laicigas un garigas muizniecibas parstavji. Vitenagemotu vissvarigaka funkcija bija karala ievele?ana, jo anglosak?u perioda vara netika automatiski mantota – jauna valdnieka vara bija jaapstiprina muizniecibai. Vele?anas vareja notikt, neieverojot tradicijas, ka tas bija gadijuma ar Svenu Forkbardu, kuram 1013. gada politisku iemeslu del deva priek?roku "dzimta anglosak?u karala" Etelreda II vieta.

Anglosak?u monarhs savu padomnieku ielenkuma. Miniatura no Se?u gramatu manuskripta. XI gadsimts

At?kiriba no parlamenta, kas vienmer pulcejas Londona, Vitenagemots vareja sanakt jebkura vieta – lai kur atrastos karalis. Nebija skaidru laika noteikumu – Witenagemot tikas vismaz reizi gada un parasti pec vajadzibas. Ka izteicas viens vesturnieks, "vitenagemots vareja darit visu, iznemot parverst virieti sieviete". Ta tas ari bija. Tika uzskatits, ka karalis vajadzibas gadijuma apspriezas ar saviem padotajiem, tacu faktiski neviens svarigs lemums nekad netika pienemts bez vitenagemota piekri?anas. Cita starpa dizciltigo padome bija augstaka tiesa karalvalsti, kura izskatija ipa?i svarigus stridus. Tacu nevajag iztele zimet viduslaiku parlamentaras republikas telu. Anglu un saksu karaliste bija autokratiska monarhija, kura pirmaja vieta bija karala griba, un visam parejam bija otr?kiriga nozime. Katrs no Witenagemot locekliem bija atkarigs no karala un augstu verteja vina labvelibu, tapec ?i Liela karaliska padome kopuma bija vinam lojala.

Piekta nodala ?Bastards iekarotajs


Tas nav ?eit man vislabak patik
Prieks, kas nekad nevar izkust,
Par nesteidzigu klaino?anu pa Londonas pilsetu,
Kur ?adi pazistami vardi skatas lejup
Uz klaidona uz ielas,
No Cheapside, Cornhill un Fleet.
Trok?nainais, stumdo?ais, burzmainais pulis,
Tirdzniecibas un satiksmes troksnis skali,
Mulsina parak apjucis sajutu
Un braukt ar tuksto? atminam.

Valters Macijas. Londonas pilseta

Vilhelms, Normandijas hercoga Roberta II Lieliska dels, pazistams ari ka "Velns" (pec sava rakstura un darbiem), pirms izpelnijas goda iesauku "Iemacitajs", tika devets par Vilhelmu ?Dunduru. Vilhelma mate Herleva bija Roberta konkubine. Roberts vinu neappreceja, bet pirms do?anas svetcelojuma uz svetvietam, no kura, starp citu, vin? neatgriezas, oficiali atzina Vilhelmu par savu likumigo mantinieku.
1042. gada Edvardam, vecakajam Etelreda Nepratiga delam, izdevas atgut Anglijas troni. Edvarda mate Emma bija pa?a Roberta Velna masa. Kad 1013. gada karalis Etelreds meginaja staties preti Svenam Vilkacubardam, vina aizveda Edvardu un vina jaunako brali Alfredu uz Normandiju.

Knuda stavoklis bija diezgan nestabils. Lai gan anglosak?u augstmani vinu oficiali atzina, vin? vareja palauties tikai uz saviem vikingiem. Ja Roberts butu nolemis staties preti Knudam (un ?ada iespeja bija diezgan liela), joprojam nav zinams, vai danim butu izdevies notureties troni. Lai atvairitu normanu draudus, Knuds 1017. gada ?kiras no savas pirmas sievas un apprecejas ar Emmu, kura vinam dzemdeja delu Hardeknudu. ?i lauliba padarija Normandiju ja ne draudzigu, tad vismaz neitralu pret Knudu.
Knudam bija divi deli – Harolds un Svens – no vina pirmas sievas Elfgifas, Nortumbrijas ealdormana meitas. Svens, kur? velak kluva par Norvegijas karali, musu stasta nav iesaistits, mums ir svarigs Harolds, kur? kadu laiku ienema Anglijas troni. Dazi hronisti Elfgifu deve drizak par konkubini, nevis Knuda likumigo sievu. Iespejams, ka tas darits tikai tadel, lai noniecinatu karala Harolda statusu, padarot vinu par uzurpatoru, tacu nevar izslegt, ka Knuds appreceja Elfgifu saskana ar danu paganu parazam.
Knuds, kur? nomira 1035. gada, pasludinaja Hardeknudu par savu mantinieku, tacu teva naves bridi vin? atradas Danija, bet Harolds – Anglija, turklat bija labveligi noskanots anglu muiznieku vidu, kuriem vin? bija uz pusi savejais. Tapec Harolds kluva par karali. 1036. gada Anglija paradijas Etelreda Nepratiga dels Alfreds, tacu pret vinu izturejas loti nezeligi – vinu sagustija un izsita acis, tadejadi atnemot vinam iespeju ienemt troni (saskana ar seno tradiciju akls cilveks nevareja but valdnieks). Driz pec apstulb?anas Alfreds nomira. Tacu vina vecakais bralis Edvards bija ?dzivs un joprojam sedeja Normandija, kas bija loti apdomigi.
1040. gada sakuma Hardeknuds lielas armijas vadiba devas no Danijas uz Angliju. Kar? nenotika, jo karalis Harolds I 1040. gada 17. marta pek?ni nomira. ?adas sakritibas nav nejau?as. Nav skaidrs tikai viens – vai vinu nogalinaja Hardeknuda agenti, vai ari to izdarija vina tuvinieki, veloties izvairities no jauna kara ar vikingiem. Jebkura gadijuma Hardeknuda (Edvarda pusbralis) netrauceti piestaja Veseksa un ienema Anglijas troni.
Hardeknuds ?ausminaja savus padotos ar savu nezelibu un izpostija tos ar augstiem nodokliem. Kad 1041. gada Vusteras iedzivotaju skaits bija lielaks par karala nodoklu iekasetaju skaitu, Hardecknuds gandriz sagrava pilsetu lidz pamatiem. Hardeknudam nebija ne sievas, ne bernu. Taja pa?a 1041. gada vin? uzaicinaja sev labveligo Eduardu uz Angliju un padarija vinu par savu lidzvaldnieku un mantinieku. Un gadu velak Hardeknuds pek?ni nomira mielasta laika (par to var domat jebko, bet koronera zinojums nav musu riciba), un Edvards kluva par Anglijas karali. Danijas valdnieku era Anglijas troni bija beigusies.
Karala Edvardu sauca par "apliecinataju", jo vin? daudz vairak uzmanibas pieversa religiskiem jautajumiem neka valsts parvaldes lietam, un ne velti vina nozimigakais akts bija Vestminsteras abatijas dibina?ana. Karaliska vara Edvarda laika bija ieverojami vajinata. Vin? centas pretoties grafu spiedienam, tacu nespeja tos savaldit. Tomer grafiem neizdevas pilniba paklaut karali, tas bija pussavienojums. Visspecigakais no vietejiem valdniekiem bija Veseksas grafs Godvins, kuram izdevas parliecinat karali apprecet vina meitu. Edvards tie?am apprecejas, tacu ar sievu gulta nedzivoja; legenda vesta, ka ?is dievbijigais karalis lidz muza galam palika jaunavigs.
Godvins nomira 1053. gada. Vina ipa?umus, ka ari karala pirma padomnieka amatu mantoja vina dels Harolds, kur? driz kluva par lidzvaldnieku… Ne – ists valsts valdnieks pie dievbijiga karala, kur? savas dienas pavadija lug?anas un gaveni. Nav brinums, ka 1066. gada janvari pec bezbernu Edvarda naves Vitenagemots par karali ieveleja Haroldu, kur? kluva par Haroldu II.
Tacu ne viss noriteja gludi. Bija ?dazi ipa?i apstakli. Hercoga Vilhelma kapelans Gijoms de Puatje sava traktata "Normandijas hercoga un Anglijas karala Vilhelma darbi" raksta, ka 1051. gada, kad Veseksas Godvins krita negoda un bija spiests doties trimda, Edvards pasludinaja Vilhelmu par savu mantinieku un 1064. gada nosutija pie vina Godvina delu Haroldu, lai vin? ka ietekmigakais Anglijas grafs zveretu uzticibu trona mantiniekam. Pa celam Haroldu sagustija grafs Gijs de Pontje, kura ipa?umi atradas ?La Man?a piekraste pie Sommas upes ietekas. Viljams atpirka Haroldu no gusta, vin? deva uzticibas zverestu un devas uz Angliju.
Man ir gruti noticet ?im stastam. Visticamak, tas tika izdomats, lai attaisnotu Vilhelma pretenzijas uz Anglijas troni. Lai gan, ja vadamies no asinsradniecibas likuma, miru?a karala bralenam ka asinsradiniekam ir lielakas tiesibas uz troni neka karala svainim. Tomer, ka medza teikt senatne: "Tiesibas, kas nav apstiprinatas ar zobenu, nav neviena viltus pensa vertas". Taja pa?a laika anglu hronisti raksta, ka Edvards pirms naves par savu pecteci nosaucis Haroldu, "musu milas sievas brali, dargu musu sirdim".
"Pek?ni starp mums [Normandija] uzzinaja, ka Anglija ir zaudejusi savu karali Eduardu un ka Harolds ir sagrabis vina kroni. Pirms tauta, skumju parnemta, bija atrisinajusi manto?anas jautajumu vele?anas, taja pa?a diena, kad karalis tika apglabats, ?is nezeligais anglosakss, ?is nodevejs, dazu draugu pasludinats, sagraba troni, un Stigands [Kenterberijas arhibiskaps], kuram pavesta anatema bija atnemusi sveto amatu, vinu nepatiesi svaidija. Vilhelms apspriedas ar saviem paligiem un nolema ar ierociem atriebties par vinam nodarito apvainojumu; neskatoties uz dazu pretinieku pretestibu, kuri uzskatija, ka ?ads pasakums ir loti sarezgits un parsniedz Normandijas spekus, vin? nolema ar speku atgut mantojumu, kas vinam bija atnemts." .
1066. gada 28. septembri Vilhelms ar septiniem tuksto?iem karaviru izsedas Anglijas piekraste netalu no Pevensijas ciemata, no kurienes vin? devas uz Hastingu, kur gaidija Haroldu, kur? Anglijas ziemelos cinijas ar norvegiem. 14. oktobri notika slavena Hastingsas kauja, kura normanu karaspeks anglu karaspekam nodarija graujo?u sakavi. Karalis Harolds II mira.
Pec ?is kaujas vienigais preto?anas centrs iebrucejiem bija Londona, kur par jauno karali tika pasludinats Edgars Etelings, Edmunda Dzelzsvilka mazdels. Viljams meginaja ienemt dumpigo pilsetu uzbrukuma, tacu vinam tas neizdevas. Tad normani aplenca Londonu, un Viljams saka sarunas ar Kenterberijas arhibiskapu Stigandu. Stigands, kur? savu karjeru saka ka karala Knuda kapelans, bija ka vejraditajs – vin? labprat griezas tur, kur puta politiskais vej?. No kanonisko baznicas tiesibu viedokla Stiganda arhibiskapa amats tika uzskatits par nelikumigu, jo vin? tika iecelts bez pavesta piekri?anas un nebija sanemis pavesta ordinaciju. Visticamak, tie?i ?o apstakli Vilhelms izmantoja, lai pamudinatu Stigandu paklausit. Pec tam, kad arhibiskaps deva zverestu Vilhelmam, preto?anas normaniem mazinajas. Papildus Stigandam Vilhelma pretenzijas uz Anglijas kroni atzina ari karaliene Edite, Edvarda Uzticetaja atraitne un Harolda II masa.

Edvards Konfesors suta Haroldu uz Normandiju. Gobelens no Beje. XI gadsimts

1066. gada decembri normani ienema Londonu. Viniem palidzeja atbalstitaji no anglu muiznieku vidus, kas atvera galvenos pilsetas vartus. Londonas iedzivotaji varonigi pretojas, bet vai pilsetnieku milicija vareja staties preti kaujas ruditai regularai armijai? Runa bija ne tik daudz par karali Edgaru Etelingu, kur? butiba bija vienaldzigs pret londonie?iem, cik par identitati, ko pilsetnieki bija izveidoju?i pedejo divu gadsimtu laika. Saglabajot saikni ar parejo Angliju, londonie?i uzskatija sevi par briviem un neatkarigiem, un Londona vinu acis bija ?kas vairak par valsts galvaspilsetu un nozimigu tirdzniecibas pilsetu – valsts valsti. "Anglija ir Londona, bet Londona nav Anglija," reiz teica ?literaturzinatnieks Dzordzs Henrijs Luiss, kuram patika eifemizet citus ar neparastiem izteikumiem.
1066. gada 25. decembri Vilhelms tika kronets vel nepabeigtaja Vestminsteras abatija. Krone?ana notika saskana ar anglosak?u ritualiem, tacu tas nepalidzeja jaunajam karalim klut savam anglu vidu. Vin? bija spiests paklauties, un Viljams to loti labi saprata.

Tornis

Lai nostiprinatu savu varu, karalis Viljams visa Anglija uzcela pilis, kas kalpoja ka normanu cietok?ni. Buvnieciba bija verieniga, jo ?im nolukam bija ipa?i svarigs lielums. Milzigo pilu merkis bija iedvest padotajiem bailes un bijibu par karala nesalauzamo karala varu.
Londonas tornis izcelas no citam Normandijas pilim ar savu lielumu, kas nav parsteidzo?i, jo tas bija paredzets karalim. Pils kompleksa nosaukumu ieguva Baltais tornis, kas tika nobaltinats XIII gadsimta pirmaja puse, Henrija III laika, lidz tam tas bija tikai tornis. Jaatzist, ka balina?anas ideja bija brini?kiga – baltais tornis neizskatas tik drums un ?nomaco?s ka pelekais. Patiesiba tas bija nevis tornis, bet gan vesela pils, kura bez karaliskas gimenes, galminiekiem un kalpotajiem vareja izvietot ari lielu garnizonu – dro?iba pirmkart un galvenokart.
Trisdesmit se?us metrus gar?, trisdesmit divus metrus plats un trisdesmit metrus augsts – tadi ir Balta torna izmeri, kas tika buvets divdesmit gadu laika, tacu ar partraukumiem. Tas tika pabeigts lidz 1100. gadam, kad Viljams Iebaiditajs vairs nebija dzivs. Vilhelma jaunakais dels karalis Henrijs I izmantoja torni ne tikai ka karala rezidenci, bet ari ka cietumu, jo taja bija pietiekami daudz vietas.
Pirmais torna gusteknis bija Durhemas biskaps Ranulfs Flambards, kur? bija tuvs Henrija priek?gajeja un brala, karala Vilhelma II, padomnieks. Pec Vilhelma II naves Flambara zvaigzne uzreiz nogrima. Teikt, ka Henrijs I vinu ienida, nozime neko neteikt. Tomer karalis nevelejas sakt savu valdi?anu ar augsta garidznieka navessoda izpildi, tapec tika nolemts Flambaru apglabat dzivu tikko pabeigtaja torni. Tomer biskaps bija riskants cilveks. Vinam 1101. gada 3. februari izdevas aizbegt, nolaizoties pa virvi pa savas kameras logu (kaskadieri kinoteatri ?o triku izpilda rotaligi, bet vidusmera cilvekam ?i ideja ?kiet loti riskanta, viens nepareizs solis – un beglis nokrit). Flambars virvi ieguva no saviem draugiem, kuri "brivibas atslegu" paslepa vina muca. Tadejadi pirmais torna ieslodzitais bija ari pirmais, kas izbega.
Starp ieverojamakajiem torna gustekniem ir Francijas karalis Janis Labais, kas tika sagustits Poitje kauja , un karalis Ricards II , kuram tornis vispirms bija rezidence, bet velak kluva par cietumu.

Princi torni

Cina par varu starp abiem Plantagenetu dinastijas atzariem – Lankasteru un Jorkas dinastiju – ieguva poetisko nosaukumu "Algelu un balto rozu kar?" jeb vienkar?i "rozu kar?", tacu patiesiba nekas poetisks ?ajas asinainajas kildas, kas ilga veselus trisdesmit gadus (no 1455. lidz 1485. gadam), nebija.
1461. gada Anglijas troni sedas Jorkas atzara (Baltas rozes) karalis Edvards IV, kur? ar nelielu partraukumu valdija lidz 1483. gadam. Pec Edvarda naves tronis pargaja vina trispadsmitgadiga dela Edvarda rokas. Kroilendas hronikas otraja turpinajuma teikts, ka neilgi pirms naves Edvards IV iecela savu jaunako brali Ricardu, Glosteras hercogu, par lordu ?protektoru. Karaliskaja Anglija ?lords protektors bija nepilngadiga valdnieka regents, un to nedrikst jaukt ar valsts galvas amatu Anglijas Republika interregnum laika. .
Ricards no Glosteras saka ar sava braladela krone?anas atlik?anu uz pusotru menesi, parcelot to no 1483. gada 4. maija uz 25. juniju. Kamer gaidija krone?anu, Edvards atradas torni, kur 16. junija tika ievietots ari vina desmit gadus vecais jaunakais bralis Ricards.
25. junija Edvarda krone?anas vieta augstmani aicinaja Ricardu ienemt troni ka "vienigo likumigo mantinieku". Ka tas vareja notikt, ja bija divi dzivi miru?a karala deli? Tapat ka vienmer – ar trivialu izkroplojumu palidzibu. Edvarda IV lauliba ar abu princu mati Elizabeti Vudvilu tika pasludinata par speka neeso?u, pamatojoties uz to, ka Edvards iepriek? bija nosledzis laulibas ligumu ar citu sievieti – lediju Eleonoru Talbotu. To atklaja Stillingtonas biskaps, kur? bija liecinieks vinu saderina?anas laika un kur? bija tie?i ieinteresets, lai vina braladels butu arlauliba. Ligums nav lauliba, tapec prince?u arlauliba bija jaapstiprina ar atsevi?ku parlamenta aktu. Tomer Ricards tika kronets ka Ricards III 1483. gada 6. julija, se?us mene?us pirms tam, kad parlaments pienema aktu, ko deveja par Titulus Regius.

Princi Edvards un Ricards kop? 1483. gada julija vairs nav redzeti. Nav ?aubu, ka vini tika slepeni nogalinati. 1647. gada Baltaja torni remontdarbu laika tika atrasti divi mazi cilveku skeleti, kurus uzskatija par princu mirstigajam atliekam un apglabaja Vestminsteras abatija, jo tagad tos uzskatija par likumigiem – pec Ricarda III naves stasts par Edvarda IV laulibas ligumu ar Eleonoru Talbotu tika pasludinats par ?uzurpatora karala izdomajumu. 1933. gada mirstigas atliekas tika atrastas un izpetitas. Tika apstiprinata kaulu vecuma sakritiba, tacu neko vairak noteikt neizdevas. Musu genetiski attistitaja laika zinatnes iespejas lauj izdarit precizakus secinajumus, tacu ?im nolukam ir jasanem atlauja atkartotai mirstigo atlieku ekshumacijai, un tas nav ?tik vienkar?i. Oficiala karala tiesas nostaja ir ?ada – kapec traucet miru?o mieru? DNS? analize var tikai noteikt kaulu identitati, bet ta neatklas svarigako – prince?u naves apstaklus. Par ?o temu ir loti daudz versiju. ?ekspirs sava luga Ricards III sniedz versiju, kas, pateicoties vinam, ir kluvusi visizplatitaka.

"TYRREL. Jems Tyrrel un jusu pazemigais kalps.
KRALIS RIHARDS. Vai tas ir paklavigs?
TYRREL. Mans kungs, jus pieredzesiet.
KRALIS RIHARDS. Vai tu uzdro?inasies nogalinat manu draugu?
TYRREL. Gatavs, mans kungs, bet es gribetu divus ienaidniekus nogalinat.
KRALIS RIHARDS. Nu, labi. Ir divi asins ienaidnieki, miera ienaidnieki un miega traucekli. Es nododu tos tev, Tirrels, to, kas atrodas torni, bastardus.
TYRREL. Tikai laujiet man tiem pieklut, un es atbrivos jus no bailem.
KRALIS RIHARDS. Tavi vardi ir ka muzika! Naciet tuvak. ?eit ir pareja; nac un dod man ausu (cukst vinam uz auss). Nu, ta nu tas ir. Teiksim, ka viss ir izdarits; es tevi mile?u un goda?u.
TYRREL. Tas ir izdarits, mans kungs.
KRALIS RIHARDS. Vai mes, Tirrels, dzirdesim par tevi pirms miega?
TYRREL. Dzirdi, mans Kungs" .

Tomer sers Dzeimss Tirels bija pirmais, kuru par princu slepkavu nosauca Tomass Mors sava gramata "History of King Richard III". ?ekspirs tikai sekoja autoritativam avotam.
1485. gada pec Ricarda III naves Bosvortas kauja, Anglijas troni ienema tals lankastrie?u radinieks Henrijs Tjudors, kur? kluva par karali Henriju VII.
Lidz ar abu prince?u pazu?anu tika partraukta Jorkas Plantagenetu linija Anglijas troni. No formala viedokla raugoties, visi Anglijas un Lielbritanijas karali kop? Ricarda III ir uzurpatori, tacu ?o faktu parasti ignore. "Nav svarigi, kur? sez pavesta troni, svarigi ir tas, ka tronis nav tuk?s," teica kardinals Gvido Bentivoglio d'Aragona . To, kas teikts par pavesta troni, var attiecinat ari uz Anglijas troni.

"Gramata par briesmigo spriedumu"

Saksim ar labo zinu – Londona netika ieklauta Domesday Book, tacu ?i dokumenta nozime Anglijas sabiedribai bija tik liela, ka mums nav tiesibu apiet gramatu klusejot.
Anglu un saksu laikos valdija sabiedriskas attiecibas – zeme piedereja valstij, un lielako iedzivotaju dalu veidoja brivie kopienu ?zemnieki, kurus sauca par "gerliem". Sakotneji grafiem piedereja simt divdesmit akri vai cetrdesmit astoni ar pusi akri. Grafi bija ietekmigakie (un turigakie) kopienas locekli, kuri bija atbildigi karala priek?a par kartibu savas zemes, ka ari par noteiktu skaitu karaviru. Laika gaita daudzi trucigie bankroteja, un vinu zemi parnema bagatie, kas to apsaimniekoja noma. Tadejadi dazi kopienas locekli kluva atkarigi no citiem, tacu vecaja labaja Anglija nepastaveja pilnvertigas feodalas attiecibas, kuras sizerains pie?kira zemi saviem vasaliem ka atlidzibu par militaro dienestu.
Normandie?u iekaro?ana izraisija specigu Anglijas sabiedribas feodalizaciju. Vilhelms konfisceja zemi nelojalajai anglosak?u muizniecibai un sadalija to starp normaniem un lojalajiem grafiem. Vin? pasludinaja sevi par zemes augstako ipa?nieku, kas turpmak tika pie?kirta vina padotajiem apmaina pret dienestu. Taja pa?a laika karalis apdomigi izvairijas pie?kirt zemi veselos masivos, jo tas varetu veicinat separatisma tendences. Atdalities no karalvalsts ir iespejams, ja jusu ipa?umi ir liela vienota teritorija, bet, ja ipa?umi ir sajaukti kopa ka ?kepi uz segas, par separatismu nevar but ne runas.
Pirms laupijumu dali?anas ir nepiecie?ams skaidri zinat to apjomu, ir nepiecie?ams veikt inventarizaciju, un Vilhelma iekarotaja veiktas inventarizacijas – pirmas visparejas zemes skaiti?anas viduslaiku Eiropa, kas tika veikta 1086. gada, – rezultats bija dokuments, ko deve par "Pedeja sprieduma gramatu" . Skaiti?anu veica pec ta sauktajiem "simtiem" – teritorijam, kuru aramzemes platiba kopa bija aptuveni simts haidu. Netika veiktas aptaujas "no galvas uz galvu", ?is modernas tehnologijas paradisies daudz velak. Atbildigas personas – dizciltigie zemes ipa?nieki, tiesu kolegiju locekli, garidznieki, priek?nieki un se?i zemnieki no katras apdzivotas vietas apliecinaja sniegto informaciju, dodot zverestu uz Bibeles. Nebija jegas sagrozit datus, un patiesiba karala komisijas locekli, ja vini to velejas, vareja tos velreiz parbaudit, tapec varam ceret, ka informacija ir ticama.
Tika registreta tada informacija ka muizu ipa?nieku vai nomnieku vardi, aramzemes, ganibu, plavu un mezu platiba, dazadu kategoriju (brivo un brivo) zemnieku skaits, dzirnavu skaits un muizu vertiba. Brivo zemnieku ipa?umu lielumu noteica atsevi?ki. Karalis zinaja, cik vertiga ir konkreta zeme, tapec vinam bija priek?stats par to, kadu armiju vin? var pieprasit no vasala, kur? ?o zemi bija sanemis ka lena.
Jautajums ir, kapec inventars ieguva tik biedejo?u nosaukumu? Nosaukums noradija uz taja ietvertas informacijas nozimigumu, kurai vajadzeja but tikpat izsmelo?i patiesai ka tai, kas tiks atklata Pedejas tiesas laika. "Neviens bullis, govs vai cuka, kas tur bija, netika aizmirsts un ierakstits annales," rakstija viens no "Gramatas" sastaditajiem. Ja, tika uzskaititi ari lielie lauksaimniecibas dzivnieki, piemeram, bulli tika uzskaititi astonu galvu ganampulkos, kas veidoja vienu aramzemes vienibu.

Karalis Vilhelms ne tikai atskaitijas par saviem ipa?umiem, bet ari pieprasija pilnvarotam personam tos palielinat. Domesday Book cita starpa sniedz apleses par ipa?umu potencialu.
Kapec Londona netika ieklauta ?aja brini?kigaja gramata? Pastav viedoklis, ka tas bija tapec, ka liela pilseta bija gruti veikt uzskaiti. Tacu patiesiba saskana ar iepriek? aprakstito sistemu nebija lielas nozimes, vai uzskaite tika veikta pilseta vai ciemata, jo informaciju sniedza tie, kuriem bija visa informacija par regionu. Runa ir par nepiecie?amibu – karalim Vilhelmam nebija nodoma Londonu, kas piedereja vinam, parverst par ?sve?u velu, tapec nebija lielas jegas tur veikt tautas skaiti?anu. Starp citu, ari galvaspilseta Vincestera tautas skaiti?ana netika veikta.
Viljams Londonai pie?kira hartu, kas apstiprinaja Edvarda Konfesora laika speka eso?os likumus. Harta beidzas ar vardiem: "Un es nevienam nelau?u jums kaitet. Lai Visvarenais jus pasarga." ?ie vardi nav nejau?i, un tie nav ari tradicionals frazes paversiens. Tos var "tulkot" ka "mans vards tiek dots no sirds un labpratigi". Ja – varenais iekarotajs ?karalis sava ?zina centas koketet ar Londonas iedzivotajiem, jo vinu uzticiba bija labaka aizsardziba neka Tower sienas vai citi cietok?ni. Parveidojot anglosak?u likumus un parazas pec saviem ieskatiem, Vilhelms neveica nekadas butiskas parmainas Londona, kuras dzive palika tada pati ka lidz ?im. Iznemot to, ka rietumu nomale tika buvets karala cietoksnis......
Atzisim – bija labi, ka vini to uzbuveja. Musdienu Londonu nav iespejams iedomaties bez torna, kas kalpoja ka cietums, karala zveraudzetava (!), monetu kaltuve un karala dargumu kratuve.
Starp citu – torna apsargi oficiali tiek saukti par "Yeoman Warders", nevis "Beefeaters", ka daudzi cilveki doma, jo vini pazist ?o parasto dzina zimolu. "Galas edaji" sargus, kas paradijas Henrija VII Tjudora laika, iesauca par "galas edajiem", jo vini vareja est galu no karala galda bez ierobezojumiem (savulaik loti svariga privilegija).
1097. gada Viljams Sarkanais saka buvet ?Vestminsteras zali – karalisko viesibu zali. ?i zale kluva par Vestminsteras pils centralo dalu un ir saglabajusies lidz musdienam, savukart musdienas zinama pils tika parbuveta pec 1834. gada 16. oktobri notiku?a ugunsgreka. Papildus ?Vestminsteras zalei no vecas Vestminsteras saglabajies (lai gan ne sakotneja veidola) ari Dargakmenu tornis, kas 1366. gada uzcelts Edvarda III personigo dargumu glaba?anai.
P. S. Vai esat kadreiz aizdomaju?ies, kapec skarbajos viduslaikos daudzas Eiropas valstis pilsetam bija pa?parvaldes privilegija? Hanzas savieniba apvienoja simt trisdesmit pilsetas Ziemelrietumeiropa. Londona un citas Anglijas pilsetas nebija ?is savienibas dalibnieces, tacu aktivi sadarbojas ar to, un karalis Eduards III regulari sanema aizdevumus no Hanzas tirgotajiem. Kapec?
Tam ir divi iemesli. ?Pirmkart, pilsetas bija loti sarezgitas strukturas, un reti kur? karala ieceltais vareja tas efektivi parvaldit pats. Vislabakos lemumus vareja pienemt tikai tie, kas labi parzinaja pilsetas dzivi no iek?ienes, nodarbojas ar amatniecibu vai tirdzniecibu. ?Otrkart, pilsetas bija lielakie nodoklu maksataji. Kad karalis Henrijs V teica, ka Londona nodro?ina tre?dalu zelta karaliskaja kase, vin? parspileja, bet ne par daudz. Vistai, kas dej zelta olas, nepiecie?ama ipa?a attieksme, tapec karali labpratak neiejaucas sarezgitaja pilsetu parvaldibas mehanisma, lai neti?am ?kaut ko nesabojatu un nezaudetu ienakumus. Vini aprobezojas ar to, ka iecela pilsetas uzraugus, kas parstaveja monarha personu, lai nodro?inatu, ka noteiktie ienemumi tiek pienacigi izpilditi.

Vilhelma Sarkana delu kildas

?kita, ka Normandijas iekaro?ana Anglijai un Londonai atnesis ilgi gaidito ilgsto?o mieru. Ir interesanti lasit par kariem hronikas un vesturiskajos romanos, bet pameginiet iedomaties sevi ka londonieti, kas dzivo nebeidzamo vikingu uzbrukumu laika. Dzive riteja, likvidejot iepriek?ejo uzbrukumu sekas un gaidot jaunus uzbrukumus. Nekadas stabilitates, tikai nemiers. Nav vajadzibas pieminet, kadu kaitejumu uzbrukumi nodarija tirdzniecibai – tas ir pietiekami skaidrs. Londona atradas krustceles tirdzniecibas celiem no Skandinavijas, Baltijas, Atlantijas okeana piekrastes un Centraleiropas. Anglija nebija izdevigakas ostas arejai tirdzniecibai, jo Londona bija viegli sasniedzama Francijai un Flandrijai, un ari Danija nebija talu.
Lai gutu sirdsmieru, varat daudz ko upuret. Piemeram, piekritot maksat lielakus nodoklus (iekarotajs ?karalis, kuram loti vajadzeja naudu, saviem padotajiem uzlika tris reizes lielakus nodoklus). Patiesiba londonie?iem paaugstinatie nodokli kluva par galvenajam nelabveligajam normanu iekaro?anas sekam. Tomer var pienemt, ka londonie?i ieguva vairak neka zaudeja. Ja, viniem nacas maksat vairak naudas valsts kase, bet viniem nebija jaatjauno pilseta ik pec daziem gadiem pec karteja vikingu uzbrukuma. Karalis Vilhelms karoja karus ar nevaldamajiem anglosak?iem vai franciem ?kaut kur talu prom, un Londona dzivoja miera, un pilsetnieki velejas ceret, ka ta bus vienmer.
Tacu tas ta nav.
1087. gada sakuma se?desmit gadus vecais Viljams Aizkarotajs uzsaka kampanu pret franciem, kuri uzbruka Normandijas pierobezas apgabaliem. Vin? velejas no?aut divus zakus ar vienu ?avienu – paklaut savus nemierigos kaiminus un ienemt sava ipa?uma francu Veksenu (?o apgabalu, kas kalpoja ka "atslega" uz Parizi, gan normanu, gan francu valdnieki uzskatija par savu. Kampanas laika tika ienemta un nodedzinata Veksenas "galvaspilseta" – francu pilseta Manta. Ugunsgreka laika Vilhelma zirgs paklupa un krita kopa ar jatnieku. Segla rags (priek?eja priek?gala izvirzijums) caurdura karala vederu. Bruce saasinajas, un aptuveni pec se?iem mene?iem (9. septembri) visparejs iekaisuma process noveda Vilhelmu lidz navei. Pirms naves karalis par savu pecteci iecela tre?o delu, ari varda Viljams.

Princis Viljams tika iesaukts par Rufusu, kas latinu valoda nozime "sarkanais", vai nu matu krasas, vai sarkanas sejas del. Karala iekarotaja Roberta vecakais dels ar iesauku Kurtgeuzs ("Isas bikses") nebija piemerots, lai klutu par vina pecteci, jo vin? ar francu atbalstu bija paguvis 1078.-1079. gada cinities pret savu tevu. Pec izlig?anas 1080. gada Vilhelms uzticeja delam Skotijas iekaro?anu, tacu Roberts neizmantoja iespeju reabiliteties. Vin? 1083. gada devas uz Eiropu un atkal kluva tuvs Francijas karalim Filipam I. Vilhelma otrais dels Ricards nomira medibas, vel tevam dzivam esot, tapec Vilhelma Sarkana izvele par vina pecteci bija pilnigi logiska. Turklat runa bija par Anglijas troni, un Anglija at?kiriba no Normandijas, Francijas un dazam citam Eiropas valstim tronis tradicionali tika mantots nevis pec senjoritates, bet gan pec valdo?a karala gribas (japiebilst, ka ar baltagemota piekri?anu, kura Vilhelma iekarotaja laika, protams, nebija).
Vai Roberts Kortzs, kur? Normandiju bija mantojis ar prioritates tiesibam, vareja palaist garam iespeju klut par Anglijas karali? Protams, ka ne. Vin? nesolija uzticibu savam jaunakajam bralim, un tadejadi 1087. gada vienota anglo-normanu monarhija izjuka. Piparu ?kelmei pievienoja fakts, ka daudziem anglu baroniem piedereja ari zemes ipa?umi Normandija, un viniem nacas izdarit sarezgitu izveli, kas jebkura gadijuma noveda pie zaudejumiem. 1088. gada sakuma liela anglu baronu grupa, ko vadija Odo, Beje biskaps un viens no Vilhelma Uzvaretaja tuvakajiem lidzgaitniekiem, pargaja pie Roberta, kur? nosutija papildu spekus, lai tos atbalstitu. Nemiernieki nostiprinajas Rocestera, loti tuvu Londonai.
Kar? vareja ievilkties vel ilgi, tacu lielaka dala anglu garidzniecibas un vienkar?as tautas palika uzticiga likumigajam karalim Vilhelmam II, kur? neskopojas ar saviem solijumiem (jo ipa?i vin? solija samazinat nodoklus un atcelt medibu ierobezojumus karala ipa?umos) un izradijas loti izlemigs karavadonis. Kad karala armija ienema Rocesteru, visi gaidija, ka dumpigie baroni tiks soditi ar navi, jo Vilhelms Sarkanais bija skarbaka rakstura neka vina tevs. Tacu karalis pret dumpiniekiem izturejas parsteidzo?i maigi. Vini visi saglabaja galvas uz pleciem, un tikai sacel?anas vadoni – Beje biskaps un grafs Roberts de Morteins, Vilhelma iekarotaja pusbralis, zaudeja savas anglu muizas. Durhemas biskapa Vilhelma de ?Sentkale piemera karalis demonstreja savu labsirdibu (kuras vinam, atklati sakot, nebija) – vispirms vina anglu muizas tika konfiscetas un pec tam atdotas ar visam iepriek?ejam tiesibam. Vilhelms Sarkanais neparprotami vadijas pec noteikuma, ka neveiksme maca paklausibu.
1088. gada pilsonu kar? Londonu ta ari nesasniedza, tacu ta varbutiba bija loti liela. Papildus postijumiem, kas bija neizbegami preto?anas gadijuma, pilseta vareja zaudet savu gandriz metropoles statusu un iespeju tuvakaja nakotne klut par pilntiesigu Anglijas galvaspilsetu. Ja Roberts butu uzvarejis, jauna apvienotas valsts galvaspilseta butu varejusi klut Man , kur Roberts butu juties labak neka Rocestera vai Londona.
Vilhelms nepildija savus solijumus – vina valdi?anas laika ieverojami pieauga nodoklu slogs, tika pastiprinati sodi par medibam karala mezos, un piedotie dumpinieki ?baroni tika smagi apkaunoti. Un vispar muizniecibas loma vina galma tika reduceta lidz dalibai ceremonijas, realas ietekmes baroniem nebija, jo visus jautajumus karalis risinaja pats vai ?aura tuvako padomnieku loka. Visi ?ie apstakli izraisija jaunu sacel?anos, kas izcelas 1095. gada. Vilhelmam izdevas to apspiest, tacu ?oreiz vin? vairs nebija ceremonials ar dumpiniekiem, daudzi no viniem sacelas pret vinu otro reizi – dazus no viniem sodija ar navi, citus ieslodzija cietumos, bet kopa ar talo radinieku Vilhelmu d'Ee eksemplari nokauti – papildus ipa?umu konfiskacijai grafs d'Ee tika apzilbinats un apskadets.
1100. gada 2. augusta Vilhelms Sarkanais nomira medibas ?Nuforesta. Vina naves apstakli ir neskaidri, bet saskana ar oficialo versiju karali nogalinaja bulta, ko iz?ava Valters Tirels, kada pikardie?u bruninieka dels, kur? bija iecelojis Anglija normanu iebrukuma laika. Tirels it ka kludijas, iz?aujot nepareizo ?avienu, tacu nevar izslegt, ka taja bija sazverestiba. "Karala medibas pavadija vairaki viri, kuri medibu laika no vina atdalijas medijuma pakaldzi?anas laika. Karalis palika kopa ar Tirellu. Saule jau rieteja, kad Viljams izvilka loku un raidija bultinu, kas viegli ievainoja vina priek?a skreju?o briedi, kur? turpinaja skriet, un karalis metas tam pakal… Taja bridi Valters nolema nogalinat vel vienu briedi. Ak, zelsirdigais Dievs! Valtera raidita bulta caur?ava karala krutis! Ievainotais karalis neizdeva ne skanas, bet salauza bultas katu, kas vinam trapija ara no kermena, un tas paatrinaja vina navi. Valters nekavejoties pieskreja pie karala, tacu vin? jau bija miris. Vin? uzkapa uz zirga un metas galopa prom. Neviens vinu nesekoja; dazi palidzeja Valteram aizbegt no valsts, bet citi vinu zelojas." .

Tarels netika saukts pie atbildibas, lai gan karala nave (lai ari nejau?a) attaisnoja tiesas pravu. Viljama jaunakais bralis Henrijs, kur? bija piedalijies neveiksmigajas medibas, nekavejoties steidzas uz Vincesteru, lai ienemtu karala kasi. Jau 5. augusta Londona notika vina krone?ana. "Ceturtaja diena pec brala naves," Vilhelms no Malmesberijas precize ar acimredzamu neapmierinatibu.
Vecakais bralis Roberts Kortess taja laika atgriezas majas no Pirma krusta kara . Normandija vin? ieradas 1101. gada sakuma un nekavejoties saka gatavoties ienemt Anglijas troni.
1101. gada 21. julija Roberta armija piestaja pie Portsmutas. Londonai paveicas – Vincestera joprojam bija galvaspilseta, un Roberts devas turp. Pilseta tika viegli ienemta, tacu tas neglaba to no izlaupi?anas – normani un franci, kas ieradas kopa ar Robertu, panema visu, kas ?bija vertigs. ?oreiz Robertam Anglija bija daudz mazak atbalstitaju neka 1088. gada sacel?anas laika, tacu Henrijs tomer nebija pietiekami specigs, lai izdzitu iebrucejus. Savukart Roberts nespeja sekmigi parvietoties arpus ienemta priek?punkta, kura "sirds" bija Vincestera. Braliem nacas vienoties. Apmaina pret to, ka Henrijs atteicas no visiem saviem ipa?umiem Normandija, iznemot Domfronu, kas bija dargs vina sirdij, un piekrita ikgadejam maksajumam tris tuksto?u marku apmera, Roberts atzina Henriku par likumigu Anglijas karali.

Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70509058) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.