Ka klut bagatam no nulles
Edgars Auzin?
Gramata ir piepildita ar strategiskam idejam un praktiskiem padomiem, kas palidzes atri uzlabot pa?sajutu, sakot no ta limena, kada ?obrid sevi uzskatat.Pla?am lasitaju lokam.
Edgars Auzin?
Ka klut bagatam no nulles
Priek?vards
Zelta iespejas, kuras jus meklejat, ir pasleptas sevi. Ne tev apkart, ne veiksmes, ne nejau?ibas vai citu palidzibas del, tikai sevi.
Orison Sweet Maden
Imigranti, kas devas uz Ameriku, uzskatija, ka celi ?eit ir brugeti ar zeltu. Vini uzskatija, ka slava un bagatiba ?eit ir pieejama ikvienam. Tacu realitate un vinu pa?u pieredze vinus parliecinaja, ka tas ta nav. Patiesiba bija tada, ka bagatiba nak pie tiem, kas to mekle. Braiens Treisijs zina, kur meklet. Pielietojot gramata aprakstitos principus, vin? no nabaga pardeveja kluva par miljonaru nepilnu 10 gadu laika.
Ar savu padomu Braiens ir palidzejis simtiem uznemumu un tuksto?iem uznemeju gut finansialus panakumus, kas ieverojami parsniedza vinu ceribas. Vin? pastavigi celo pa valsti, organizejot seminarus par pardo?anu, vadibu, uznemejdarbibu, biznesu un personigo attistibu. Vin? ir sava uznemuma prezidents un visvairak pardotais autors vairak neka 300 audio un video programmam. Vin? ir ari autors 35 gramatam, kas tulkotas 25 valodas. Gramata Ka klut bagatam no nulles Braiens Treisijs stasta, ka klut bagatam neatkarigi no jusu pa?reizejas situacijas un finansiala stavokla.
Jus uzzinasit par pieciem galvenajiem bagatibas avotiem un 18 principiem, idejam un jedzieniem, kas nepiecie?ami, lai programmetu sevi panakumiem. Iepazisies ar pieciem veiksmiga biznesa veido?anas noteikumiem, uzzinasi, ka par to iegut naudu, un uzzinasi 10 gudras investe?anas noteikumus. ?os principus ir parbaudijis laiks un to cilveku personiga pieredze, kuri no nabadzibas nonaku?i bagatiba. Lasot par to, ka Braiens Treisijs un daudzi citi to darija, jus ari uzzinasit, ka klut bagatam no nulles, atrodot celu, kas ir ideali piemerots jusu talantiem un spejam. Jus sapratisit, ka tam nav ierobezojumu.
Viktors Rislings
Ievads
Cilveks nevar kludities ar talantu.
Savienojieties tikai katra loma
Iztele, sajuta, prats un aizrau?anas
Un diezgan daudz humora.
Gete, «Fausts»
At?kiriba starp panakumiem un neveiksmem
Paldies, ka iegadajaties ?o gramatu. At?kiriba starp tiem, kam izdodas, un tiem, kuriem neveicas, ir pavisam vienkar?a: veiksmigi cilveki ir orienteti uz ricibu, neveiksmigie ir orienteti uz sarunam. Cilveki, kuri pa?i ir sasniegu?i lieliskus rezultatus, ir tie, kas strada; tie, kas dzive maz sasniegu?i, tikai sapno, cer, ludz un visos iespejamos veidos cen?as attaisnot savu neizdaribu. Atverot ?o gramatu, tu esi speris soli preti tiem, kas veido savu dzivi, sperot soli prom no tiem, kuri lenpratigi pienem visu, kas ar viniem notiek.
?i gramata ir piesatinata ar amerikanu garu, balstita uz amerikanu piemeriem un statistiku, tacu taja macitie principi ir universali. Ar dazam izmainam tos var izmantot jebkura pasaules valsti ar tirgus ekonomiku. Musdienas ASV ir brivaka ekonomiska sistema un daudzas iespejas. 2004. gada 19 procenti amerikanu vecuma no 18 lidz 54 gadiem planoja uzsakt savu biznesu, kas ir lielakais procents pasaule, liecina Eiropas Sadarbibas un attistibas organizacijas Parize dati. Pateicoties ?im labveligajam biznesa klimatam, Amerika ir daudz vairak pa?taisitu miljonaru un miljardieru neka jebkura cita valsti. Ta nu luk.
Sakot no nulles
Es uzaugu loti nabadziga gimene. Mans tevs pastavigi mainija darbu un ilgu laiku nestradaja, tapec manas mates alga ka medmasa biezi vien bija vienigais iztikas avots man un trim braliem. Mes uzaugam, edot makaronus un sieru un iegadajamies savas drebes tikai no Pesti?anas armijas. No desmit gadu vecuma es pati pelniju naudu, veicot nelielas lietas un stradajot darza vai ap maju pie kaiminiem.
Kad man palika piecpadsmit, es nolemu meklet finansialo panakumu noslepumus. Es, tapat ka daudzi jaunie?i, sapnoju klut bagatam lidz trisdesmit gadu vecumam. Tomer trisdesmit gadu vecuma, neskatoties uz isiem panakumiem, man bija tikpat daudz naudas ka divdesmit. Es pat nebeidzu vidusskolu un, ja neskaita speju pardot, ne ar ko citu nevareju lepoties.
Toreiz es saku nopietni domat par savu finansialo stavokli un to, cik mazs progress man ir bijis 10 gadu laika. Daudzi mani draugi iedzivojas diezgan labi: apprecejas, dzemdeja bernus, dzivoja skaistas majas un nopelnija labu naudu. Es nokluvu finansiala strupcela.
Pec vairakiem meginajumiem atri nopelnit naudu, es nolemu izveidot realu planu, lai sasniegtu finansialo neatkaribu. Un tas stradaja. Protams, man nacas saskarties ar islaicigam grutibam un neskaitamiem ?ker?liem, no pielautajam kludam guvu daudz vertigu macibu, tacu galu gala uzvareju, nopelnot vairak neka miljonu dolaru. Tas, ko es varu darit, bus iespejams ari jums.
Vai vari to izdarit
Mans merkis ir parliecinat jus, ka jus varat klut bagats neatkarigi no ta, cik slikta ?odien ir jusu finansiala dzive. Ja jus sakat agri, sekojat manam padomam un smagi stradasit, jus varat klut par miljonaru. ?is strategijas un metodes ir palidzeju?as ne tikai man, bet tuksto?iem citu cilveku. Ja esat gatavs ieguldit laiku un pules, nav nekada iemesla, lai jus atturetu no Amerikas sapna sasnieg?anas.
1900. gada ASV bija aptuveni pieci tuksto?i miljonaru, un taja laika miljons dolaru bija daudz vairak verts neka tagad. 1980. gada, kad saku rupigi petit ?o temu, miljonaru bija aptuveni pusotrs miljons. Lidz 2000. gadam vairak neka septiniem miljoniem amerikanu piedereja miljonu dolaru bagatiba. Valsti ir ari daudz miljardieru, un saskana ar prognozem nakotne ?ie skaitli dubultosies.
Lielaka dala no ?iem miljonariem un miljardieriem ir pirmas paaudzes uznemeji. Vini pa?i nopelnija daudz naudas, sakot no nulles. Vini nopelnija katru centu, izmantojot savus talantus un spejas, izmantojot iespejas, ko pa?i atklaja vai radija. Tiek lests, ka ?aja valsti ik pec cetram minutem kads klust par miljonaru. Tavs uzdevums ir klut par vienu no viniem.
Ko ?ie miljonari varetu darit, to varat ari jus. Tici, ka neviens nav gudraks par tevi un neviens nav labaks. Gadu gaita man ir izdevies runat ar daudziem miljonariem un multimiljonariem un pat paris miljardieriem. Vinu at?kiriga iezime ir ta, ka vini ir pilnigi parasti cilveki – arkartigi godigi un stradigi, nebaidas risket, pilnveidojas izveletaja biznesa un nekad nepadodas, pat ja tas ir gruti.
At?kiriba starp bagatajiem un nabadzigajiem
Bagatie cilveki daudz neat?kiras no jums vai manis. Vini vienkar?i vairak izmanto savus Dieva dotos talantus un strada nedaudz savadak neka citi cilveki. Redziet, kads brini?kigs atklajums: ja jus atkal un atkal darat to, ko dara bagati un veiksmigi cilveki, jus galu gala sasniegsiet tos pa?us rezultatus. Finansialie panakumi nav brinums, ta nav veiksme. Tas ir celonu un seku likuma iemiesojums. Ja jus uzsakat celonus, jus iegustat sekas.
?aja gramata jus uzzinasit, ka sakt tur, kur atrodaties, pat ja esat parados, un iegut finansialu brivibu. Stradajot ar tuksto?iem klausitaju visa pasaule, esmu stingri parliecinats, ka cilveki, kuri velas klut bagati savas darba karjeras laika, iegus velamos rezultatus, ja izmantos pareizo pieeju.
Apbrinojama iepazi?anas
Pirms daziem gadiem ar mani notika atgadijums, kas man atvera acis uz daudzam lietam. Uzrunajot vairak neka tuksto? klausitaju auditoriju, es teicu, ka esmu stingri parliecinats, ka ikviens, kur? patiesi velas gut panakumus, spej to sasniegt, vinam tikai jasper pareizie soli un jaizvelas pareizais cel?. Partraukuma laika man apkart bija apmeram trisdesmit labi gerbti virie?i un sievietes, un mani apbera ar daudziem jautajumiem. Pek?ni puli mala atgruz kads garigi invalids jaunietis, kur? ari bija klat seminara: «Treisija kungs, Treisija kungs, vai man ari izdodas?»
Esmu apjucis. Manas smadzenes drudzaini stradaja. Saprotot, ka visi klateso?ie gaida manu atbildi, es nezinaju, ko teikt. Taja bridi tika parbaudits mans apgalvojums «var gut panakumus jebkuram» un vispar mana reputacija. Par laimi, jauneklis turpinaja intereseties: «Treisija kungs, es dzivoju patversme, mes remontejam mebeles. Katru menesi es perku krajobligaciju par simts dolariem. Vai tas man palidzes klut bagatam?
Salikto intere?u brinums
Par laimi, nesen biju lasijusi, cik daudz cilvekam vajadzetu ietaupit, lai klutu finansiali neatkarigs. Es zinaju, ka, ja cilveks no 21 lidz 65 gadiem ietaupis 100 USD menesi un nopelnitu 10 procentus no ?is naudas, vin? 65 gadu vecuma klutu par miljonaru. Tadejadi ?is jauneklis patie?am var klut par miljonaru, lai gan vin? dzivo garigi atpaliku?o patversme un, no pirma acu uzmetiena, tam nav ne izredzu, ne iespeju. Ja vin? turpinas ietaupit 100 USD menesi, vin? aizies pensija bagataks neka 95 procenti iedzivotaju.
Vinam bus labak neka vairumam arstu, juristu, arhitektu, inzenieru un mazo uznemumu ipa?nieku. Viss, kas vinam bija jadara, bija ietaupit simts dolaru, un vin? butu finansiali neatkarigs. Ja vin? to izdaris, salikto procentu brinums parupesies par parejo. Ikviens var to izdarit.
Jus varat iemacities jebko
Galvenais, lai var nopelnit. Tas prasa zina?anas un praksi. Bet, ja simtiem tuksto?u cilveku prot pelnit, tad to var iemacities. Ja jus spejat vadit automa?inu, lietot mobilo talruni, lietot datoru un veikt daudzus ikdienas darbus, jums noteikti ir iespeja nopelnit tik daudz naudas, cik jums nepiecie?ams.
Velak pastasti?u, ka panakt finansialu neatkaribu un labklajibu, ka klut bagatam no nulles. Tas ir atkarigs no jums, vai jus uzdro?inasities spert pirmo soli un vai jus neatlaidigi turpinasit tiekties. Nav nekadu ierobezojumu, iznemot tos, kurus jus uzliekat savai iztelei.
Iedomajieties, ka jums jau pieder tas, ko velaties… Uztveriet to ka savu ipa?umu, kas pilniba pieder jums.
Roberts Koljers
1. nodala. Ka klut bagatam
Ja tavas velmes ir arkartigi specigas, ?kiet, ka esi apveltits ar pardabiskam spejam tas realizet.
Napoleona kalns
Ja pat cilveks ar ne tas lielakajam spejam var klut bagats, kapec ir tik maz bagatu cilveku? Kapec pasaules bagatakaja valsti, kur lielaka dala cilveku dzives laika pelna un tere bagatibu, daudzi, aizejot pensija, ir atkarigi no sociala nodro?inajuma, pensijam un radiniekiem?
Ja cilveks, kas nopelna 25 tuksto?us dolaru gada, ietaupa tikai 2500 no tiem gada, tas ir, 10 procentus, un sapratigi iegulda tos pa?us 10 procentus visa darba muza – no 21 lidz 65 gadiem -, tad pec 44 gadiem tie pieaugs. lidz 1 794 762 USD.
Ja garigi atpaliku?am jaunietim, bez jebkadam priek?rocibam, var klut bagats (skat. Ievadu), un virietim, kur? pelna 25 tuksto?us gada un ietaupa tikai 10 procentus no ienakumiem, ir iespeja klut par miljonaru vai multimiljonaru, tad gandriz ikviens var nopelnit. pieklajiga bagatiba, bet ar nosacijumu, ka vin? to patie?am velas.
Kapec cilveki neklust bagati?
Jautajums, ar kuru es saku, bija: «Kas nelauj cilvekiem klut bagatiem?» Kapec musu valsti, kur cilvekiem ir dotas tik daudz iespeju, tikai neliels procents pilsonu aiziet pensija finansiali neatkarigi? Galu gala es atradu atbildes. ?eit ir pieci iemesli, kapec, manuprat, cilvekiem neizdodas klut bagatiem.
Kapec es?
Pirmkart, tada perspektiva viniem vienkar?i neienak prata. Vienkar?s cilveks nak no gimenes, kura nav neviena turiga radinieka. Vin? iet uz skolu un sazinas ar vienaudziem no videju ienakumu vides. Velak strada ar nabaga kolegiem. Un arpus darba vina socialo loku veido cilveki ar diezgan pieticigiem ienakumiem. Vinam nav bagatu paraugu. Ja tas viss ar tevi notika pirms 20 gadu vecuma, tas ir, personibas veido?anas perioda, tad pieaugu?a vecuma tev ir gruti noticet, ka tu vari klut bagats tikpat reali ka citi.
Tapec cilveki, kas uzaugu?i turiga gimene, pieaugot, gust lielakus finansialos panakumus neka tie, kuru berniba pagaja krampjos materialos apstaklos. Tieksme pec bagatibas ir bagatu vecaku bernu pasaules uzskatu neatnemama sastavdala.
Tatad galvenais iemesls, kapec cilveki nekad neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nav domaju?i par iespeju. Un, ja vini par to nedomaja, tad vini nespera nekadus konkretus solus ?aja virziena.
Pienemt lemumu!
Otrs iemesls, kapec cilveki neklust bagati, ir tas, ka vini nekad nepienem lemumus. Nekas nemainisies, kamer cilveks neizlems mainit savu dzivi, pat ja vin? lasis gramatas, apmekles seminarus vai komunice ar veiksmigiem cilvekiem. Un, ja vin? saprot, ka var klut bagats, tikai veicot dazas darbibas, bet neizlems spert pirmo soli, vin? paliks taja pa?a vieta.
Kamer darisi to, ko esi darijis lidz ?im, tev bus tas, kas tev ir.
Tadejadi galvenais neveiksmju un savu speju nepilnigas apzina?anas iemesls ir cilveku nevele?anas pienemt lemumu, lai gutu panakumus. Vini nedod sev stingru zverestu klut bagatam. Vini plano, plano, plano un cer kadreiz klut bagati. Vini, tapat ka aizrau?anas, velas iegut daudz naudas, bet nekad neuztraucas stingri teikt: «Es to izdari?u!»
?is lemums ir pirmais nepiecie?amais solis cela uz finansialo neatkaribu.
Varbut rit
Pastaviga vilcina?anas ir tre?ais neveiksmes iemesls ?aja jautajuma. Cilveki vienmer atrod labu iemeslu nedarit kaut ko tadu, kas vinus novestu pie materialas labklajibas. Laiks vienmer izradas nepiemerots: dazreiz ir nepareizs menesis, dazreiz gadalaiks, dazreiz gads. Uznemejdarbibas apstakli nav pilniba labveligi vai parak labveligi. Tirgus nav piemerots. Risks ir parak liels. Piemeram, pastav risks zaudet visu savu ieguldijumu. Varbut pat nakamgad.
Vienmer ir labs iemesls visu aizkavet vai pat atlikt. Un rezultata pirmais solis tiek atlikts un atlikts, menesi pec mene?a, gadu no gada, lidz ir par velu. Pat ja cilveks apzinas iespeju klut bagatam, ieradums atlikt visus vina planus virzis uz nenoteiktu nakotni. Prokrastinacija ir laika un dzives zaglis.
Lai apmaksatu rekinus
Tas, ko ekonomisti sauc par nespeju atteikties no tulitejas apmierina?anas, ir ceturtais iemesls, kapec cilveki paliek nabadzigi. Lielais vairums cilveku ir paklauti neparvaramai velmei izteret katru nopelnito centu, ka ari iespejai kaut ko aiznemties vai iegadaties kredita. Tu nekad neklusi par bagatu cilveku, ja nespesi savaldit ?o neremdinamo velmi izteret visu, lidz pedejam centam. Jus nekad nesasniegsiet finansialu neatkaribu, ja vien taupibu nepadarisit par ieradumu.
Ka teica V. Klements Stouns, Amerikas Apvienotas apdro?ina?anas kompanijas dibinatajs un viens no bagatakajiem cilvekiem pasaule: «Ja nezinat, ka ietaupit naudu, dizenuma seklas tevi neaugs.»
Skatit perspektivu
Pedejais iemesls, iespejams, ir tikpat svarigs, ja ne svarigaks, neka visi parejie kopa. Tas ir laika perspektivas trukums. Petijuma, kas tika veikts piecdesmitajos gados un publicets 1964. gada ar nosaukumu «Nedebesu pilseta», Dr. Edvards Banfilds no Harvarda universitates petija socialas un ekonomiskas aktivitates pieaugumu Amerikas Savienotajas Valstis. Vin? velejas saprast, vai individs vai gimene var pacelties par vienu vai divam socialekonomiskajam klasem un klut bagataki nakamaja paaudze.
Banfilds savus atklajumus salidzinaja ar visizplatitakajiem ekonomisko panakumu skaidrojumiem Amerikas Savienotajas Valstis. Izglitiba? Ne. Daudzi cilveki, kas ieguvu?i labu izglitibu, faktiski parvietojas pa ekonomikas kapnem. Prats? Ne. Daudzi gudri cilveki palika nabadzigi un nespeja nodro?inat sev pienacigu dzivi. Dzimis piemerota gimene? Ne. Daudzi cilveki, kuriem bija paveicies piedzimt turiga gimene, pieaugu?i cinas, lai savilktu galus kopa, savukart tie, kas dzimu?i nabadziga gimene, gust lielus finansialus panakumus. Vai valsts regionam ir ietekme? Darbibas joma? Veiksmi? Kadi faktori janem vera, prognozejot finansialas veiksmes iespejamibu?
Nakotnes projice?ana
Petijuma rezultata Banfilds identificeja vienu faktoru, kas, vinaprat, ir iz?kiro?s, lai prognozetu panakumus Amerikas Savienotajas Valstis – laika perspektivu, kas defineta ka «laika daudzums, kas nepiecie?ams ikdienas plano?anai gaidamajam aktivitatem vai svarigu dzives lemumu pienem?anai». Laika perspektiva attiecas uz to, cik talu nakotne jus skataties.
Ilgtermina perspektivas piemers ir anglu valodas kla?u tradicionalais ieradums uzreiz pec bernu piedzim?anas uznemt tos Oksforda vai Kembridza, neskatoties uz to, ka berni nevares iestaties universitate. vel 18—19 gadus. ?ada talredziga doma?ana uzliek vecakiem par pienakumu atvert krajkontu bankas, lai berni nakotne varetu macities laba un prestiza izglitibas iestade.
Naudas taupi?ana un nakotnes plano?ana ir ilgtermina doma?ana darbiba. Jauns paris katru menesi iemaksa 50 USD sava jaundzimu?a berna izglitibas konta, lai planotu savu nakotni. Vini ir gatavi nest upurus istermina, lai nodro?inatu labakus rezultatus ilgtermina. Cilveki, kuri raugas ilgtermina, gandriz vienmer kapj pa finansialu panakumu kapnem.
Apmaksajiet savus rekinus iepriek?
Personai, kas absolve vidusskolu, apmekle medicinas skolu, iegust MD, iziet praksi un rezidenturu un 10 gadu laika klust par licencetu arstu, ir ilgtermina perspektiva. Gadu upure?ana un atteik?anas no tulitejiem priekiem deva vinam tiesibas uz prestizu, statusu un augstu dzives limeni. ?ie 10–12 studiju un darba gadi ir nekas vairak ka ieguldijums jusu karjera. Ilgtermina nodro?inaja vina berniem augstu dzives limeni, ka ari labu izglitibu un lieliskas iespejas. Vina berni ar lielu varbutibas pakapi veiksmigi apprecesies, viniem bus augstakas socialas un ekonomiskas vajadzibas, un vinu dzive bus daudz veiksmigaka.
Ta arsta laika perspektiva, kur? karjeras sakuma ir ieguldijis desmit vai vairak gadus izglitiba, var ietilpt vienas vai divu paaudzu muzs, tas ir, 50–70 gadi. Un vin?, kur? tik daudz laika un pulu veltija savai profesijai, lai pec tam sniegtu mums augsti kvalificetu palidzibu, ir pelnijis musu cienu un apbrinu. Tas var but par iemeslu tam, ka arstu gimenes parasti ienem augstako vietu cienijamako pilsonu sarakstos.
Attieksme ir viss
Laika perspektiva ir socialas klases mers. Turigai gimenei vai labai izglitibai, bez ?aubam, ir nozime, tacu galu gala socialo statusu un prestizu nosaka tas, cik talu nakotni planojat ?odien.
Imigrantiem, kuri ieradas ASV, nav daudz naudas. Bet stradat un taupit, lai jusu berni iegutu labu izglitibu ne tikai skola, bet ari augstskola, ir lieliski, lai cik labi vai slikti viniem ?odien iet. Vini nodro?ina virzibu pa socialajam kapnem ne tikai sev, bet ari saviem pecnacejiem.
Ilgtermina perspektivas pretstats ir tas pilniga neesamiba. Profesionalis redz nakotni 10, 15 vai 20 gadus uz priek?u, varbut ari talak. Parasts stradnieks ir apmeram divas algas priek?a. Narkomanam, alkoholikim un vispar cilvekiem, kas atrodas socialo kapnu pa?a apak?a, izredzes tiek aprekinatas vairakas stundas vai pat minutes. Vini vispar nedoma par nakotni, visas vinu domas ir verstas uz nakamo dzerienu vai devu. Katra cilveka stavokli sabiedriba, ka ari vina izveleto celu pilniba nosaka vina laika perspektivas attalums.
Padomajiet par nakotni
Pats laika perspektivas pagarina?anas process, talas nakotnes plano?ana maina tavu attieksmi pret dzivi un personibu. Ja iemacisities domat 10–20 gadus uz priek?u, tad ?is ir jusu pirmais solis cela uz bagatibu. Varesi izvirzit nopietnakus, ilgtermina merkus un izstradat ilgtermina planus to isteno?anai. Pienemsi gudrakus lemumus un spesi paredzet finan?u ieguldijumu vai laika terinu ilgtermina sekas. Jus attistat pacietibu un neatlaidibu. Kopuma jus klustat pozitivaks cilveks.
Tatad, iemacieties pagarinat savu laika perspektivu. Apsveriet katru savu darbibu ka dalu no ilgsto?a procesa, kas laika gaita neizbegami novedis pie finansialas neatkaribas un, iespejams, bagatibas. To dara cilveki, kuri nenogursto?i virzas uz aug?u un uz priek?u.
Esiet veltits savam darbam
Uzsakot karjeru, daudzi cilveki nedoma, ka daris vienu un to pa?u darbu 20–25 gadus. Viniem neienak prata, ka, tikai ieguldot darba laiku, naudu un dveseli, vini var sasniegt patiesos meistaribas virsotnes.
Profesijas prestiza labad jabut gatavam nest jebkadus upurus. Un tad jus nopelnisiet pec iespejas vairak ?aja joma. Koncentrejoties uz ilgterminu, jus nepalaidisit garam un pacelsities uz aug?u, pat ja tas prasis smagu darbu gadiem.
Atcerieties, ka laiks paies ta vai citadi. Vienigais jautajums paliek: «Cik jus nopelnisit pec pieciem gadiem»?
Pieci veidi, ka palikt nabadzigam
Atceresimies piecus iemeslus, kapec cilveki nevar nodro?inat komfortablas vecumdienas.
Pirmkart, viniem neienak prata, ka vini, tapat ka citi, var klut bagati.
Otrkart, pat ja viniem ienak prata ?ada doma, vini neuzdro?inas klut bagati.
Tre?kart, ja vini nolemj uzlabot savu finansialo stavokli, vini to atliek uz nakotni, dazreiz lidz muza beigam.
Ceturtkart, vini nespej atteikties no mirkla baudam, nespej pretoties velmei izteret visu nopelnito naudu un pat vairak.
Piektkart, vini raugas uz istermina perspektivu. Vini dzivo ?odienai un ?odienas menesim, nevis plano 10–20 gadus uz priek?u.
Pieci veidi, ka klut bagatam
Es piedavaju jums piecus veidus, ka veidot bagatibu, ja esat apnemies klut bagats.
Klusti par uznemeju
Visa Amerikas vesture galvenais cel? uz bagatibu jeb top-toping metode ir uznemejdarbiba. Tas ir par veiksmiga uznemuma dibina?anu un vadi?anu. Tas ietver visus ta veidus: no lauksaimniecibas un kravu parvadajumiem lidz nekustamajam ipa?umam un datoriem.
Vairak neka 200 gadu laika Amerikas Savienotajas Valstis 74 procenti miljonaru kluva bagati no sava biznesa. Viss sakas ar priek?statu par noteiktu produktu vai pakalpojumu. Tad cilveks to parver? par biznesu, buve ?o biznesu no nulles, no pamatiem un rezultata klust bagats. Henrijs Fords, Endrju Karnegijs, Dzons Dzeikobs Astors, Kornelijs Vanderbilts, Ross Perots, Sems Voltons, Bils Geitss, Maikls Dels un Lerijs Elisons visi saka no nulles, tacu speja izveidot plauksto?us uznemumus. Ir vel miljoniem.
Cinies uz aug?u
Nakamais veids, ka klut bagatam, ir klut par augsti apmaksatu darbinieku plauksto?a uznemuma vai uznemuma, kas atalgo savus darbiniekus ar akciju cenu kapumu. Desmit procenti no pa?taisitajiem miljonariem Amerika ir cilveki, kas ilgus gadus stradaja lielos uznemumos vai tajos, kas velak izauga. Parasti visus ?os gadus vini smagi stradaja, un, pateicoties tam, vini pacelas pa karjeras kapnem, sanema ieverojamu atalgojumu, premijas, pelnas procentus vai uznemuma akcijas. Un ienakumu pieauguma rezultata vini kluva par miljonariem un multimiljonariem.
Pols Alens kopa ar Bilu Geitsu dibinaja Microsoft, tacu pec saslim?anas pardeva savas akcijas par loti pieklajigu naudu un tagad ir multimiljardieris. Sietla ir pazistama ka «Microsoft miljonaru» apgabals, cilveki, kuri stradaja uznemuma septindesmitajos un astondesmitajos gados, visbiezak par sekretariem un programmetajiem. Velak, iegadaju?ies vertspapirus, vini uzvareja birza un kluva bagati.
Daudzi augstaka limena vaditaji visu gadu sanem premijas un vairaku miljonu dolaru pelnu. Darbs liela, nepartraukti attisto?a uznemuma, kur maksa lielas algas un ir iespeja piedalities pelna, ir neizsiksto?s bagatibas avots.
Daudzi darbinieki ir stradaju?i vinu uznemuma daudzus gadus un ienemu?i vado?us amatus. Vini sanema vairak neka solidu algu, lielu pelnas procentu un uzvareja birzas. Ietaupot un reizinot nopelnito naudu, vini galu gala kluva par miljonariem. Nesen Chrysler Corporation vaditajs Li Jakoka gada laika nopelnija 26,7 miljonus dolaru. Disneja aktieris Maikls Eisners sanema 150 miljonu dolaru premiju. Ar ?adam premijam klut par miljonaru nemaz nav gruti.
Klusti par profesionali
Ieverojama dala pa?taisito miljonaru ir augstas klases profesionali — arsti, zobarsti, juristi, arhitekti, inzenieri un citi specialisti ar augstako izglitibu, kuri sanem augstu maksu par saviem pakalpojumiem. ?ie cilveki solija sasniegt patiesus augstumus sava profesija un to ari tureja, nopelnot akademiskos gradus un palielinot naudu. ?aja kategorija ietilpst desmit procenti miljonaru Amerikas Savienotajas Valstis.
Saciet tirdzniecibu
Ieverojams procents pa?taisito miljonaru ir tirdzniecibas agenti un pardo?anas konsultanti. Pieci procenti miljonaru Amerika ir tirdzniecibas eksperti. Vini nekad nav vadiju?i savu biznesu. Tikai dazi no viniem ir apmekleju?i koledzu vai ieguvu?i gradu ?aja joma. Bet vini kluva par istiem precu un pakalpojumu pardo?anas specialistiem, sanemot pienacigu atalgojumu. Turklat vini speja gudri parvaldit nopelnito naudu un, sapratigi to ieguldot, kluva par miljonariem.
?is cetras kategorijas veido 99 procentus no visiem miljonariem:
1. Sava uznemuma ipa?nieki – 74
2. Augsti vado?ie amati – 10
3. Arsti, juristi un citi profesionali – 10
4. Tirdzniecibas agenti un pardo?anas konsultanti – 5
Kopa: 99
Cits
Atliku?ais 1 procents miljonaru ir cilveki, kuri savu bagatibu guvu?i akciju tirgu, izmantojot izgudrojumus vai autortiesibas uz gramatam un dziesmam, ?ovbiznesa, laimejot loterija vai citos veidos. Diemzel, nemot vera intensivo sabiedribas un pla?sazinas lidzeklu parbaudi, kas saistita ar ?o kategoriju, daudzi cilveki uzskata, ka tie ir tipiski veidi, ka klut bagatam. Patiesiba tie ir arkartigi reti.
?aja gramata mes pieversisimies ?adiem aspektiem: ka klut par naudas magnetu, ka iegut finansialu neatkaribu, uzsakot savu biznesu, sapratigi ieguldot savus ienakumus, virzoties pa korporativajam kapnem, klustot par augsti kvalificetu specialistu sava joma, ka ari apsveriet divu vai vairaku iepriek? mineto aspektu kombinacijas. Jus iemacisities atpazit iespejas un iemacisities spert pirmo soli. Jus uzzinasiet, ka nopelnit nepiecie?amo naudu, maksimali izmantojot savus talantus un spejas un ka iegut zina?anas, kas nepiecie?amas finansialajiem panakumiem izveletaja joma.
Bagatibas definicija
Saksim ar bagatibas definiciju. Bagatiba ir skaidra nauda, kas ieguta no arejiem avotiem. Jus varat nopelnit daudz naudas, bet jus klusit bagats tikai tad, ja jusu nauda stradas jusu laba. Lai klutu bagats, jums ir jaiegust nauda, jaliek ta darba un janes jums vel vairak ienakumu. Bagatibas radi?anas noslepums ir pavisam vienkar?s. To sauc par vertibas paaugstina?anu. Veiksmigi cilveki viena vai otra veida atrod iespejas pievienot vertibu personai vai uznemumam, produktam vai pakalpojumam.
?eit ir spilgts piemers vertibas palielina?anai – Domino pica. Domino’s palielinaja picas vertibu, pateicoties atrai piegadei, un rezultata radija vairaku miljonu dolaru imperiju. Atra produktu piegade palielina uztverto vertibu un samazina cenu jutigumu.
Vertibu ir iespejams palielinat, perkot preci viena vieta par vienu cenu un pardodot par augstaku cenu cita vieta. Piemeram, precu vai pakalpojumu iegade no Honkongas, Taivanas, Japanas vai Vacijas un to pardo?ana Amerikas Savienotajas Valstis par augstaku cenu ir veids, ka palielinat vertibu. Importa un izplati?anas pamata ir ?is princips.
Vertibu var pievienot ari apkalpo?ana. Jus piedavajat pakalpojumu, kas uzlabo cita cilveka dzivi vai darbu, vai lauj atrak, vieglak, letak vai ertak sasniegt savus merkus. Tas ir vel viens veids, ka pievienot vertibu. Zobarsts, kas atbrivo cilveku no sapem, rada pievienoto vertibu. Gramatvedis, ietaupot klienta naudu no nodokliem, rada pievienoto vertibu. Pardevejs, kas klientam piedava jaunu produktu vai pakalpojumu, rada pievienoto vertibu. Lielaka dala laimes Amerikas Savienotajas Valstis sakas ar personigo pakalpojumu pardo?anu.
Atzit un apmierinat vajadzibu
Jebkuru finansialu panakumu, ipa?i biznesa, pamata ir vecs ka pasaule noteikums: atpazit un apmierinat vajadzibu. Iespejas izmaksu teorija apgalvo, ka preces vertibu nosaka pircejs. Tas ir, kaut kas ir ta verts, cik kads ir gatavs par to maksat. Cilveki izlemj, kadu cenu vini maksas, pamatojoties uz vajadzibu pec preces vai pakalpojuma un pieejamam alternativam.
Veiksmigs bizness ir rezultats, apvienojot vairakus razo?anas faktorus – zemi, darbaspeku, kapitalu, izejvielas un apsaimnieko?anu – un radot produktu vai pakalpojumu, par kuru pircejs maksas cenu, kas parsniedz ta razo?anas kopejas izmaksas. Tada veida uznemejs pievieno vertibu produkta vai pakalpojuma izveide iesaistito komponentu kombinacijai. Starpibu starp razo?anas, piegades izmaksam un cenu, ko pircejs ir gatavs maksat par konkreto produktu vai pakalpojumu, sauc par pelnu vai pievienoto vertibu.
Pelna ir materials, no kura tiek veidota bagatiba. Ikreiz, kad jums ir iespeja dot cilvekiem to, ko vini velas, par cenu, kas ir augstaka par to, ko izterejat ta razo?anai, jums ir iespeja gut pelnu.
Ja varat izdomat, ka gut pelnu, varat izveidot uznemumu un sakt celu uz finansialiem panakumiem. Gandriz jebkur? ienesigs bizness padaris jus finansiali neatkarigu, ja tikai jus to pareizi vadisit.
Milzigi bagatibas no mazam idejam
Parsteidzo?i, uznemumi, kas pieder pa?taisitiem miljonariem, medz but diezgan ikdieni?ki. Cilveki klust bagati no buvniecibas vai ar to saistitiem darbiem, jumta seguma, apdares u.c. Dazi cilveki klust bagati, vadot kimiskas tiritavas vai kafejnicas. Dazi no tiem ir iesaistiti kravu parvadajumos vai izsoles, lauksaimnieciba vai piegade, programmaturas izstrade vai darbgaldu razo?ana.
Faktiski jebkura joma, kas lauj sasniegt izcilibu un gut pelnu, var kalpot par tramplinu uz bagatibu. Noslepums ir darit savu darbu labak un efektivak neka citi, ka ari palielinat savu pelnu.
Cilveki man biezi jauta, kada joma viniem vajadzetu stradat, lai nopelnitu daudz naudas. Atbilde uz ?o jautajumu pastavigi mainas, jo mainas pateretaju velmes un vajadzibas. Devindesmitajos gados tehnologiju uzplaukuma un interneta kompaniju straujas izaugsmes laika katru nedelu paradijas aptuveni 10 tuksto?i miljonaru! Pec dot-com avarijas liela dala jaunas bagatibas pazuda, tikai atkal paradijas nekustama ipa?uma tirgu. Neviens nezina, kur atradisies ritdienas spradzienbistamas izaugsmes iespejas, tacu tas naks un ies, kamer mainisies pateretaju velmes, radot jaunas iespejas ambicioziem, uznemigiem cilvekiem.
Jums ir vajadziga viena ideja
Stasts par Tomu Fatjo, Browning Ferris Industries dibinataju, ir labi zinams veiksmes stasts. Vin? saka savu karjeru ka gramatvedis. Kadu dienu vin? pamanija, ka vina apkartne netiek vakti atkritumi. Vin? nopirka kravas automa?inu un no ikdienas darba brivaja laika saka vest atkritumus. Driz vien pieprasijumi par atkritumu izve?anu saka pienakt no citiem rajoniem.
Vin? kluva bagats, izveidojot atkritumu savak?anas biznesu, vispirms vieteja un pec tam valsts meroga. Pirms vina neviens to nebija darijis. Vin? parverta atkritumu izve?anu par neticami ienesigu biznesu, ievie?ot masveida razo?anas metodes un jaunus produktivitates un efektivitates standartus, un kluva par vienu no bagatakajiem cilvekiem valsti.
Pulkvedis Harlends Sanderss, kur? 65 gadu vecuma nodibinaja savu biznesu, nopelnija savu bagatibu, pardodot savu ceptas vistas recepti. Debija Fildsa, cetru bernu mate, saka stradat neliela veikala un nopelnija bagatibu, pardodot cepumus. Katra gadijuma uznemejs izmantoja konkretu vajadzibu vai velmi un mekleja veidu, ka piedavat augstas kvalitates produktu vai pakalpojumu, apvienojuma ar efektivu darbibu, laujot uznemumam gut lielu pelnu.
Aktivu maksimize?ana
Rodas dabisks jautajums: «Kadas neparastas lietas dara bagati cilveki, lai sasniegtu daudz vairak?» Es uzskatu, ka cilveki klust bagati, izmantojot to, ko es saucu par sviru. Sviras ir atslega, lai maksimali palielinatu un vairotu jusu potencialu panakumiem un finansialiem sasniegumiem. Tas lauj sasniegt daudz vairak. Sviras ir bagatibas atslega.
?eit ir desmit piemeri sviram, kuras varat uzlabot un izmantot, lai sasniegtu finansialo neatkaribu.
Specializetas zina?anas
Pirmais sviras veids ir zina?anas. Specializetas zina?anas nodro?ina specigu sviru, jo tas jums izmaksa vairak un padara jusu ieguldijumu vertigaku. Arstiem, juristiem, gramatveziem un pieredzeju?iem tirdzniecibas agentiem ir praktiskas zina?anas, kas ir vertigas citiem. Padzilinatas zina?anas lauj viniem daudz atrak iegut labakus rezultatus. Galu gala cilveki dod priek?roku vinu pakalpojumiem pat pec lielas naudas samaksas.
Ir tris veidi, ka iegut sviras, izmantojot zina?anas: klut par ekspertu, specializeties vertigas darbibas un klut loti zino?am par produktu.
Klusti par ekspertu
Apnemieties klut par ekspertu sava joma. Pienem lemumu ?odien ieklut desmitnieka. Izvirziet merki, izstradajiet planu un katru dienu stradajiet, lai klutu labaki. Lasiet labakas gramatas par ?o temu, apmeklejiet katru seminaru un kursu, ko varat atrast, pat ja jums ir jalido. Klausieties audio programmas automa?ina. Klusti par fanu nodomam but labakajam.
Koncentrejieties uz galveno
Specializejieties jomas, kuras jusu uznemumam vai klientiem ir vissvarigakas un vertigakas. Piemerojiet 80/20 noteikumu, kas nozime, ka 20 procenti jusu darbibu rada 80 procentus no jusu rezultatiem.
Koncentrejieties uz tiem divdesmit procentiem darbibu, kas sniedz vislielako labumu jums un citiem. Izvirziet merki izcelties specializeto zina?anu jomas, kas jusu klientiem ir visvairak nepiecie?amas.
Lieliska izpratne par produktu
Jums ir jazina piedavatais produkts vai pakalpojums ka jusu rokas pirkstus. Centieties klut par atzitu ekspertu sava joma. Atcerieties, ka kompetenta persona ar dzilam profesionalajam zina?anam sniedz vertigaku ieguldijumu neka cilveks ar videjam zina?anam. Tapec par ekspertu pakalpojumiem maksa daudz augstak.
Uzlabo sevi!
Meistariba ir ari sviras veids. Jo augstaka ir jusu darba kvalitate, jo lielaka ir jusu alga.
Pardo?anas agenti, kas atrodas 20 procentos, nopelna 15 reizes vairak neka pardo?anas agenti atliku?ajos 80 procentos. Labakie arsti, mehaniki, juristi, inzenieri un vaditaji visas jomas pelna daudzkart vairak neka vidusmera stradnieks.
Atslegas meistaribas sviras palielina?anai ir: but labakajam, pastavigi macities un parsniegt ceribas.
Esi labakais
Pirmkart, izlemiet vienreiz par visam reizem klut par labako sava darijuma. Un maksajiet par to jebkuru cenu. Nesiet jebkadus upurus. Nebaidieties no attaluma, lai sasniegtu izcilibu sava profesija. Pat ja prasmju uzlabo?ana prasa vairakus gadus, atcerieties, ka laiks paies.
Macieties pastavigi
Apnemieties turpinat personigo un profesionalo izaugsmi. Nekad nelaujiet sev klut pa?apmierinatam un stagnet. Ka reiz atzimeja basketbola treneris Pets Railijs: «Ja jus neuzlabojat, jus regresejat!» Dzive ir sacikstes, un jus taja atrodaties. Centieties uzvaret, pilnveidot un pielietot iegutas zina?anas atrak un lielaka mera neka konkurenti.
Parsniedz ceribas
Vienmer centieties parsniegt savu klientu un priek?nieka ceribas. Padariet par merki darit vairak, neka jusu amata apraksts, un dariet to augsta limeni. Ja ieverosiet ?o noteikumu, jus galu gala nopelnisiet daudz vairak neka ?odien.
Nauda ir vara
Tre?ais sviras veids ir nauda. ?i ir arkartigi speciga svira, ko rada zina?anu un prasmju sviru nostiprina?ana.
Vai esat dzirdeju?i izteicienu: «Lai pelnitu naudu, ir vajadziga nauda»? Speja uzkrat lidzeklus ir svarigs faktors personigo ipa?ibu un rakstura attistiba. Un jums tai ir jabut, ja jus nopietni interese finansiala neatkariba.
Lai palielinatu savu naudas sviru, jums ir jadara tris lietas: regulari jauzkraj, jaatbrivojas no paradiem un javeido skaidras naudas rezerve.
Regulari ietaupiet
Izstradajiet ikmene?a planu, lai sistematiski ietaupitu desmit procentus no kopejiem ienakumiem. Tas ir sakumpunkts bagatibas uzkra?anai. Ideala gadijuma noteikta summa no jusu algas butu automatiski jaatvelk un jaiegulda, pirms jus to pat sanemat.
Atbrivojies no paradiem
Atbrivojieties no visiem paradiem, sakot ar tiem, kuriem ir visaugstakas procentu likmes, piemeram, no kreditkartem un finan?u uznemumiem. Izvirziet merki dzivot parsvara bez paradiem, iznemot majokla hipotekas un automa?inas maksajumus.
Izveidojiet skaidras naudas rezervi
Izveidojiet skaidras naudas rezervi, lai jums vienmer butu nauda, ja rodas kada interesanta iespeja. Daudzi cilveki visu savu dzivi pavada bez naudas, un, kad vinus parnem geniala, daudzsolo?a ideja, viniem nav ne centa sakuma kapitala.
Erls Naitingeils, radio raidorganizacija, reiz teica: «Ja cilveks nav gatavs pek?ni paraditai iespejai, vin? izskatas stulbs.»
Draugu loks
Ceturta sviras forma ir kontakti. Isto cilveku iepazi?ana un pastaviga kontakta uzture?ana ar viniem palidzes atvert daudzas durvis, vienlaikus ietaupot gadiem smaga darba. Kontaktu un attiecibu kvalitatei un kvantitatei ir lielaka nozime jusu panakumiem neka jebkuram citam faktoram. Tik?anas ar isto cilveku istaja laika, istaja vieta var radikali mainit tavu dzivi.
Luk, ko varat darit, lai papla?inatu savu socialo loku: izveidojiet sarakstu, regulari sazinieties un iesaistieties kopienas aktivitates.
Izveido sarakstu
Vispirms izveidojiet sarakstu ar divdesmit pieciem labakajiem cilvekiem gan vieteja, gan valsts meroga, kurus jus uzskatat par visnoderigakajiem un vertigakajiem zinat. Sastadiet planu tikties ar visiem nakamo divpadsmit mene?u laika. Pec tam izveidojiet sarakstu ar vel divdesmit pieciem vardiem.
Izveidojiet sarakstu ar cilvekiem, kuri vada lielas korporacijas un kas jums varetu but noderigi. Ieklaujiet meru, kongresmeni un senatoru. Uzskaitiet visus cilvekus, kas jums jazina, un pec tam izveidojiet planu, ka ar viniem iepazities.
Regulari sazinaties
Sazinieties, kad vien iespejams. Klusti par visu iespejamo biznesa un profesionalo asociaciju un organizaciju biedru. Apmekle visas sanaksmes. Loti aktivi piedalieties vinu aktivitates. ?is panemiens ir saisinajis karjeras celu daudziem cilvekiem, ari man.
Kadu dienu, kad es uzstajos ar prezentaciju Tirdzniecibas palata, galvenas komitejas vaditajs pieversa man uzmanibu. Pec prezentacijas vin? pie manis versas un aicinaja pievienoties savam uznemumam, piedavajot man trisreiz lielaku algu, neka sanemu. Rezultata es speru soli uz priek?u sava karjera par veseliem pieciem gadiem. Ir loti svarigi, lai jus sazinaties, kad vien iespejams.
Iesaistieties kopienas aktivitates
Vel viens veids, ka papla?inat savu socialo loku, ir aktivi piedalities kopienas aktivitates. Jums vajadzetu zinat savas kopienas ieverojamos un ietekmigos cilvekus, un viniem jus labi jazina. ?ie cilveki, ka likums, viena vai otra veida ir iesaistiti sabiedriskas aktivitates. Saciet ar vietejo United Way filiali1 vai jebkuru citu labdaribas organizaciju, kas jus interese. Iesaistieties baznica vai politiskaja partija. Jus busiet parsteigts par to cilveku dzilumu un godigumu, kurus jus satiekat brivpratiga darba laika.
Tu esi genijs
Rado?ums ir ari sviras veids. Atcerieties, ka pietiek ar vienu mazu ideju, lai liktu pamatu jusu labklajibai. Rado?a ideja vai interesants risinajums var rasties ikvienam no mums. Visas laimes dzima no idejas. ?is bagatibas uzkra?anas aspekts ir tik svarigs, ka esam tam veltiju?i atsevi?ku nodalu (8.nodala). Taja jus uzzinasiet, ka atraisit savu dabisko potencialu.
Dari savu lietu
Pozitivi darba ieradumi ir ari svira, kas var jums palidzet. Vini dos jums priek?rocibas salidzinajuma ar citiem. Tie palidzes jums izcelties un piesaistit isto cilveku uzmanibu.
Visi petijumi liecina, ka pozitivi darba ieradumi pavers jums vairak durvju neka jebkura cita kvalitate, ko jus varat attistit. Galu gala jusu alga bus tie?i proporcionala jusu darba rezultatiem. Tadas reputacijas izveido?ana, kas lauj atri un laicigi paveikt lietas, ka ari nodro?inat rezultatus, var ieverojami paatrinat jusu karjeras izaugsmi.
Pozitivs iek?ejais noskanojums
Cits sviras veids ir pozitiva attieksme. Visi petijumi apstiprina, ka jo vairak cilveku, kuriem tu iepatiksies, jo vairak durvju vini tev atvers un jo vairak iespeju tev bus priek?a. Ja jus cilvekiem patikat, vini daris visu iespejamo, lai palidzetu jums gut panakumus. Speja sazinaties ar dazadiem cilvekiem, uzturet pozitivu un jautru noskanojumu un efektivi komunicet radis cilveku velmi jums palidzet.
Rakstnieks un petnieks Daniels Golemans kluva slavens ar savu darbu «emocionalas inteligences» joma. Vin? secinaja, ka sapratne ar cilvekiem ir svarigaka jusu panakumiem neka IQ (inteligences koeficients) vai grads prestiza universitate. Pec vina secinajuma, lielaka dala veiksmigo cilveku noklust virsotne, pateicoties spejai ietekmet, sazinaties, parliecinat un popularizet savas idejas.
Piters Drukers saka, ka katram darbiniekam ir tris galvenie riki: sanaksmes, prezentacijas un rakstisks darbs. Izciliba katra no ?iem aspektiem tiek sasniegta ar praksi un pielietojumu. Izlemiet ?odien klut par izcilu komunikatoru un runataju. Pierakstieties publiskas runas kursam. Apgustiet sarunu makslu. Gandriz 85 procentus no jusu panakumiem nodro?ina tas, cik labi saprotaties ar apkartejiem cilvekiem, tapec apnemieties ?odien klut par cilveku attiecibu ekspertu.
Laimes faktors
Nakamais veiksmes elements, bez kura neiztikt neviena miljonaru biografija, ir veiksmes faktors. Veiksme ir sava veida svira un jebkura liela veiksmes neatnemama sastavdala. Par laimi, lielaka dala veiksmes ir paredzama un notiek loti konkretu iemeslu del. Daudzos veidos jus pats radat savu veiksmi caur to, ko darat vai nedarat.
Veiksme liela mera ir iespejamibas jautajums. Pastav iespeja, ka var notikt gandriz jebkas, un ?is varbutibas var aprekinat ar ieverojamu precizitates pakapi. Gandriz vienmer jus varat palielinat vai samazinat varbutibu, ka kaut kas notiks vai nenotiks. ?i ir galvena tema mana gramata Izveidojiet savu nakotni (John Wiley & Sons, 2003).
Piemeram, pastav zinama iespeja, ka jus iet boja satiksmes negadijuma. Bet jus varat samazinat ?o iespejamibu, izvairoties no brauk?anas reibuma, braucot uzmanigak un uzmanigak, ka ari piespradzejoties. Dazi cilveki visu muzu brauc ar automa?inu un nekad nenoklust negadijuma vai pat nesanem sodu par atruma parsnieg?anu.
Nopelnit miljonu?
Pastav piecu procentu iespeja, ka savas darba dzives laika klusi par miljonaru. Tas ari nozime, ka pastav devindesmit piecu procentu iespeja, ka jums neizdosies savakt miljonu dolaru. Jus varat smagi stradat visu muzu un doties pensija bez naudas un pilniba atkarigs no citiem. Viens no ?is gramatas galvenajiem merkiem ir palidzet jums palielinat jusu iespejamibu sasniegt finansialu neatkaribu, nodro?inot jus ar instrumentiem un zina?anam, ko izmanto 5 procenti.
Piemeram, mes zinam, ka veiksme ir aktivas darbibas rezultats. Jo vairak meginasit un atrak meginasit, jo lielaka iespeja, ka izdarisit pareizo meginajumu istaja laika, un tas nodro?inas jusu galigos panakumus. Bils Geitss ir bagatakais cilveks pasaule, tomer Microsoft nemitigi attista ap 1600 dazadu projektu. Bils Geitss pastavigi strada, lai atklatu kaut ko jaunu un loti ienesigu.
Daudzi Bila Geitsa projekti beigsies neveiksmigi. Lieta ir tada, ka lielaka dala projektu neizdodas pirmo reizi. Tomer, ja jus neatlaidigi meginat un meginat atkal un atkal un macities no katras neveiksmes, jus neizbegami attistisit prasmes un iemanas, kas nepiecie?amas, lai gutu panakumus.
Pastavigi macies un gatavojies
Ir teiciens: «Veiksme ir sagatavo?anas un iespeju tik?anas.» Jo vairak laika veltisi macibam un sagatavo?anas darbiem, jo lielaka iespeja gut panakumus. Ja esat rupigi sagatavojies, jus varat viegli ne tikai atpazit iespeju, bet ari to izmantot.
Pats galvenais, lai veiksme visbiezak nak pie tiem, kam ir skaidri merki un detalizeti ricibas plani. Kad tu precizi zini, ko velies, un smagi strada, lai tas notiktu, ar tevi sak notikt visadas brini?kigas lietas, pateicoties kuram tu atrak pietuvojies saviem merkiem, un tie virzas uz tevi.
Izvirzot sev absoluti skaidrus merkus, jus aktivizejat pievilk?anas likumu un sakat piesaistit sava dzive cilvekus, idejas, apstaklus un resursus, kas palidzes realizet jusu ieceres. Laimigas sakritibas un veiksme nak tev paliga pa?a brinumainakaja un neizskaidrojamakaja veida. Nakamaja nodala es runa?u sikak par to, ka klut par naudas magnetu un piesaistit veiksmi.
Attistit personibas speku
Energija ir sviras veids, kas neizbegami palidzes jums pa?am klut bagatam. Lielakajai dalai plauksto?u cilveku ir augstaks energijas limenis neka videji. Pateicoties tam, vini spej stradat grutak, ilgak, atrak un entuziastiskak. Vini ir dzivespriecigi, optimistiski un spej izturet neizbegamas problemas un grutibas, kas bloke celu uz panakumiem.
Tapec, lai sasniegtu galigus panakumus, ir arkartigi svarigi racionali organizet savu dzivesveidu, pamatojoties uz pareizu uzturu, pareizu vingro?anu un pareizu atputu.
Piemeram, daudziem veiksmigiem cilvekiem ir viena kopiga iezime: vini maz skatas televizoru un agri iet gulet. Agrinais putns vienmer sanem resnako kukainu.
Veiksmigi cilveki organize savu dienu ta, lai vini pieceltos pec iespejas agrak un saktu planot, kamer parastie cilveki vel gul. ?is viens ieradums dos jums milzigas priek?rocibas salidzinajuma ar konkurentiem.
Izvelieties pareizo darbu
Vel viens sviras veids, ko varat izmantot sava cela uz labklajibu, ir pareizas karjeras izveles izdari?ana. Pareiza darba izvele, svarigakais sviras veids. Faktors, kas apvieno visus partiku?os un veiksmigos virie?us un sievietes, papildus pa?disciplinai: darit to, kas jums patik. Jums jasak sava karjera, izveloties pareizo darba vietu.
Citigi stradat, nesaliecot muguru, parvaret visus ?ker?lus, kas rodas, un virzities uz priek?u, lai ka ari butu, ir iespejams tikai tad, ja tu patiesi mili savu darbu, ja esi pilniba taja iegrimis. Preteja gadijuma meklejiet sev citu nodarbi, kas modinas tevi patiesu interesi un iedvesmu.
Ja sedisiet bikses darba, kas jus neaizrauj, jus riskejat teret savu laiku un dzivi.
Miljonu dolaru jautajums
Es uzdodu jums jautajumu: «Ja jus loterija laimetu miljonu dolaru, vai jus paliktu sava pa?reizeja darba?» Ja atbilde ir negativa, atzisti sev, ka esi izvelejies nepareizo celu. Jusu galvenais uzdevums ir izlemt par darbu vai nodarbo?anos. Jums ir jaiedzilinas, lai atrastu kaut ko, kas jums patik, aktivitati, kura jums bus iespeja gut panakumus, sasniegt izcilibu neatkarigi no ta, kas jums jaupure vai kadas izmainas veicat.
Kad esat atradis idealu darbu savai unikalajai talantu, intere?u, speju un temperamenta kombinacijai, esat gatavs klut bagats pats.
Klusti par cilveku ar neierobezotam iespejam
Ja jus patiesi cen?aties klut bagats, neviens arejs faktors nevar jus apturet. Pat cilveki ar dazada veida invaliditati, traumam un slimibam ir atradu?i savu celu, ka parvaret ?ker?lus un sasniegt panakumu virsotnes.
Neatkarigi no ta, cik ?ker?lu jus saskaraties cela, kadam bija japarvar desmit reizes vairak ?ker?lu un jauzvar. Ja jus nopietni velaties sasniegt materialo labklajibu, neceriet uz brinumu. Lai klutu bagats, ir nepiecie?ams merkis, plans, pa?disciplina un smags darbs. To visu var lieliski iemacities.
Ja esat gatavs maksat savus panakumus uz priek?u un maksat, lidz tos sasniegsiet, veiksme neap?aubami jums uzsmaidis. Vienigais jautajums, kas jums jauzdod sev, ir: «Cik slikti tu to velies?»
Darbibas apmaciba
1. ?odien izlem, ka nakotne sasniegsi finansialu neatkaribu. Nosakiet konkretu finan?u merki, nosakiet terminus, izstradajiet planu un saciet jau ?odien.
2. Dodieties uz banku un atveriet «krajkontu», no kura jus saksit buvet savu «finan?u cietoksni».
3. Planojiet 10—20 gadus uz priek?u un iedomajieties savu idealo dzivi. Ka tas bus? Kadus solus tu ?odien veiksi, lai istenotu savu sapni?
4. Pilnveidojiet sevi izveletaja profesija. Nosakiet, kura kvalitate, kas ir noslipeta lidz pilnibai, palidzes jums sniegt visvertigako ieguldijumu.
5. Palieliniet atrumu. Dariet vairak, neka jums maksa, stradajiet atri un atbildigi. Esiet proaktivs.
6. Nebaidieties spert riskantu soli. Nebaidieties no islaicigam neveiksmem. Veiciet pec iespejas vairak meginajumu, lai palielinatu veiksmes iespejamibu, un nepadodieties, neapstajies pie pirmas neveiksmes.
7. Lai kas ari notiktu, saglabajiet optimismu. Mekle gai?as puses jebkura situacija un jebkura cilveka. Izbaudiet savu celojumu uz bagatibu un finansialo neatkaribu.
Cel? uz bagatibu, ja jus to velaties, ir tikpat vienkar?s un tie?s ka cel? uz tirgu. Tas galvenokart ir atkarigs no diviem vardiem – centiba un taupiba. Neterejiet savu laiku vai naudu, bet izmantojiet abus.
Bendzamins Franklins
2. nodala. Klusti par naudas magnetu
Klut par visu, ko varat but, pilniba realizet savu potencialu, ir liels varondarbs. Gruti iedomaties, ka iespeju maksimala izmanto?ana un papla?ina?ana ietekme cilveka personibu.
Dzims Rons
Napoleons Hils nosauca partiku?u apzinu par jebkuras bagatibas pamatu. Jusu prata jums ir jasasniedz panakumi ilgi pirms tie ir realaja dzive. Gan nabadziba, gan bagatiba ir mentalitates rezultats. Vissvarigakais solis cela uz bagatibu un finansialo neatkaribu ir lemums mainit savu doma?anu un ieaudzinat prata nesatricinamu ticibu galigiem panakumiem. Un tam janotiek, pirms notiek viss parejais.
Berniba aizrautigi lasiju stastus par veiksmigiem cilvekiem, ka vini radija savu bagatibu no nulles, pazaudeja to un pec tam atkal radija. Es biezi esmu sastapies ar atsaucem uz plauksto?u apzinu, bet nekad neesmu pilniba izpratis tas butibu. Lidz pirms daziem gadiem tas man uznaca, un kop? ta laika es vairs neesmu bijis tads ka agrak. Kad es beidzot sapratu frazes nozimi, partiku?o doma?anas veidu, katrs manas dzives aspekts piedzivoja dramatiskas izmainas, ipa?i bagatibas radi?anas joma.
Mainiet savu doma?anu, mainiet savu dzivi
?aja nodala jus iepazisities ar aizraujo?akajiem principiem, ko cilvece jebkad ir atklajusi, meklejot muzigos noslepumus – veselibas, laimes un bagatibas noslepumus. Tiklidz jus sapratisit ?os galvenos principus vai likumus, viss, uz ko tic jusu prats, jums klus iespejams un istenojams. Jums nebus nekadu ierobezojumu.
Visas darbibas notiek apzina
Tas, ka jus izmantojat savu pratu, nosaka, kas jus esat vai par ko jus kadreiz varat klut. Citiem vardiem sakot, jus esat prats kermeni, kas ir nepiecie?ams prata kustibai. Viss pasaule, ko radija cilveka rokas, sakas ar ideju. Viss, kas jus ieskauj, ir domu materialais iemiesojums. Visa jusu dzive ir jusu doma?anas veida atspogulojums. Un ta ka doma?anas kvalitate nosaka dzives kvalitati, tad, ja jus uzlabosit doma?anas kvalitati, jus automatiski uzlabosit dzives kvalitati.
Kad sakat ticet, ka esat spejigs sasniegt absoluti jebkadus finansialos un personigos merkus, un pastavigi mekle veidus, ka tos realizet, jusu attieksme pret sevi un savam iespejam uzreiz mainas uz labo pusi.
Gaidiet labaku
Gaidi?anas likums nosaka, ka viss, ko jus gaidat, pozitivs vai negativs, klust par jusu realitati.
Ja esat pilnigi apnemibas pilns gut panakumus un stingri turat ?o parliecibu, ja jus rikojaties ta, it ka tas butu neizbegami, galu gala veiksme jums nepaies garam.
Ja jus macaties vertigu macibu no katras pieredzes, no katras neveiksmes, jus klustat gudraks un gudraks. Ja tu centisies klut bagats, izmantojot savus talantus un spejas, un taja pa?a laika esi pilnigi parliecinats par sevi, ?i velme noteikti materializesies arpasaule. Viss parver?as pozitiva: gaidas, optimistiska un dzivi apliecino?a attieksme, kas piesaista tev noderigus un vertigus cilvekus un palidz visam notikt tie?i ta, ka esi gaidijis.
Veiksmigi cilveki vienmer ir gatavi panakumiem. Vini ir gatavi popularitatei un milestibai no citiem. Vini ir gatavi personigai un profesionalai izaugsmei un macities no katras kludas. Un apbrinojamais jusu ceribas ir tas, ka tas ir pilniba jusu kontrole. Jus izlemjat, kadi tie bus. Vienmer gaidiet un ceriet uz labako, un jus nebusiet vilu?ies.
Klusti par dzivu magnetu
Pievilk?anas likums ir viens no visspecigakajiem Visuma. Tas nozime, ka tu esi dzivs magnets: tavas domas rada specigu energijas lauku, kas, atspidams no tevis, piesaista tava dzive cilvekus un apstaklus, kas ir harmoniski ar tavam domam. Katra jusu doma ir iekrasota emocionali, pozitivi vai negativi. Tapat ka magnets pievelk metala ?kembas, jus sava dzive piesaistat cilvekus, apstaklus un notikumus, kas atbilst jusu domam, vai ta butu velme, tieksme vai bailes.
Tas, iespejams, ir viens no svarigakajiem doma?anas likumiem, kas saistiti ar panakumiem un neveiksmem, labu un sliktu veiksmi. Taja teikts: ja jus skaidri iztelojaties velamo merki un ilgsto?i spejat noturet ?o garigo telu, tad jus neizbegami piesaistisiet sev visus resursus, kas nepiecie?ami sava merka sasnieg?anai.
Cilveki ar bagatibu un ietekmi tos sasniedza, pateicoties spejai diezgan ilgi un stingri noturet prata savu telu, lidz sanema visus nepiecie?amos resursus. Jusu pirma prioritate ir koncentreties uz to, ko jus alkstat, un nelaut pratam noversties no ta, ko nevelaties, lidz jusu patiesas velmes materializejas areja pasaule.
Gan iek?puse, gan arpuse
Korespondences likums ir loti specigs. Taja teikts: gan iek?puse, gan arpuse. Vinaprat, areja pasaule ir ka spogulis, kas atspogulo visu, kas notiek iek?eja pasaule. Tas ir, viss, kas notiek arpasaule, korele ar kaut ko, kas notiek tevi. Tas notiek apzinas un zemapzinas limeni. Nekas nevar ienakt tava dzive un palikt tava dzive, ja tas nav saskana ar tavu pratu.
Ko tu ilgi turesi sava apzina, to sanemsi. Ja jus apzinati ticat, ka varat realizet savu merki, un spejat paturet prata skaidru un skaidru priek?statu par to, galu gala ?i attela atbilstiba paradisies areja pasaule.
Speja uzzimet un noturet garigo telu ir uzticams tests tam, cik dedzigi tu velies sasniegt noteiktu merki.
Tris izpausmes jomas
Korespondences likums visspilgtak izpauzas tris aspektos: citu sejas, attiecibas ar cilvekiem un jusu labklajiba.
Apkartejo cilveku sejas
Jusu arejas attiecibas ar citiem ar mazako precizitati atbilst jusu iek?ejam noskanojumam. Un tas uzreiz atspogulojas cilveku sejas un vinu uzvediba. Ja esat pozitivs un optimistisks, tad cilveki uzreiz uz jums reages vispozitivak un draudzigak. Jums pat nebus laika atvert muti.
Attiecibas ar cilvekiem
Jusu attiecibas ar cilvekiem cie?i saskanes ar jusu iek?ejo personibu. Ja esi laimigs, laipns un milo?s, tad attiecibas bus harmoniskas, siltas un laimigas.
Bet, ja jus apzinati vai neapzinati esat dusmigs, nepacietigs un bailigs, tad tas neizbegami atspogulosies jusu attiecibas ar citiem.
Labklajiba
Tre?ais aspekts, kura korespondences likums izpauzas pilniba, ir jusu labklajiba. Finansialas labklajibas un sasniegumu areja pasaule atspogulo iek?ejas pasaules gatavibu gut finansialus panakumus. Jo vairak jus barosit savu pratu ar domam, vardiem, atteliem un atteliem par bagatibu, jo atrak tas viss paradisies areja pasaule.
Likumi ir neitrali
Gaidi?anas, pievilcibas un atbilstibas likumi ir neitrali. Atkariba no jusu izveletajam domam, tas strada par labu vai kaitejumu. ?ie likumi padaris jus laimigu vai nelaimigu, bagatu vai nabagu. Tie var palidzet vai kaitet. Tas viss ir atkarigs no ta, ka tos izmantot.
Domas, ar kuram jus darbojaties, ir vieniga lieta, ko varat kontrolet. Ja jus koncentrejaties uz lietam, kuras jus alkstat, un bagatibas un particibas teliem, galu gala ?ie likumi atspogulos ?os attelus reala un detalizeta veida. Tas ir, domajiet par bagatibu bezgaligi, un jus noteikti klusit bagats.
Jusu ieguldijums nosaka sasniegtos rezultatus
Jauna Deriba mums deva likumu par se?anu un plau?anu. Tur teikts: «Ko cilveks ses, to vin? ari plaus.» Tas ir, tas, ko jus ievietojat, ir tas, ko jus sanemat. Daziem tas var ?kist netaisnigi, bet tikai tapec, ka vini nesaprot ?i apgalvojuma patieso butibu.
Musdienu pasaule ir teiciens: bagatie klust bagataki, un nabagie klust nabagaki. Kapec tas notiek? Iemesls ir vienkar?s. Balstoties uz gaidi?anas, pievilcibas un atbilstibas likumiem un to, ka visa darbiba notiek prata, bagati cilveki apzinati kopj un uztur miljonu dolaru doma?anu. Vini sej labas un pozitivas domas un plauj partiku?u un partiku?u dzivi. Un jo vairak vini doma par labklajibu un bagatibas radi?anu, jo vairak naudas vini nopelna un klust bagataki.
Negativa doma?ana atgruz naudu
Tikmer cilveki, kuri pastavigi uztraucas par naudu, rada ap sevi specigu negativu garigo energiju, kas atgruz naudu un vairo finansialas problemas. Tapec vini nopelna daudz mazak, neka velas vai ir pelniju?i, un biezi vien ir nopietni apgrutinati ar paradiem un rekiniem. Vini plauj to, ko sej. Vini klust par to, ko vini redz.
Dazi cilveki piepilda savus pratus ar domam par nabadzibu, naudas trukumu un nespeju atlauties dzives priekus. Vinus nemitigi moka domas par to, cik viss ir dargs un cik maz vini var nopirkt. Vinu pratus nodarbina nevis domas par lieliem panakumiem, bet gan neveiksmes. Vini sej domas par naudas trukumu un plauj finansialu maksatnespeju. Vini veido un audze vaju apzinu.
Domajiet ka bagati cilveki
Par ko cilveki doma ilgi pirms klust bagati? Tuksto?iem interviju ir paradiju?i, ka bagati cilveki piepilda vinu pratus ar domam un priek?statiem par bagatibu, labklajibu, panakumiem, augstu produktivitati un veiksmigu problemu risina?anu. Vini lasa gramatas un zurnalus par panakumiem un atlidzibu par savu darbu. Vini doma par skaistam majam un automa?inam, modernam drebem un brini?kigam brivdienam paradize. Vini zina, ka, pateicoties vinu pulem, viniem tas viss noteikti patiks.
Viens no bagatibas radi?anas noteikumiem ir ?ads: ja velies but veiksmigs, uzzini, par ko doma tie, kuri dzive neko nav sasniegu?i, un apnemies par to nedomat. Un tad uzziniet, par ko doma bagati cilveki, ko vini lasa, ka pavada laiku, par ko raksta un runa, un sekojiet vinu piemeram it visa. Apzinas darza sejiet tikai tas seklas, kuras velaties izaudzet apkarteja pasaule.
Gatavojieties ilgam celojumam
Galvenais princips, kas izskaidro, ka cilveki klust bagati, sakot no nulles, sauc par uzkra?anas likumu. Pec vina teikta, viss lielais un cienigs cilveka dzive ir simtiem, ja ne tuksto?u, siku pulinu un upuru sakrajums, ko retais ieraudzis un novertes. Lieli panakumi reti nak viena nakti vai viena meginajuma vai notikuma rezultata. Gluzi preteji, stabili un ilgsto?i panakumi uzkrajas laika gaita.
Lai sasniegtu patiesi vertigus rezultatus, jums bus japieliek neskaitamas niecigas pules, kuras neviens nenovertes. Sava zina finansialie panakumi aug ka sniega bumba. Viss sakas ar mazu sniega piku, bet, tai ripojot uz priek?u, sniega pikas aug un palielinas, pievienojot arvien jaunas mazas sniegparslinas. Driz vinu vairs nevar apturet, vin? aizslauka visu, kas ir vina cela.
Uzziniet visu, kas jums jazina
Ir tris jomas, kuras uzkrajumu likums ir butisks finan?u panakumiem: zina?anas, nauda un pieredze. Gramata tiem pieversta ipa?a uzmaniba, jo to nozimi nevar parvertet.
Zina?anas ir speks
Zina?anas ir speks un atslega, lai sniegtu jums specigu sviru, lai simtkartigi pavairotu savas spejas. Zina?anu krajums ir informacijas uzkra?anas rezultats, ko laika gaita esat savacis pamazam.
Cilveks ar pla?am zina?anam ir pavadijis tuksto?iem stundu, papla?inot savu intelektualo biblioteku, vacot vienu ideju pec otras. Visi ?ie gadi dod kumulativu rezultatu – cilveks klust par istu ekspertu viena vai otra joma un vinam ir visas tiesibas sanemt milzigus honorarus, at?kiriba no tiem, kuriem bija slinkums ieguldit tik daudz darba un sagatavo?anas. Tas ir galvenais iemesls, kapec labakie 20 procenti ekspertu attiecigaja joma nopelna 80 procentus no naudas. Vini zina vairak neka vinu konkurenti, un tapec vinu pakalpojumi ir dargaki.
Ietaupi NAUDU
Otra joma, kura uzkra?anas likumam ir iz?kiro?a nozime panakumiem, ir nauda. Jebkura bagatiba tiek savakta pa druskai, viena neliela summa, tad vel viena un ta talak simtiem, pat tuksto?iem reizu. Bagatiba reti rodas no zila gaisa finan?u izraviena vai viena dzekpota rezultata, lai gan pec ta alkst daudzi cilveki vecuma no 20 lidz 30 gadiem. Gluzi preteji, laime un bagatiba sakotneji tiek uzkrata leni, soli pa solim un nonak tikai tiem izredzetajiem, kuri prot pacietigi nopelnit un vairot.
Jus varat sakt savu celu uz bagatibu tie?i no vietas, kur atrodaties tagad. Ja jus nevarat teret naudu ar disciplinu un rupem un sakt krat, neatkarigi no apstakliem, jus nevaresit attistit ?is ipa?ibas velak.
Ja meklejat vienkar?u finansialu panakumu formulu, tas ir saistits ar cetriem vardiem: terejiet mazak, neka nopelnat. Ka pats pirmais solis, panemiet jebkuru jums ?obrid pieejamo naudas summu, atveriet bankas kontu un saciet krat.
Ietaupot naudu, jus ap to izveidojat energijas lauku, kas piesaista jusu dzive arvien vairak naudas. Jo vairak naudas jus noguldat sava konta, jo specigaks klust energijas lauks un jo vairak naudas tas piesaista.
Noliec to
Pirms daziem gadiem es saku jaunu biznesu, pielavu visas iespejamas kludas, ko var pielaut jauns uznemejs, un zaudeju visu savu naudu. Mums bija japardod maja, lai iegutu skaidru naudu. Manai sievai bija apnicis muzigais naudas trukums, un vina uzstaja, ka 10 000 dolaru no ?is naudas jaieskaita atsevi?ka bankas konta, kur manas grabo?as rokas to nesasniegtu. Ta ka vina bija arkartigi apnemiga, es neuzdro?inajos pretoties. Un vai jus zinat, kas notika? Mes nekad vairs nebijam bez naudas.
Neatkarigi no ta, kas notika turpmakajos mene?os un gados, neatkarigi no ekonomikas krizes, kapumiem un kritumiem, mums vienmer bija nauda, un mums nekad nebija japieskaras ?im kontam. Paris gadu laika nomaksajam paradus un iegadajamies brini?kigu jaunu majokli viena no pilsetas prestizakajiem rajoniem.
Esmu daudzkart parrunajis ?o jautajumu ar veiksmigiem cilvekiem, un vini visi atkarto vienu un to pa?u stastu. Tiklidz vini atveleja noteiktu naudas summu un nemitigi to palielina, ?i nauda ?kita piesaista arvien vairak jaunas naudas un iespejas. Vinu ietaupijumi auga, piesaistot cilvekus un informaciju, kas lava sapratigi ieguldit un tos audzet vel atrak.
Iespejams, galvenais iemesls, kapec lielaka dala cilveku aiziet pensija, ir tas, ka vini nespej sakrat sakotnejo summu, kas kalpos par vinu nakotnes bagatibas pamatu. Lai pelnitu naudu, vajag naudu.
Nebaidieties nosmeret rokas
Uzkra?anas likums ir nepiecie?ams, lai gutu panakumus pieredzes zina. Cilvekiem, kuri gust panakumus jebkura joma, ir daudz lielaka pieredze ?aja joma neka vidusmera cilvekam. Pieredzi nevar aizstat ar neko. Tie?i pieredzei ir iz?kiro?a priek?rociba uznemejdarbiba, uznemejdarbiba, vadiba, pardo?ana, investicijas, publiskaja runa vai literaraja darba.
Meistaribas jautajumam ir veltiti daudzi petijumi un teorijas. Tacu visi eksperti ir vienispratis par vienu: meistariba jebkura joma balstas uz cilveka speju «izdarit analogijas», saskaroties ar situaciju, kas lidziga tai, kas jau ir bijusi pagatne. Jo vairak dazadu situaciju ir notiku?as pagatne, jo vairak modelu tiek ierakstits cilveka atmina, jo atrak vin? var pienemt pardomatu lemumu, kad notiek kaut kas jauns un at?kirigs no visa iepriek? notiku?a.
Esiet gatavi neveiksmei
Modelu atpazi?ana attiecas uz visam jomam, sakot no tiesibu aktiem un medicinas lidz sarunam, pardo?anai un uznemejdarbibai. Specialisti saka, ka, lai sasniegtu augstu prasmju limeni, cilvekam nepiecie?ami 5–7 gadi un desmit tuksto?u stundu pieredze. Un vienigais veids, ka iegut ?o pieredzi, ir but gatavam neveiksmei, vadities pec izmeginajumiem un kludam un gut noderigas macibas no jebkuras situacijas.
Sliktakais izcilibas ienaidnieks un atlidziba, kas nak par labako sava profesija, ir «komforta zona». Lielaka dala cilveku jutas tik apmierinati ar sliktu sniegumu un sasniegumu trukumu, ka vien doma par kaut ko jaunu un nezinamu vinus ieved trico?as ?ausmas.
Daudzi cilveki neriske iziet arpus ierastas komforta zonas, jo baidas no iespejamas neveiksmes.
Bet butiba ir tada, ka, kamer jus neatstasit savu komforta zonu un nepielausit kludas, kas nes gudribu un pieredzi, jus nevaresit augt un nopelnit naudu, kuru tik loti alkst. Citiem vardiem sakot, panakumus var macities tikai no kludam. Panakumi tiek sasniegti tikai tad, ja jus riskejat, negarantejot pozitivu rezultatu. Kas neriske, tas nedzer ?ampanieti.
Liela Patiesiba
?i ir uzkra?anas likuma atslega. Viss ir svarigi! Visam, ko tu dari vai nedari, viena vai otra veida ir nozime. Kad esat izvirzijis merki, visas jusu darbibas ir vai nu labveligas, vai kaitigas. Nekas neiztiek bez sekam.
Daudzi cilveki pielauj nopietnu kludu, domajot, ka kaut kam ir nozime tikai tad, ja vini ir tie, kas tam pie?kir nozimi. Patiesiba, ja kaut kas nenes labumu, tas rada kaitejumu. Ja tas neko nepievieno, tas atnem.
Ja jusu merkis ir klut bagatam, jums jaievero jauni noteikumi. Un no ?i briza visam ir nozime ta vai citadi: vai tu lasi gramatu, klausies audio programmu, apmekle papildu seminaru vai kursu, lai apgutu jaunu naudas palielina?anas metodi, agri celies un agri ej gulet. Tam visam ir nozime. Katru dienu jus planojat un sakat darbu pirms visiem parejiem, tas maina. Jebkura noderiga darbiba tiek ierakstita jusu dzives virsgramata aktivu kolonna.
Neterejiet savu laiku
Bet, ja visus vakarus bez prata skataties televizora, terzejat pa telefonu ar draugiem, terejat laiku, darot nevajadzigas, bezjedzigas lietas, ari tam ir nozime, un tas tiek atzimets ari dzives gramata, tikai saistibu aile. Jebkuram plauksto?am uznemumam ir pozitiva bilance, un jums tadai vajadzetu but. Ja jums izdosies savakt vairak ierakstu virsgramatas labaja puse (kur tiek registreti aktivi) neka kreisaja puse (kur tiek registretas saistibas), jums bus parsteidzo?a dzive. Tapat ka gramatvediba, viss ir svarigs.
Ludzu, nemiet vera svarigu punktu. Ja jusu darbibas netuvina jus merkim, visticamak, tas jus attalinas no ta. Nekas neiztiek bez sekam.
Viss, ko jus darat, tuvina jus velamajam vai attalina no ta. Viss ir svarigi. ?is ir viens no svarigakajiem uzkra?anas likuma piemero?anas aspektiem.
Jus to redzesit, kad tam noticesiet
Parliecibas likumam ir milziga ietekme uz jusu dzivi. Tas saka: viss, kam jus kaisligi ticat, materializesies realitate. Neticiet tam, ko redzat savam acim, bet, gluzi preteji, redziet to, kam ticat. Jusu uzskati liek jums redzet sevi un apkartejo pasauli no noteikta lenka.
Ja jus patie?am kaut kam ticat, jus domasit, rikosities un jutisit noteikta veida, un jusu uzvediba noteiks turpmakos rezultatus. Jusu uzskati klus par realitati.
Musu prats ir veidots ta, ka informacija, kas nak no arejiem avotiem, kas ir pretruna tam, ko mes jau uzskatam, tiek automatiski ignoreta vai bloketa neatkarigi no ta, vai musu uzskati ir balstiti uz faktiem vai fantazijam.
Miljonara attieksme
Tadejadi mes izdarijam svarigu atklajumu: cilveki, kuri gaida panakumus nakotne, ir iek?eji uz to versti. Vini ir stingri parliecinati, ka agri vai velu veiksme viniem naks. Vini stingri tic, ka viss, kas ar viniem notiek, labs vai slikts, ir dala no lielaka plana, caur kuru vinus sagaida liels triumfs. Vini atsakas pat apspriest neveiksmes iespeju. Doma par neveiksmi viniem nekad neienak prata. Vini vienkar?i neapsver ?o iespeju.
Areja pasaule jus vienmer rikojaties saskana ar savu patieso iek?ejo parliecibu. Parliecinot sevi, ka esat veiksmigs cilveks, tikai gaidat isto iespeju, jus uzreiz parvertisit sevi un vairs nebusit bailigs cilveks, kur? pastavigi ?aubas par jusu spejam. Parliecinats, jus uzskatat, ka ir universals plans panakumu gu?anai un ka viss, kas notiek, ir ?i plana neatnemama sastavdala.
Jus saksit pamanit spilgtas pozitivas puses jebkuras neveiksmes un neveiksmes. No jebkuram islaicigam grutibam vai kludam jus varat macities pozitivu un vertigu macibu. Tapat ka Henrijs Fords, jus varat vadities pec frazes: «Neveiksme ir vienkar?i iespeja sakt no jauna, bet labak.» Sava prata tu stingri ticesi finansialu panakumu neizbegamibai.
Jus veiksit milzigu lecienu no pozitivas doma?anas uz pozitivam zina?anam. Pozitiva doma?ana biezi vien ir velmju doma?ana, aizsegs bailem un ?aubam. Tacu pozitivas zina?anas rodas, sasniedzot noteiktu ticibas limeni, tu esi pilnigi parliecinats, ka lai kas ari notiktu, veiksme tev nepaies garam. No ?i briza nekas tevi neaptures.
Zverejiet maksat pareizo cenu
Galvena personiga ipa?iba, kas nosaka lielus panakumus, ir gribasspeks. Tas ir nepiecie?ams jebkuram vertigam un vertigam sasniegumam. Gribasspeks balstas uz parliecibu. Pec parliecibas. Par ticibu. Uz ticibu savam spejam parvaret jebkadus ?ker?lus. Un, tapat ka jebkura ipa?iba, jus varat attistit gribasspeku, izmantojot to katru reizi, kad rodas vajadziba.
Gribasspeku un rakstura speku var attistit, neatlaidigi virzoties uz priek?u, kad velaties atkapties. Gribasspeku var attistit, piespiezot sevi stradat pie svarigakajiem merkiem, pat tad, kad ir kardinajums darit citas, patikamakas lietas. Gribasspeku var attistit, lasot lielu cilveku biografijas, kuru uzvaras bija rakstura speka un stingribas triumfs.
Jo veiksmigakas idejas jus barosit savas smadzenes, jo lielaka iespeja, ka jus spesiet attistit gribasspeku, kas palidzes parvaret visus ?ker?lus un izturet visus izaicinajumus, kas jus sagaida cela uz panakumiem.
Ne visiem
«Daudzi tiek izsaukti, bet tikai dazi ir atlasiti.» Mes visi savas dzives cela sakuma lolojam sapnus, ceribas un fantazijas par to, ka kadreiz klusim bagati. Musdienas mes, amerikani, dzivojam visbagatakaja valsti cilveces vestures particigakaja laika. ?kiet, ka ?is ir labakais laiks, lai gutu finansialas uzvaras. Tacu, jaatzist, panakumi musdienas ir reta paradiba.
Tikai viens cilveks no simts klust bagats. Tikai pieci procenti no tiem, kas velas sasniegt finansialo neatkaribu. Tas nozime, ka jusu izredzes veiksmigi pabeigt savu finansialo darbibu ir 19:1.
Uztveriet to nopietni
Vienigais veids, ka sasniegt finansialo neatkaribu, ko tik loti velies, ir visu uztvert ar vislielako nopietnibu. Negaidiet, kad viss izdosies perfekti. Ideala situacija nekad nebus. Vienmer bus pamatoti iemesli atlikt, atlikt vai gaidit. Bet atcerieties, ka likmes ir parak augstas. Sanaciet kopa un dariet to jau ?odien. Neaizmirstiet, viss ir svarigs.
Kad es satieku kadu, kur? pec ilgsto?as finansialas nestabilitates beidzot atrada stabilu zemi zem kajam un atvera milzigus bankas kontus, es vienmer domaju, kads bija pagrieziena punkts. Un gandriz vienmer es sanemu vienu un to pa?u atbildi: «Es beidzot nolemu to uztvert nopietni.»
Dazreiz cilveks sudzas, ka kads mazak talantigs un spejigs dzivo daudz labak. Un dazreiz vin? izmanto iespeju un nelaiz to garam. Jebkura gadijuma jums ir jaatsakas no komforta, lai risketu. Lai izceltos no pula, jums ir jadara tas pats.
Kontrole sevi
Viens no Merfija likumiem nosaka: «Pirms jus kaut ko darat, jums ir jadara kaut kas cits.» Ta ka panakumi ir tik reti, jums bus jaapgust daudzi principi, lai tos sasniegtu, bet vispirms jums jaiemacas kontrolet sevi un savu dzivi.
Lai klutu par naudas magnetu, ir nepiecie?ama pa?kontrole, pa?kontrole un pa?disciplina. Speja kontrolet savu uzvedibu un apetiti ir loti svariga ikvienam, kur? tiecas pec patiesi lieliem panakumiem. Un savu domu kontrole ir visgrutakais vingrinajums, ko jus jebkad darisit.
Atrais saraksts
?eit ir vienkar?s vingrinajums jums. Pirmkart, kadi ir jusu tris svarigakie merki? Otrkart, pievienojiet tos savam «atrajam sarakstam» 30 sekunzu laika.
Un ?eit ir pats parbaudijums: nakamas divdesmit cetras stundas runajiet un domajiet tikai par ?iem trim merkiem. Nelaujiet pratam noverst sve?as domas.
?is vingrinajums skaidri paradis, cik gruti ir kontrolet savu doma?anu un koncentreties uz vienu lietu. Jus tik tikko izturesit 24 minutes, nemaz nerunajot par 24 stundam. Jus uzzinasiet, kas jus patiesiba esat. Jus sapratisit, kapec tik maz cilveku apzinas dabai piemito?o potencialu. Sapratisi, ka svarigi ir koncentret savu doma?anu uz to, ko velies, ka pa likumotu celu ir iespejams braukt ar auto bez stures.
Koncentrejieties un koncentrejieties
Jus busiet priecigi dzirdet, ka varat iemacities koncentreties un koncentreties. Ar gribasspeku ?os ieradumus var veidot. Un tie, savukart, palidzes jums attistit vel lielaku gribasspeku nakotne. Pa?valdiba sakuma nav viegla, tacu ar pienacigu praksi jums bus viegli pilniba koncentreties uz saviem merkiem un velmem.
Tiklidz jus kontrolejat savu doma?anu, jus varesit kontrolet savas darbibas. Ja jus varat samaksat par panakumiem avansa, tas nebus lens nakt pie jums. Ka saka Zigs Ziglars: «Ja tu esi ciets un stingrs pret sevi, tad dzive pret tevi bus maiga. Bet, ja tu esi saudzigs pret sevi, dzive pret tevi izturesies loti bargi.» Viss ir svarigi. ?eit un tagad apnemies barot savu apzinu tikai ar tam domam, kas atbilst tavam velmem, un nepielaut taja bailes un ?aubas.
Jums ir loti slikti jagrib
Finansialo panakumu pamata ir kaisliga tieksme pec bagatibas – nevis gausa, bet visu paterejo?a un dedzino?a no iek?puses. ?i kaislibu, emociju un apnemibas intensitate ir loti svariga, lai jus virzitos uz priek?u, preti bezgaligajiem ?ker?liem un vil?anas, kas krajas no visam pusem.
Japaniem ir teiciens: «Naudas pelni?ana ir ka ar tapu izrakt bedri; naudas zaude?ana ir ka udens uzber?ana smiltis. Fakts ir tads, ka mes dzivojam konkuretspejiga pasaule, mums apkart ir daudz cilveku, kas velas nopelnit pec iespejas vairak naudas. Vini daris visu, lai nozagtu musu klientus, izmainitu mus un samazinatu musu svaru. Vini pat ir gatavi maldina?anai, zadzibai, vilto?anai, negodigai spelei, vilto?anai un maldina?anai, ko jus pat nevarat iedomaties.
Pirms klustat bagats, jums bus jaklust viltigam ka lapsai, pastavigi jabut modram un jaatceras, ka saskana ar Merfija likumu «viss, kas var noiet greizi, noies greizi». Jus pastavigi tiksit no veiksmes uz neveiksmi, no neveiksmes uz ieskatu. Merfija otrais likums nosaka: «No visam lietam, kas var noiet greizi, vissliktakais notiks vissliktakaja iespejamaja laika un maksas jums visvairak.»
Bagats padomnieks
Finansists Bernards Baruhs saka savu karjeru 15 gadu vecuma ka zinnesis Volstrita. Vina sakotneja alga bija USD 3,50 nedela. Bernards Baruhs kluva par vienu no bagatakajiem cilvekiem valsti un se?u prezidentu, tostarp Franklina D. Ruzvelta, padomnieku, tikai pateicoties ?aja gramata aprakstitajiem principiem. Baruha pieeja ieguldijumiem bija vienkar?a un konsekventa. Vin? reiz atzimeja: «Pirmais nosacijums, kas nepiecie?ams, lai klutu bagats, ir velme klut bagatam.» Tas ir, pirma prasiba ir pienemt stingru lemumu un pec tam atbalstit ?o lemumu ar visu apnemibu un apnemibu. Liels skaits cilveku nekad nav apnemu?ies apsesties un padomat par to, vai vini velas nopelnit daudz naudas. Vini var ceret, sapnot un lugties par bagatibu, bet nekad neapnemas to darit galigi un neatgriezeniski. Bet lieta ir tada, ka jums tas ir jagrib no visas dveseles, no visas sirds, ja jus gatavojaties to darit.
Iemesli, lai atbalstitu velmi
«Iemesli ir degviela motivacijas krasni.» Jo vairak iemeslu jums bus velmei klut bagatam, jo kaisligak jus velesities pec finansialiem panakumiem un nerimsto?ak uz tiem tieksies. Jebkura veida motivacijai ir nepiecie?ami noteikti stimuli. Kadi ir jusu stimuli?
Ja tevi virza viens vai divi iemesli, ar ?adu motivaciju ne vienmer pietiks, un pastav iespeja, ka tu viegli atkapsies, tiklidz sastapsities ar lielakiem vai mazakiem ?ker?liem. Bet, ja 100 iemesli dzen jus uz priek?u, tad, tapat ka lokomotive, kas steidzas leja no kalna, nekas jus nevar apturet.
Es iesaku jums citu vingrinajumu. Panemiet papira lapu un pierakstiet visu, ko darisit, iegadasities vai sasniegsit, kad jums bus tada naudas summa, par kadu sapnojat. Neuztraucieties par pasutijumu, vienmer varat atgriezties un kaut ko pievienot vai dzest. Galvenais, lai jusu saraksta butu vismaz 100 vienumi.
?is vingrinajums mainis jusu doma?anu un dzivi. Tas atvers jusu acis uz kolosalajam iespejam, kas jus apnem. Tas dos jums stimulu un motivaciju, aktivizejot pievilk?anas likumu. Pierakstot ?is simts velmes, jus ieprogrammejat savu zemapzinu, lai raditu idejas, kuras varat nekavejoties istenot prakse. Jus, iespejams, nekad vairs nebusit tads pats.
Izvirziet konkretus merkus
Viens no svarigakajiem labklajibas radi?anas principiem ir konkretu merku izvirzi?ana finansialajai neatkaribai. Noteikti noformejiet tos rakstiski. Nosakiet terminus un atskaites punktus un pec tam izveidojiet rupigu, detalizetu ricibas planu, lai tos sasniegtu. Jus nevarat trapit merkim, kuru neredzat.
Izveidojiet savu finan?u programmu, analizejot savu pa?reizejo finansialo situaciju. Izveidojiet personigo bilanci, uzskaitot visus eso?os aktivus un paradus. Panemiet aizdevuma pieteikuma veidlapu banka un sekojiet tas kategorijam. Dariet to nopietni, it ka jus visus savus ipa?umus parverstu skaidra nauda un parceltos uz arzemem. Ipa?i svarigi ir izvertet, cik daudz tu ?odien esi verts. ?is vingrinajums var jus parsteigt.
Padoma uz priek?u
Kad esat noskaidrojis, cik daudz jus ?odien esat verts, varat izvirzit merki, lai kadreiz nakotne butu miljons dolaru verts. Cilvekiem, kas saku?i no nulles, tas aiznem videji 22 gadus. Ja jums pieder kapitals, tas prasis daudz mazak laika. Kad esat noteicis, kur sakat, un savu nakotnes finan?u merki, sadaliet to atsevi?kos gados un pec tam katru gadu ceturk?nos.
Kad jus sanemsiet konkretus skaitlus, kas var jus nedaudz ?oket, jus redzesiet, cik daudz jus esat verts un cik daudz jus busit verts katru gadu, ka ari to, cik daudz jums bus jaietaupa katra ceturksni.
Ko jus planojat darit, lai sasniegtu savus finan?u merkus? Cik vel bus janopelna un jauzkraj, lai istenotu savu sapni? Cik jus velaties nopelnit gada? ?eit ir iespeja: nakamajiem divpadsmit mene?iem nosakiet finan?u merki, kas ir par 50 procentiem lielaks neka jusu augstakie ienakumi. Lielisks sakums.
Neapstajieties pie ta
Ja jusu lielakie gada ienakumi ir 50 000 ASV dolaru, tas nozime, ka nakamajos 12 mene?os jums bus jaieplano 75 000 ASV dolaru budzets. Pierakstiet ?o merki, pec tam izveidojiet planu, kura ieklauts pilnigi viss, kas palidzes palielinat ienakumus par 50 procentiem. Sakartojiet savu sarakstu kontura. Pec tam saciet rikoties, nevilcinoties. Dari kaut ko. Dariet visu, ko velaties. Veikt pirmo soli, kas ?kiet visredzamakais. Saciet tuvinaties savam merkim jau ?odien. Pec dazam nedelam vai mene?iem, kad jusu ienakumi ir palielinaju?ies, parvietojiet savu merki uz augstaku limeni. Vienkar?i paceliet to augstak, piemeram, pacelot augstlek?anas latinu. Paceliet to katru reizi, kad pietuvojaties tai.
Konkrets, skaidrs merkis, ko atbalsta dedzino?as velmes, magnetize apzinu un ievie? darbiba pievilk?anas likumu. Gandriz acumirkli jus saksit piesaistit cilvekus, idejas, iespejas un informacijas avotus, kas saistiti ar jusu merki. Tu sastapsies ar gramatam, audiokasetem, zurnaliem un kursu reklamam, kas atvieglos tavu celu uz merki.
Nepalaidiet uzmanibu uz vienu loti svarigu punktu: esiet pilnigi skaidrs par velamajiem rezultatiem, tacu esiet elastigs to sasnieg?anas procesa. Kad bus pieejama jauna informacija un pieredze, esiet gatavs veikt vidusposma korekcijas. Lielaka dala merku galu gala tiek sasniegti tados veidos, kadus jus pat nevarejat iedomaties sava celojuma sakuma. Esi atverts.
Vizualizacijas brinums
Kad esat noskaidrojis savus merkus un sastadijis rakstisku planu to sasnieg?anai, ir pienacis laiks sakt vizualizacijas praksi — skaidru garigo attelu radi?anas procesu par lietam, par kuram sapnojat. Vizualizacija aktivize rado?umu, aktivize pievilcibas likumu un nodro?ina procesam skaidribu un fokusu. ?i, iespejams, ir vissvarigaka speja, ko varat apgut, lai paatrinatu ?o procesu.
Izveidojiet skaidru garigo priek?statu par savu merki, it ka tas jau butu sasniegts. Tas ir loti svarigi. Pastav tie?a saistiba starp attela skaidribu un merka parver?anas atrumu arpasaule. Korespondences likums saka: ka iek?a, ta arpuse.
Uzzimejiet skaidrus sava ideala dzivesveida garigas attelus. Praktizejiet doma?anu atpakal no nakotnes. Garigi nogadajiet sevi nakotne un iedomajieties, ka izvertisies jusu dzive. No ?i skatu punkta atskatieties uz tagadni. Pajautajiet sev, kadas darbibas jums javeic, lai no pa?reizejas vietas noklutu vieta, kur velaties but pec diviem vai trim gadiem. Ka saka motivejo?ais runatajs Deniss Whately: «Jusu iztele ir priek?skatijums par gaidamajiem dzives priekiem.»
Iedomajieties sevi darbiba
Izmantojiet visu savu izteles speku, lai iedomaties sevi veicam darbibas, kuras izmantosit sava merka sasnieg?anai. To sauc par «celonu doma?anu». Aizveriet acis un domajiet par visam iespejamam darbibam, kuras varat veikt, lai sasniegtu savu merki. Garigie atteli aktivize zemapzinu. Tas tiek aktivizets un pielago visus jusu vardus un darbibas modeliem, kas atbilst jusu garigajiem atteliem. Ar vizualizacijas palidzibu jus it ka ieprogrammejat sevi panakumiem.
Vizualizacija ari aktivize jusu apzinu un atbrivo jusu intelektualo potencialu. Jus sakat sanemt nebeidzamu ideju un energijas plusmu savu merku sasnieg?anai. Jo skaidraki ir mentalie teli, jo atrak iedarbojas zemapzina un apzina.
Cetri speka reizinataji
Ir cetri faktori, kas nosaka, cik atri vizualizacija klust par realitati. Pirmais ir vizualizacijas ilgums. Cik ilgi jus varat paturet prata kadu garigo telu? Otrais ir attelveido?anas biezums. Cik biezi jus sava iztele pieversaties ?im telam? Tre?ais ir ta intensitate. Cik emocionals ir attels, kas tiek radits iztele? Un visbeidzot, ceturtais ir vizualizacijas spilgtums. Cik spilgti ir jusu garigie atteli?
Ar ?o cetru faktoru palidzibu jus varat daudzkart palielinat savu merku sasnieg?anas atrumu. Jus varat vai nu palielinat vizualizacijas ilgumu, cen?oties noturet attelu pec iespejas ilgak, vai palielinat biezumu, pec iespejas biezak iztelojoties savu merki. Varat ari palielinat vai nu intensitati, pie?kirot attelam vairak emociju, vai ari spilgtumu un dzivigumu.
Labakais veids ir stradat ar visiem cetriem faktoriem. Pastavigi paradiet velama merka attelu sava iek?eja ekrana, jo, jo biezak jus iztelojaties savu merki ka realizetu realitati, jo vairak jus velesities ?o merki. Un jo vairak uz to tieksies, jo mazak baidisies no neveiksmem, noraidijumiem un iespejamiem zaudejumiem, kas ta vai citadi saistiti ar sasniegumu procesu.
Rado?a vizualizacija stiprina jusu ticibu savam spejam, pa?apzinu, drosmi un ticibu sev. Jo biezak jus izsaucat priek?statu par velamo nakotni, jo stipraks un nelokamaks jus klustat.
Izveidojiet dargumu karti
Es ver?u jusu uzmanibu uz tehniku, ko sauc par dargumu karti. Jus panemat papira lapu, kuras centra novietojat savu merki vai pat savu fotoattelu. Pec tam ap centralo attelu ielimejiet izgriezumus un attelus no zurnaliem un laikrakstiem, kas atbilst un atspogulo jusu merki.
Katru dienu izvelieties laiku, kad sedet un apskatities savu dargumu karti. Barojiet sevi ar pozitiviem, aizraujo?iem vardiem un atteliem. Laujiet savam pratam fotografet ?os vardus, attelus un attelus, kas atspogulo to, kas jus velaties but, darit vai but. Ieklaujiet bagatibas attelus. Ieklaujiet attelus ar automa?inu, ar kuru velaties braukt, un maju, kura velaties dzivot. Pievienojiet zimejumus vai fotografijas ar naudu, kas izgriezta no zurnaliem vai laikrakstiem. Novietojiet karte jebko, kas var stimulet zemapzinu. Jo biezak petisi dargumu karti, jo atrak virzisies uz savu merki un jo atrak tavs merkis virzisies uz tevi.
Kontrolejiet savu iek?ejo dialogu
Jus klustat par to, par ko domajat lielako dalu laika. Ralfs Valdo Emersons rakstija par to pa?u: «Cilveks klust par to, par ko vin? doma visu dienu.» Turklat jus klustat par to, ko sev sakat visas dienas garuma. Atbalstot sevi, jums ir milziga ietekme uz savam domam, emocijam un uzvedibu. Tada veida jus klustat par sava veida atbalsta grupu.
Jau sen zinams, ka vardiem ir liela nozime veiksmes vai neveiksmes noteik?ana. Vardi paatrina vai palenina sirdsdarbibu, paaugstina vai samazina asinsspiedienu un pat maina asins sastavu. Tulit vini var jus padarit laimigu vai nelaimigu. Vardi, ko runajat sev, var parverst jus par nelokamu optimistu vai bailigu un glevu cilveku. Un tas, kadus vardus izveleties, ir pilniba atkarigs no jums.
Pretojies savam bailem
Cilveki medz atsaukties uz sevi negativa toni. Gandriz 95 procentus jusu iek?eja dialoga veido jusu bailu, raizu, problemu apraksti, to cilveku ipa?ibas, uz kuriem jus esat dusmigs vai nepatik. Jo vairak jus iztelojaties savu iek?ejo pasauli negativas kategorijas, jo sliktak jus klustat. Musdienu psihologi un arsti ir vienispratis, ka negativa doma?ana, nemitiga doma?ana par sev nepatikamam lietam ir primarais depresijas un psihosomatisku traucejumu celonis. Tas ir loti nevelami.
Jums nav tadas greznibas, ka jums ir negativas domas. Ja jus zinatu, cik kaitiga doma?ana var kaitet jusu veselibai un attiecibam, jus nekavejoties zveretu visu atliku?o muzu runat un domat tikai pozitivi. Jus nekad neteiktu vai nedomatu neko tadu, kas varetu negativi ietekmet jusu zemapzinu. Viss ir svarigi.
Praktizejiet afirmacijas
Lai gutu lielus panakumus, parliecinieties, ka katrs jusu teiktais vards, jusu iek?ejais dialogs precizi atbilst cilveka tipam, par kuru velaties klut, un svarigakajiem merkiem, kurus velaties sasniegt. Ta ka viss, ko jus sakat, programme jus nakotnes panakumiem, ir obligati, lai, runajot, jus vaditos pec ta, ko velaties redzet nakotne, nevis no ta, kas notiek pa?reizeja bridi.
Vai vari to izdarit
Bailes no neveiksmes ir pirmais iemesls pieaugu?o dzives neveiksmju iemeslu saraksta. Ne jau pati negativa pieredze mus atvelk. Katram no mums ta vai citadi dzive kaut kas nav izdevies. Ka rakstija Fridrihs Nice: «Tas, kas mani nenogalina, padara mani stipraku.» Iespejamas neveiksmes gaidas mus paralize un liek mums atkapties no saviem planiem.
Bailes no neveiksmes izpauzas vardos: «Es nevaru! Es nevaru! Es nevaru!» Saskaroties ar kaut ko tadu, kas ir saistits ar risku un iespejamiem zaudejumiem, musu parasta reakcija ir: «Es nevaru!» ?ie vardi automatiski izraisa bailes, stresu un trauksmi, kas fiziologiski izpauzas ka paatrinata sirdsdarbiba, vedera krampji un pat galvassapes.
Bet pozitiva komanda var parvaret negativu pazinojumu. Psihologi ir atklaju?i, ka vardi «es varu!» ir ists pretlidzeklis bailem no neveiksmes, kas biezi mus atvelk, nelaujot mums virzities uz priek?u.
Sakot no ?odienas, katru reizi, kad domajat par kaut ko grandiozu un izcilu, pastavigi atkartojiet sev: «Es to varu!» Atkartojiet ?os vardus, kad jus parnem ?aubas vai bailes. Skali un iedro?ino?i atkartojiet: «Es to varu! ES to varu izdarit! ES to varu izdarit!» Atkartojot ?os vardus, jus iedzen tos dzili zemapzina, kur tie acumirkli izspiez negativas emocijas, kas bremze jusu progresu.
Nopelniet miljonu
Vel viens pozitivs apgalvojums skan ?adi: «Es nopelni?u miljonu! Es nopelni?u miljonu! Es nopelni?u miljonu!» Atkartojiet ?o frazi visas dienas garuma. Tam jabut stingri iespiestam zemapzina, taja «nofiksetam». Turpmak visas tavas prata spejas paveli aktivi parvertis realitate.
Tu esi labakais
Domajot par savu darbu, pastavigi saki: «Es esmu labakais! Es esmu labakais! Es esmu labakais!» Apvienojiet pozitivus vardus ar garigu priek?statu par to, ka jus veicat uzdevumu perfekti un nevainojami. Iztelojieties sevi ka mierigu, relaksetu, parliecinatu un kompetentu. Tas, ko tu redzi, ir tas, par ko tu klusti.
Parprogrammejiet sevi, lai gutu panakumus
Pirmo reizi pie sevis atkartojot ?os pozitivi uzladetos vardus, iek?a var rasties divaina vai nepatikama sajuta. Ta ir absoluti dabiska sajuta, ko sauc par «kognitivo disonansi», un ta rodas katru reizi, kad jauna attieksme nonak pretruna ar iepriek?ejo programmu. Bet, ja jus parliecino?i un ar parliecibu atkartojat jauno attieksmi daudzas reizes, ta galu gala izspiedis veco un klus par jaunu zemapzinas «darba rokasgramatu».
Regulara tris iepriek? aprakstito pozitivo apgalvojumu atkarto?ana vai jebkura cita, kas dod speku un motive, maina smadzenu kimiju. Pozitivi izteikumi paaugstina pa?cienu un uzlabo garastavokli. Tie atbrivo energiju un vairo pa?apzinu.
Pozitiva pa?saruna lauj pilniba kontrolet savu apzinu. ?ie vardi liek jums but koncentretakam un koncentretakam. Tie sniedz jums sava speka sajutu. Tapec lielaka dala veiksmigo un laimigo cilveku apmaca sevi uzturet pozitivu iek?ejo dialogu. Tas ir ta verts.
Barojiet savu pratu ar garigo proteinu
Protams, jus biezi esat dzirdeju?i: «Cilveks ir tas, ko vin? ed.» Tas attiecas ari uz pratu. Garigas programme?anas atslega, lai nodro?inatu, ka rezultatu areja pasaule atspogulo merku un ambiciju iek?ejo pasauli, ir pastavigi barot pratu ar garigo proteinu. Lai darbotos pec iespejas labak, lietojiet vardus, attelus un informaciju, kas atbilst jusu merkim gut finansialus panakumus.
Izveidojiet ieradumu pozitivi un parliecino?i domat par bagatibas veido?anu. ?eit ir cetras iespejamas iespejas.
Lasiet par veiksmigiem cilvekiem
Padariet veiksmigu un partiku?u cilveku gramatu, rakstu un biografiju lasi?anu par obligatu tradiciju. Lasot padomajiet par to, ka jus varat lidzinaties viniem. Vizualizejiet, iedomajieties, domas izliecieties, ka esat jau kluvu?i tadi pa?i ka tie, kurus apbrinojat un cienat. Atcerieties, ka tie, kas tagad atrodas aug?puse, kadreiz saka no apak?as. Un to, ko var izdarit citi, varat ari jus. Ir loti maz iznemumu.
Psihologi saka, ka lomu modeli ir arkartigi svarigi, lai pie?kirtu jusu pratam ipa?ibas un ipa?ibas, kuras velaties attistit. Ka piemeru izvelieties kadu, kuru apbrinojat. Kad atrodaties sarezgita situacija, pajautajiet sev: «Ka ?i persona uzvesties lidziga situacija?» Ka vin? to pamatotu? Ko tu daritu? Kadas darbibas jus veiktu?
Jus atklasiet, ka, balstoties uz citas personas potencialo uzvedibu, jus uzlabosit savas doma?anas kvalitati un paradisit daudz labakus rezultatus.
Padzilinati izprotiet savu biznesu un nozari
Izlasiet visu pieejamo literaturu saistiba ar jomu, kura stradajat. Klusti par ekspertu sava joma. Jo vairak zinasi par savu profesiju, amatu vai darbibas jomu, jo parliecinataks busi sava darba veik?ana.
Apmeklejiet universitati uz riteniem
Klausieties izglitojo?as audio programmas automa?ina. Katrs cilveks gada videji nobrauc 12 000 lidz 25 000 judzu. Tas atbilst piecsimt lidz tuksto? stundam, kas pavaditas pie stures. Dienvidkarolinas universitates zinatnieki ir aprekinaju?i, ka, automa?ina klausoties dazadas izglitojo?as audio programmas, var apgut pilnu universitates izglitibas kursu. Izmantojot vienkar?u metodi – vienkar?i klausoties citu ekspertu sagatavotas programmas, jus varat klut par augstas klases ekspertu.
Apmeklejiet kursus un seminarus
Apmeklejiet visus seminarus, ko organize augsti kvalificeti specialisti sava joma, kura stradajat. Piesakieties papildu kursiem, kuros varesiet padzilinat zina?anas un uzlabot savas prasmes. Macieties visur, kur vien rodas iespeja, ipa?i no tiem cilvekiem, kuri sava profesija ir sasniegu?i augstus augstumus. Uzdodiet viniem jautajumus. Rakstiet vestules vai sutiet e-pastus. Lasiet vinu gramatas un rakstus. Viens kvalitativs specialista organizets seminars ietaupis mene?us un pat gadus patstavigi apgustot vienas un tas pa?as zina?anas.
Sazinieties ar istajiem cilvekiem
Devindesmit procentus panakumu gan biznesa, gan dzive nodro?ina ta saukta «atsauces grupa». Tas ietver cilvekus, ar kuriem jus sazinaties, stradajat, dzivojat un pavadat laiku. Dr. Deivids Makklelends no Harvarda universitates sava nu jau klasiskaja gramata «Sasniegumu sabiedriba» (Van Nostrand, 1961) rakstija, ka cilveki parasti pienem savu uzskatu, viedoklus, runas un gerb?anas veidu, merkus un ambicijas, attieksmi un pasaules uzskatu. atsauces grupas. Vin? atklaja, ka pirms radikalam parmainam darba vienmer tika izveidota jauna atsauces grupa. Kad cilveks nespeja mainit vecas neefektivas darba metodes un uzvedibas modelus, iemesls bija saistits ar iepriek?ejo grupu.
Apsoliet sev, ka, sakot ar ?odienu, asociesities tikai ar pozitiviem, veiksmigiem cilvekiem. Jus pavadisiet laiku tikai ar tiem, kuri ir ambiciozi un merktiecigi un kuri precizi zina, ko vini sagaida no dzives. Sadarbojieties ar uzvaretajiem un izvairieties no tiem, kuri neizraisa jusu cienu vai apbrinu. Jus nevarat lidot ar ergliem, ja turpinasiet rakties zeme ar titariem.
Centieties noverst jebkadu mijiedarbibu ar negativiem cilvekiem, ipa?i negativiem kolegiem. Nedzeriet kafiju kopa ar to, kas jums nepiecie?ams, vienkar?i tapec, ka jums nav neviena cita. Neejiet pusdienas ar jebkuru cilveku tikai tapec, ka vin? staveja pie durvim. Nesatiec pirmo cilveku, kur? tevi uzaicina pec darba. Ja stradajat pie negativa priek?nieka, jums nopietni jaapsver darba maina. Darbs negativa gaisotne un ar sarezgitiem cilvekiem tevi atvelk un nogurdina. Darbs ar sarezgitiem, negativiem kolegiem vai priek?niekiem nolemj jus nepiepilditai dzivei, kas pilna ar stresu, vil?anos un hroniskam neveiksmem. Tava dzive tam ir parak vertiga.
Rits ir gudraks par vakaru
?eit ir visefektivakais veids, ka aktivizet zemapzinu un piesaistit naudu. Cilveka zemapzina ir daudz uznemigaka pret jauniem iestatijumiem un programme?anu pedejas minutes pirms guletie?anas un pirmaja stunda pec pamo?anas no rita. Izmantojot ?os divus periodus, jus palielinat atrumu, kada komandas tiek implantetas jusu apzina, lai ieviestu jusu dzive visu, ko velaties.
Katru vakaru pirms guletie?anas iztelojies savus merkus ka faktisku realitates faktu. Uzzimejiet tos ta, it ka tie jau butu iemiesoti. Iztelojieties sevi ka cilveku, par kuru jus tiecaties, kur? dara to, par ko sapnojat. Iedomajieties, ka jus svinat pelnitu uzvaru. Pirms iemig?anas iedomajieties ?os priecigos attelus, pec tam izsledziet tos un laujiet tiem darboties miega laika.
Tiklidz no rita pamostaties, nekavejoties vizualizejiet savu vissvarigako merki. Iedomajieties, ka ir kads slepens universals plans, kas izstradats, lai istenotu jusu sapni. Saciet katru dienu ar vardiem: «Esmu parliecinats, ka ?odien mani sagaida kaut kas brini?kigs!»
Iedomajieties savu idealo dzivi
Vizualizacijas noslepums ir redzet savu merki jau realizetu, iemiesotu realitate. Zemapzinu aktivize tikai tagadne atkartoti izteikumi un atteli. Vizualizejiet savu merki pirms guletie?anas, garigi iztelojoties sevi ka uzvaretaju. Iedomajieties, ka nakamas dienas notikumi attistas tie?i ta, ka planojat. Iedomajieties, ka jusu dzive izver?as tie?i ta, ka jus sapnojat.
Iztelojieties, ka veidojat savienojumus, kas nesis jums laimi un labumu. Iedomajieties, ka jums ir lieliska veseliba. Iztelojieties, ka braucat ar savu sapnu automa?inu, dzivojat sava sapnu maja un darat to, kas jums patik. Jo biezak jus barosiet savas smadzenes ar ?iem pozitivajiem, aizraujo?ajiem laimes, veselibas un labklajibas atteliem visos aspektos, jo atrak tie atradis izpausmi realitate.
Zelta stunda
Pedejais princips un, iespejams, vissvarigakais, lai klutu par naudas magnetu un gutu lielus panakumus, ir saistits ar to, ka jus sakat katru dienu. Ka minets iepriek?, jus klustat par to, par ko domajat lielako dalu laika. Jus klustat par domu, ideju un iespaidu kopumu, ko ievadat sava prata no briza, kad no rita atverat acis, lidz bridim, kad tas aizverat gulta nakti.
Visam ir nozime, tacu dazas pieredzes ir svarigakas par citam. Domas, kas ienak jusu smadzenes pirmaja nomoda lidz dienas beigam, loti ietekme jusu doma?anu, jutas un uzvedibu. Ka saka sakamvards: «Labs sakums ir puse no kaujas.» Tas attiecas uz to, ko jus lasat, rakstat, redzat, klausaties un sakat pirmajas, vissvarigakajas 60 minutes.
Miljonu dolaru paradumi
Gandriz 95 procenti jusu uzvedibas ir saistiti ar pozitiviem vai negativiem ieradumiem. Veiksmigiem, partiku?iem cilvekiem ir pozitivi ieradumi, kas nosaka vinu pozitivo produktivo uzvedibu. Neveiksmigi cilveki neti?i veido negativus, nelietderigus ieradumus, kas galu gala noved pie neveiksmem un jegpilnu sasniegumu trukuma.
Dro?i vien veseligakais ieradums ir sakt katru dienu ar pozitivu energiju atliku?ajai dienas dalai. Es ver?u jusu uzmanibu uz formulu, kas man un tuksto?iem citu cilveku ir palidzejusi no nabadzibas nonakt bagatiba. Apnemieties to lietot 21 dienu, pirms beidzot izlemjat, vai ta ir efektiva vai ne. Es jums apsolu, ka 21 dienas laika, ja jus to regulari lietosit, jusu pasaule mainisies lidz nepazi?anai.
Pozitiva iek?eja ieteikuma dieta 21 dienai
1. Sakot ar ritdienu, mosties vismaz divas stundas pirms kaut kur jabut un pirmo stundu velti sev un savam pratam. Ja jus veicat vingrinajumus no rita, fiziskiem vingrinajumiem vajadzetu but pirms garigajiem vingrinajumiem.
2. Pirms radio, televizijas vai rita avizes atver?anas veltiet 30–60 minutes motivacijas, iedvesmas vai izglitojo?as literaturas lasi?anai. Galvenais, lai pirmais, kas no rita ienak prata, nes pozitivu, optimistisku ladinu un pilniba atbilst tam, ka velies pavadit dienu.
3. Pec rita lasi?anas pabeig?anas panemiet spiralveida piezimju bloknotu un pierakstiet 10—15 merkus tagadnes forma, it ka jus tos jau butu sasniedzis. Tas varetu izskatities ?adi: «Es nopelnu 100 000 USD gada», «Es sveru 165 marcinas un esmu lieliska fiziska forma», «Es braucu ar pilnigi jaunu, gai?i peleku cetrdurvju BMW», «Es dzivoju jauka maja, ar platibu 3500 pedas.» Un ta talak. Katru ritu parrakstiet savus merkus, neparbaudot, ko uzrakstijat iepriek?eja diena. Tas ir loti svarigs punkts.
4. Planojiet katru dienu uz priek?u. Kad esat pabeidzis savu merku sarakstu, izveidojiet sarakstu ar lietam, kas jums ?odien japaveic, un numurejiet vienumus pec prioritates, lietderibas un svariguma.
5. Nekavejoties saciet stradat pie svarigakajiem un noderigakajiem uzdevumiem. Nevajag noverst uzmanibu no kaut ka cita. Ienirstiet ?aja uzdevuma un nepadodieties, kamer tas nav pabeigts. Ja, pirmkart, izdodas tikt gala ar vissvarigako uzdevumu, jus iegustat neizsiksto?u energijas, parliecibas un produktivitates krajumu. Tas kalpos ka tramplins jusu nakamajam uzdevumam un palielinas jusu produktivitati visas dienas garuma.
6. Pa celam uz un no darba klausieties izglitojo?as audio programmas automa?ina. Parvertiet savu automa?inu par universitati uz riteniem, mobilo macibu telpu. Aizmirstiet radio. Pastavigi barojiet savas smadzenes ar augstas kvalitates garigo partiku, kas iedvesmo jus sasniegt un veikt labus rezultatus.
7. Visbeidzot, apmaciet sevi but efektivam. Paceliet tempu. Atri parejiet no viena uzdevuma uz nakamo. Neterejiet savu laiku. Jo atrak jus stradajat, jo vairak energijas jus iegustat. Jo atrak stradajat, jo vairak paveicat un labak jutaties. Jo atrak jus stradajat, jo vairak jus kontrolejat savu dzivi, un jo vairak jus cienisit un novertesit sevi.
Sture visu dienu
Zelta stunda ir dienas dzinejspeks. Kad saksiet celties vienu stundu agrak un veltit to sev, driz pamanisit parsteidzo?as izmainas sevi un iegutajos rezultatos. Pamazam tu spesi radikali mainit savu doma?anu, parversties par naudas magnetu un izbaudit panakumus, ko esi nopelnijis ar smagu darbu un pulem. Jums nebus atstatas robezas.
Darbibas apmaciba
1. Izveidojiet skaidru, spilgtu priek?statu par sevi ka veiksmigu cilveku visas dzives jomas, apvienojiet ?o telu ar absolutas laimes sajutu un lepnumu par saviem panakumiem. Izsauciet ?o attelu kopa ar sajutam pec iespejas biezak visas dienas garuma.
2. Sakot no ?odienas, saciet veidot savu veiksmes biblioteku. Taja jaieklauj gramatas, kas veltitas to cilveku panakumiem, sasniegumiem un sasniegumiem, kurus jus apbrinojat. Katru dienu veltiet lasi?anai vismaz 30–60 minutes.
3. Sazinies tikai ar uzvaretajiem – pozitiviem, optimistiskiem cilvekiem, kuriem ir skaidri merki un kuri zina, ko velas no dzives. Jautajiet viniem padomu un ieteikumus, ka ari neaizmirstiet dalities ar savam interesantajam idejam.
4. Vienmer runajiet ar sevi pozitiva toni, klustiet par savu karsejmeiteni. Apspiediet savas bailes, regulari atkartojot vardus: «Es varu to izdarit, es varu darit visu, ko esmu nolemis!» Sakiet to, lidz vairs nebaidaties.
5. Saciet katru dienu uz pozitivas nots – izlasiet kaut ko iedvesmojo?u, pacilajo?u un pec tam parrakstiet savus merkus tagadnes forma, it ka tie jau butu sasniegti. Praktizejiet pozitivas attieksmes dietu 21 dienu, lidz ta klust par ieradumu.
6. Izvirziet merki 1 miljona dolaru vertiba. Analizejiet savu sakuma poziciju, sastadiet ilgtermina planu un nosakiet starpposma atskaites punktus ienakumiem, uzkrajumiem un ieguldijumiem. Saciet stradat jau ?odien, lai tuvotos savam merkim. Tuksto? judzu gar? celojums sakas ar vienu soli.
7. Pie?kiriet sev paaugstinajumu. Turpmak palieliniet savus gada ienakumus par 50 procentiem. Rakstiski noradiet ?o merki un izstradajiet planu ta sasnieg?anai. Rikojieties atri un neapstajies, kamer neizdodas.
Jums var but viss, ko velaties – ja jus patie?am velaties to pietiekami daudz. Jus varat but viss, ko velaties, iegut visu, ko velaties, sasniegt visu, ko esat nolemis – ja tikai stingri turesities pie saviem sapniem un nerimsto?i virzaties uz savu merki.
Roberts Koljers
3. nodala. Investe, lai gutu panakumus
Pienaks laiks, un jusu priek?a paversies lieliskas iespejas. Kad tas notiek, jums jabut gatavam tos izmantot.
Sems Voltons
Ja jus nopietni domajat klut bagatam viens pats, tagad ir istais laiks veikt konkretus pasakumus. Finan?u plano?ana ir specigs instruments, kas palidzes sasniegt velamo finansialo neatkaribu. ?aja nodala jus uzzinasiet par dazadam finan?u strategijam un jedzieniem, kas jums jazina, ja planojat nostiprinat savas finanses un doties pensija ka turigs un neatkarigs.
Finan?u plano?anas vaditajs
Finan?u keblitis balstas uz trim kajam – uzkrajumu, apdro?ina?anas un investiciju. Iesaku sakt ar uzkrajumiem un apdro?ina?anu. Cik daudz naudas tev vajag? Kra?anas pamatnoteikums ir ?ads: jums vajadzetu but pietiekami daudz naudas, kas uzkrata likvidu ieguldijumu veida, lai segtu tris lidz se?u mene?u izdevumus.
Likvidie ieguldijumi ir ieguldijumi, kurus var atri parverst nauda. Tajos ietilpst krajkonti, noguldijumu sertifikati un dazi kopfondi.
Sapratiga apdro?ina?ana
Jums ir nepiecie?ama stabila apdro?ina?ana, lai aizsargatu un nodro?inatu savus tuviniekus, ja ar jums kaut kas notiek. Turklat jums bus nepiecie?ama ugunsdro?ibas apdro?ina?ana, civiltiesiskas atbildibas apdro?ina?ana, veselibas apdro?ina?ana un apdro?ina?ana pret jebkadiem finan?u parsteigumiem, kurus nevarat samaksat ar ceku.
Dzivibas apdro?ina?ana ir pirmaja vieta. Jums vajadzetu aprekinat, cik daudz naudas jusu gimenei bus nepiecie?ams dzives limena uzture?anai, ja pek?ni nomirsiet. Pec tam iegadajieties ?adu apdro?ina?anu, lai par to samaksatie procenti nodro?inatu jusu gimenei pienacigu dzivi.
Piemeram, ja jusu gimenei ir nepiecie?ami USD 50 000 gada un gada likme ir 10 procenti, jums ir nepiecie?ama USD 500 000 apdro?ina?anas polise neatsaucama uzticiba. Jusu sieva un gimene ir ieguveji.
20–30 gadu vecuma optimalais dzivibas apdro?ina?anas veids ir termina apdro?ina?ana. ?i apdro?ina?anas polise ir deriga gadu, un, ta ka tai nav uzkrajumu faktora, ta ir salidzino?i leta, ja jums ir laba veseliba.
Jusu 40 un 50 gadu vecuma ir laba ideja iegut pastavigu apdro?ina?anu. Tas maksa vairak, bet tam ir ietaupi?anas faktors, un apdro?ina?anas polisi nevar anulet, kamer veicat iemaksas. Ja ar jums kaut kas notiks, labuma guvejs sanems pilnu polises nominalvertibu.
Lai iegutu pilnigu izpratni par to, kura no pieejamajam iespejam jums ir piemerota, vislabak ir konsulteties ar apdro?ina?anas agentu. Bet jums ir jabut pilniba apdro?inatam, ta ir jusu finansialas dzives neatnemama sastavdala.
Investiciju mainigie
Tre?a kaja, uz kuras balstas finan?u keblitis, ir ieguldijumi. Jebkura ieguldijuma ir tris mainigie: dro?iba, likviditate un izaugsme. Vini pastavigi mijiedarbojas.
Ja ieguldijums ir loti dro?s (piemeram, valsts obligacijas), tam ir zems izaugsmes potencials. Ja ieguldijums ir loti likvids, piemeram, krajkonts, tas parasti maksa zemus procentus.
Ja ieguldijumam ir augsts izaugsmes potencials (ieguldijums jauna, augo?a biznesa), tas ir daudz riskantaks neka krajkonts vai naudas tirgus fonds un ir pilnigi nelikvids. Tapec nav iespejams atri tikt pie naudas.
Investicijas ar vislielako dro?ibas un ilgtermina vertibas pieaugumu parasti ir pilnigi nelikvidas investicijas, piemeram, ienakumus neso?s nekustamais ipa?ums. Ir nepiecie?ams ilgs laiks, lai nopirktu un pardotu.
Katrai personai ir jaizvelas sev erta ieguldijumu veidu kombinacija, nemot vera iesaistita riska limeni. ?eit lemums ir jusu. Finansisti lieto terminu «riska attieciba». Tas ir riska limenis, kuru varat mainit un jums ir jamaina, klustot vecakam un mainoties jusu finansialajai situacijai.
Investejiet ka bagati cilveki
Bagatie amerikani, tostarp pa?taisiti miljonari, iegulda savu naudu piecos dazados veidos:
1. Pa?u bizness.
2. Ienakumus neso?s nekustamais ipa?ums.
3. Apbuves zeme.
4. Likvidi ieguldijumi.
5. Akcijas un obligacijas.
Pa?u bizness
Lielaka dala turigo cilveku un pa?taisito miljonaru rada milzigu bagatibu, viniem piederot un papla?inot savu biznesu. Tapec turigi cilveki dod priek?roku ieguldit naudu savos uznemumos. Turklat daudzi vaditaji, kuri ienem augstus amatus lielos uznemumos, iegulda savu naudu parvaldita uznemuma akcijas.
Nesen Nujorka veikta petijuma tika interveti uznemeji, profesori, zurnalisti, filozofi un vaditaji. Viniem tika uzdots viens vienigs jautajums: kads, vinuprat, ir ideals veids, ka ieguldit 100 tuksto?us dolaru, ko cilveks nopelnijis ar savu darbu. Visiem par parsteigumu visizplatitaka atbilde bija: «Ieguldiet ?o naudu sevi vai sava biznesa, uzlabojot savu biznesu, kas ienesa 100 tuksto?us dolaru.»
Izveloties finan?u resursu izmanto?anas metodi, pirmkart, janem vera ?adi faktori: riska pakape un atdeves garantija. Ja jusu naudas kapitals ir mazaks par USD 100 tuksto?iem, labak ir ieguldit ?o naudu sava izglitiba vai padzilinataja apmaciba. Ja esat spejis nopelnit sava biznesa, vislabakais, iespejams, ir to atkartoti ieguldit lieta, kas jums padodas un kura jau esat sasniedzis zinamu meistaribu.
Nekustamais ipa?ums, kas rada ienakumus
Otrs galvenais kapitala sadales veids ir ieguldijumi nekustamaja ipa?uma. Tas ietver vienas gimenes ires majas, ienakumus neso?as biroju ekas, daudzdzivoklu majas, tehnologiskos parkus, tirdzniecibas centrus un cita veida ipa?umus, kuru ire rada stabilus, periodiskus ienakumus.
Tuksto?iem amerikanu ir kluvu?i bagati, gustot bagatibu, viniem piederot saviem uznemumiem un pec tam rupigi un sapratigi ieguldot rupnieciskaja nekustamaja ipa?uma. Tas var but loti veiksmigs ilgtermina ieguldijums, ja rupnieciskais nekustamais ipa?ums ir rupigi atlasits un nosacijumi ir izdevigi.
Pelniet bagatibu ar nekustamo ipa?umu
Dro?i vien nav nevienas citas jomas, kura par panakumiem un bagatibu butu tik daudz mitu ka nekustamaja ipa?uma. Jus dro?i vien esat dzirdeju?i vairak neka vienu reizi, ka nekustamais ipa?ums ir avots 90 procentiem no visas bagatibas Amerikas Savienotajas Valstis. Protams, ir dzirdeti ari tadi apgalvojumi: «Tagad no nekustamo ipa?umu tirdzniecibas neko nevar izspiest.» Daudzi apgalvo, ka nekustamais ipa?ums ir dro?akais cel? uz finansialo neatkaribu, tacu jums nav jaiznem nauda no savas kabatas; jusu irnieki maksas par jums. Katrs no ?iem apgalvojumiem ir tikai daleji patiess.
Nekustama ipa?uma nozare ir viena no dinamiskakajam un konkuretspejigakajam valsti. Taja strada gudri, sapratigi, pieredzeju?i un ambiciozi profesionali. Un tomer katru gadu, pat tirgus uzplaukuma laika, ?ie izcilakie profesionali zaude miljoniem dolaru, pienemot sliktus lemumus.
Bezmaksas siera nav
Viena no lielakajam patiesibam biznesa un dzive ir: «Vienigais bezmaksas siers ir pelu slazda.» Nav tadas lietas ka bezmaksas siers. Nav tadas lietas ka «viegla nauda». Nekur ?aja gramata jus neatradisit vardu, ka sasniegt finansialo neatkaribu ir viegli. Tas pats, kaut ari neliela mera, attiecas uz nekustamo ipa?umu nozari. Bet ?eit ir pilnigi iespejams attistities un gut panakumus, ja pieiet tai tapat ka jebkurai citai uznemejdarbibas jomai.
Ja velaties gut panakumus, jus nevarat steigties ar nekustamo ipa?umu. To nevar izdarit ik pa laikam. Jums ir jabut skaidram, ka, ja velaties izveidot stabilu portfeli, jums ?aja joma bus jastrada vismaz 10 gadus. Nekustamais ipa?ums ir ilgtermina ieguldijumu veids, un tapec ir nepiecie?ama ilgtermina doma?ana.
Nekustama ipa?uma definicija
Es ierosinu sakt ar visvienkar?ako nekustama ipa?uma definiciju: «Nekustamais ipa?ums ir nakotnes rentabilitate.» Tas ir arkartigi svarigs princips.
Jebkura veida nekustama ipa?uma vertibu nosaka pelna, ko tas gus, ja tas tiks izmantots maksimali.
Miljoniem akru zemes Amerikas Savienotajas Valstis nekad nebus lielas vertibas. Piemeram, tuksne?i. Tos nevar izmantot konkretu cilveku vajadzibu apmierina?anai un pelnas gu?anai.
Kad ipa?uma vertiba kritas
Daudzas lielakajas pilsetas ir lielas teritorijas, kuras ipa?uma vertiba pastavigi kritas, jo izaugsme un attistiba jau sen ir apiejusi ?is teritorijas. Ikdiena cilveki pardod majas un citus ipa?umus par daudz mazaku naudu, neka par tiem samaksaju?i, vai ari ieperkas, jo vinu ipa?umi ir kluvu?i nerentabli un lidz ar to nolietoju?ies.
Pirmie soli nekustamaja ipa?uma: perc un atjauno
Ja jus patiesi velaties iesaistities nekustamaja ipa?uma un iegut ipa?umu ka ipa?nieks un investors, ir daudz veidu, ka to izdarit. Vienkar?aka metode, kas daudziem kalpoja par sakumpunktu, tiek saukta par «perciet un remontejiet». ?i ir strategija ipa?uma, kam nepiecie?ams renovacija, iegadei un to sakarto?anai, lai gutu turpmaku pelnu.
Ja velaties izmantot ?o metodi, jums javeic vairakas darbibas:
1. Veikt izpeti.
2. Atrodiet zemu pirmo iemaksu.
3. Parvietojieties un saciet remontdarbus.
4. Pardod, izire vai reinveste nekustamaja ipa?uma.
5. Atkartojiet procesu.
6. Pariet uz lielakiem ipa?umiem.
Veiciet savu petijumu
Iepriek? parbaudiet augsni. Izvelieties apgabalu, kura velaties iegadaties maju, un saciet majas mekle?anu. Jus velaties maju, kuras cena ir ieverojami zemaka neka majam ?aja rajona, jo ta ir slikta stavokli un tai nepiecie?ama liela renovacija. ?ada veida majas ir tas, ko nekustama ipa?uma agenti sauc par «paligotaju ipa?ajiem piedavajumiem», un tos ka tadus reklame laikrakstos. Biezi vien ?is vecas majas tiek reklametas ka tadas, kuram nepiecie?ama TLC (tender loving care). Patiesiba ?ada veida majoklis ir daudz vertigaks, neka varetu ?kist neinformetam cilvekam.
Meklejiet zemu pirmo iemaksu
Kad esat atradis maju, kas tiek pardota par zemu cenu (salidzinajuma ar tuvejam majam), iegadajieties to ar mazako iespejamo pirmo iemaksu. Biezi vien pardevejs piekritis pardot majokli bez pirmas iemaksas, ipa?i, ja plano parcelties un atbrivoties no hipotekas maksajumiem. Ja tas nav iespejams, pardeveju vienmer var parliecinat panemt otru hipoteku vai uzticibas aktu par summu, kas veido lielako dalu pardeveja pa?u kapitala (sk. nodalu «Bezskaidras naudas ieguldijumi»).
Parvacies un sac atjaunot
Kad esat ieguvis maju sava ipa?uma, ievacieties un stradajiet vakaros un nedelas nogales, lai maju sakartotu. Lielako dalu darba veiciet pats. Ja nepiecie?ams, izejiet galdniecibas un celtniecibas kursu, iegadajieties savus instrumentus, konsultejieties ar cilvekiem, kuriem ir ?ada darba pieredze, un soli pa solim apgustiet remonta makslas pamatus.
Maksimali izmantojiet savus ieguldijumus
Kad esat atjaunojis savu maju un sakartojis savu pagalmu, lai tas izskatas pievilcigs un perkams, varat to pardot, izveloties kadu no trim talak noraditajam iespejam.
Iespejams, ka varesit pardot savu maju par vairak, neka par to samaksajat. Iegutie lidzekli tiks izmantoti nakama majokla iegadei, kuru ari atjaunosiet un iekartosiet.
Otra iespeja ir iziret savu maju, kas ne tikai sedz hipotekas maksajumus, bet ari ienes papildu naudu.
Visbeidzot, jums ir iespeja atgriezt naudu sava maja — biezi vien tadu pa?u summu, kadu par to samaksajat, pateicoties jusu nomas ipa?uma pieaugo?ajai rentabilitatei. Irnieks katru menesi jums maksas noteiktu summu, un ipa?ums bus vairak verts. Banka labpratak aizdos jums naudu, vai ari jus sanemsiet jaunu hipoteku uz ipa?umu, pamatojoties uz jaunako novertejumu.
Atkartojiet procesu
Atkartojiet procesu, iespejams, ar lielaku majokli, ieguldot savu gruti nopelnito kapitalu vai savus pulinus ta atjauno?ana, lidz esat gatavs maju pardot, iziret vai atkal investet taja.
Parejiet uz lieliem ipa?umiem
Ja jums ir vairak naudas, lidzeklu un pieredzes, jus varat papla?inaties, parejot uz divstavu, trisstavu, kvadripleksu un, visbeidzot, daudzgimenu ipa?umu. Noteikumi paliek tie pa?i, pieaug tikai izmeri un ires maksa.
Daudzas bagatibas, kas gutas nekustamaja ipa?uma, sakas ar viengimenes maju, kuru jauns ipa?nieks atjaunoja un pec tam pardeva. Ipa?nieks iegadajas citu maju un atkal to saveda kartiba. Un ta talak. Galu gala vinam izdevas izveidot veselu nekustama ipa?uma imperiju, tostarp simtiem, pat tuksto?iem dzivojamo vienibu.
Metodes «Perk un remonts» priek?rocibas
?ai metodei ir divas nenoliedzamas priek?rocibas. Pirmkart, jus varat parupeties par savu majokli, neizejot no pamatdarba, kas kalpo ka finansejuma avots remontdarbiem un apdares darbiem. Otrkart, var sakt ar mazuminu, virzities uz priek?u nesteidzoties, pamazam apgustot zina?anas un pieredzi, turklat nevajag uzreiz izteret milzu summu par remontu.
Paturiet prata, ka maju pirk?ana un atjauno?ana ir viens no veidiem, ka uzsakt uznemejdarbibu. Ja sakat ar mazuminu un laika gaita papla?inasit, jums ir daudz lielaka iespeja gut panakumus. Pat ar kludam un nepareiziem aprekiniem jus daudz nezaudesit. Perkot un atjaunojot majas, bankrotet ir gandriz neiespejami.
Investicijas bez skaidras naudas
Jus dro?i vien esat dzirdeju?i par «nekustama ipa?uma iegadi, neieguldot skaidru naudu». Nav ?aubu, ka ir pilnigi iespejams iegadaties nekustamo ipa?umu, ipa?i vecakas majas, neieguldot skaidru naudu. Tas ir patiess apgalvojums. Viss, kas jums jadara, ir jaatrod «motivets pardevejs», tas ir, kads, kur? ir arkartigi ieinteresets majas pardo?ana un kur?, neprasot maksat skaidru naudu, ir gatavs nemt otru hipoteku vai uzticibas aktu.
?kir?anas liek cilvekiem pardot savas majas.
Pardeveja motivaciju ietekme vairaki faktori. Biezi ?kirtie pari cen?as ?kirt savu dzivi un iet savu celu. Tapec vini ir loti motiveti atbrivoties no majas un partraukt hipotekas maksajumus. Vini ir aizkaitinati, nepacietigi un nevelas ilgi gaidit, lai pardotu savu maju. Tapec vini viegli piekapjas un piekrit jums izdevigiem nosacijumiem.
Nave gimene
Kad majas ipa?nieks nomirst, gimene biezi vien cen?as atbrivoties no majokla un tikt atbrivota no regularu maksajumu veik?anas un ta uzture?anas pienakumiem.
Ja jus piedavajat iegut ipa?umtiesibas uz maju, maksajot ikmene?a maksajumus par pirmo un otro hipoteku, daudzi noteikti pienems jusu noteikumus.
Finansialas problemas vai bankrots
Gadas, ka cilveki velas atri atbrivoties no majas un ikmene?a maksajumiem, jo vini bankroteja. Dazkart cilveki tiek parvietoti no vienas valsts dalas uz citu un vini nevelas doties prom no majam. Jebkura gadijuma motivets pardevejs ir ikviens, kur? ir gatavs pienemt bezskaidras naudas darijumu, ja tiek atbrivots no pienakuma atmaksat pirmo hipoteku un uzturet majokli.
Noteikums «simts pret vienu».
Profesionali, kas maca cilvekiem iegadaties maju bez skaidras naudas, izmanto ik?ka noteikumu, ko sauc par 100:10:3:1 noteikumu. Tas nozime, ka jums ka nepieredzeju?am nekustama ipa?uma investoram ir jaapskata 100 majas, pirms atrodat 10, kuras var iegadaties bez skaidras naudas vai minimalas skaidras naudas iemaksas. No ?im 10 majam pirkuma piedavajumu izteiksiet trim ipa?niekiem. No trim ipa?niekiem tikai viens piekritis jusu priek?likumam.
Citiem vardiem sakot, ja velaties iegadaties maju, neieguldot naudu, jums bus jaapluko 100 majas, lai izveletos vienu. Bet, ja jums ir daudz briva laika un maz naudas, ?is ir lielisks sakums darbam nekustamo ipa?umu joma.
Ka nopirkt bez skaidras naudas
Pienemsim, ka velaties iegadaties maju par USD 100 000 un varat sanemt hipoteku par astondesmit procentiem. Ja ipa?uma ipa?nieks piekrit nemt otru hipoteku vai uzticibas aktu par USD 20 000, jums nebus jamaksa ne santima no kabatas.
Tas nozime, ka banka jums pie?kir 80 000 USD par pirmo hipoteku, pardevejs atmaksa USD 20 000 par otro hipoteku, un jus iegusit maju 100 000 USD vertiba, par kuru jus neizteresit ne santima. Protams, jums bus jamaksa pirma un otra hipoteka, nodokli un citi izdevumi, kas saistiti ar ipa?uma piederibu.
Ka panakt, lai tas darbotos
Ja jums izdosies iziret maju tik daudz, lai segtu gan hipotekas, gan nodoklus un citus izdevumus, irnieks galu gala atmaksas majas izmaksas, neizterejot ne santima skaidras naudas.
Maja var ievakties, veikt nepiecie?amos maksajumus tas renovacijas un iekarto?anas laika un pec tam pardot vai iziret par pietiekami augstu cenu, lai segtu visus izdevumus un gutu pelnu. Pateicoties irei, jus pat varesit ieguldit naudu atpakal maja un gut pelnu.
Iespejamais ?kerslis
?i nekustama ipa?uma iegades sistema ir saistita ar vienu ?kersli: ja majas tiek novertetas pec realas vertibas, tad parasta nekustama ipa?uma tirgu majoklu pardevejiem nav japiekrit nosacijumam «nav skaidras naudas». Vini sanems pietiekamu skaitu piedavajumu no pircejiem, kuri velas maksat skaidra nauda. ?adi tiek pabeigti vairak neka devindesmit procenti no visiem darijumiem nekustama ipa?uma tirgu.
Obligatie maksajumi
Paturiet prata, ka jusu ienakumiem ir jabut pietiekami lieliem, lai varetu veikt maksajumus par abam hipotekam. Preteja gadijuma pardevejs atnems hipoteku un panems maju.
Jums ir jabut pilnigi parliecinatam, ka irnieks, kuram irejat savu maju, maksas jums regulari un laika, preteja gadijuma jus riskejat pazaudet maju.
Perkot nekustamo ipa?umu bez skaidras naudas, nepieredzeju?i pirceji saskaras ar daudzam klumem un briesmam. Tapec daudzi cilveki savu pielauto kludu del zaudeja visu, lidz pat pedejam kreklam. Vini vareja nopirkt maju, nesamaksajot ne santima skaidra nauda, tacu atpalika no visiem turpmakajiem maksajumiem.
Un kads izireja maju, bet irnieks sabojaja vinu ipa?umu. Attiecigi majas vertiba samazinajas, un ipa?nieks bija parada vairak, neka maja bija verta.
Irnieki ir jusu panakumu atslega
Atcerieties visu atliku?o nekustama ipa?uma karjeras laiku: jusu irnieku vai irnieku izvele nosaka jusu dzivojama vai komerciala nekustama ipa?uma veiksmi vai neveiksmi. Diemzel irnieki dazkart saboja ipa?umu. Dazreiz tie vinai nodara neatgriezenisku kaitejumu. Ja jus iesaistaties nekustama ipa?uma investiciju biznesa, esiet ipa?i uzmanigs, izveloties irniekus.
Rupigi un rupigi parbaudiet vinu finansialas iespejas, ipa?i ieteikumus no iepriek?ejiem namipa?niekiem. Neuzmaniba noved pie katastrofam.
Attistibas zeme
Daudzi turigi amerikani glaba savu naudu zeme, kas paredzeta attistibai. Vini perk zemi augo?u pilsetu nomale ar iepriek? minetajam pozitivajam ekonomiskajam iezimem. Pilsetai augot un attistoties, zemes vertiba celas, lidz ta tiek iegadata attistibai. ?aja posma zemes izmaksas lec vairakas reizes.
Udens pieejamiba
Perkot zemi, janem vera vairaki butiski faktori. Pirmkart, pajautajiet sev: «Vai uz zemes ir udens avots?» Jo zemi var attistit tikai tad, ja tai ir pietiekams udens avots. Ludzu, rupigi noskaidrojiet ?o jautajumu.
Ka cilveki tur noklus?
Nakama informacija, kas janem vera, ir transporte?ana. Cik viegli ir noklut ?aja zeme? Daudzu apgabalu un regionu vertiba strauji pieauga pec tam, kad caur tiem tika izbuveti lielceli un lielceli, padarot ?is teritorijas pieejamas masveida apdzivotibai.
Daudzi cilveki ir nopelniju?i milzigus ienakumus, iegadajoties zemi ilgi pirms tas izveides. Kad radisies nepiecie?amiba pec majam, skolam un tirdzniecibas centriem, ?is zemes vertiba var pieaugt 10 vai 20 reizes.
Blakus apdzivoti centri
Ikvienam, kur? velas iegadaties zemi, janem vera tuvejo apdzivoto vietu atra?anas vieta. Lai zemei butu augsta vertiba, tai kaut kada veida ir janodro?ina cilveki. No kurienes naks ?ie cilveki?
Zemes vertiba palielinas tikai tad, kad apgabala pieaug iedzivotaju skaits. Daziem apgabaliem nekad nav lemts novertet vertibu udens trukuma vai galveno lielcelu trukuma vai zema iedzivotaju blivuma del.
Likvidi ieguldijumi
Bagatie amerikani glaba savu naudu noguldijumu sertifikatos, naudas tirgus kontos un citos ienakumus neso?os likvidos ieguldijumos.
Nopietna nauda nav spekulativa nauda. Vini ir uzmanigi un dro?i. ?i nauda uzkrajas leni, pakapeniski, tas ieguldi?anas merkis ir bagatibas vairo?ana.
Akcijas un obligacijas
Bagati cilveki perk augstas kvalitates akcijas un obligacijas un parasti uz ilgu laiku. Nopietnus akciju tirgus investorus sauc par «iespeju investoriem». Vini rupigi un rupigi peta akcijas un pec tam iegadajas tos, kuriem ir stabilas izaugsmes perspektivas. Vini ?is akcijas glaba ilgu laiku, neskatoties uz akciju tirgus ikdienas svarstibam. Vorens Bafets ir tipisks ?ada veida investora piemers.
Pieejamas investiciju alternativas
Pienemsim, ka esat labi apdro?inats un jums ir pietiekami daudz uzkrajumu, lai segtu 3—6 mene?u izdevumus. Ja ir izveidots ?is stabilais pamats, varat apsvert iespejas, ka ieguldit ietaupito naudu.
Kur jus varat dro?i ieguldit savu naudu?
Ir tris ieguldijumu iespejas (papildus krajkontam), kas nodro?ina augstu dro?ibas un likviditates pakapi: naudas tirgus konti, noguldijumu sertifikati (CD) un valsts krajobligacijas.
Naudas tirgus noguldijumu konti
Naudas tirgus noguldijumu kontus var atvert sava banka. Vini nopelna lielakus procentus neka krajkonti. Lai tos atvertu, ir nepiecie?ami minimalie lidzekli. Turklat tie ir diezgan konkuretspejigi, tapec varat konsulteties ar dazadam bankam. Kad jusu krajkonta atlikums parsniedz tuksto? dolaru, parskaitiet ?o naudu uz krajkontu, kuram ir augstaka procentu likme.
Depozita sertifikati
Nakamais ieguldijumu instruments ir noguldijumu sertifikati (CD). Tos izsniedz bankas, taupibas iestades un citas finan?u institucijas uz laiku no 30 dienam lidz 10 gadiem. Jo ilgak jus glabajat savu naudu noguldijumu sertifikatos, jo augstaki procenti jums tiek maksati.
Problema ar noguldijumu sertifikatiem ir tada, ka, ja iznemat naudu pirms noteikta termina, jums bus jamaksa lielas soda naudas. Pirms ieguldat naudu DS, uzziniet, kas tie ir.
DS piedava augstakas procentu likmes neka noguldijumu konti un ir uzticams ieguldijumu lidzeklis. Tomer tas ir mazak elastigas neka valdibas krajobligacijas.
Valsts krajobligacijas
Valdibas krajobligacijas ir dro?akais ieguldijumu veids. Tie ir pilnigi dro?i un piedava pienacigas procentu likmes. Ja nauda nepiecie?ama steidzami, to ir viegli parverst skaidra nauda. Tos pilniba nodro?ina valsts. Citiem vardiem sakot, jus nevarat zaudet naudu, kas ieguldita valdibas krajobligacijas, ja vien nesabruk visa valsts.
Visi ?ie tris investiciju veidi ir ideala iespeja uzkrat un palielinat uzkrajumus tris lidz se?us mene?us. Jus sanemsiet vislielako iespejamo pelnu ar absolutu ieguldita kapitala dro?ibu un neaizskaramibu.
Investicijas birza
Kad sakat pelnit un krat naudu, kas parsniedz istermina izdevumus un apdro?ina?anas premijas, ieskatieties akciju tirgu. Amerikas Savienotajas Valstis ir tris galvenas birzas: Nujorkas birza, Amerikas fondu birza un NASDAQ. Visas birzas parvalda dazadu ieguldijumu un brokeru sabiedribu, kas tirgojas birzas, direktoru padomes.
Brokeru sabiedribas ir uznemumi, kas apvienojas, lai izveidotu publisku vertspapiru tirgu. Ar brokeru firmas starpniecibu jus varat pirkt un pardot vairak neka 14 000 dazadu korporativo un kopfondu akciju gan Merrill Lynch birojos, gan tie?saiste, izmantojot Ameritrade vai Charles Schwab.
Neprivilegetas akcijas
Lielaka dala tirdzniecibas, kas notiek birza, ir saistita ar «parastajam» vai «neprivilegetajam» akcijam. Uznemuma parasto akciju dala ir ipa?umtiesibas ?aja uznemuma. Piederot akcijas, jus varat piedalities ?i uznemuma pelna un riskos.
Jusu ipa?umtiesibas uz uznemumu ir proporcionalas jums piedero?o akciju skaitam attieciba pret uznemuma emiteto akciju skaitu. Piemeram, ja uznemums ir emitejis vienu miljonu akciju un jums pieder viena no tam, jums ir tiesibas uz vienu miljono dalu no ?i uznemuma pelnas un zaudejumiem. Iegadajoties akcijas, jus faktiski klustat par uznemuma ipa?nieku tik ilgi, kamer jums pieder ?is akcijas.
Konkuret ar ekspertiem
Ja domajat par tirdzniecibu akciju tirgu, ir janem vera dazi arkartigi svarigi faktori. Pirmkart, lai jus varetu nopirkt akcijas, kadam tas jums ir japardod. Katru reizi, kad tiek veikts darijums, akciju pardevejs sagaida, ka akciju cena samazinasies
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70502671) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.