Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem
Edgars Auzin?
Bernu psihologija bernu psihologiem, vecakiem, gimenei! Bernu psihologiem, vecakiem, attistibas, korekcijas, relaksacijas vingrinajumiem, spelem berniem. Rakstu izlase par berna adaptaciju pirmsskolas iestade, par hiperaktivitati, par agresivitati, par kreiso roku, rakstu izlase par runas attistibu berniem, par bernu personigo sferu, par bernu kognitivo sferu un daudz ko citu…
Edgars Auzin?
Bernu psihologija – bernu psihologiem, vecakiem, gimenem
Bernu psihologija
Bernu psihologija bernu psihologiem, vecakiem un gimenem
KonsultacijasBernu zimejumu analize
Vai ir iespejams uzzinat berna attieksmi pret mati, vecmaminu, masam, vienaudziem no berna zimejuma? Ka tas tiek izteikts zimejuma?
Atbildet
Var. Berna pozitiva attieksme pret cilvekiem vai notikumiem izpauzas ko?as krasas, rupiga detalu zime?ana, apgerba, ornamenta utt.
Berna negativo attieksmi pret kaut ko nodod tum?u krasu izmanto?ana, neuzmanigi izpildits attels.
Bernu zimejumu analize satura zina lauj mums nosaciti sadalit pirmsskolas vecuma bernus realistos un sapnotajos. Dazi berni attelo vairak dabas objektu un paradibu, bet citi attelo vinu velmes un sapnus. Jo vecaki ir berni, jo biezak vinu sapni un velmes ir vinu zimejumos.
Kada seciba attistas mazula runa?
Kada seciba attistas mazula runa? Kadi ir berna runas attistibas aizkave?anas iemesli?
Atbildet
Zidaina runa attistas ?adi: "animacijas komplekss" (2-2,5 mene?i), kolibri (2-4 mene?i), babbling, imitacija (5-6 mene?i), dzimtas valodas fonemas; dazu vardu izpratne un runas situacijas izpratne kopuma (par 8 mene?iem), izrunajot pirmos vardus par 1 gadu.
Aizkavetu runas attistibu var izraisit:
– trukumi dzirdes un redzes analizatoru, logopediska analizatora attistiba;
– bailes no berna, ko izraisa tas, ka pozitivs emocionalais fons netika radits savlaicigi;
Pietiekamas verbalas komunikacijas trukums starp pieaugu?o un bernu.
Kada vecuma berns visvieglak apgust runu?
Petja (2 gadi 7 mene?i) bija daudz slima, ilgu laiku pavadija slimnica, praktiski nerunaja. Nakotne vina matei bija japieliek daudz pulu, lai Petja runatu normali.
Kads ir galvenais iemesls Petjas grutibam asimilet runu?
Atbildet
Galvenais iemesls ir tas, ka Petya nokaveja jutigo runas apguves periodu (1,5-3 gadi). Tie?i ?aja laika berns visvieglak asimile runu.
Kada ir komiksa un skaista sajutas izpausmes ipatniba pirmsskolas vecuma berniem?
Atbildet
Pirmsskolas vecuma berniem ir nosliece attistit komiska un skaista izjutu. Ja berns sastopas ar kaut ko neertu vai trauce ierasto lietu gaitu, vin? jautri smejas. Berni pa?i joko, patik dot objektiem citus vardus, apgriezt vardus.
Objekti, dabas paradibas, makslas darbi berna izraisa skaistuma izjutu. Ja cetrus gadus vecam bernam skaistums ir spilgts, spidigs objekts, tad jau vecakaja pirmsskolas vecuma berns sak nokert krasu un liniju harmonijas skaistumu, muzikalo melodiju utt.
Jo labak berns orientejas vide, jo daudzveidigaki un sarezgitaki klust iemesli, kas pirmsskolas vecuma bernam rada skaistuma izjutu.
Kads ir berna zimejuma shematisms?
Atbildet
Shematisms bernu zimejuma sastav no atteloto objektu, cilveku, dzivnieku izvietojuma un to attelojuma rakstura. Bernu shematiskais zimejums nesniedz objektu apjomu un to samazina?anu atkariba no attaluma. Objekti un rakstzimes ir raksturigi sakartot viena rinda. Gar papira lapas apak?ejo malu berni parasti zime liniju un attelo zemi, cilvekus, majas, kokus un aug?eja dala debesis, uz kuram vini novieto sauli, makonus un veju. Bernu shematiskie zimejumi dazreiz attelo neredzamas objekta vai cilveka kermena dalas: tramvaju ar pilna garuma cilvekiem taja, vederu (nabu) vai cilveka sirdi utt.
Bernu zimejumu shematisms norada, ka berni attelo ne tikai to, ko vini redz, bet ari to, ko vini zina par savu apkartni.
Vai berna vajadzibu apmierina?ana atri ietekme vina valodas attistibu?
Mi?am (1 gads 3 mene?i) joprojam ir gruti runat, un vin? biezi keras pie zestiem. Vina mate, saprotot, ko vin? velas, nekavejoties izpilda vina velmi. Vai berna vajadzibu apmierina?ana atri ietekme vina valodas attistibu?
Atbildet
Atri apmierinot vajadzibu tikt saprastam, neizrunajot vardus, var kavet berna valodas attistibu.
Pieaugu?ajam vajadzetu piespiest bernu nosaukt savas velmes ar vardiem, lai berns varetu pareizi veidot savu aktivo runu.
Vai berna vards ietekme rakstura iezimju veido?anos?
Jaunie vecaki, preteji vinu ceribam, dzemdeja zenu. Vini deva vinam maigu, gandriz sievi?kigu Zhenya vardu. Zenka uzauga ka smalks, trausls zens. Vin? devas uz bernudarzu 6 gadu vecuma.
Ka zena vards ietekmes vina attiecibu veido?anos ar vienaudziem?
Vai zena varda maiga izruna var ietekmet vina viri?kibas iezimju veido?anos nakotne?
Atbildet
Berns loti agri identificejas ar savu vardu. Berna vards veido pamatu vina personibas veido?anai.
Saskana ar maigi izteikto dela vardu veidojas vecaku attieksme pret vinu, un lidz ar to zenam veidojas mikstas rakstura iezimes.
Zenkas iera?anos bernudarza zeni var sagaidit at?kirigi. Ja kads saka: "Jums ir vards, piemeram, meitene", tad var izveidot zenu attieksmi pret Zhenya, kas var ietekmet garigo stavokli un berna personibas veido?anos.
Ar skarbaku varda skanu (piemeram, Eugene) zenam bus vairak iespeju iesaistities tiri zeniskas speles un aktivitates, kas palidzes veidot vina atbilsto?as viri?kigas ipa?ibas (drosme, drosme utt.).
Pieklajigas attieksmes kultive?ana pret citiem pirmsskolas vecuma berniem
Grupa ietilpst bernudarza vaditajs. Tris berni vinu sveicina, un lielaka dala bernu ir iegrimu?i sava darba un nepiever? tam nekadu uzmanibu.
Berni savu uzvedibu skaidro ar to, ka pie ieejas bernudarza vini jau kadu ir sasveicinaju?ies, un vini neatceras, kas tie?i vini neatceras un nepiever? uzmanibu.
Kapec, zinot uzvedibas noteikumus, berni biezi tos parkapj?
Sniedziet situacijas psihologisko analizi.
Atbildet
Berniem tika macits noteikums sasveicinaties, kad vini ieradas bernudarza, formali. ?is noteikums viniem nekluva par uzvedibas normu, vini neizveidoja ieradumu.
Noteikums tiek parkapts, ja pieaugu?ie nepalidz berniem saprast nepiecie?amibu to ieverot un nepastiprina to prakse.
Pieklajigas attieksmes kultive?ana pret citiem bus veiksmigaka, ja bernam ne tikai izskaidros pieklajibas moralo nozimi, bet ari pastavigi sazinasies ar vinu saskana ar uzvedibas normam. Tikai tad pieklajiba no demonstreta uzvedibas modela parvertisies par ilgsto?u ieradumu.
Agrinas bernibas uztvere
Mazi berni biezi skatas uz gramatam, atteliem, avizem, turot tos otradi. Bernus nemulsina priek?metu apgaztais stavoklis.
Kadi procesa un uztveres likumi var izskaidrot ?o paradibu?
Atbildet
?i paradiba izskaidrojama ar berna uztveres konvergenci. Berns satver tikai attelota objekta visparejo izskatu, bet neat?kir ta atsevi?kas dalas, telpiskas attiecibas starp objekta dalam.
Uztvere ka garigs process bernam netiek dota no dzim?anas gatava forma, ta veidojas vina aktivo darbibu procesa ar objektiem. Ir svarigi iemacit bernam aplukot objektus, kas nav otradi, lai vina uztvere veidotos pareizi.
Mazula hiperaktiva uzvediba
Viena no vecaku un skolotaju konferencem mate runaja par berna uzvedibu majas.
Mi?a (2 gadi 2 mene?i) nesez uz minuti: ja jus vinam iedodat zimuli un papiru, vin? nedaudz uzzimes un iemetis to zem galda, satvers rakstamma?inu, ar to samilos un ari iemetis. Pec skrie?anas pa istabu vin? nekavejoties uzkapa uz kresla, pec tam uz divana un ta talak.
Ka mes varam izskaidrot Mi?as straujo ricibas mainu?
Atbildet
Mi?as darbibu straujo mainu var izskaidrot ar ierosmes procesa parsvaru par inhibiciju. Bet tas var but saistits ari ar to, ka zens vel nav macits koncentreties uz vienu objektu, atklajot ta iezimes.
Mammai ir jamaca Mi?ai diezgan ilgi merktiecigi iesaistities viena lieta, vienlaikus izskaidrojot atsevi?ku objektu ipa?ibas.
Bernu zimejumi un secinajumi par berna attistibu
Kapec bernu zimejumi daudziem petniekiem kalpo ka vertigs materials, lai izdaritu secinajumus par dazadiem berna garigas attistibas aspektiem?
Atbildet
Bernu zimejumi izsaka:
– bernu uztveres ipatnibas un vinu priek?stati par attelotajiem objektiem;
– pa?a berna riciba ar ?iem objektiem, veidojot priek?status par tiem;
– berna psihiska attistiba;
– berna attieksme pret vidi.
Bernu vardu izgatavo?ana
Vecakus biezi skar bernu runas sarezgitiba, saucot savus bernus par brinumiem.
Kad mamma saka Dimai: "Neskrien tik talu!" Dima atbild: "Neuztraucies, mammu, es aizbeg?u un tevi spardi?u!"
Kads ir ?is paradibas iemesls?
Atbildet
?i paradiba ir saistita ar runas gramatiskas strukturas nepilnibam. Berns var dot jaunam vardam formu, kuru vin? jau ir apguvis. Berna apzinatas ?is formas meistaribas elementi izraisa bernu vardu veido?anu.
Berna ilgsto?a slimiba un gariga attistiba
Sveta (6 gadi) ilgu laiku pavada slimnica: vina ir spiesta visu laiku gulet. Vai meitenes ilgsto?ais nekustigums ietekmes vinas garigo attistibu? Ka organizet Svetas dzivi, lai nodro?inatu vinas normalu attistibu?
Atbildet
Skart. Motoriskas aktivitates samazina?anas del meitenei aizkavesies zina?anu apguve, pamatojoties uz manu pieredzi. Berna slimibam, ja tas biezi atkartojas, ir zinama ietekme uz pieaugu?o komunikacijas ar vinu saturu un raksturu. Slimibas ietekmes ari berna dzivesveidu, vina darbibas raksturu un mijiedarbibu ar apkartejo pasauli.
Sveta dzive jaorganize ta, lai, cik vien iespejams, tiktu ieslegtas visas analizatoru sistemas, lai vina varetu aktivak darboties ar objektiem.
Jus varat papla?inat Sveta redzesloku, runajot ar vinu, lasot vinai gramatas, kopa ar vinu aplukojot ilustracijas.
Paaugstinats pa?vertejums pirmsskolas vecuma bernam
Kolya (5 gadus vecs) labprat izpildija visus darba uzdevumus, ipa?i majsaimniecibas uzdevumus. Pasniedzejs vinu slaveja, mineja Kolino centibu ka piemeru citiem. Pakapeniski Kolya kluva arvien iedomigaka un swaggering. Darba klases vin? kapriza toni pieprasija, lai vin? butu pirmais, kam tiek doti uzdevumi, un pec iespejas grutak.
"Es dari?u labako!" – vin? pazinoja.
Aprakstiet Kolya uzvedibu.
Kadai jabut pedagoga nostajai attieciba pret Kolya?
Atbildet
?aja situacija Kolya paradija paaugstinatu pa?cienu, kas izteikta augstpratiba un swaggering uzvediba. ?adas pa?cienas paradi?anas ir pedagoga nepareizas ricibas sekas.
Skolotajam, cienot Kola attisto?o personibu, bija jaizvirza vinam augstakas prasibas.
Maza berna uzvedibas pamatnoteikumu pastiprina?ana
Skolotajs novero bernu uzvedibu un atgadina Petya (2 gadi 3 mene?i): "Paskaties, Petya, Seryozha nav vienas rotallietas, un vin? ari velas spelet. Dodiet vinam automa?inu"; "Tu nevari atnemt Ninai kiegelus, vina ari gribetu kaut ko uzbuvet"; "Paskaties, Ira nevar dabut bumbu. Pec zena ricibas vina atzime: "Petja ir lieliska, vin? visiem labi palidz, vin? ir liels."
Analizejiet aprupetaja ricibu.
Ka pastiprinat berna uzvedibas pamatnoteikumus?
Atbildet
Aprupetajs rikojas pareizi. Vina noradijumi un iedro?inajums ir versti uz pareizas uzvedibas veido?anos berna.
Ir svarigi organizet izglitibas procesu ta, lai berns pastavigi izmantotu uzvedibas pamatnormas un izprastu to butibu. Pozitivs pieaugu?a novertejums pastiprina berna uzvedibas noteikumus.
Ka pieaugu?ajam apmierinat zidaina vajadzibu pec pavadona?
Ka attistit ?adu komunikaciju?
Atbildet
Nepiecie?amiba sazinaties ar pieaugu?o ir atrodama zidainim 2-2,5 mene?os. Pec 4 mene?iem Komunikacija klust selektiva.
Ar pareizam audzina?anas metodem tie?a komunikacija, kas raksturiga zidaina sakumam, driz dod iespeju sazinaties par priek?metiem un rotallietam, kas attistas par pieaugu?a un berna kopigu darbibu.
Tas ir ta, it ka pieaugu?ais iepazistinatu bernu ar apkartejo pasauli, piever? vina uzmanibu objektiem, demonstre visu veidu veidus, ka rikoties ar viniem, biezi vien tie?i palidz bernam veikt darbibu, virzot vina kustibas.
Ka pieaugu?ajam vajadzetu iztureties, kad berns izmet rotallietas no rotalu laukuma?
Mi?am (9 mene?i) loti patik izmest rotallietas no gultinas vai rotalu ratiniem. Vitinot rotallietas caur gultinas tikla caurumiem vai spiezot tas starp rotalu stabiem, Mi?a tas izlaiz no rokam: krit gredzeni, pilens, grabulis utt.
Mamma pastavigi panem rotallietas un ievieto tas gultina vai rotalu laukuma, kamer dels tas iznem un atkal izmet uz gridas.
Ka matei vajadzetu rikoties ?aja situacija?
Kada veida doma?anu berns attista, veicot ?adas darbibas ar rotallietam un priek?metiem?
Atbildet
Mammai vajadzetu dot Mi?ai iespeju parvietoties diezgan liela telpa, velams uz gridas vai paklaja. ?aja gadijuma berns pats nem nepiecie?amos objektus, aktivi apgust to ipa?ibas, kas veicina vizuali aktivas doma?anas attistibu vina.
Ka un kadas formas pirmsskolas vecuma berni izrada empatiju pret citiem cilvekiem?
Atbildet
Klausoties pasakas un stastus, pirmsskolas vecuma berns visskaidrak izrada lidzjutibu tiem, kas nonaku?i nepatik?anas. Bernam var but ari zel nelie?a, ja vin? jutas loti slikti.
Vin? ir ipa?i simpatisks pozitivajiem varoniem. Baidoties no gaidamajiem notikumiem, nobijies pirmsskolas vecuma berns var pieprasit, lai gramata tiktu slegta un lai ta vairs netiktu lasita. Var but gadijumi, kad berns aizmiglo vai saskrape negativu rakstzimju attelus.
Vina var rasties prieks, maigums, lidzjutiba, parsteigums, dusmas un citi pardzivojumi saistiba ar dzivniekiem, augiem, rotallietam. Kad pirmsskolas vecuma berns iepazistas ar cilveka ricibu un pieredzi, vin? medz tos attiecinat ari uz priek?metiem.
Ka jus varat organizet zidainu modina?anu majas?
Dazas gimenes berni nomoda sez uz divana, parklati ar spilveniem. Ka jus varat organizet zidainu modina?anu majas?
Atbildet
?ada nomoda organizacija ir kaitiga bernam. Bernam tiek liegta dabiska aktivitate, speja brivi rikoties ar priek?metiem, apgut to ipa?ibas. Turklat ?ada modriba kaite vina fiziskajai attistibai.
No 5-6 mene?iem. Ir nepiecie?ams nodro?inat bernam iespeju parmeklet, nodro?inot lielu platibu, radot nepiecie?amos apstaklus veselibas aizsardzibai. Berns tiek nodro?inats ar priek?metiem un rotallietam, ar kuram vin? vai vina var aktivi rikoties. Pieaugu?ais palidz bernam manipulet ar objektiem: parada, iedro?ina vina ricibu, piedalas kopigas darbibas.
Ka organizet bernu objektu aktivitates ar nelielu rotallietu skaitu?
Pedagogi uzskata, ka maziem berniem nevajadzetu but visdazadakajam rotallietam. Ka organizet bernu objektu aktivitates ar nelielu rotallietu skaitu?
Atbildet
Visefektivaka berna gariga attistiba tiek panakta ar nelielu rotallietu skaitu, jo mazulim ir jaapgust visas ipa?ibas un veidi, ka rikoties ar katru no tam. Katra rotallieta ir jaspele. Pieaugu?ais iesaista bernu dazadas aktivitates ar to.
Pieaugu?a visparejais uzdevums ir nodro?inat, lai ar nelielu skaitu priek?metu (rotallietu) butu attieksme pret to galvena merka mekle?anu.
Ka pieaugu?o noverte?ana ietekme berna uzvedibu?
Sa?a (2 gadi 6 mene?i) ir gatavs lekt pari virvei un kliedz: "Mammu, raibs (paskaties)! Mate, raiba, raiba!"
Mamma paskatijas uz mani un teica: "Labi darits! Cik labi tu esi iemacijies lekt! Gluzi ka liels!"
Berns laimigi smaida un velreiz parada, ka vin? lec.
Analizejiet savas mates ricibu.
Ka berna uzvedibu ietekme pieaugu?o novertejums, vinu attieksme pret noteiktam berna darbibam un darbiem?
Atbildet
Mamma rikojas pareizi, veicinot dela velmi sevi apliecinat. Pozitivi vertejumi no pieaugu?ajiem palidz attistit berna neatkaribu un aktivitati.
Kada ir pieaugu?a loma pirmsskolas vecuma berna attistiba?
"Es ari gribu gatavot putru," saka trisgadiga Nina, verojot, ka mate gatavo putru. "Tu vel esi jauna," mamma atbild, "tikai pieaugu?ie vara putru." "Es gribu," meitene uzstaj.
Visbeidzot, mana mate to nevar izturet: "Netraucejiet mani, ejiet spelet."
– Kada paradiba berna attistiba ir saistita ar Ninas uzvedibu?
Kada ir pieaugu?a loma ?aja pirmsskolas vecuma attistibas perioda?
Atbildet
Meitenes uzvediba ir tipisks "tris gadu krizes" piemers, kas izpauzas berna velme darit to, ko dara pieaugu?ie.
Personibas veido?anas sakotneja perioda loti svariga ir pieaugu?a loma, kur? organize kopigas aktivitates ar pirmsskolas vecuma bernu. Pieaugu?ais mudina bernu but pietiekami neatkarigam un aktivam. ?aja gadijuma matei bija japalidz meitai "pagatavot" putru lellem: nemiet nepiecie?amos rotallietu traukus, paradiet un veiciet atbilsto?as darbibas, kas saistitas ar putras sagatavo?anu. Matei jasaprot, ka berna vajadzibu apmierina?ana agrina perioda var notikt tikai rotalajoties.
Kada ir pieaugu?a runas ietekme uz berna psihes attistibu?
Nata?as mate (meitenei ir 4 mene?i) visu laiku runa un dzied dziesmas gan pastaiga, gan majas. Kaiminiene vinai teica: "Kapec tu ar vinu runa, vina joprojam neko nesaprot!"
Vai Nata?as mate rikojas pareizi?
Atbildet
Nata?as mate rikojas pareizi. Pieaugu?a runa attista berna pozitivas emocijas un runu. Lai gan berns neruna, vin? jau dzird runu un zinama mera savieno vardus ar objektiem apkarteja pasaule. Un, kad pec dzirdes attistibas attistas runas-motora analizators un berns sak runat, vina vardu krajums bus lielaks neka bernam, ar kuru vina attistibas sakotneja perioda maz runaja.
Berna kaprizes
Mate novilka meitenes meteli, cepuri un ?alli, aiznesa vinu istaba un uzmanigi nolaida uz gridas, un vinas meita pek?ni – pek?ni! Vina guleja uz gridas. Mate bija nobijusies. "Meitin, kas tu esi?" Samazinajas? Nu, atri piecelties. Meita turpinaja gulet. "Medus, kas tev kai??" Bet meitene guleja un paskatijas uz mati. Kad mate meginaja vinu panemt, meita saka spardities. Mate uzstaja, un vinas meita izpluda asaras. Vina kliedza, un tas bija vel sliktak. Visi saka konsultet, satraukties un parliecinat. Tikai meitene netrauceti guleja uz gridas, sasitot kajas. Ka pieaugu?ajiem uz to butu jareage? AtbildeGalvenais meitenes uzvedibas motivs ?aja situacija ir pa?parlieciba kaprizes veida. Kaprize ir lidzeklis, lai piesaistitu ikviena uzmanibu, lai klutu labaks par pieaugu?ajiem. Parasti berni klust kaprizs, vajinati, bez iniciativas, kuri nevar sevi apliecinat cita veida, jo ipa?i komunikacija ar vienaudziem. ?aja situacija vecakiem bija jaatstaj, atstajot meitu vienu. Kad neviens nemekles, vina piecelsies pati.
Konstruktivas aktivitates
Ka mes varam izskaidrot faktu, ka berni, neskatoties uz to, ka viniem ir dazada veida un veida buvmateriali un celtniecibas komplekti, nav iesaistiti konstruktivas darbibas? Starp tiem vissvarigakie ir ?adi: atbilsto?as motivacijas trukums darbibai; pieaugu?a prombutne vai nepareiza apmaciba (berni netika iepazistinati ar celtniecibas komplektu detalu ipa?ibam ar to izmanto?anas ipatnibam; to konstruktiva darbiba netika organizeta).
3 gadu krize un vecaku nostaja
Tris gadus veca Nata?a un Mi?a spele smil?u kaste. Vinu mates ir tuvuma, verojot bernus. Pec speles Maiks nometas celos un ar rokam saka liet smiltis automa?ina. Mate neapmierinata balsi piezvanija delam un pek?ni apsedas uz solina blakus, aizliedzot vinam spelet: "Es jums daudzkart esmu teicis, ka jus nevarat nemt smiltis ar rokam un celos. Paskaties, cik tu esi netirs!" Berns saka but neratns, ?upojas pie mates… Pamanot neizpratnes pilno izteiksmi Nata?as mates seja, vina paskaidroja: "Es ne?aubigi un atri izpildu no sava dela visas savas prasibas. Ka jau teicu, tas ir tas, kas vinam jadara." Ka ?ada vina mates nostaja ietekmes Mi?as psihes veido?anos?AtbildeMi?as uzvediba ir "tris gadu krizes" izpausme. Vina mates stavoklis tikai saasina Mi?as krizes stavokli, noved pie nepaklausibas un var samazinat vina darbibu, neatkaribu un pa?cienu. Bet visatlautiba var veicinat ari spitibas, pat agresivitates un dusmu veido?anos vina. "Tris gadu krizi" saasina vienotu, konsekventu prasibu trukums no pieaugu?ajiem.
3 gadu krize
Mamma saka delam, lai nenem sniegu mute. Un berns, to zinot, turpina ?o darbibu un, viltigi smaidot, saka: "Mozzya, mozzya." Atbilde?adas berna reakcijas uz vecaku lugumu izpauzas vina velme pec neatkaribas, velme but tadam ka pieaugu?ajiem. Berni apzinati dara to, ko viniem aizliedz tuvakie pieaugu?ie: vecmamina, mate. ?o paradibu sauc par "tris gadu krizi". Tris gadu krize ka paradiba paries, bet ar to saistitie audzeji (sevis atdali?ana no citiem un salidzinajums ar viniem) ir svarigs solis berna attistiba.
Melo?ana ka sekas tam, ka berns netiek atzits
Se?us gadus veca Lena, kas ieradas bernudarza vecakaja grupa, bija neveikla, nesavakta meitene, kurai tas neizdevas. Pec dazam dienam skolotajs uzdeva Lenai un abam meitenem iztirit lelles sturi. Lenai viss nebija labi, bet parejas meitenes bija prasmigakas, tapec viss uzdevums tika paveikts labi. Uz skolotajas izsaukumu: "Cik skaisti rotallietas ir sakartotas!" Lena bija pirma, kas teica: "Es to izdariju tik labi!" Kadas kludas tika pielautas Lenas majas izglitiba? Atbilde: Lenas melus izraisa tas, ka vina netiek atzita par personu. Lena centas iegut citu akceptu, izmantojot melus. Lenas mate pastavigi par zemu noverteja meitas ricibas spejas un rezultatus, neattistija speju parvaret grutibas un sasniegt pozitivus rezultatus. Nakotne Lenas audzina?ana matei janem vera pielautas kludas un javeido meita nepiecie?amiba rikoties godigi: rikoties godigi.
Vizuali praktiska doma?ana
Mamma piedavaja meitai Ninai (4 gadi 5 mene?i) atrisinat problemu: "4 putni lidoja un sedeja uz kokiem. Katra koka bija 1 putns. Cik koku tur bija?" Nina neatrisinaja problemu. Tad mate no papira izgrieza putnus un kokus un atkal piedavaja meitai atrisinat problemu. Meitene pareizi atrisinaja problemu. Ka attistit ?i vecuma bernu doma?anu? atbildet
Domine Ninas vizuali aktiva doma?ana: vinai ir vieglak darboties ar konkretiem objektiem, nevis to atteliem. Garigo darbibu pilniba ir pamats doma?anas attistibai. Attistot berna doma?anu, ir jadod vinam iespeja aktivi rikoties, pakapeniski liekot vinam darboties ar atteliem un koncepcijam.
Vai ir iespejams spriest par berna garigo stavokli no bernu zimejumiem?
Petniece aicinaja bernudarza bernus uzzimet tematisku zimejumu "Mana gimene". Petya (6 gadus vecs) uzzimeja ?adu attelu: lapas centra ir liels televizors, blakus tam ir atzveltnes kresls, kura liels tevs sez ar lielam rokam un cigareti, tuvak lapas malai zens atteloja nelielu figuru – tas ir vina jaunakais bralis Vasja. Aug?eja sturi ir maza, spilgtas krasas mates figura ar lielu pannu rokas. Petnieks jautaja Petjai: "Kapec tu pats nezimeji?" – "Es neiederejos," zens atbildeja. Vai ir iespejams spriest par berna garigo stavokli no bernu zimejumiem?Vai ir iespejams izdarit secinajumus par mikroklimatu zena gimene no Petjas zimejuma? AtbildeNo bernu zimejumiem jus varat spriest par gimenes mikroklimatu un berna garigo stavokli. Petja ir vientula un neerti gimene. Teva attels lapas centra norada, ka vin? ienem vado?o poziciju gimene un vinam ir liela vara. Petja baidas no sava teva. Analizejot bernu zimejumus, svariga ir ari krasu shema: berns visu, kas vinam patik, zime ar spilgtam krasam.
Vai no atbildem uz berna jautajumiem ir iespejams spriest par to, kads patiesiba ir berns?
Skolotajs uzdeva Lenai (5 gadi 1 menesis) ?adus jautajumus: Vai jus zinat, ka spelet ar lellem? Vai jums patik lelles? Vai jus spele darat pareizi?Vai atbildes uz ?iem jautajumiem var mums pateikt, kads patiesiba ir berns?AtbildeAtbildes uz ?iem jautajumiem var but tikai raditajs tam, ko berns doma par sevi, nevis par to, kas vin? patiesiba ir.
Vai ir iespejams izmantot testus, lai noteiktu berna garigas attistibas limeni?
AtbildeNe, jo testi lauj noteikt berna attistibas atbilstibu videjai vecuma normai.
Motivi berna uzvedibai no disfunkcionalas gimenes
Piecus gadus vecais Seryozha aug disfunkcionala gimene: vina tevs mil dzert, biezi apvaino sievu dela klatbutne. Makslas klase bernudarza Seryozha zimejuma atteloja neglitu cilveku. Kad skolotajs jautaja: "Kas tas ir?" zens neatzina, ka tas ir vina tevs, vin? izvairigi teica, ka vin? ir tikai huligans, un piebilda: "Tas ir slikti, kad vini dzer." Izskaidrojiet Seryozha uzvedibas motivus. Atbilde: 5-6 gadus veciem berniem patik attelot gimenes loceklus savos zimejumos. ?aja vecuma vini jau labi apzinas gimenes attiecibas un to, ko vini mil un dod priek?roku (kam vini velas lidzinaties) un no ka vini baidas (ja tadi ir). Tos, kurus berns mil, vin? attelo uzmanigak. Ja berns no disfunkcionalas gimenes (ka piemera ar Seryozha) zime neglitu cilveku, tad visbiezak vin? neatzist, ka tas ir vina tevs. Vin? vienkar?i paskaidros: "Tas ir slikti, kad vini dzer. Tas biede bernus." Aprupetajam ir jabut uzmanigam pret berna vecakiem, pat ja vini ir pelniju?i nosodijumu. Pirmsskolas vecuma berns ir loti uzmanigs citu cilveku viedokliem par vinu radiniekiem. Bernam vini paliek labi cilveki, pat ja vini neuzvedas gluzi pareizi.
Uz kadam berna personibas veido?anas iezimem vajadzetu palauties audzina?ana?
"Tas ir labi, ka jus nolemat nolikt zimulus, tagad jus varat iet gerbties," skolotajs teica Vanjai (3 gadus vecam zenam). Vanya pat nedomaja to darit, bet pec skolotaja vardiem vin? pats uzskatija, ka velas nonemt zimulus. Zens labprat veica vinam pamudinatas darbibas. ?aja situacija pedagogs centas parslegt berna darbibu no viena veida darbibas uz citu, kas ?obrid ir nepiecie?ams un ir cie?i saistits ar tadas kvalitates attistibu ka berna neatkariba.
Vizuala un izteles doma?ana
Sa?a (6 gadi) brauca ar automa?inu pa istabu. Pek?na kustiba izraisija automa?inas ripo?anu zem divana. Zens pienaca pie virtuves un teica matei: "Iedod man otu!" Kad vina mate jautaja, kapec vinam ir nepiecie?ama suka, vin? atbildeja: "Automa?ina velmeja zem divana, jums tas ir jasanem." Kada veida doma?ana ir raksturiga Sasha?AnswerSasha ir vizuala un grafiska doma?ana, kas kalpo par pamatu vecaku pirmsskolas vecuma bernu visparejo zina?anu asimilacijai. ?ada veida doma?anu var veiksmigi attistit, izmantojot apkartejas realitates objektu un paradibu vizualos attelus.
Izglitibas aktivitates trukums, pa?kontroles prasmju trukums
Pirmsskolas grupas skolotajs matematikas stundas pamanija, ka Petja nekad nesak veikt uzdevumu tulit pec paskaidrojuma, bet cen?as redzet, ka vina kaiminiene Katja veic ?o uzdevumu. Analizejiet Petjas uzvedibu, noradiet zena uzvedibas iemeslus. AtbildeJa mes izsledzam iespejamo Petjas izpratnes trukumu par uzdevumu, tad ?adas zena uzvedibas iemesls var but vina izglitibas aktivitates veido?anas trukums: nespeja izmantot pieaugu?o piedavatos lidzeklus (novero?ana, salidzina?ana, grupe?ana utt.), Pa?kontroles prasmju trukums.
Vai ir nepiecie?ams paradit un uzlikt bernam 6 gadu vecuma speju zimet, spelet, veidot utt.?
Tamaras mate (5 gadus veca 9 mene?u meitene) velejas, lai vinas meita zinatu un spetu daudz ko darit. Vina nolema sistematiski stradat ar meitu. Vinas mate vinai atkartoti paradija, ka likt blokus, lai uzceltu maju. Zime?ana aprobezojas ar pa?as manas mates zimejumu kope?anu. Pat spele meitai tika uzliktas noteiktas darbibas. Vai mate izvelejas pareizas metodes Tamaras audzina?anai un izglitibai?Atbilde?ada izglitibas sistema neattista meitenes neatkaribu spele?ana, zime?ana, projekte?ana utt. Tie?a demonstracija, kas prasa vienkar?u imitaciju, dod pozitivu rezultatu tikai agrina vecuma. Berns apgust darbibas ar priek?metiem, vin? attista runu, vin? ir aktivs. Pirmsskolas vecuma mainas izglitibas raksturs: bernam tiek dota lielaka neatkariba, izveloties darbibas metodes, rotallietas utt. Alus dari?anas konflikta iemesls ir tas, ka Tamaras mate neradija apstaklus meitenes neatkaribas izpausmei. Ja vina nemainis komunikacijas formu ar meitu, pieprasis beznosacijumu paklausibu, tad nakotne meitenei var attistities gribas vajums, iniciativas trukums, neatkaribas trukums. Iespejams, ka meitene vispar atteiksies macities ka protesta pazime. Izglitibai pirmsskolas perioda javeicina pa?a berna darbibas izpausme un jabut izglitojo?ai.
Vai ir nepiecie?ams laut bernam palidzet majas darbos, zinot, ka vina palidziba ir tikai ?kerslis?
Nata?as mate (6 gadus veca meitene) saka: "Manai meitai ir velme man palidzet. Neatkarigi no ta, kadu darbu es uznemos, tas ir tie?i tur. Bet kadu palidzibu tas sniedz, tas ir tikai ?kerslis. Es vinu izsutu pastaigaties, bez vinas es atri parvaldu majsaimniecibu." Vai Nata?as matei ir taisniba? Kadu padomu jus varat dot savai matei?AtbildeNata?as mate ir nepareiza. Izmantojot ?o pieeju, Nata?as velme stradat var pakapeniski izzust. Meitene jaieklauj kopigaja aktivitate, vadot ?o darbibu. Lai izveidotu stabilu darba motivaciju, ir nepiecie?ams iemacit Nata?ai ipa?as darba darbibas, novertet vinas darba rezultatus.
Vai ir nepiecie?ams attistit speju macities pirmsskolas vecuma berniem?
Dazi vecaki uzskata, ka berns apgus speju macities skola, un bernudarza par to ir paragri runat. AtbildeVecaku viedoklis ir nepareizs. Izglitibas aktivita?u elementu veido?ana pirmsskolas vecuma palidzes bernam veiksmigi apgut skolas macibu programmu. Speja macities" paredz, pirmkart, izpratni par izglitibas uzdevuma nozimi, kas veikts, lai macitos, speju at?kirt izglitibas uzdevumus no praktiskam, dzives situacijam. Valsts pirmsskolas izglitibas konteksta berni tiek maciti klases, kas tiek veiktas saskana ar ipa?u programmu. Visa pirmsskolas berniba didaktiska spele izradas visefektivakais lidzeklis zina?anu asimile?anai. Ja agrina un videja pirmsskolas vecuma ta nozime ir loti augsta, tad vecakaja vecuma ta dod iespeju virzit izglitibas uzdevumus.
Agrina pirmsskolas izglitiba
Skolotajs macija tris gadus veciem berniem izjaukt un salikt piramidu, kas sastav no 6 gredzeniem. Saskana ar vina noradijumiem berni atrada lielako gredzenu, salidzinot tos, liekot tos viens otram virsu un uzliekot to uz stiena. Pec skolotaja luguma vini salidzinaja atliku?os gredzenus ar tiem, kas tika likti uz stiena. Tas turpinajas, lidz piramida tika samonteta. Kads bija atskaites punkts (kriterijs) macibam? Atbilde?is maci?anas veids ir efektivs. Meraukla bija lielakais gredzens, ar kuru tika salidzinati visi parejie. ?aja gadijuma merijumi var but gredzeni, kas nemti par pamatu izmeram, biezumam utt.
Koncepcijas veido?anas pamatmodeli berniem
Dazada pirmsskolas vecuma berniem tika jautats, kas ir lelle. Atbildes bija dazadas. Lena: "Lelle ir ?eit." (Rada.) Nina: "Lelle ir paredzeta spele?anai." Zina: "Lelle ir galva, rokas, kajas, mati." Olga: "Lelle ir rotallieta." No bernu atbildem nosakiet vinu aptuveno vecumu. Kadi ir galvenie koncepcijas veido?anas modeli berniem? AtbildeAptuvenais bernu vecums: Lena – 2,5-3 gadi (norada konkretu objektu); Ninai ir 5 gadi (izcel ipa?ibu, kas ieguvusi vislielako nozimi); Zina ir 5-6 gadus veca (apraksta objektu, nosaucot zimes bez ipa?as secibas); Ole ir 6-7 gadus vecs (identifice galvenas iezimes, ar kuram objektu var pie?kirt noteiktai kategorijai). Jedzienu veido?anas likumsakaribas berniem ir ?adas: daudzu at?kirigu iezimju identifice?ana uztvertaja objekta; vairaku objektu un to ipa?ibu salidzinajums; butisko pazimju identifice?ana; pazimju visparina?ana un to apzime?ana ar vardu. Bernu idejas nevar spontani parveidot par veidotam koncepcijam. Tos var izmantot tikai jedzienu veido?ana. Koncepcijas un logiskas doma?anas formas, kas balstitas uz to pielietojumu, berni iegust, apgustot zinatnisko zina?anu pamatus. Vecakaja pirmsskolas vecuma tiek organizetas bernu arejas oriente?anas darbibas ar petamo materialu. Berns sanem lidzeklus, kas nepiecie?ami, lai ar savu ricibu priek?metos vai to attiecibas at?kirtu tas butiskas iezimes, kuram jaieklaujas jedziena satura. Turpmaka koncepcijas veido?anas gaita ir organizet berna pareju no arejam orientejo?am darbibam uz darbibam prata. ?aja gadijuma arejie lidzekli tiek aizstati ar verbalu apzimejumu.
5 gadus vecu bernu izteles iezimes
Kadi berna darbibas produkti butu jaizpeta, lai iegutu nepiecie?amos datus?AtbildeLai noskaidrotu bernu izteles ipatnibas, vini peta zimejumus, ekas un aplikaciju darbus. Dazos gadijumos tiek analizeti bernu stasti.
Bernu zime?anas iezimes
Kadas berna zimejuma iezimes var izskaidrot ar ?adiem atteliem: paraugi, kurus berns nevareja noverot personigi; zimejumi, kas attelo smarzu; zimejumi, kas attelo kustibas procesu (nevis bridi, bet procesu!); Rasejumi-shemas, rasejumi-plani. AtbildeBerns sava zimejuma ieklauj vizualas uztveres pieredzi, grafiskos modelus, kas aizguti no citiem, visu, ko vin? ir iemacijies, darbojoties ar objektiem. Bernu zimejumos, kas atbilst vizualajai uztverei, ir atteli par to, ko berns zina, rikojoties ar priek?metiem, pieskaroties tiem. Ir iespejams sastapties ar atteliem, kuru prototipus berns nevareja noverot personigi, ka ari zimejumi, kas attelo smarzu, zimejumi-shemas, zimejumi-plani utt. Pirmsskolas vecuma berns vel neapgust vizualos lidzeklus. Tikai pakapeniski vin? tos apgust pieaugu?a cilveka ietekme. Zimejums atspogulo daudzus berna psihes aspektus.
Bernu runas ipatnibas
4 vai 5 gadus veci berni biezi lieto izteicienus "smadzenu zemestrice", "sapuvu?i serkocini", "shod-basam kajam" utt. Kada bernu runas iezime izpauzas ?ajos pazinojumos? Tapec vini izgudro jaunus runas skaitlus un izkroplo vardus, kurus vini zina.
Mazu bernu doma?anas iezimes
Sa?a (2 gadi 1 menesis) noradija uz lelles kreslu un jautaja matei: "Kas tas ir?" "Mammu, nekada veida, nekada veida." Mamma pasmaidija un teica, ka tas ir lellu kresls. Kadas doma?anas ipatnibas Sa?a izpaudas ?aja situacija?AtbildesSa?a to izdarija, jo vinam ir attistijusies vizuali aktiva doma?ana. Berns vel nav iemacijies visparinat objektus un paradibas. Mazi berni cie?i saista objektu ar ta funkciju un jebkura gadijuma to attiecigi izmanto.
Pirmsskolas vecuma bernu uzmanibas attistibas iezimes
Aprakstiet pirmsskolas vecuma bernu uzmanibas attistibas iezimes.
AtbildePirmsskolas gadu sakuma berna uzmaniba atspogulo vina intereses attieciba uz apkartejiem objektiem un darbibam, ko vin? veic ar viniem. Berns koncentrejas uz temu, lidz interese par to zud. Jauna objekta izskats nekavejoties izraisa uzmanibas novirzi?anu uz to. Lidz pirmsskolas bernibas beigam uzmanibas stabilitate palielinas par aptuveni 2 reizem. Berni sak kontrolet savu uzmanibu, apzinati virzit to uz noteiktiem objektiem un paradibam un palikt uz tiem, izmantojot noteiktas metodes. Brivpratiga uzmaniba veidojas tapec, ka pieaugu?ie ieklauj bernu jaunas aktivitates, vada un organize vina uzmanibu. Papildus situacijas lidzekliem, kas organize berna uzmanibu, ir vel viens svarigs lidzeklis – runa. Bet piespiedu uzmaniba joprojam ir izplatita visa pirmsskolas berniba, tapec pirmsskolas izglitibu nevar balstit uz uzdevumiem, kas prasa pastavigu brivpratigu uzmanibu. Lai to uzturetu klases ar pirmsskolas vecuma berniem, tiek izmantoti rotalu elementi, produktivas aktivitates un biezas izmainas darbibas formas. Vecaka pirmsskolas vecuma berni jau spej pieverst uzmanibu aktivitatem, kas viniem iegust intelektualu nozimi (miklu speles, miklas). Lidz 7 gadu vecumam berni sak intensivi attistit brivpratigas uzmanibas speju, kas ir svarigs nosacijums izglitibas pasakumu organize?anai skola.
Pirmsskolas vecuma berna atminas attistibas iezimes
Petya (4 gadi 5 mene?i) tika lugts apskatit attelus, tad vini tos aizveda un ludza nosaukt attelotos objektus. Zens nespeja nosaukt daudzus priek?metus, kurus vin? tikko bija parbaudijis attelos. Mi?am (4 gadi 5 mene?i) tika atlauts aplukot tos pa?us attelus, un vinam tika lugts atsevi?ki atcelt to objektu attelus, kas var but nepiecie?ami virtuvei, bernu istabai un pagalmam. Tad vini ari panema no vina attelus un ludza vinu uzskaitit uz tiem attelotos objektus. Zens izsauca visus vardus. Kadas pirmsskolas vecuma berna atminas attistibas iezimes ir atspogulotas ?ajos piemeros?AtbildeIepriek? minetie piemeri atspogulo svarigu pirmsskolas vecuma berna atminas attistibas iezimi – objektu piespiedu iegaume?anas kvalitati. Mi?as gadijuma ?i ipatniba izpaudas pilnigak neka Petjas gadijuma, jo vin? aktivak rikojas ar vinam piedavatajiem atteliem. Atmina pirmsskolas perioda attistas visintensivak, bet paliek piespiedu karta visa pirmsskolas vecuma. Iegaume?ana un atcere?anas notiek neatkarigi no berna gribas un apzinas. Piespiedu iegaume?ana ir netie?s berna uztveres un doma?anas darbibu rezultats. Videja pirmsskolas vecuma sak veidoties patvaligas iegaume?anas un reprodukcijas formas, un vecaka pirmsskolas vecuma tas ir ieverojami uzlabotas. Brivpratigo atminas formu apguve notiek pirmsskolas vecuma bernam pieaugu?a vadiba.
Zime?anas iezimes 3 gadus veciem berniem
Nemot zimulus un papiru, Seryozha teica, ka vin? uzzimes karaviru. Tomer, kad zimejums bija gatavs, zens apgalvoja, ka ir uzzimejis vilcienu. AtbildeAtbilde?ada paradiba ir diezgan dabiska. Tas ir raksturigs berniem no 3 gadu vecuma. ?aja vecuma berni vel nezina, ka rikoties saskana ar iepriek? noteiktu merki. Vini viegli zaude savu merki, tapec vinu riciba biezi noved pie cita rezultata, kas nav saistits ar iepriek? izvirzito merki.
Attieksme pret rotallietam maziem berniem
Kolya (2 gadi 5 mene?i) labprat spele ar tadam rotallietam ka piramida, ligzdojo?a lelle, austinas. Vina mate, iepazistinot delu ar piramidu, iemacija vinam at?kirt gredzenus pec izmera, krasas un iemacija vinam pareizi stiept gredzenus. Iemacijusies spelet ar piramidu, Kolya ir tikpat gatava spelet ar austinam. Vin? ir aktivs, emocionals, priecigs, izruna vardus vairak, mazak, vienadi utt., Saskana ar ricibu. Un Sveta gimene (2 gadi 8 mene?i) ?adas rotallietas tiek dotas visas uzreiz. Sakuma meitene aktivi reage, bet atri zaude interesi par rotallietu. Kads ir iemesls bernu at?kirigajai attieksmei pret vienam un tam pa?am rotallietam?AtbildeBernu at?kirigas attieksmes pret vienam un tam pa?am rotallietam iemesls ir saistits ar vinu prasmju at?kirigo attistibu. Berni labprat dara to, ko vini jau zina, ka darit. Liels skaits rotallietu nover? Sveta uzmanibu, nedod vinai iespeju koncentreties uz kadu vienu darbibu. Gaisma netika macita rikoties ar priek?metiem. Mazs berns pats nevar pareizi apgut darbibas ar priek?metiem. Meitenes pirmo darbibas izpausmi var izskaidrot tikai ar objektu novitati. Kolina mamma rikojas pareizi. Vina macija delam, ka stradat ar priek?metiem: vina nedeva vinam jaunu rotallietu, kamer vin? nebija iemacijies dazadas darbibas ar vienu, iedro?inaja vina ricibu un attistija savu runu.
Mazula pirmie soli
Manai sievai ir 1 gads. Vina staiga, turot mates roku, bet atsakas staigat pati. Kas vecakiem jadara, lai palidzetu mazulim parvaret bailes, kas saistitas ar vina pirmajiem soliem (spriedze, lidzsvara zudums, kritieni)?AtbildeVecakiem nevajadzetu paradit savam bernam savu spriedzi, bailes, neapmierinatibu mazula nekvalitativu kustibu, vina kritienu gadijuma. Preteja gadijuma bernam var tikt ieaudzinatas bailes un vin? ilgu laiku partrauks staigat.
Vai spitiba ir iedzimta?
Petjas mate (4 gadi 7 mene?i) versas pie skolotaja pec padoma: ko darit ar savu delu, kur? klust arvien spitigaks? Vina teica, ka ari zena tevs un vectevs bija spitigi. "Varbut tas ir iedzimts?" mana mate jautaja. AtbildeMammas raizes nav nepamatotas, tacu vina kludas savos spriedumos. Spitibas ka nemotivetas neatlaidibas ra?anos ietekme nevis iedzimtiba, bet gan nepareiza audzina?ana. Berniem spitiba var but protesta forma, neapmierinatibas izpausme ar berna attisto?as neatkaribas un iniciativas nepamatotu apspie?anu.
Pieaugu?o uzvediba – paraugi
Mazo Varenku pacienajam ar ?okolades tafeliti. Meitene nolauza mazu gabalinu un skreja pie mates: "On." "Laba meitene," mana mate slaveja, "ed sevi, tu esi maza meitene." Varenka atnes vecmaminai karumu. Vina izliekas, ka iekost, sasit lupas, slave mazmeitu: "Dasna meitene. Cik gar?igi! Paldies!" Varenka piedava cienastu vectevam, bet vin? atsakas: "Es jau zinu, ka tu neesi mantkarigs, tu esi laipns." Vectevs vinai uzsit pa galvu. Varenka skrien pie savas skolnieces masas un ienes mute ?okolades gabalinu. Un… Viena mirkli ?okolade pazud aiz vaiga!
Varenka izpluda asaras. Mate, vecmamina un vectevs visi uzreiz nirgajas par vecako masu: "Tas nav kauns, es aizvainoju mazo! Vina ir liela, bet vina nesaprot!" Varenka ir partraukusi raudat, klausas pieaugu?o piezimes, ir skaidrs, ka vina piekrit vecako viedoklim. Analizejiet pieaugu?o ricibu. Vai pieaugu?ie pareizi noverte Varenkas un vinas masas uzvedibu?Kadas rakstura iezimes var veidoties meitenei ?aja situacija?AtbildeAdults nepareizi noverte Varenkas un vinas masas uzvedibu. Varenkai var rasties alkatiba, egoisms un velme novelt savu vainu uz kadu citu. Un manai masai ir greizsirdibas sajuta, negativa attieksme pret masu un pieaugu?ajiem. Pieaugu?o uzvediba, vinu attiecibas ar radiniekiem un pazinam, ka ari vinu attieksme pret sve?iniekiem ir paraugs berniem.
Pozitivas beigas pasakai
Ma?a (4 gadus veca), stastot pasaku "Sniegmeita un lapsa", izlaida eju, kura teikts, ka Sniegmeita klausijas lapsu, nokapa no koka, un lapsa vinu atveda majas. Pec vardiem: "Ne, vilks, es baidos no tevis, tu mani edisi," vina jautra balsi turpinaja: "Ritiniet uz leju, ritiniet talak, es jums atnesu Sniegmeitu." Nosauciet meitenes stasta nekonsekvences iemeslu, pasakas satura butisko dalu izlai?anu.
AtbildeBerna jutas, klausoties pasaku, parveido vinu no pasiva klausitaja par aktivu dalibnieku. ?aja gadijuma Ma?a izlaida tas pasakas dalas, kuras aprakstitas vinai nevelamas pasaku varonu darbibas. Berni, ka likums, gaida pasakai pozitivas beigas un ir sa?utu?i, ja pasakai ir negativas beigas.
Nepiecie?amiba uzdot jautajumus pirmsskolas vecuma berniem
Sa?a pastavigi uzdod jautajumus: kas jums ir? Kada veida automa?ina ta ir? Kads tevocis ?eit sez? Nesadzirdejis atbildi, vin? aizbeg. Ieskrienot iek?a, vin? atkal uzdod jautajumus: Vai zilonis ir stiprs? Un lauva? No kurienes nak lietus? No kurienes es piedzimu? Kados apstaklos pirmsskolas vecuma berni jut nepiecie?amibu uzdot jautajumus? A ko? Kur? no tiem?" ir raksturigi 3-4 gadus veciem berniem. Tiem ir kedes raksturs. ?ie jautajumi vel neatspogulo berna kognitivo darbibu, tapec nav nekas neparasts, ka berns aizbeg, neklausoties atbildi. Nepiecie?amiba uzdot jautajumus rodas berniem dazados apstaklos: kad vini sastopas ar kaut ko nezinamu; meginot saprast nezinamo; domajot par jaunam lietam.
Kapec berni melo?
Petja (6 gadi) speleja ar bumbu istaba un salauza vazi. Kad vina mate saka jautat, kur? to ir izdarijis vakara, Petja teica, ka Sa?a, vina jaunakais bralis, to ir izdarijis. Mate saka parmest delam, sakot, ka vin? melo. Kads ir galvenais Petinas melu iemesls? Kadas kludas mate pielava dela audzina?ana un ko vinai var ieteikt?AtbildeBerna melo?ana sak attistities, ja neveidojas vajadziba pec patiesas attieksmes pret citiem cilvekiem. "Dualas motivacijas" situacija, lai tiktu atzits par pieaugu?o, berns keras pie melo?anas. Melo?ana tiek noverota ari ka izzinas nepiecie?amibas attistibas blakusprodukts, ka kompensacija par gribas uzvedibas nepietiekamibu: berns nevar veikt darbibu, kas veicinatu tas atzi?anu, tapec vin? keras pie melo?anas. Matei vajadzetu uzticeties bernam, pauzot parliecibu, ka vin? nakotne nepazemos sevi ar meliem. Ir svarigi attistit berna gribu, veidot nepiecie?amibu rikoties godigi. Lai to izdaritu, ir nepiecie?ams apmacit vinu godigas darbibas.
Kapec pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus?
Dazreiz pirmsskolas vecuma berns neuzdod jautajumus pieaugu?ajiem. Kadi ir ?is paradibas iespejamie iemesli? Atbilde?o paradibu var izraisit ?adi iemesli: izpratnes trukums, zina?anu trukums berna, neattistits ieradums klausities. Iespejams, ka berns iepriek? ir sanemis atbildi, kas kaite vina pa?cienai. Viens no iemesliem var but berna temperaments un raksturs.
Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz izaug par slinkiem un pasiviem berniem?
Ir zinams, ka vecaku piemeram, kurus berni atdarina, ir svariga loma berna attistiba. Kapec stradigi un aktivi vecaki dazreiz aug slinki un pasivi berni? Tacu jaatceras, ka prasmes un pat tadas personiskas ipa?ibas ka centiba un neatlaidiba veidojas tikai darbiba. Vecaki, kuriem ir "zelta rokas", var parspet savus bernus un pieprasit augstu snieguma kvalitati. Un, ta ka berni nevar izpildit uzdevumu tikpat augsta limeni, vini vispar partrauc kaut ko darit. Dazreiz vecaki savu bernu lidzdalibu kaut ko uztver tikai ka efektivu palidzibu praktiska rezultata sasnieg?ana. Vini neapzinas, ka berna darbiba ir nepiecie?ama vina attistibai. Bernam ir svarigi ari stradat kopa, lai pirmsskolas vecuma berns varetu redzet un parvaret grutibas, kas radu?as kopa ar pieaugu?o. Kopigas aktivitates dzimst savstarpeja sapratne starp vecakiem un berniem. Visbiezak tie?i kopigas aktivitates vecaki klust par piemeru savam bernam.
Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu?
Mamma dodas pastaiga ar savu meitu (Ole, 3 gadi), kura rokas tur lelli un veletos to nemt lidzi. Savukart mammai vajag, lai meita nem lidzi nevis lelli, bet gan spaini, liek?keri un lapstinu, lai speletos smil?u kaste. Tiklidz mate meitai teica: "Nenemiet lelli, bet nemiet liek?keri," Olja saka raudat. Kapec bernam ir gruti atteikties no savam velmem, paleninat savu ricibu? AtbildeMamma varetu teikt: "Olga, lelle grib gulet. Ielieciet vinu uz gultinas un parklajiet vinu ar segu. Kamer vina gul, tu panem liek?keri, spaini un lapstinu un spelejies smiltis." Tada veida jus varat nomierinat bernu un parslegt vinu uz citam aktivitatem. Mazam bernam ir velme apmierinat savas vajadzibas. Vin? ir "aktivs aktieris". Pieaugu?ajiem prasmigi javirza berna darbiba pareizaja virziena un javeicina sapratiga neatkariba.
Kapec zidaini var nobiedet pieaugu?ais?
Kad tevs tuvojas savai meitai Olgai (11 mene?i) nepazistama formas terpa, meitene pek?ni saka rugti raudat. AtbildeSastopoties ar neparastu, jaunu neparasta situacija, bernam var but akuts trauksmes stavoklis. To var izraisit vienots vacin?, plivurs, kas parklaj seju utt. Neparasta vai neskaidra situacija berns ir ari loti satraukts un sak raudat.
Kapec jusu berns salauz rotallietas?
Vecaki biezi sudzas, ka vinu berni ludz iegadaties viniem rotallietu, kas tiek atri demonteta un salauzta. Kad vini tiek lamati, berni, taisnojoties, saka, ka vini gribeja redzet, no ka tas ir izgatavots. Noradiet iespejamos bernu uzvedibas iemeslus.
AtbildeIr daudz iespejamo iemeslu. Starp tiem ir ?adi: kognitiva interese un nespeja rikoties ar rotallietu. ?ada bernu uzvediba var but ari nepareizas audzina?anas rezultats: berns nav izveidojis rupigu attieksmi pret lietam.
Kapec mazam bernam nepatik klausities pasakas?
Mate stasta bernudarza audzinatajai: "Mana Alyosha (zens ir 2 gadi 8 mene?i) Ar lielu prieku vin? skatas programmu "Labvakar, berni". Tomer es ieveroju, ka, ja tiek dots mutisks stasts vai saruna notiek pirms karikaturas paradi?anas, tad mans dels atri nover? uzmanibu. Un, ja aktieris vienkar?i lasa pasaku no gramatas, tad Alo?a to nemaz neklausas." Kapec Alo?ai nepatik mutvardu stasti?ana? Ka piesaistit berna uzmanibu mutiskai runai?AtbildeAlyosha nespej klausities mutisku stastu. ?i prasme ir sarezgitaka neka speja uztvert spelfilmu attelus ar verbalu pavadijumu. Lai piesaistitu berna uzmanibu runatajai valodai, ar vinu ir jasastada isi stasti, kuros vin? pats butu galvenais varonis. Stastu satura jaieklauj tas darbibas, kas jau ir notiku?as ar zenu vai var notikt nakotne.
Kapec berniem ir bailes?
Dazi berni baidas no tumsas, pelem, lec pari kaut kam, saslimst utt. Kapec berniem ir bailes? ?o nemierigo stavokli dazreiz pastiprina pa?i pieaugu?ie ar savu neparasto izskatu, balsi un uzvedibu. Neparasta, neskaidra situacija bernu parnem intensivs uztraukums, bailes, piemeram, bailes no tumsas. Bieza bailu pieredze ietekme berna visparejo labklajibu (fizisko un garigo), tapec pieaugu?ajiem vajadzetu audzinat un uzturet berna brivibas un bezbailibas sajutu.
Kapec pirmsskolas vecuma berna speja veikt vardu pareizu analizi un vina izpratne par runas verbalo sastavu veicina veiksmigu lasi?anas un raksti?anas apguvi?
AtbildePirmsskolas vecums ir periods, kura atklajas vislielaka jutiba pret valodas paradibam un jaunu vardu veido?anas vieglums. Berni viegli maina vardus, nemot vera to sakotnejo formu, izrada interesi par varda skanas formu un aizraujas ar tas poetisko formu. Pakapeniski attisto?a lingvistiska izjuta un lidz ar to garigais darbs pie valodas noved pie meginajuma saprast runu. 5 gadus vecam bernam ir velme saprast vardu nozimi un izskaidrot to izcelsmi. Salidzinot ar agrino bernibu, pirmsskolas vecuma berna vardu krajums parasti palielinas tris reizes. Vardnicas pieaugums ir tie?i saistits ar dzives un audzina?anas apstakliem.
Agresivas uzvedibas celoni berniem
Sa?a (2 gadi 5 mene?i) skara Viktoru (2 gadi 3 mene?i), kad vin? iznicinaja savu eku. Vai pedagogs var saskatit bernu agresivas uzvedibas celoni tikai vinu negativajas rakstura iezimes vai gimenes audzina?anas trukumos?AtbildeAtbildeBernu agresivas uzvedibas iemesls var but saistits ar daudziem citiem faktoriem: abi zeni nezinaja, ka izklut no situacijas; bernu runa nebija pietiekami attistita; Iespejams, kads no berniem bija parstimulets; zeni nezinaja, ka sazinaties; varbut valdija ignuma un nepatikas sajuta; vienam no berniem bija slikti, bet tas vel nebija atklats areji; vienaudzu imitacija; Atbildi; impulsivitate zenu uzvediba; Aizvainojums par skolotaja iepriek?ejo rajienu.
Runas skanas puses attistiba maziem berniem
Mamma, gerbjot Dimu (zenam ir 1 gads 1 menesis), saka: "Tagad uzvilksim kreklu. Kur ir krekls? Dod to man. Iedodiet man dazas zekbikses. Atnes man sandales" utt. Un Dima, lai ari lenam, seko mates noradijumiem. Vai mamma rikojas pareizi? AtbildeMom rikojas pareizi. Vina parliecinas, ka dels saprot runu, tas skanas pusi; parvietojas objektu apkarteja pasaule un veica darbibas saskana ar pieaugu?a verbalo noradijumu. Dima labprat gerbsies, jo vina mate rada attieksmi pret ?is darbibas attistibu.
Vizualo speju attistiba berniem
Viena mate teica otrai: "Cik labi jusu Seryozha zime. Un manam delam ir tikai skriveri. Neatkarigi no ta, cik daudz es vinam saku, lai vin? zime precizi, vin? katru reizi slikti zime. " Vai tu esi meginajis vinu macit?" "Es biezi sezu Petja, lai zimetu. Iespejams, vinam nav nekadu speju," sarugtinata bija Petjas mate. Kadus padomus var dot vecakiem, kuri velas attistit savu bernu vizualas prasmes? Atbilde: Petjas mate kludas. Zimejuma kvalitate ir atkariga ne tik daudz no berna iedzimtajam ipa?ibam, bet gan no vina speju attistibas, macoties zimet. Berna speja zimet tiek attistita pieaugu?a ietekme. ?is efekts ir ?ads: attistit interesi ka darbibas motivu; Biezak vini kopa ar bernu uzskata objektus un paradibas, izcelot to at?kirigas iezimes. Bernam tiek maciti vizualas darbibas veidi un panemieni. Vecaki zime kopa ar bernu, attistot vina vizualas prasmes, pamodinot interesi par ?o darbibu.
Agrinas bernibas doma?anas attistiba
Vanya (1 gads 3 mene?i) ieraudzija kazokadas cepuri uz mammas galvas un, laimigi smaidot, teica: "Kitty-kitty." Kada ir ?is paradibas vieta mazu bernu doma?anas attistiba?AtbildeMazu bernu doma?anas attistiba nozimigu vietu ienem visparina?ana, t.i., objektu vai darbibu, kuram ir kopigas iezimes, gariga apvieno?ana. Berni biezi visparina objektus, pamatojoties uz lidzibu, pamatojoties uz nejau?am iezimem (viena, divas). Vienumu atributi var mainities visu laiku.
Rakstura moralo ipa?ibu attistiba pirmsskolas vecuma bernam
Berni speleja speli "Veikals". Pie pardeveja bija rinda. Bija interesanti verot bernu uzvedibu rinda. Tanya gribeja but veca sieviete. Vina uzvilka kabatlakatinu, panema roka zizli, apskava un teica: "Es esmu vecmamina." Viktors, kur? negribeja nevienu ielaist iek?a, jautaja: "Vecais, vai ne?" "Protams, vecmaminas vienmer ir vecas," atbildeja Tanja. "Nu tad apsteidziet mani." Vecmaminas ir jaielaiz iek?a, es zinu," pratigi piebilda Viktors. Skolotajs slaveja zenu: "Labi darits, Viktor, vin? labi darija." Kadas personibas ipa?ibas tiek kultivetas berniem iepriek? minetaja piemera?AtbildeSpele "Veikals" berniem tiek audzetas ?adas ipa?ibas: jutigums, pieklajiba, ciena pret vecakajiem. Skolotajs netie?i (ar uzslavam) ietekmeja speli, liekot berniem veleties darit pareizo lietu.
Matematikas problemu risina?ana pirmsskolas vecuma berniem
Pirmsskolas grupa matematikas nodarbibu laika berni atrisinaja problemu: "Uz galda bija 6 piezimjdatori. Zens atveda vel 4. Cik piezimju gramatinu ir uz galda?" Dazi berni, risinot problemu, nolika mikroshemas, un Sa?a uzreiz atbildeja uz problemas jautajumu. Kad vinam ludza izskaidrot problemas risinajumu, vin? atbildeja: "Es saskaitu: 1, 2, 3, 4, 5, 6, un tad es pievienoju vel cetras reizes: 7, 8, 9, 10. To es aprekinaju." Ka raksturot Sa?as problemas risina?anas procesu? Kada ir ?i paradiba?AtbildeRisinot problemas, ?is grupas berniem ir areja oriente?anas darbiba, noliekot mikroshemas. Sa?as problemu risina?anas procesu raksturo iek?eja garigo darbibu plana klatbutne. Parejas procesu no arejas darbibas uz iek?eju, idealu darbibu (prata), ko veic ar objektu atteliem un to koncepciju, sauc par interjerizaciju.
Sensorie standarti
Vecaki pirmsskolas vecuma berni zimeja rotalu kravas automa?inu. Tie?i pirms zime?anas skolotajs aicinaja bernus to labi apskatit un pec tam nosaukt katru automa?inas dalu, piever?ot uzmanibu tam, ka automa?inas virsbuve ir lielaka par kabini un plataka par to. Berni atzimeja, ka kabine ir nedaudz augstaka par kermeni, viens ta sturis ir nogriezts, kabine ir logs, kam ir kvadrata forma utt. Kadus manu standartus skolotajs iepazistina ar berniem?Kadas ir pirmsskolas vecuma berna sensoras attistibas iezimes?Ka objekta parbaude ietekme bernu vizualo aktivitati?Ka objektam (?aja gadijuma automa?inai) jaatrodas attieciba pret bernu? AtbildePedagogs iepazistina bernus ar manu standartiem: cilveces izstradatajam idejam par katra veida ipa?ibu un attiecibu galvenajam ?kirnem – formu, krasu, izmeru utt. Viens no galvenajiem sensoras izglitibas uzdevumiem ir konsekventi iepazistinat bernus ar dazada veida manu standartiem un to sistematizaciju. Iepazi?anas balstas uz bernu darbibu organize?anu, lai parbauditu un iegaumetu katra ipa?uma galvenas ?kirnes. Parbaudes sistema ietver objekta uztveri kopuma, galveno dalu, mazo detalu un to savstarpejo attiecibu identifice?anu, at?kirigu iezimju (krasas, formas, materiala ipa?ibu uc) atra?anu un visa uztveri, pamatojoties uz eso?ajam zina?anam. Sistematiska parbaude laus jums pareizak uzzimet automa?inu, jo ideju izstrade par standarta ipa?ibu ?kirnem notiek cie?a saistiba ar bernu maci?anu zimet, modelet, veidot utt. Dotaja piemera ma?inai jabut novietotai ta, lai tas galvenas iezimes butu skaidri redzamas. Fonam, uz kura atrodas automa?ina, nevajadzetu noverst bernu uzmanibu.
Lecieni bernu runa
Sa?a (2 gadi 11 mene?i) dzirdeja savu tevu sakam: "Es esmu pabeidzis darbu, es amureju nagus ar amuru." Pec klusuma briza zens teica: "Un es ieleju smiltis ar lapstinu." Kadi ir iemesli vardu mainai bernu runa? Atbilde?adas novirzes norada uz berna doma?anas un runas attistibu. Tomer tas ari norada, ka berns vel nav pietiekami apguvis runas gramatisko strukturu. ?aja situacija berns ir sapratis, ka OM beigam ir instrumenta nozime, un sak to piemerot jauniem objektiem ("lapsta"). Vecakiem vajadzetu labot berna runu un izskaidrot vinam lietu beigu nozimi.
Vai jaundzimu?ais berns dzird?
Daudzi vecaki ir nobaziju?ies par to, vai vinu jaundzimu?ais berns var dzirdet. Vai vinu bailes ir pamatotas? AtbildeVecaku bailes ir dabiskas: nedzirdot, berns neiemacisies runat, jo vin? nedzirdes gan savu, gan citu cilveku balsis. Ja nav dzirdes, runu var veidot, pamatojoties uz citu analizatoru sistemu darbibu, kas lauj uzraudzit runas attistibu. Piemeram, pamatojoties uz taustes, muskulu un skeleta sistemas jutibu.
Izglitibas pasakumu veido?ana
Bernam pirmsskolas grupa tika lugts atrisinat problemu: "Mamma eda 3 konfektes, bet dels – 2. Cik daudz konfek?u vini apeda?" Zens atteicas atrisinat problemu, apgalvojot, ka tas ta nenotika. Paskaidrojiet ?is paradibas iemeslu. AtbildeBerns nav izveidojis macibu darbibu: speju at?kirt macibu uzdevumu no dzives situacijas.
"Tu jau esi liels!"
Mamma piedava Mi?am (2 gadi 5 mene?i) iet gulet, bet vin? to nevelas. Mate ver?as pie dela: "Tu jau esi liela. Tagad tetis redzes, ka tu iemacijies kartigi atpogat kurpes un ka tu zini, ka kartigi salocit drebes." Analizejiet savas mates ricibu. Uz kadam berna attisto?as personibas ipa?ibam mate palaujas? Tas ir balstits uz tadam berna jaunattistibas personibas ipa?ibam ka neatkaribas izpausmi, pamatojoties uz berna izpratni par vina spejam, velmi klut lielam, labam un tikt atzitam pieaugu?ajiem.
Kam ir labak attistita iztele: pieaugu?ais vai berns?
Pastav viedoklis, ka pirmsskolas vecuma berna iztele ir labak attistita neka pieaugu?a iztele. AtbildeAtbilde?is apgalvojums ir nepareizs. Bernam ir ierobezota dzives pieredze, tapec vina veidoto telu kombinacijas ir mazak daudzveidigas. Taja pa?a laika iztelei ir lielaka loma berna dzive neka pieaugu?a dzive, ta izpauzas daudz biezak un lauj vieglak atkapties no realitates. Ar izteles palidzibu berns uzzina par apkartejo pasauli, parsniedz ?auras personigas pieredzes robezas. Iztele prasa pieaugu?o kontroli, kuru vadiba ta iegust speju at?kirt iedomato no reala.
Vai berns atpazist sevi spoguli?
Mate pie spogula atveda savu delu Sa?u (zenam ir 1 gads 2 mene?i). Vai Sa?a atpazist sevi spoguli?
AtbildesSa?a neatpazist sevi spoguli. Otraja dzives gada berns parasti neatpazist sevi spoguli vai fotografija, visu savu uzmanibu koncentrejot uz vinam zinamo cilveku telu. Atpazi?ana notiek ar pieaugu?a palidzibu, kur? vingrina bernu, atceroties savu izskatu, saucot mazula vardu.
Gribas prasmju veido?anas pirmsskolas vecuma berniem
Kolya (4 gadi 6 mene?i) bernudarza, saskaroties ar pat nelielam grutibam, pazuda un raudaja. Ja vinam nebutu kresla, vin? teiktu: "Man nav, kur sedet", un gaiditu, kad kresls naks klaja. Ja vin? nevaretu piestiprinat savas sandales un sasiet kurpju auklas, vin? izstieptu kajas un lugtu palidzibu. Vin? bija neveikls un nezinaja, ka kaut ko darit. Kads ir galvenais Kolya bezpalidzibas iemesls? Ka attistit pirmsskolas vecuma berna gribu?AtbildeKolya bezpalidzibu izraisa fakts, ka vina vecaki darija visu vina laba. Vini neattistija dela gribas prasmes un ieradumus, ricibas motivus. Vecakiem jaiesaista berns darbibas, kas vinam ir iespejamas, sasniedzot gala rezultatu. Ir nepiecie?ams paradit, pamudinat, iedro?inat un stimulet dela stipras gribas centienus.
Atzi?anas nepiecie?amibas veido?ana pirmsskolas vecuma berniem kolektiva spele
Sa?a (6 gadi), piedaloties grupu speles, vienmer ir bijis kapteinis. ?aja loma vin? runaja rupji, kliedza uz "jurniekiem". Berni kopa ar pasniedzeju vinam teica, ka kapteinim to nevajadzetu darit, un atteicas vinam piedavat lomu. Vairakas dienas Sa?a nespeleja "jurniekus", jo vin? nevelejas but jurnieks, un vin? netika izvelets par kapteini. Bet vin? loti gribeja but kapteinis: stavet cepure pie stures, skatities caur binokli un komandu. ?i velme bija tik liela, ka Sa?a saka skatities uz sevi, savaldit sevi un but uzmanigam pret saviem biedriem. Berni, pamanot, ka Sa?a ir mainijies, saka vinam uzticet kapteina lomu. Sa?a rupigi pildija spelu lomas, par kuram pui?i saka vinu biezak uzaicinat uz spelem. Kada svariga vajadziba veidojas Sa?a ?aja spele?AtbildeSpele Sa?a veidoja nepiecie?amibu pec atzinibas, orientacijas uz vienaudziem. Skolotajs vadija bernu attiecibas ta, lai speletaji nemtu vera viens otra intereses. Caur bernu grupu vin? ietekmeja Sa?as atzi?anas veido?anas procesu.
Pareizo lomu attiecibu veido?ana, kas attista bernu komunikaciju
Vecakas grupas berni speleja speli "Jurnieki". Klims apnika spelet un gribeja pamest speli. Pasniedzejs ieteica Klimam lugt kapteinim atlauju. "Biedrs kapteinis," Klims versas pie sava biedra kapteina loma, "vai jus atlausiet man atstat kugi?" Klims ne?aubigi paklausija vinam un kopa ar parejiem devas krasta tikai tad, kad kugis atgriezas no reisa. Kadas personibas ipa?ibas veidojas berniem ?aja spele?AtbildeSpele "Jurnieki" tika veidotas tadas personibas ipa?ibas ka kolektivisms, speja rikoties saskanoti un, ja nepiecie?ams, paklausit. Skolotajs atgadinaja Klimam, ka vissvarigakais spele ir kapteinis un visiem vinam ir japaklaujas. Skolotaja riciba bija versta uz pareizu lomu attiecibu veido?anu, kas attista bernu komunikaciju.
Ideju veido?ana par krasam maziem berniem
Divus gadus vecas Nadijas mate, motivejot ar to, ka vinas meita nevareja izrunat vardu oranzs, sauca vinu par visiem dzeltenas un oranzas krasas objektiem ar vienu vardu – dzeltenu. Divus gadus vecas Tamaras mate centas meitai pareizi nosaukt visas krasas, neatkarigi no ta, cik gruti meitenei bija izruna. AtbildeTamara mate dara pareizo lietu, jo jau no pa?a sakuma ir nepiecie?ams veidot pareizo krasu ideju.
Pa?apzinas veido?anas mazam bernam
Mi?a (2 gadi 2 mene?i), redzot, ka vina mate uzvelk meteli, jautaja: "Mammu, kur tu ej?" "Vai mes mani nemsim lidzi?" berns jautaja. Pec dazam dienam Mi?a pienaca pie savas mates un teica: "Mi?a grib est!" Kapec berns sevi identificeja tre?aja persona? AtbildeNo tre?a gada vidus kadu laiku berns runa par sevi tre?aja persona. Tas ir grutibas realizet sevis nemainigumu dazados apstaklos. Mi?a atsaucas uz sevi tre?aja persona, jo vin? vel nav atdalijies no pieaugu?a. Sevis atdali?ana no citiem cilvekiem notiek lidz tre?a dzives gada beigam berna pieaugo?as neatkaribas ietekme. Vin? apgust speju veikt dazadas objektu darbibas bez pieaugu?a palidzibas, apgust vienkar?akas pa?aprupes prasmes. Ta rezultata berns sak saprast, ka tas ir tas, kur? veic ?o vai citu darbibu, berns sak runat par sevi pirmaja persona, vin? attista pa?apzinu.
Pirmsskolas vecuma bernu atsaucibas veido?anas, velme komunicet
Pirms speles sakuma, atbilsto?i stavoklim, kada bija nepiecie?ams sadalit pa pariem, skolotajs pari ar Ninu ar jauno meiteni Anya un pacuksteja vinai, ka Anya bija kautriga un vinai bija nepiecie?ams palidzet, jo vina labi nezinaja speli. Nina pari ar Anya un saka rupigi sekot speles noteikumiem, paradot jaunpienacejam nepiecie?amas kustibas. Skolotaja uzslaveja Ninu. Nakamaja diena speles Anya meginaja veikt speles darbibas, ka ari Nina. Kadas personibas ipa?ibas tiek kultivetas berniem ?aja situacija?AtbildeNina spele attista tadas ipa?ibas ka atsauciba, savukart Anya attista centibu, velmi sazinaties un speju koordinet savas darbibas ar vienaudzu ricibu. Pedagoga darbibas merkis ir radit apstaklus, kuros tiktu veidotas uzskaititas personibas ipa?ibas.
Ka mes varam izskaidrot vienmulos majas attelus piecgadnieku zimejumos?
5 gadus veciem berniem, kas dzivo liela pilseta, tika lugts uzzimet maju. Lielaka dala bernu uzzimeja maju tradicionalas vienstavu majas forma, kuras pamata bija taisnsturis un trissturis aug?puse. Ka izskaidrot monotonos majas attelus piecgadigu bernu zimejumos?Kadas kludas, macot bernam zimet, ir saistitas ar ?im paradibam?Ka pareizi organizet pirmsskolas vecuma berna maci?anu zimet? AtbildeBernu zimejumu raksturo agra berniba iegutu pazistamu grafisko attelu konsolidacija, parver?ot tos par grafiskam veidnem. Parastas veidnes ir maju, ziedu un koku atteli. Berns parnes apguto modeli no zime?anas uz zimejumu, nerupejoties par ta uzlabo?anu. Grafisko modelu fikse?ana bernu zimejuma ir loti bistama. Macot berniem zimet, jaiznicina iesaldeti modeli, uzlabojot attela redzama objekta ipa?ibu nodo?anas veidus, attistot zimejumu grafisko formu.
Kas pieaugu?ajam butu jadara, lai iemacitu zidainim rikoties ar priek?metiem un rotallietam?
Sa?a (4 mene?i), atrodoties arena, visu laiku parvietojas. Ta nu vin? pamanija rotallietu – ko?u verpjamo aug?dalu. Vin? izstiepj rokas, noliekot tas talu uz priek?u, pret rotallietu, megina satvert aug?dalu, bet palaiz garam. Kas pieaugu?ajam butu jadara, lai iemacitu bernam rikoties ar priek?metiem un rotallietam? Merktiecigu, koordinetu kustibu apgu?anas process tikai sakas. ?is process prasa roku un aci, lai stradatu kopa. Pieaugu?ais organize berna darbibas ar objektiem ta, lai berns varetu izveleties objektu redzes lauka, sasniegt to, parbaudit to un rikoties ar to. Pieaugu?a un berna kopigas darbibas attista mazula kustibu koordinaciju.
Kas vecakiem butu jadara, lai papla?inatu maza berna neatkaribu komunikacija ar arejo objektivo pasauli?
AtbildeBerna neatkariba komunikacija ar arejo objektivo pasauli attistisies, ja vin? apgus staiga?anu, objektu darbibas un runu. Vecakiem ir jarada tadi apstakli, kas lautu bernam iesaistities aktivas aktivitates, veikt to kopa, pakapeniski nodro?inot bernam arvien lielaku neatkaribu. Lai to izdaritu, bernam vajadzetu but dazadam rotallietam: piramidam, ligzdojo?am lellem, dazadu izmeru, krasu, formu ieliktniem, kas izgatavoti no dazadiem materialiem (neaizmirstiet par piesardzibas pasakumiem!). Lelles, automa?inas, buvmaterialu komplekti utt. Kopigas aktivitates ar bernu pieaugu?ais, macot, veido pareizos veidus, ka rikoties ar priek?metiem, pakapeniski nodro?inot bernam arvien lielaku neatkaribu.
Kas ir "revitalizacijas komplekss"?
Kada ir pieaugu?a loma ?aja berna attistibas posma? Atbilde"Animacijas komplekss" ir ipa?a berna emocionala un motoriska reakcija, kas adreseta pieaugu?ajam. Berns koncentre skatienu uz pieaugu?o, uzsmaida vinam, animeti kustina rokas un kajas un rada klusas skanas. "Atdzim?anas kompleksa" paradi?anas norada uz berna pareju uz jaunu attistibas posmu – zidaina vecumu. "Animacijas komplekss" ir svarigs berna runas, emociju, kustibu un, pamatojoties uz to, garigas attistibas attistibai. Pieaugu?ais ir starpnieks starp bernu un apkartejo pasauli. Zidaina dzive ir pilniba atkariga no pieaugu?a, lai apmierinatu zidaina augo?o vajadzibu pec dazadam pieredzem.
Greizsirdibas sajutas pirmsskolas vecuma bernam
Kados gadijumos pirmsskolas vecuma berns izrada greizsirdibu? AtbildePirmsskolas vecuma bernam var rasties greizsirdibas sajutas. Ja gimene ir jaunaki berni (bralis vai masa), tad berns jut, ka viniem tiek pieversta lielaka uzmaniba un milestiba. Katram bernam gimene pastavigi jajut vecaku uzmaniba un rupes. Ja greizsirdiba radas saistiba ar otra berna paradi?anos, tad pirmais berns tiek audzinats ar pieker?anas sajutu mazulim, vecakaja berna attistas velme rupeties par vinu.
Eidetiska atmina pirmsskolas vecuma bernam
AtbildeDaziem pirmsskolas vecuma berniem ir ipa?s vizualas atminas veids, ko sauc par "eidetisko atminu". Runajot par to spilgtumu un at?kirigumu, eidetiskas atminas atteli ir tuvu uztveres atteliem: atceroties kaut ko, berns skaidri iedomajas, ko vin? uztvera agrak, un var to detalizeti aprakstit. Eidetiska atmina ir ar vecumu saistita paradiba. Skolas gados berni medz zaudet ?o speju.
"Es esmu es pats!" ir attisto?as personibas izpausmes
Mi?a (2 gadi 4 mene?i) megina gerbties pats. Grunting, vin? velk uz zekbiksem. Tas nedarbojas. Mamma iejaucas ar vinas palidzibu. Sevi! Berns proteste. Sediet mierigi, jus neko nevarat izdarit. Es pats to gribu! Berns atkal saka. Vai Mi?as uzvedibu var uzskatit par spitibu vai ta ir jaunattistibas personibas izpausme? Atbilde: Jus nevarat uzskatit Mi?u par spitigu. Pirmie pa?apzinas elementi izpauzas vina uzvediba, un velme pec neatkaribas ir pamanama. Pieaugu?ais mudina tikai uz berna sapratigu neatkaribu. ?aja piemera Mi?as uzvediba ir vina attisto?as personibas izpausme.
Spelejiet ka aktivitati
Lena (3 gadi 5 mene?i) mates vadiba macas gerbties un izgerbt lelli, ?upot vinu un ievietot gultina. Meitene precizi veic ?is darbibas, bet tikai mates vadiba un vinas klatbutne. Ninas mate (Nina, 3 gadi 6 mene?i), paradot meitenei veidus, ka rikoties ar lelli, ver? meitas uzmanibu uz to, kada veida mate ir gadiga, laipna, uzmaniga, ka vina mil savu meitu. Vina saka, ka to dara visas mammas. Uzaicinot Ninu speleties vienai, vina ludz meitu nolikt lelli gulet, ka to dara gadiga mate. AtbildeNinai lugas ka aktivitates veido?anas bus atraka, jo vina ne tikai veidoja rotalas darbibas ka tadas, bet ari nepiecie?amibu veikt mates funkcijas vinai pieejama forma. Lenas gadijuma tas netika veidots, jo mates prasibas veikt darbibas, kas stingri apgutas vinas vadiba, neveido mates telu un nerada meitenei nepiecie?amibu spelet mati.
Ka attistas nedzirdiga un mema berna runa un ka noverst trukumus runas attistiba?
Petnieki atzime, ka, ja nedzirdigie un memie berni sak macities runu pec tris gadu vecuma, tad daudzu veidu aktivitates un garigo procesu attistiba ir kave?anas: nav lomu speles, doma?anas uztveres attistiba aizkavejas. Ka attistas nedzirdiga un mema berna runa un ka noverst trukumus runas attistiba?
AtbildeJa berns piedzimst nedzirdigs, vin? neiemacisies runat, jo vin? nedzird citu runu un nejut skanu izruna?anas procesu. Ir nepiecie?ams ipa?i macit runu, ieskaitot citas (iznemot dzirdes) analizes sistemas (pieskarienu, redzi utt.). ?ada apmaciba jasak pirms 3 gadu vecuma, jo jutigais berna runas attistibas periods ir 1,5-3 gadi. Berna verbalas komunikacijas nepiecie?amibas veido?anai ir iz?kiro?a nozime. Runas apgu?ana rada pamatu nozimes iegu?anai vardi, saistot tos ar apkartejas pasaules objektu un paradibu atteliem. Berna gariga attistiba ir veiksmiga, ja skolotaju centieni ir versti ne tikai uz runas maci?anu, bet ari uz citiem vina attistibas aspektiem: objektu darbibu, fizisko un manu attistibu.
Izmantojot sarunas metodi, varat uzzinat, kadu ietekmi gramata ir atstajusi uz pirmsskolas vecuma berniem
Saruna sniegto datu objektivitate liela mera ir atkariga no pedagoga taktikas, spejas noskaidrot vinu interesejo?os apstaklus ne tik daudz tie?u jautajumu veida, bet netie?i. Sarunas veida pedagogs var uzzinat berna personibas veido?anas ipatnibas: vinu raksturu, moralas jutas, intereses, spejas utt. Ja jautajums: "Vai jums patik konstruktors, kuru spelejat?" ir vienkar?s jautajums, netie?ais jautajums tiek formulets citadi: "Cik biezi jus veletos spelet ?o konstruktoru?" Netie?o jautajumu variacija ir bezpersoniski jautajumi. Ieteicams viniem bezpersoniska forma pajautat: "Vai berniem patik jusu rotalu istaba?" Tomer, atbildot uz to, sarunu biedrs pauz savu viedokli. Netie?ie jautajumi var ietvert projektivus jautajumus. Piemeram, "Ko, jusuprat, zens daritu, ja vin? tiktu nepelniti sodits?" Dazreiz projektivs jautajums ir detalizets situacijas apraksts ar izdomatu personu. Un sarunu biedrs uzzina, ko ?is iedomatais cilveks daris vai jutis. Atbildot uz to, sarunu biedrs noliks sevi jautajuma minetas personas vieta un tadejadi izteiks savu attieksmi.
Mazvertibas komplekss
Vecakiem nevajadzetu aplaupit berna piezimes, piemeram: "Jus to nevarat izdarit"; "Tu to nezini"; "Tu to neizdarisi"; "Netraucejiet mani ar tuk?iem jautajumiem" utt. Kapec lai vecaki to nedaritu? Mazvertibas komplekss ir viens no visgrutakajiem cilveka moralajiem defektiem, kas vinam apgrutina sazinu ar citiem cilvekiem un rada sarezgitu iek?ejo labklajibu.
Aprupetaja noverojumi par berniem
Katru vakaru bernudarza skolotajs skatas, ka ?is vai tas berns satiek mati vai vecmaminu, kas ieradas vinu panemt, ka vin? atstaj bernudarza grupu. Kadiem bernu uzvedibas un reakciju simptomiem pedagogam japiever? uzmaniba? tik?anas ar vecakiem raksturs (atri vai leni, vai vin? steidzas zinot par saviem sasniegumiem, vai vin? draudzigi satiekas ar saviem radiniekiem vai ne, vai vin? stasta vecakiem par dienu, vai vin? pauz neapmierinatibu un ar ko); par atvadi?anas no berniem un skolotaja raksturu (neatkarigi no ta, vai vin? draudzigi atvadas, runa par kaut ko ar draugiem (pieaugu?ajiem) vai atstaj klusuma). Informacija, kas ieguta, izmantojot bernu novero?anas metodi laika, kad vini atstaj bernudarzu un tiekas ar vecakiem, palidz pedagogam secinat, vai diena bernudarza grupa ir pedagogiski organizeta; Kadu poziciju tas vai tas berns ienem starppersonu attiecibu sistema? Noverojumi palidzes pedagogam organizet darbu ar visu grupu, ka ari ar atsevi?kiem berniem.
Kapec jaundzimu?ie sparda rokas un kajas?
Parasti jaundzimu?ajam ir dazadas kustibas ar rokam, kajam, galvu un visu kermeni. AtbildeBerna kustibu daudzveidiba izskaidrojama ar to, ka jaundzimu?a nervu ?unu celi vel nav parklati ar mielina apvalkiem, kuriem ir izolatora loma, tapec ierosme ir viegli parnesajama (izstarota) uz citiem nervu celiem, ieskaitot lielu skaitu muskulu grupu ierosmes procesa. Ir nepiecie?ams gerbt bernu ta, lai neierobezotu vina motorisko aktivitati, kas ir tik nepiecie?ama mazulim vina attistibai.
Bernu garigas attistibas celoni (vecaka pirmsskola, pamatskolas vecums)
1. septembra priek?vakara Mi?ai apriteja 5 gadi 11 mene?i. Vin? negaja uz skolu un palika bernudarza. Viktors un Vasja kluva 6 gadus veci un devas uz skolu. Visi zeni attistijas vienadi. Gadu velak ?ie berni tika atkartoti parbauditi. Tas atklaja, ka Viktora un Vasjas, kas macijas skola, attistiba bija ieverojami augstaka neka Mi?a, kas turpinaja apmeklet bernudarzu. Salidzinot skolu apmekleju?o zenu garigo attistibu, Viktora tika konstateti augstaki attistibas raditaji. Kadi ir iespejamie iemesli ?o zenu at?kirigajai garigajai attistibai, ja vien vini nebija slimi un vinu fiziska attistiba bija aptuveni tada pati? AtbildeVitjas un Vasjas augstaka gariga attistiba ir saistita ar to, ka vini ir pacelu?ies jauna socialaja limeni – vini ir kluvu?i par skoleniem. Viniem ir jaunas intereses, bazas, attiecibas, un vinu galvenas darbibas forma ir mainijusies: ta ir kluvusi izglitojo?a. Un Mi?a, vel bernudarza, aizkavejas pirmsskolas bernibas perioda. Vin?, protams, ari attistijas, bet ne tada pa?a veida ka skoleni Vitya un Vasya. Kas attiecas uz Vitya un Vasya, lidz macibu gada beigam at?kiriba vinu attistiba kluva pamanama. Aktivakais Viktors, kur? daudz lasija, noveroja un atrisinaja, lidz gada beigam pats apguva macibu materialu: vin? izradijas attistitaks.
Mates adaptacija, kad berns ienak bernudarza
Nosutot bernu uz bernudarzu, mate parasti nevar atrast vietu sev! Mates emocijas ir dzilas: vina saskarsies ar specigu ?oku – atdali?anos no berna. Ka vin? tur var iztikt bez manis? Ko darit, ja manam bernam es vairs neesmu vajadzigs? Vai vinas mazulis tagad mil skolotaju? Mana dvesele sap un sap. Saprats saka, ka viss ir pareizi: jus nevarat visu muzu turet bernu blakus. Bernam ir savas intereses. Vinam vajag komandu. AtbildeJums ir jasaprot, ka visas mates to pardzivo, un atbildigakas ir tas, kas visvairak uztraucas. Verojiet savas emocijas. Mates, pirmo reizi sagatavojot savu bernu bernudarzam, biezi uzvedas ta, it ka redzetu vinu priek?a. Ja esat parliecinats par savu ricibu, tad berns bus mierigs. Iepriek? veidojiet bernam pozitivu attieksmi pret bernudarzu. Pastastiet smiekligus stastus no jums zinamo bernu dzives, kuri apmekle bernudarzu, dalieties sava personigaja pieredze. Nesteidzami, pirms ieiet bernudarza, nemaciet bernam nekadas pa?apkalpo?anas metodes. Tas ir tas, kas tas ir. Speja gerbties, est un iet uz tualeti pati par sevi nav vissvarigaka lieta, ?is prasmes veidosies loti atri, un skolotajam jusu berns nav pirmais, kur? nezina, ka pats uzvilkt kurpes. Bet jus pievienosiet mazula rupes. Iemaciet bernam risinat problemas, kad tas nak, nevis iepriek? par tam uztraukties. Orientejiet bernu pie aprupetaja. Vinam jazina, ka neatkarigi no ta, kas notiek, vin? vienmer var versties pie vina pec palidzibas. Nakama pedagoga vardam un patronimam pastavigi japaradas jusu sarunas, vinas telam vajadzetu ieklut berna apzina. Noteikti pastastiet skolotajam par berna ipa?ibam, vina velmem un ieradumiem. Nebaidieties but uzstajigs. Piemeram, ja berns klusas stundas var mitrinat gultu, neslepiet to, vini saka, ka vina pati to izdomas. Tas pats ir ar edienu. Ja berns patie?am nevar paciest kadu edienu, labak par to bridinat apkalpojo?o personalu.
"Cinas" bernudarza
Jusu mazulis, vienmer paklausigs un sirsnigs, pek?ni saka "uzbrukt" saviem draugiem grupa – skrapejot, nokozot, saspiezot. Skolotaji un citu bernu vecaki saka sudzeties. Ko man darit? Kapec vin? ta uzvedas? AtbildeVisticamak, berns nespes izskaidrot savu uzvedibu, jo berna runas prasmes un doma?anas spejas nelauj bernam identificet situaciju. Visa "sabotaza", ka ari sliktie ieradumi saknojas psihologiskas problemas. Aizvainojo?s berns ir agresivs un savas dusmas izgaz uz citiem. Meginiet kritiski paskatities apkart: kas ir mainijies jusu dzive, kas ir novedis pie izmainam berna uzvediba? Tu esi sacis vinam pieverst mazak uzmanibas, vai varbut esi sacis cinities ar saviem milajiem. Kads ir jusu mantinieka visparejais emocionalais noskanojums? Vai vin? ir kautrigs un kautrigs "dzive"? Jums jazina, ka jums nevajadzetu nemt ?adu personu uz darzu tikai tapec, lai "iemacitu vinam sazinaties". Problemas tikai pasliktinasies, un nepareizi pielagots berns nonak grupas "vajaja" sastava. Ja notiek sadursme, tad pirmais, kas jadara, ir pajautat pa?am bernam, cietu?ajam, noverotajiem un pedagogam lidz mazakajai detalai. Vai pedagogs cen?as aizsargat "likumparkapeju"? To darot, vin? skaidri norada, ka "to vairs nedaris". Citiem grupas berniem var piedavat kopigu ricibas planu: piemeram, ja kads pamana, ka berns atkal gatavojas kadam iekost, ieskauj vinu, satraucas un zvana vecakajiem.
Vai mans berns ir sieviete?
Es skatos uz savu delu un nobijos. Vai vin? izaugs par sievieti vai sievietes virieti? ?odien vinam patik viena meitene, rit cita, mene?a laika vin? jau uztraucas par to, vai jauns klasesbiedrs vinam patiks vai ne, pec paris dienam vinam vairs nav vajadzigs ?is klasesbiedrs, un ir jauns adoracijas objekts. Ko man ka vecakam darit? Ka pareizi audzinat delu, lai vin? nebutu tik vejains un nepastavigs. Galu gala vinam ir tikai 14 gadu, vinam joprojam priek?a ir visa dzive, un sievie?u maina nakotne, piemeram, cimdi, nav risinajums! Vina seksuala velme tikai veidojas, un tapec ?o periodu raksturo aizrau?anas nestabilitate ar milestibas objektu, milestibas un idealu maina. Tas nepavisam nav lidojums un vieglpratiba. Pusaudzis var iemileties viena klasesbiedra, tad cita, tad ar vairakiem uzreiz, tad ar meiteni no vina pagalma, tad ar savu skolotaju, tad ar mates draugu. Tas ir pilnigi dabiski pusaudza vecumam. Ta ir sava veida maci?anas, "spele?ana", izmeginajumu un kludu mekle?ana tam hobiju, erotisko velmju un seksualas orientacijas pazimem, iezimem un niansem, kas nakotne raksturos seksualo velmi. Jo pla?aka ir pusaudza izvele seksualitates veido?anas perioda, jo vieglak vinam bus pielagoties nakotne.
Pusaudza pirma milestiba
Mans 12 gadus vecais dels iemileja savu klasesbiedru. Vina nepiever? vinam uzmanibu, izjoko vinu. Vin? cie?. Sakuma vin? centas vinu iepriecinat, piezvanija vinai, rakstija piezimes, no rita veroja vinu zem majas, lai kopa dotos uz skolu, un ieraudzija vinu pec skolas. Mes redzejam, ka musu berns cie?, un aizliedzam vinai piezvanit vai doties uz savu maju. Tagad vin? atkapas sevi. Vin? zaudeja apetiti un vina akademiskais sniegums samazinajas. Klase vinam ir galva makonos. Ko mums vajadzetu darit? AtbildeVecaku kluda ir ta, ka vini aizliedza viniem sazinaties ar meiteni. ?ada nepareiza taktika vismaz izraisa normalas psihoseksualas attistibas aizkave?anos un dazreiz noved pie tragiskam sekam lidz pat depresijai un pa?navibas meginajumiem. Tas ir loti svarigs psihoseksualas attistibas posms. ?eit pusaudzis iemacas iepazities ar meitenem, piesaistit tas meitenes uzmanibu, ar kuru vin? ir iemilejies, un sazinaties ne tikai ar vienaudziem un pieaugu?ajiem, bet ari ar vina milestibas objektu. Tapec vecakiem tas noteikti janem vera un nekada gadijuma nedrikst iejaukties. Atminas par pirmo milestibu daudziem cilvekiem paliek visu atliku?o muzu ka spilgtaka un cildenaka sajuta, kura joprojam nav vietas patiesai seksualitatei. Tas ir tiri romantiskas attiecibas. Jebkura pieaugu?o iejauk?anas izkroplos normalu berna attistibu: papildus psihoseksualas attistibas aizkave?anas var but specifiskas reakcijas, kas raksturigas pusaudza vecumam, piemeram, protesta reakcijas, beg?ana no majam un citi. Vecakiem nav par ko uztraukties. Neskatoties uz augsto jutu intensitati, platoniska milestiba var pariet loti atri. ?aja vecuma visi normalie pusaudzi ir loti miligi. Vecaki vienkar?i dazreiz aizmirst, kadi vini bija taja vecuma un cik nevelama bija pieaugu?o iejauk?anas, un ka vini pa?i uz to reageja. Ja platoniska milestiba neistenojas, tad pusaudza milestiba var palikt ne tikai neatlidzinama, bet ari nepamanita.
Ka izveidot uzticibas pilnas attiecibas ar savu bernu un atbalstit vinu?
Atbilde: Lai atbalstitu bernu, ir nepiecie?ams: Balstities uz berna stiprajam pusem. Izvairieties uzsvert vina kludas. Paradiet, ka esat apmierinats ar bernu. Spet un gribet izradit milestibu un cienu pret bernu. Spet palidzet bernam sadalit lielus uzdevumus mazakos, ar kuriem vin? var tikt gala. Pavadiet vairak laika kopa ar savu bernu. Ienesiet humoru attiecibas ar bernu. Apzinieties visus berna meginajumus tikt gala ar ?o uzdevumu. Spet mijiedarboties ar bernu. Ja iespejams, laujiet bernam atrisinat problemas. Izvairieties no disciplinaram atlidzibam un sodiem. Pienemiet berna individualitati. Izradiet ticibu bernam, empatiju pret vinu. Demonstrejiet optimismu. Jaatceras, ka dazi pieaugu?o vardi un frazes atbalsta bernu, bet citi iznicina vina ticibu sev. Tadi vardi un frazes ka "Zinot tevi, es esmu parliecinats, ka tev veiksies labi". Jus to darat loti labi. Jums ir dazas domas par to. Tas ir liels izaicinajums, bet es esmu parliecinats, ka esat tam gatavs. Vardi un frazes "iznicina?anai": Zinot jus un jusu spejas, es domaju, ka jus to varejat izdarit daudz labak. Jus to varejat izdarit daudz labak. ?o ideju nekad nevar realizet. Jums tas ir parak gruti, tapec es to dari?u pats. Pieaugu?ie biezi jauc atbalstu ar uzslavam un atlidzibu. Uzslavas var but vai nebut atbalsts. Piemeram, parak dasna uzslava bernam var ?kist nejedziga. Citos gadijumos vina var atbalstit bernu, kur? baidas, ka vin? vai vina neatbilst pieaugu?o ceribam. Psihologiska atbalsta pamata ir palidzet bernam justies vajadzigam. Starpibu starp atbalstu un atlidzibu nosaka laiks un sekas. Atlidziba parasti tiek pie?kirta bernam par to, ka vin? kaut ko dara loti labi, vai par daziem vina sasniegumiem noteikta laika perioda. Atbalsts, nevis uzslavas, var nakt no jebkura meginajuma vai neliela progresa. Kad pieaugu?ie pauz prieku par to, ko berns dara, tas vinus atbalsta un mudina turpinat vai meginat velreiz. Vin? izbauda sevi. Jus varat atbalstit: atsevi?kus vardus ("skaists", "veikls", "brini?kigs", "lielisks", "uz priek?u", "turpinat"); Pazinojumi ("Es lepojos ar tevi", "Man patik, ka tu strada", "Tas patie?am progrese", "Es priecajos, ka tu man palidzeji", "Paldies", "Viss notiek lieliski", "Labi, paldies", "Es priecajos, ka tu biji dala no ta", "Es priecajos, ka tu meginaji, lai gan tas neizradijas ta, ka tu gaidiji"); Pieskar?anas (pleca patausti?ana, pieskar?anas rokai, maiga berna zoda pacel?ana, sejas tuvina?ana sejai, apskaviens) kopigas darbibas, fiziska lidzdaliba (sezot, stavot blakus bernam; maigi vadot vinu; spelejoties ar vinu; klausoties vinu; edot kopa ar vinu); sejas izteiksmes (smaids, smaids, pamaj, smieties). Lai izveidotu pilnvertigas, uzticamas attiecibas ar bernu, pieaugu?ajam jaspej efektivi sazinaties ar vinu. Komunikacija ir verbals un neverbals process, kura cilveki sazinas ar jutam, attieksmem, faktiem, pazinojumiem, viedokliem un idejam. Ja pieaugu?ie velas izveidot attiecibas, kas apmierina vinus un vinu bernu, viniem jaiemacas efektivi, atbildigi komunicet.
Skaistums vai zvers
Mana pusaugu meita pedeja laika daudz laika pavada savam izskatam. Es saprotu, ka ta ir normala ar vecumu saistita paradiba. Bet problema ir ta, ka vina ienist savu atspulgu spoguli, vina vienmer atrod dazus trukumus sava izskata. Nesen vina teica, ka tad, kad vina aug un nopelna naudu, vina veiks operaciju, lai mainitu degunu, ausis un krutis. Vina ir tik skaista, un tad pek?ni vina to pateica. Pastastiet man, ko darit ar manu meitu. AtbildeIr tada slimiba ka kermena dismorfijas traucejumi – sapiga fiziskas mazvertibas pieredze reala vai iedomata anatomiska defekta del. To cilveku pieredze, kuri cie? no kermena dismorfiskiem traucejumiem, visbiezak attiecas uz redzamam kermena dalam: deguna, ausu, pieres formu vai izmeru, kaju strukturu; retak – kru?u, vidukla, vedera, gurnu izmers. Pilniga neapmierinatiba ar sevi, parlieciba, ka ir verts mainit savu izskatu, un dzive brinumaina karta uzlabosies, ir galvenie slimibas simptomi. Bet ir ari citi. Piemeram, kad garas stundas spogula priek?a tiek aizstatas ar izmisuma periodiem un nevele?anos redzet savu atspulgu. Sievietes, kas cie? no kermena dismorfiskiem traucejumiem, cen?as atrast un "iegaumet" sejas izteiksmes vai kermena pozicijas, kuras, pec vinu domam, "eso?ais" trukums klus pec iespejas sleptaks. Vel viena slimibas pazime ir kategorisks atteikums fotografet. Parasti to motive fakts, ka ar statisku efektu "neglitums" bus ipa?i pamanams. Velme padarit formas perfektas liek sievietem ar ?adu diagnozi iesaistities burtiski sevis spidzina?ana. Visbiezak pusaudziem attistas dimorfofobija. Lielakajai dalai cilveku ?i problema tiek atrisinata dabiski ar vecumu, tomer tai ir japiever? ipa?a uzmaniba. Varbut tas liecina par pieaugu?o milestibas trukumu. Kompleksi par izskatu var ari slept nespeju sazinaties ar vienaudziem. Ja vecaki pie?kir parak lielu nozimi tam, ka vinu berns izskatas no loti agra vecuma. Tad organisma parstrukture?anas laika pubertates laika vin? var ienist savu "neglito" kermeni, iedomajoties, ka ?i iemesla del vinam tiks atnemta vecaku milestiba. Maz ticams, ka ?adas mates un tevi skaidri parada savu nepatiku pret berna izskata izmainam, bet netie?i, negribot, to skaidri norada. Tevi ?ados gadijumos ir ipa?i nezeligi. Ironiskas piezimes apaligas meitas klatbutne par kadu kaiminu ar lieko svaru biezi noved pie stereotipa nostiprina?anas: meitene atceras, ka sievietes ar savu kermena uzbuvi riebjas virie?iem. Naida pret savu kermeni iemesls var but ari piederiba socialajai videi, kura valda izskata kults, un cilveks, kuram ir pat minimals trukums, parver?as par izstumto. Vecakiem jakonsultejas ar kvalificetu psihoterapeitu. Vieglos gadijumos var pietikt ar dazam sarunam ar psihoterapeitu.
Psihologiska palidziba pusaudziem: kapec tas ir svarigi
Kapec psihologiska palidziba pusaudziem ir svariga?
Pusaudza vecumu pavada daudzas fiziologiskas un emocionalas izmainas, padarot ?o dzives periodu ipa?i izaicino?u daudziem pusaudziem. Ir svarigi saprast, ka vini saskaras ar unikalam problemam, kas var ietekmet vinu garigo labsajutu. Palidziba ir loti nepiecie?ama pusaudziem, jo vini var saskarties ar tadam problemam ka trauksme, depresija, stress, pa?cienas problemas, starppersonu konflikti, ka ari maci?anas grutibas.
Garigas veselibas aprupei ir iz?kiro?a loma, sniedzot pusaudziem atbalstu un resursus, lai veiksmigi parvaretu ?is problemas un pilniba attistitu vinu potencialu.
Psihologiskas palidzibas veidi pusaudziem
Individualas konsultacijas. Individualas sesijas ar psihologu lauj pusaudziem sazinaties dro?a un atbalsto?a vide. Psihologs palidz pusaudziem tikt gala ar savam emocijam, apzinaties savas domas un jutas un apgut efektivas stresa un trauksmes parvaldi?anas strategijas.
Grupu terapijas. Piedali?anas grupu sesijas lauj pusaudziem justies ka dalai no kopienas, kur vini var dalities sava pieredze un uzzinat, ka vinu problemas nav unikalas. Grupu terapija veicina socialas prasmes un pa?apzinu.
Gimenes terapija. Gimenes attiecibam ir svariga loma pusaudzu dzive. Gimenes terapija lauj visiem gimenes locekliem sazinaties un risinat konfliktus konstruktiva vide. Tas palidz radit atbalsto?u vidi pusaudzim un veicina labaku izpratni par vinu vajadzibam.
Psihologiskas palidzibas priek?rocibas pusaudziem
Uzlabota gariga labsajuta. Psihologiska palidziba palidz pusaudziem izstradat efektivus dzives izaicinajumu parvare?anas mehanismus, kas palidz uzlabot vinu emocionalo stavokli un visparejo labsajutu.
Paaugstinats pa?vertejums un parlieciba. Psihologa atbalsts lauj pusaudziem tikt gala ar kompleksiem un palielinat pa?apzinu, kas ietekme vinu uzvedibu un attiecibas ar citiem.
Veiksmiga maci?anas grutibu parvare?ana. Psihologiska palidziba var palidzet pusaudziem izstradat efektivas studiju un koncentre?anas strategijas, kas palidz uzlabot vinu akademisko sniegumu un akademisko izaugsmi.
Veseligu starppersonu attiecibu uzture?ana. Pusaudzi, kuri sanem psihologisko palidzibu, biezi vien labak spej izprast savas jutas un var vieglak sazinaties ar citiem, kas veicina kvalitativu starppersonu savienojumu veido?anos.
Secinajums
Garigas veselibas aprupei ir svariga loma pusaudzu garigas veselibas un labklajibas atbalsti?ana. Dazadas psihologiskas palidzibas metodes, piemeram, individualas konsultacijas, grupu terapija un gimenes sesijas, nodro?ina harmonisku pusaudza attistibu un palidz vinam veiksmigi parvaret dzives grutibas. Centieni sniegt psihologisko palidzibu un atbalstu ir svarigi, lai raditu specigas un veseligas paaudzes.
Bernu psihologiem
Berna komunikacija
Komunikacija ir divu vai vairaku cilveku mijiedarbiba, kuras merkis ir koordinet un apvienot vinu centienus, lai izveidotu attiecibas un sasniegtu kopigu rezultatu, kas ir viens no svarigakajiem faktoriem berna garigaja un socialaja attistiba. Cilveku personibas veidojas un darbojas tikai attiecibas ar apkartejiem cilvekiem. Pec L. S. Vigotska domam, visas cilveka augstakas garigas funkcijas sakotneji veidojas ka arejas, t.i., tas, kuru realizacija piedalas ne viens, bet vismaz divi priek?meti. Tikai pakapeniski, izmantojot apropriaciju, tas klust iek?ejas. Vygotsky uzskatu attistiba noveda pie ta, ka krievu psihologi (A. V. Zaporozecs, D. B. Elkonini uc) radija berna attistibas koncepciju, kuras ietvaros berna attistiba tiek saprasta ka sociali vesturiskas pieredzes piesavina?anas process mijiedarbibas procesa ar tas nesejiem, pieaugu?ajiem. Arzemju psihologija ir dazadi komunikacijas jedzieni. Dazi to interprete galvenokart ka "komunikaciju" – informacijas apmainu starp cilvekiem. Citi ka "sociala uztvere", cilveka uztvere un izpratne par cilveku. Vel citiem komunikacijas vado?a sastavdala ir "mijiedarbiba". Krievu psihologija tiek atzita katra no ?iem faktoriem fundamentala nozime, bet jebkur? no tiem nav absolutizets; Komunikacija tiek uzskatita par visu ?o komponentu kopumu ka ipa?u darbibas veidu. Vairuma gadijumu mijiedarbiba starp bernu un pieaugu?o ir tikai dala no vinu pla?akas mijiedarbibas. Komunikacijas motivu attistiba notiek cie?a saistiba ar berna pamatvajadzibam: nepiecie?amibu pec jauniem iespaidiem, aktivas aktivitates, atzi?anas un atbalsta. Pamatojoties uz to, ir tris galvenas komunikacijas motivu kategorijas: kognitivie, biznesa un personigie. Kognitiviem un biznesa motiviem ir kalpo?anas loma, un tie ir starpnieki attalaku, ierobezotu motivu sasnieg?ana; Personigie motivi rada vinu galigo apmierinatibu ar komunikacijas darbibu. Dazadu komunikacijas aspektu attistibas linijas rada vairakus posmus vai limenus, kas dabiski seko viens otram, katra no tiem komunikacijas darbiba paradas neatnemama, kvalitativi savdabiga forma. M. I. Lisina identificeja cetras komunikacijas formas, kas aizvieto viena otru pirmajos 7 berna dzives gados. Situacijas un personiskajai komunikacijai starp bernu un pieaugu?o (pirmie se?i dzives mene?i) attistita forma ir ta saucama kompleksa forma – sarezgita uzvediba, kas ietver koncentre?anos, ieskati?anos otra cilveka seja, smaidi?anu, vokalizaciju un motoro animaciju. Sazina starp zidaini un pieaugu?o notiek patstavigi, bez jebkadam citam aktivitatem, un ta ir ?i vecuma berna vado?a darbiba. Komunikacijas nolukos berniem jaiemacas uztvert pieaugu?o stimulus, un tas stimule uztveres darbibu veido?anos. ?is iegades, kas iegutas komunikacijas joma, pec tam tiek izmantotas, lai iepazitos ar objektivo pasauli, kas noved pie kognitivo procesu vispareja progresa. Situacijas un biznesa komunikacijas forma (6 mene?i – 2 gadi) notiek uz berna un pieaugu?a praktiskas mijiedarbibas fona. Papildus uzmanibai un labajai gribai mazs berns sak izjust nepiecie?amibu pec pieaugu?a sadarbibas. Pedejais nenozime tikai palidzibu; Berniem ir nepiecie?ama pieaugu?a lidzdaliba, vienlaicigas praktiskas aktivitates blakus. Komunikacijas biznesa motivi klust par vado?ajiem. Galvenie sazinas lidzekli ir uz darbibu orientetas darbibas. Vissvarigakais mazu bernu ieguvums ir izpratne par apkartejo cilveku runu un aktivas runas apgu?ana. Runas izcelsme ir cie?i saistita ar komunikacijas darbibu: ta ka tas ir vispilnigakais sazinas lidzeklis, tas paradas komunikacijas nolukos un tas konteksta. Runas apgu?ana lauj berniem parvaret situacijas komunikacijas ierobezojumus un pariet no tiri praktiskas sadarbibas ar pieaugu?o uz augstaku komunikativas darbibas formu. Ne-situacijas-kognitiva komunikacija (3-5 gadi) izver?as uz bernu kognitivas darbibas fona, kuras merkis ir izveidot manu attiecibas fiziskaja pasaule. Papla?inoties savam spejam, berni cen?as panakt sava veida teoretisku sadarbibu ar pieaugu?ajiem, kas sastav no kopigas diskusijas par notikumiem, paradibam un attiecibam objektivaja pasaule. ?i sazinas forma ir vistipiskaka jaunakiem un videjiem pirmsskolas vecuma berniem. Daudziem berniem tas joprojam ir augstakais sasniegums lidz pirmsskolas bernibas beigam. Ne-situacijas-personiska komunikacijas forma starp berniem un pieaugu?ajiem (6-7 gadi) ir augstaka bernu komunikativas aktivitates forma pirmsskolas berniba. At?kiriba no iepriek?ejas, tas kalpo socialas, nevis objektivas pasaules, cilveku pasaules, nevis lietu izzinas merkim. Tas veidojas, pamatojoties uz personigiem motiviem, kas mudina bernus mijiedarboties, un nemot vera dazadas aktivitates: speli, darbu, kognitivo. Bet tagad komunikacijai ir neatkariga nozime bernam, un ta nav vina sadarbibas ar pieaugu?o aspekts. Vecakais partneris kalpo ka zina?anu avots par socialajam paradibam un taja pa?a laika klust par izzinas objektu ka sabiedribas locekli, ka ipa?u personibu. Pateicoties bernu panakumiem ne-situacijas-personiskas komunikacijas ietvaros, dazi sasniedz gatavibas stavokli skolai, kuras svariga dala ir berna speja uztvert pieaugu?o ka skolotaju un ienemt studenta poziciju attieciba pret vinu. Kad berns ienak skola, pieaugu?a loma daudz nemainas, bet skolotajs klust autoritativaks par vecakiem. Pakapeniski, saistiba ar pievieno?anos vienaudzu grupai, komunikacija ar draugiem berniem klust arvien svarigaka. Lidz pamatskolas vecuma beigam velme pec vienaudzu apstiprinajuma biezi vien ir pat izteiktaka neka velme pec pieaugu?o apstiprinajuma. ?is jaunais apstaklis rada butiskas izmainas jaunaka skolena attistibas socialaja situacija un sagatavo pareju uz jaunu vecuma attistibas posmu – pusaudza vecumu. Viena no svarigakajam iezimem, kas raksturo attistibas socialo situaciju vidusskolas vecuma, ir pietiekami veidotas vienaudzu grupas klatbutne, kura berni cen?as atrast un ienemt savu vietu. Pusaudziem raksturiga velme pec neatkaribas (ta saukta personiga autonomija) izpauzas galvenokart pretestiba pret pieaugu?o ietekmi ar pieaugo?u atkaribu no vienaudzu ietekmes. Ja ?i ietekme ir negativa, pastav risks izkroplot pusaudza personigo attistibu, nosakot antisocialas uzvedibas formas. Pusaudza gados nepiecie?amiba pec komunikacijas klust dzilaka satura. Garigas un intelektualas komunikacijas lauki papla?inas. Komunikacijas stils, kas attistijies attiecibas ar pieaugu?ajiem un vienaudziem, ka ari komunikativas prasmes, kas veidoju?as izglitibas procesa, liela mera nosaka cilveka socialpsihologiskas ipa?ibas pieaugu?a vecuma.
Gruti berni
Gruti berni ir pla?s visparinats jedziens, ko izmanto zinatniskaja un galvenokart popularzinatniskaja literatura, ka ari pedagogiskaja zurnalistika, lai apzimetu pla?u bernu kategoriju, kas demonstre skaidru novirzi personibas attistiba. Parasti berns tiek pie?kirts ?ai kategorijai, pamatojoties uz vina vai vinas individualo psihologisko ipa?ibu arejam izpausmem, kas kalpo ka ?kerslis normalai izglitibas procesa norisei. Berna rakstura un uzvedibas traucejumu celoni ir loti dazadi. Tapec berni, kuri ieverojami at?kiras pec savam individualajam ipa?ibam, biezi tiek saukti par sarezgitiem. Berna verte?ana par grutu galvenokart atspogulo vecaku un skolotaju viedokli par vinu, nevis vina specifiskas psihofiziologiskas ipa?ibas. Musdienu literatura sarezgitus bernus parasti sauc par tiem, kuru uzvediba krasi at?kiras no visparpienemtajam normam un nover? pilnigu audzina?anu. ?i iemesla del tiek izmantots ari sinonims "gruti izglitojami berni", jo vini vismazak tiecas ieverot pedagogiskos priek?rakstus un izrada arkarteju nejutigumu pret tradicionalajam pedagogiskajam ietekmem. Viens no galvenajiem grutibu celoniem izglitibas procesa ir garigas slimibas un ta sauktas robezvalstis. Berns, kas cie?, piemeram, no psihopatijas vai agrinas bernibas autisma, noteikti izcelas no normali attisto?os vienaudzu masas, un vina audzina?ana ir ieverojami sarezgita. Tomer ta klasifice?ana par sarezgitu nav pilnigi pamatota, jo tas novirzes galvenokart ir paklautas mediciniskai korekcijai. Ja berna uzvediba liek vinam aizdomas, ka vinam vai vinai ir neiropsihiskas novirzes, ir jakonsultejas ar neiropsihiatru, neiropatologu vai bernu psihiatru, kur? veic kvalificetu diagnozi un nosaka atbilsto?u arste?anu (ja ta nav, jebkuri pedagogiskas korekcijas pasakumi var but neefektivi). Dazos gadijumos ieteicama individuala apmaciba. Dazus uzvedibas traucejumus var izraisit iedzimtas vai iegutas psihofiziologiskas anomalijas, kas nav saistitas ar garigam slimibam. Ta ir ta saukta agrina infantila nervozitate, ta saukta augla alkohola sindroma izpausmes (kas rodas alkohola intoksikacijas rezultata pirmsdzemdibu attistibas stadija). Viegli psihofiziski traucejumi ietver ari minimalu smadzenu disfunkciju, kas rodas dazadu kaitigu faktoru ietekmes rezultata agrina attistibas stadija. Visbiezak sastopamas ?i traucejuma sekas ir ta sauktais hiperkinetiskais sindroms, kas ierosmes un inhibicijas procesu nelidzsvarotibas del nervu sistema izpauzas ka parmeriga aktivitate, impulsivitate un nespeja brivpratigi regulet uzvedibu. Berniem, kas cie? no ?adam novirzem, ir nepiecie?ama individuala pieeja audzina?anai, nemot vera vinu psihofiziskas attistibas ipatnibas. Vairuma gadijumu ir iespejams labot savu uzvedibu ar nosacijumu, ka tiek apvienoti individuali izveleti pedagogiskas ietekmes pasakumi un terapeitiskie un korektivie pasakumi. Vairuma gadijumu sarezgitu bernu mediciniska parbaude nosaka normalu vinu psihofiziskas attistibas limeni. Acimredzot novirzes vinu uzvediba ir saistitas ar arejiem, socialiem un pedagogiskiem faktoriem. Visbiezakais islaicigo novirzu iemesls ir tas, ka vecaki un skolotaji nepietiekami nem vera berna attistibas vecuma ipatnibas. Krievu bernu psihologija ir konstatets, ka individuala attistiba tiek veikta ta saukto stabilo un kritisko vecumu mainas veida. Pedeja ietvaros berns pariet uz kvalitativi jaunu attistibas posmu, iepriek? veidotu garigo audzeju realizaciju. Taja pa?a laika pieaugu?ie ne vienmer godigi noverte berna paaugstinatas spejas un vajadzibas un turpina istenot noteiktos, bet nepietiekamakos pedagogiskas ietekmes pasakumus. ?ada situacija kritiskais vecums parver?as par patiesi krizes posmu, kas ir pilns ar traucejumiem berna uzvediba. ?aja aspekta tris gadu krize ir ipa?i nozimiga, kad veidojas berna pa?apzina, kas prasa at?kirigu attieksmi pret vinu, ka ari pusaudza vecuma krizi, kura berns medz parvertet savas paaugstinatas spejas, un vecakie, gluzi preteji, turpina iztureties pret vinu ka pret bernu. Daudzi petijumi ir paradiju?i, ka ar atbilsto?u pieeju jaunattistibas personibai kritiskais vecums var turpinaties bez konfliktiem. Tapec "gruta vecuma" definicija ir diezgan patvaliga; Nemot vera attistibas vecuma ipatnibas, ir iespejams izvairities no daudzam grutibam, kas raksturigas ne tik daudz noteiktam vecuma posmam, bet gan individualai attistibas situacijai. Vairakos gadijumos izglitibas procesa parkapumus izraisa hroniski neatbilsto?i pedagogiskas ietekmes apstakli uz bernu. Nelabveligs moralais un psihologiskais klimats gimene biezi ir pamats, uz kura rodas novirzes personibas attistiba. Nepietiekamas vai, gluzi preteji, parmerigas prasibas bernam rada vina nevele?anos un nespeju uztvert pedagogiskas ietekmes. Ipa?i negativu lomu spele vecaku prasibu vienotibas trukums, kura berns nonak "izglitibas vakuuma", nespejot un neveloties apmierinat pretrunigas vai pat savstarpeji izsledzo?as prasibas. Izglitiba, kuras pamata ir moralize?ana un sodi?ana, parasti nerada ilgtermina pozitivu efektu: pieradis paklausit tikai no bailem, berns viegli izdara jebkadus parkapumus, tiklidz bailes vajinas. Tapec vecaku un skolotaju sudzibas par bernu uzvedibu ir jaapsver visaptvero?i, nemot vera visas iespejamas kludas audzina?ana. ?aja zina loti noderigas var but gimenes konsultacijas un skolas psihologiskie pakalpojumi, ja berna uzvediba tiek analizeta konteksta ar vina vai vinas attistibas apstaklu kopumu. Biezi vien dazi gimenes iek?ejo attiecibu psihoterapeitiskas korekcijas pasakumi palidz atrisinat sarezgita berna problemu. Skolas sniegumam ir svariga loma berna uzvediba un vina personibas veido?ana. Hroniska maci?anas kave?anas, kas radusies dazadu iemeslu del, var radit studentam nepatiku pret izglitojo?am aktivitatem un velmi sevi apliecinat citos veidos. Nav nekas neparasts, ka nesekmigs students iebilst pret sevi klasei un skolotajam, demonstre izaicino?u un nepietiekamu uzvedibu. Pedagogiska takta parkap?ana, sodu launpratiga izmanto?ana un negativi vertejumi tikai saasina radu?os opoziciju. Skolotaja uzdevums ir izprast akademiskas neveiksmes celonus un meginat tos noverst, izmantojot individualu pieeju studentam. Dazos gadijumos pat nelieli akademiskie panakumi izraisa pozitivas izmainas berna uzvediba.
Pa?kontroles izveido?ana
Pa?kontrole ir cilveka apzinata savu stavoklu, impulsu un darbibu regule?ana, pamatojoties uz to salidzinajumu ar noteiktam subjektivam normam un idejam. Pa?kontroles attistiba ir viens no galvenajiem socializacijas mehanismiem; Tas ir saistits ar sabiedribas izstradato uzvedibas normu asimilaciju un pienem?anu no personas, ?o merka (kas pastav neatkarigi no personas) normu parveido?anu par iek?ejiem, raksturigiem pa?regulacijas mehanismiem. Pa?kontroles ra?anos un attistibu nosaka sabiedribas prasibas attieciba uz cilveka uzvedibu. Tadejadi pa?kontrole ir sociali pastarpinata paradiba, kas raksturiga tikai cilvekam ka socialai butnei. Pa?kontroles rezultata tiek apzinati izveletas pielaujamas un pienemamakas reakcijas formas uz apkartejas realitates apstakliem. Jo ipa?i tiek atsijati tie spriedumi un darbibas, kas neatbilst realitatei. Tadejadi svarigs pa?kontroles aspekts ir sevis ierobezo?ana, speja atteikties no neproduktivam un sociali noraiditam reakcijam. ?i speja sakotneji nav raksturiga personai, bet pakapeniski veidojas, attistoties personibai. Berns piedzimst ka biologiska butne, kurai nav raksturigas socialas uzvedibas regule?anas formas. Sakotneji zidaina darbibas virzo?ais mehanisms ir tikai vina pa?a elementarie impulsi un vajadzibas. Vinu apmierinatiba ir pilniba pieaugu?o rokas, un berns spej izteikt savus impulsus tikai vienkar?ako reakciju veida (rauda?ana, klieg?ana, motora aktivitate). Berna attistiba ir pakapeniska vina asimilacija ar lietderigam praktiskam darbibam, ar kuru palidzibu vin? iegust iespeju patstavigi apmierinat savas individualas vajadzibas. ?is process tiek veikts, sazinoties ar pieaugu?o, vina tie?a uzraudziba. Kooperativas aktivitates galvena loma sakotneji ir pieaugu?ajam; Ta vada un regule berna ricibu, demonstre apgustamos uzvedibas modelus, ka ari noverte un kontrole. Tada veida kontroles mehanismi sakuma ir areji bernam, pastav neatkarigi no vina; Vinu parvadatajs ir pieaugu?ais. Vecaki un pedagogi ne tikai piedava bernam noteiktus uzvedibas veidus, bet ari demonstre sekas, uz kuram noved ?i vai ?i darbiba. Atkartotu atkartojumu rezultata berns apgust cilveka darbibas celonu un seku raksturu un pakapeniski iegust speju paredzet ?i vai ?i sola rezultatus. Laika gaita ?is paredzamais rezultats klust par neatkarigu un pietiekamu darbibas regulatoru. Berns spej izvairities no noteiktas darbibas, kas rada nevelamas sekas tikai tapec, ka vin? garigi (iek?eji) iedomajas ?is sekas un nevelas, lai tas notiktu. ?is spejas apgu?ana ir saistita ar noteiktas iek?ejas pretrunas atrisina?anu. No vienas puses, berna impulsivie impulsivie impulsi liek vinam veikt noteiktus pasakumus; No otras puses, jau ir pieredze, ka ?adus impulsus kavet ar arejam ietekmem (noraidijums, sods utt.). ?adas pretrunas iznakums var at?kirties. Ja bernam ir pietiekama iespeja apmierinat savas pamatvajadzibas, un arejie regulatori vinu neiegremde atnem?anas situacija, tad vin? izradas diezgan uznemigs pret sapratigiem ierobezojumiem un pakapeniski pielidzina tos ka savus, raksturigos uzvedibas regulatorus. Bet parmerigu ierobezojumu apstaklos, kad tiek bloketas berna emocionalas, kognitivas un citas vajadzibas, sapigi tiek piedzivota pretruna starp pa?a impulsu un arejo ierobezojumu. Pieaugu?a zina ir ari tas, ka no arejiem ierobezojumiem izrieto?ai sevis ierobezo?anai nevajadzetu but tikai negativam aspektam bernam, bet ta ir javeicina un jaapstiprina. Pa?kontroles attistiba notiek, kad berns saprot, ka optimala risinajuma izvele nav merka noraidi?ana, bet gan veids, ka to sasniegt ar pienemamiem lidzekliem. Parmerigas un parak ierobezojo?as audzina?anas vide, kas raksturo autoritaru audzina?anu, arejas prasibas tiek uztvertas ka naidigas un sve?as; Tas netiek piesavinatas ka savas, iek?ejas normas. Taja pa?a laika pa?kontroles spejas veido?anas ir sarezgita; Berns ne tikai nespej asimilet socialas normas, bet, demonstrejot, ka vin? seko tam, baidoties no soda, cen?as tas apiet, kad vien iespejams. Tapec pilnigas arejas kontroles situacija noved pie negativa rezultata: berns neattista speju veikt neatkarigu moralo novertejumu. Vel viens nevelams vecaku strategijas variants ir ta sauktais visatlautibas stils, kad vecakie nepietiekami regule berna motivus. ?ajos apstaklos bernam vienkar?i nav iespejas apgut pa?regulacijas un sevis ierobezo?anas mehanismus. Optimala izglitibas strategija sastav no pakapeniskas pieaugu?a un berna kontroles un noverte?anas funkciju atdali?anas. Agrinas attistibas stadijas berns nav spejigs pa?kontrolet un vinam ir nepiecie?ama areja vina uzvedibas regule?ana. ?aja gadijuma pieaugu?a loma ir vado?a. Pakapeniski berns iegust speju rikoties un spriest patstavigi. Pieaugu?a uzdevums ir nodot tiesibas un atbildibu par savas uzvedibas regule?anu bernam proporcionali ?is spejas veido?anas atrumam. Katra vecuma posma mainas arejas un iek?ejas regule?anas attieciba, lidz cilveks sasniedz speju pilniba patstavigi novertet un vadit savu uzvedibu. ?is spejas sasnieg?ana daleji iezime psihologiska un sociala brieduma sakumu.
Psihologs bernudarza
Stradajot par psihologu pirmsskolas iestade, es sava darba saskaros ar daudzam grutibam. Tas attiecas uz jautajumiem par psihologa pienem?anu pedagogu vidu. Es vel nerunaju par vecakiem, tas ir cits jautajums. Lielakajai dalai no viniem galvenais ir tas, ka berna fiziskas vajadzibas ir apmierinatas, daudzi pat neinteresejas par to, ko vinu berns ir darijis dienas laika, nekad neskatas uz vina zimejumiem, amatniecibu utt. Turklat vinus neinterese berna gariga dzive. Ar ko vin? draudzejas, vai vina komanda vinu pienem, vai vinam ir erti darza vai ne. Pariesim pie pedagogiem. Viniem psihologs ir kaut kas jauns. Un, ja tas ir jauns, tas nozime, ka pret to jaizturas piesardzigi un piesardzigi. Ja psihologs atrodas grupa un vero bernus ilgak par 10 minutem, tas ir ka kaujas sauciens skolotajam "vini parbauda savu darbu", vin? sak nervozet un kairinat. Protams, ne visi uzvedas ?ada veida. Kads satiekas ar psihologu puscela, palidz identificet apdavinatus vai deviantus bernus, sniedz noderigu informaciju par bernu, vina gimeni un uzvedibu. Psihologam ne vienmer ir iespejams noverot dazus smalkus mirklus, jo pedagogs ir vairak kopa ar berniem un redz vinus dazadas situacijas. Mes visi esam individuali un unikali. Katrs uz psihologisko servisu reage at?kirigi. Dazi atzinigi verte, dazi nepiekrit. Saku to visu rakstit, jo mani interese, kada ir situacija citos bernudarzos un skolas. Dalisimies sava pieredze. Ja kadu interese ?is problemas, rakstiet viesu gramatai. Sazinasimies!
Pirmsskolas vecuma bernu sensora attistiba
Musdienu pieejas ietvaros uztveres ka ipa?as aktivitates izpratnei B. G. Ananyev, Z. M. Boguslavskaya, L. A. Venger, T. O. Ginevskaya, T. E. Endovitskaya, A. V. Zaporozhets, V. P. Zinchenko, A. R. Luria, M. I. Lisina, Y. Z. Neverovich, A. G. Ruzskaya, E. F. Rybalko un citi atklaja uztveres attistibas likumsakaribas ontogeneze. Ir konstatets, ka uztveres attistiba notiek, veidojot uztveres darbibas, kas ir cilveka uztveres procesa strukturvienibas (Zaporozecs A. V., 1941). Uztveres darbiba nodro?ina dazu jutekliski dotas situacijas ipa?ibu apzinatu izolaciju un manu informacijas parveido?anu, ka rezultata tiek radits attels, kas ir piemerots objektivajai pasaulei un atbilst darbibas uzdevumiem. Uztveres darbiba ir cie?i saistita ar praktisko darbibu. ?is savienojums izpauzas to izverstaja areja motora rakstura – rokas kustibas, kas jut objektu, balsenes kustibas, kas rada dzirdamu skanu, un acu kustibas, kas izseko redzamo konturu. Veicot ?is darbibas, juteklu organu kustibas tiek "pielidzinatas" uztverta objekta iezimem (A. N. Leontievs). Tas noved pie ?i objekta "cast" vai "kopijas" uznem?anas, sava veida modela izveides, nepartraukti salidzinot uztveri ar originalu, attela parbaudi un korekciju (Y. B. Gippenreiter). Uztveres darbibu attistibu papildina ieverojams motora komponentu samazinajums, ka rezultata uztveres process areji izpauzas ka vienreizejs "ricibas brivibas" akts. Uztveres attistiba uztveres darbibas ir darbibas, kas saistitas ar objektu parbaudi un salidzina?anu ar sociali attistitiem pasakumiem – manu standartiem. Dazas sistemas, kas identificetas visa cilveces vesture, regulari veidotas formu, izmeru, krasu uc rindas, kas ir sanemu?as noteiktu verbalo apzimejumu, darbojas ka standarti. Ontogenetiskaja attistiba ir objekta parbaudes meistariba, orientacijas metodes, noteiktu ipa?ibu identifice?ana (mekle?anas, klausi?anas un sajutas veidi), ka ari manu standartu sistemu asimilacija, ar kuru palidzibu individs asimile socialo manu pieredzi (A. V. Zaporozecs). Pec tam arejas darbibas ar arejiem objektiem tiek samazinatas, automatizetas un internalizetas. Taja pa?a laika arejas darbibas nonak garigaja plana, bet standarti – atminas satura. Orientacija klust par operaciju holistiskas darbibas struktura. Ta rezultata orientacija tiek parveidota par vienu no psihiskajiem procesiem: ja tie ir versti uz arejo objektu iezimem, uztveri un, ja uz eso?ajiem savienojumiem starp objektiem, uz doma?anu. ?aja posma vini var atdalities no pa?reizejam darbibam, iegustot relativu neatkaribu un savu attistibas logiku, un jo ipa?i paredzet praktiskas darbibas, nodro?inot to regulejumu. No iepriek? aprakstitas uztveres attistibas gaitas klust skaidrs, ka nepiecie?amais nosacijums berna garigajai attistibai ir vina organisma un nervu sistemas nobrie?ana. Uztveres attistibai ipa?i svariga ir analizatoru (galvenokart redzes un dzirdes) nobrie?ana. Tomer ?ie organiskie apstakli rada tikai iespejas, priek?noteikumus uztveres attistibai. Vietejo un arvalstu zinatnieku petijumi liecina, ka jaundzimu?ajiem ir refleksu reakcijas, kas parada analizatoru gatavibu sanemt arejas ietekmes. Vizuala analizatora aktivitates petijums atklaja visparejas motora aktivitates izmainas, reagejot uz gaismas stimulu darbibu. Krievu un arvalstu psihologu un fiziologu (M. P. Denisova un K. L. Figurin, A. I. Bronstein un E. P. Petrova, N. I. Kasatkina un A. I. Levikova uc) darbi apraksta taustes jutibas palielina?anos, dzirdes analizes attistibu un zidainu vizualo uztveri. Tomer sensoras attistibas organiskie priek?noteikumi (analizatoru sistemu dabisko anatomisko un fiziologisko ipa?ibu veida) vel nav pa?pietiekami, lai berns sakotneji asimiletu cilveka pieredzi, kas ir pamats vina garigo ipa?ibu un speju veido?anai. Analizatoru darbiba ir japielago apkartejas pasaules ipatnibam. Berna manu-uztveres sferas adaptivo mehanismu attistiba pirmaja dzives gada ir diezgan labi izpetita. Ir identificeti cetri vecuma periodi, kas raksturo ?i vecuma bernu manu attistibu. Svarigakie pirma perioda ieguvumi (no dzim?anas lidz pirma mene?a beigam) ir: skatiena izseko?anas kustibas paradi?anas (dazas stundas pec dzim?anas); konvergences paradi?anas (2. vai 3. nedela); redzes koncentracija (3.-4. nedela); palielinot attalumu, no kura berns var sekot kustigam objektam; dzirdes koncentracija (2.-3. nedela, saskana ar N. L. Figurinu un M. P. Denisovu, 9. diena, saskana ar A. I. Bron?teinu un E. P. Petrovu). Otraja perioda (no viena lidz trim mene?iem), saskana ar V. M. Bekhtereva un N. M. ?celovanova petijumiem, vizuala reakcija sak spelet vado?o lomu. G. L. Rosengart-Pupko raksturo tre?o menesi ka galveno berna vizualas uztveres attistiba pirmaja dzives gada: stimuli, kas saistiti ar citam receptoru sistemam, piemeram, dzirdi un pieskarienu, izraisa vizualu reakciju tris mene?us vecam bernam (pagriezot galvu uz balss skanu un meklejot personu, kas runa; parvietojot skatienu uz rotallietu, kas nejau?i pieskaras rokai). ?aja vecuma, saskana ar petijumiem, ir iespejams attistit pirmos nestabilos kondicionetos refleksus dzirdes un vizualajiem stimuliem (L. I. Levikova, N. I. Kasatkin, M. O. Fontzetzer, Ts. P. Nemanova). Tre?o periodu (no trim lidz se?iem mene?iem) petnieki raksturo ka rokas aktivas attistibas periodu ka darbibas organu un izzinas organu (G. L. Rosengart-Pupko uc). Sakotneji ir roku palpatoriskas kustibas un pec tam rokas kustiba uz objekta. Lidz sesta mene?a beigam ir butiskas izmainas attiecibas starp vizualo uztveri un roku kustibu. Vizuala uztvere izraisa rokas kustibas un regule kustibas attieciba pret virzienu un formu. Taja pa?a perioda (no ceturta mene?a) klust iespejams iegut stabilu gaismas (N. I. Kasatkin) un skanas (N. P. Nechaeva, A. M. Levikova uc) stimulu diferenciaciju. Ceturta perioda (no se?iem lidz divpadsmit mene?iem) galvenais audzejs ir kustibu saistiba noteikta seciba uztvero?a organa kontrole un motoru sistemu veido?anas. Ir iesniegta parauga reproduce?ana, arejas ietekmes modele?ana. Petijumi ir paradiju?i iespeju attistit stabilas diferenciacijas ?i vecuma berniem: smalka skanu diferenciacija ar piki se?u lidz septinu mene?u vecuma (N. P. Nechaeva); spektra galveno krasu diferenciacija astotaja menesi (M. P. Denisova, N. L. Figurin); vizuala dziluma diskriminacija, sakot no se?arpus mene?iem (J. Gibsons). Tadejadi pirmo dzives mene?u vispareja nozime berna manu attistiba galvenokart ir analizatoru sagatavo?ana arejas pasaules objektivai uztverei, vinu darba pielago?anai arejo ietekmju ipatnibam. Bernu petijumi otraja un tre?aja dzives gada liecina, ka sensoro funkciju attistibu ?aja vecuma nosaka objekta aktivitate (Sh. A. Abdullaeva, S. L. Novoselova, N. M. Shchelovanov uc). Taja pa?a laika objekta arejas ipa?ibas vairs nenosaka darbibu, tas, no vienas puses, lauj atpazit objektu, un, no otras puses, tas ir janem vera, veicot objektivo darbibu. Psihologisko un pedagogisko petijumu rezultata ir konstatets, ka bernu manu attistibas galvena linija otraja un tre?aja dzives gada ir uztveres veido?anas par attiecibam starp objektiem pec to arejam ipa?ibam praktiskas darbibas apguves gaita.
Objektu darbiba un rotalas pirmsskolas vecuma
Saistiba ar objekta darbibas meistaribu mainas berna orientacijas raksturs vinam jaunas situacijas, tiekoties ar jauniem objektiem. Ja manipulacijas laika berns, sanemis nepazistamu objektu, rikojas ar to visos vinam zinamajos veidos, tad velak vina orientacija ir versta uz to, lai noskaidrotu, ko ?is objekts kalpo, ka to var izmantot. Orientacija, piemeram, "kas tas ir?" tiek aizstata ar orientaciju, piemeram, "ko mes varam darit lietas laba?" No darbibam, ko berns iegust agra berniba, korelativas un instrumentalas darbibas ir ipa?i nozimigas vina garigajai attistibai. Korelativas darbibas ir tas, kuru merkis ir panakt, lai divi vai vairaki objekti (vai to dalas) nonaktu noteiktas telpiskas attiecibas. Tas ir, piemeram, piramidu loci?ana no gredzeniem, izmantojot visu veidu saliekamas rotallietas, aizverot kastes ar vakiem. Lidz agras bernibas beigam (tre?aja dzives gada) sak veidoties jauni darbibas veidi, kas sasniedz attistitas formas arpus ?i vecuma un sak noteikt garigo attistibu. Tas ir rotalas un produktivas darbibas (zime?ana, modele?ana, projekte?ana). Pirmsskolas bernibas perioda rotalas klust par vado?o darbibas veidu, bet ne tapec, ka berns parasti lielako dalu laika pavada izklaidejo?as speles, bet gan tapec, ka rotalas izraisa kvalitativas izmainas berna psihe. Speles faktiska darbiba notiks, kad berns ar vienu darbibu domas citu, bet otru – ar vienu objektu. Speles darbibai ir pazistams (simbolisks) raksturs. Tie?i rotalas visspilgtak atklajas berna apzinas formulejo?a zimju funkcija. Tas izpausmei spele ir savas ipatnibas: objektu speles aizstajejiem var but daudz mazaka lidziba ar pa?iem objektiem neka, piemeram, zimejumam ar atteloto realitati. Tomer speles surogatiem butu jalauj pret viniem iztureties ta, it ka tie butu aizstati priek?meti. Tapec, pie?kirot savu vardu izveletajam aizstajejobjektam un pie?kirot tam noteiktas ipa?ibas, berns nem vera ari dazas pa?a aizstajejobjekta iezimes. Izveloties aizvietojo?us objektus, pirmsskolas vecuma berns izriet no objektu realajam attiecibam. Vin? viegli piekrit, ka puse speles bus rotalu lacitis, viss macs bus mates lacis, un kaste bus gulta lacim. Bet vin? nekad nepienems ?adu iespeju, kur rotalu lacitis ir kaste, un gulta ir spele. Rotalu aktivitates pirmsskolas vecuma berns ne tikai aizvieto priek?metus, bet ari uznemas noteiktu lomu un sak rikoties saskana ar ?o lomu. Berns var uznemties zirga vai briesmiga dzivnieka lomu, bet visbiezak vin? attelo pieaugu?os – mati, skolotaju, vaditaju, pilotu. Spele berns pirmo reizi atklaj attiecibas, kas attistas starp cilvekiem darba procesa, vinu tiesibas un pienakumus. Lomu speles berni atspogulo apkartejas realitates daudzveidibu. Vini atveido ainas no gimenes dzives, no darba un attiecibam starp pieaugu?ajiem. Bernu speles atspogulota realitate klust par lomu speles sizetu Dazadu vecuma grupu berni, spelejot speli ar vienu un to pa?u sizetu, ienes taja at?kirigu saturu. Piemeram, jaunaki pirmsskolas vecuma berni atkartoti atkarto tas pa?as darbibas ar tiem pa?iem objektiem, atveidojot pieaugu?o realas darbibas. Speles sizetu, ka ari speles lomu visbiezak neplano pirmsskolas vecuma berns, bet tas rodas atkariba no ta, kads priek?mets nonak vina rokas. Rotalu aktivitates veidojas noteiktas bernu komunikacijas formas. Rotalas prasa, lai berns butu proaktivs, sabiedrisks un spetu saskanot savu ricibu ar vienaudzu grupas darbibam, lai izveidotu un uzturetu komunikaciju. Attistoties rotalu prasmem un rotalu ideju sarezgitibai, berni sak iesaistities ilgaka mijiedarbiba. Pati spele to prasa un veicina. Kopigas rotalas berni apgust sazinas valodu, savstarpeju sapratni un savstarpeju palidzibu, macas saskanot savu ricibu ar citu ricibu. Rotalu darbiba ietekme psihisko procesu brivpratibas veido?anos. Tatad rotalas berni sak attistit brivpratigu uzmanibu un brivpratigu atminu. Lomu speles ir iz?kiro?as izteles attistibai. Rotalas berns iemacas aizstat vienu objektu ar citu, uznemties dazadas lomas. Sagustot bernu un piespiezot vinu ieverot noteikumus, kas atbilst vina uznemtajai lomai, spele veicina jutu attistibu un gribas uzvedibas regule?anu. Dazados pirmsskolas bernibas posmos berna produktivas darbibas, piemeram, zime?ana un projekte?ana, ir cie?i saistitas ar rotalam. Interese par zime?anu un buvniecibu sakotneji rodas ka spele, kuras merkis ir izveidot zimejumu, strukturu saskana ar speles ideju. Tikai videja un aug?eja pirmsskolas vecuma interese tiek parnesta uz darbibas rezultatu (piemeram, zimejumu), un ta tiek atbrivota no speles ietekmes. Rotalas aktivitates ietvaros sak veidoties macibu aktivitate, kas velak klust par vado?o darbibu.
Pirmsskolas vecuma berna uztvere, uzmaniba un atmina
Uztvere. Vienlaikus ar sajutu attistibu berniem vecuma no 2 lidz 6 gadiem uztveres attistiba turpinas. ?aja perioda rotalu un konstruktivu darbibu ietekme berni attista sarezgitus vizualas analizes un sintezes veidus, tostarp speju garigi sadalit uztverto objektu redzes lauka, parbaudot katru no ?im dalam atsevi?ki un pec tam apvienojot tos viena veseluma. Berns pielauj lielu skaitu kludu, novertejot objektu telpiskas ipa?ibas. Pat lineara acs berniem ir daudz mazak attistita neka pieaugu?ajiem. Piemeram, uztverot linijas garumu, berna kludas pakape var but aptuveni piecas reizes lielaka neka pieaugu?ajam. Vel grutak berniem ir laika uztvere. Bernam ir loti gruti apgut tadus jedzienus ka "rit", "vakar", "agrak", "velak". Dazas grutibas rodas berniem, uztverot objektu attelus. Piemeram, aplukojot attelu un pastastot, kas uz ta ir uzzimets, pirmsskolas vecuma berni biezi kludas, atpazistot attelotos objektus, nosaucot tos nepareizi, jo vini joprojam noker tikai nejau?u vai nenozimigu lidzibu ar to, ko vini nem.
Berna uzmaniba pirmsskolas gadu sakuma atspogulo vina interesi par apkartejiem objektiem un ar tiem veiktajam darbibam. Berns ir koncentrets tikai lidz bridim, kad interese zud. Jauna objekta izskats nekavejoties liek pieverst uzmanibu tam. Tapec berni reti dara to pa?u ilgu laiku. Pirmsskolas vecuma, pateicoties bernu aktivita?u komplikacijai un vinu kustibai vispareja garigaja attistiba, uzmaniba iegust lielu uzmanibu fokuss un noturiba. Piemeram, ja jaunaki pirmsskolas vecuma berni var spelet to pa?u speli 30-50 minutes, tad lidz piecu vai se?u gadu vecumam speles ilgums palielinas lidz divam stundam. Bernu uzmanibas stabilitate palielinas ari, skatoties attelus, klausoties stastus un pasakas. Tadejadi attela skati?anas ilgums lidz pirmsskolas vecuma beigam palielinas apmeram divas reizes; Se?us gadus vecs berns ir labak informets par attelu neka jaunaks pirmsskolas vecuma berns un taja izcel interesantakus aspektus un detalas. Brivpratigas uzmanibas attistiba. Galvena uzmanibas maina pirmsskolas vecuma ir ta, ka berni pirmo reizi sak kontrolet savu uzmanibu, apzinati virzit to uz noteiktiem objektiem un paradibam un palikt uz tiem, izmantojot tam noteiktus lidzeklus. Sakot ar vecako pirmsskolas vecumu, berni var pieverst uzmanibu aktivitatem, kas viniem rada intelektuali nozimigu interesi (miklu speles, miklas, izglitojo?a veida uzdevumi). Uzmanibas stabilitate intelektualaja darbiba ieverojami palielinas lidz septinu gadu vecumam.
Atmina. Butiskas izmainas berniem notiek brivpratigas atminas attistiba. Sakotneji atmina ir piespiedu karta: pirmsskolas vecuma berni parasti neizvirza sev uzdevumu kaut ko atcereties. Berna brivpratigas atminas attistiba pirmsskolas perioda sakas vina audzina?anas procesa un spelu laika. Iegaume?anas pakape ir atkariga no berna interesem. Berni labak atceras to, kas vinus interese, un jegpilni atceras, saprot, ko vini atceras. Taja pa?a laika berni galvenokart palaujas uz vizuali uztvertiem objektu un paradibu savienojumiem, nevis uz abstraktam un logiskam attiecibam starp jedzieniem. Turklat latentais periods, kura berns var atpazit objektu, kas vinam jau ir zinams no iepriek?ejas pieredzes, ir ieverojami pagarinats. Piemeram, lidz tre?a gada beigam berns var atcereties, ko vin? uztvera pirms daziem mene?iem, un lidz ceturta gada beigam vin? var atcereties, kas notika apmeram pirms gada.
Visspilgtaka cilveka atminas iezime ir tada veida amnezijas esamiba, no kuras visi cie?: gandriz neviens nevar atcereties, kas ar vinu notika pirmaja dzives gada, lai gan tie?i ?is laiks ir visvairak pieredzejis.
Pirmsskolas vecuma berna iztele, doma?ana, runa
Berna iztele veidojas rotalas. Sakuma tas nav atdalams no objektu uztveres un speles darbibu veik?anas ar tiem. Berns brauc ar nuju – taja bridi vin? ir jatnieks, un nuja ir zirgs. Bet vin? nevar iedomaties zirgu, ja nav priek?meta, kas piemerots galopingam, un vin? nevar garigi parveidot nuju par zirgu, kad vin? ar to nedarbojas. Bernu spele tris-, Cetru gadu vecuma butiska ir aizstajejobjekta lidziba ar objektu, kuru tas aizstaj. Vecakiem berniem iztele var balstities ari uz objektiem, kas neatgadina objektus, kas tiek aizstati. Pakapeniski izzud nepiecie?amiba pec arejiem balstiem. Notiek internalizacija – pareja uz speles darbibu ar objektu, kas realitate neeksiste, uz objekta rotaligu transformaciju, pie?kirot tam jaunu jegu un iztelojoties darbibas ar to prata, bez realas darbibas. Ta ir izteles ka ipa?a psihiska procesa izcelsme. Spele veidojusies, iztele pariet citas pirmsskolas vecuma berna aktivitates. Tas visspilgtak izpauzas zimejuma un pasaku un atskanu kompozicija. Taja pa?a laika berns attista brivpratigu izteli, kad vin? plano savu darbibu, originalu ideju un orientejas uz rezultatu. Taja pa?a laika berns iemacas izmantot nejau?i radu?os attelus. Pastav viedoklis, ka berna iztele ir bagataka par pieaugu?a izteli. ?is viedoklis ir balstits uz faktu, ka berni fantaze par dazadam lietam. Tomer berna iztele patiesiba nav bagataka, bet daudzejada zina nabadzigaka neka pieaugu?ajam. Berns var iedomaties daudz mazak neka pieaugu?ais, jo berniem ir ierobezotaka dzives pieredze un lidz ar to mazak materiala iztelei. Laika posma no tris lidz cetru gadu vecumam ar izteiktu velmi atjaunot, berns vel nespej saglabat iepriek? uztvertos telus. Lielakoties atjaunotie atteli ir talu no sakotneja pamata un atri atstaj bernu. Tomer ir viegli vadit bernu fantaziju pasaule, kura ir pasaku varoni. Vecaka pirmsskolas vecuma berna iztele tiek kontroleta. Iztele sakas pirms praktiskas darbibas, apvienojoties ar doma?anu kognitivo problemu risina?ana. Visai aktivas izteles attistibas nozimei berna vispareja garigaja attistiba ar to ir saistitas zinamas briesmas. Daziem berniem iztele sak "aizstat" realitati, radot ipa?u pasauli, kura berns viegli sasniedz jebkuru velmju apmierina?anu. ?adi gadijumi prasa ipa?u uzmanibu, jo tie izraisa autismu.
Runas attistiba notiek vairakos virzienos: uzlabojas tas praktiska izmanto?ana komunikacija ar citiem cilvekiem, taja pa?a laika runa klust par pamatu garigo procesu parstrukture?anai, kas ir doma?anas instruments. Noteiktos audzina?anas apstaklos berns sak ne tikai izmantot runu, bet ari apzinaties tas strukturu, kas ir svariga turpmakai lasitprasmes apguvei. Visa pirmsskolas perioda berna vardu krajums turpina augt. Salidzinot ar Agra berniba pirmsskolas vecuma berna vardu krajums parasti palielinas tris reizes, ne tikai lietvardu del, bet ari darbibas vardu, vietniekvardu, ipa?ibas vardu, ciparu un savienojo?o vardu del. Pirmsskolas bernibas perioda tiek asimileta dzimtas valodas morfologiska sistema, berns praktiski apgust deklamaciju un konjugaciju veidus. Taja pa?a laika berni apgust sarezgitus teikumus, savienojumus, ka ari visbiezak sastopamos sufiksus (sufiksus, lai noraditu bernu dzivnieku dzimumu utt.). Gados vecakiem pirmsskolas vecuma berniem nav dubultas deklamacijas gadijumu. Bernu orientacijas paradi?anas uz vardu skanas formu veicina dzimtas valodas morfologiskas sistemas asimilaciju. Berna fonemiska auss veidojas, pamatojoties uz tie?u verbalo komunikaciju. Lidz agras bernibas beigam berni labi at?kir vardus, kas at?kiras viens no otra ar vismaz vienu izteiktu vai bezbalsigu, cietu vai mikstu skanu. Tadejadi primara fonemiska auss izradas pietiekami attistita loti agri. Tomer berns nezina, ka veikt varda skanas analizi, sadalit vardu ta sastavdalas un noteikt skanu secibu varda pat pirmsskolas vecuma beigas.
Attistoties zinatkarei un izzinas interesem , berni arvien vairak izmanto doma?anu, lai apgutu apkartejo pasauli, kas parsniedz vinu pa?u praktisko darbibu izvirzitos uzdevumus. Pirmsskolas vecuma berni izmanto sava veida eksperimentus, lai noskaidrotu vinus interesejo?os jautajumus, noverotu paradibas, iemeslus par tiem un izdaritu secinajumus. Darbojoties prata ar atteliem, berns iedomajas realu darbibu ar objektu un ta rezultatu, un ?ada veida izlemj vina priek?a eso?ais uzdevums. Izteles doma?ana ir pirmsskolas vecuma berna galvenais doma?anas veids. Vienkar?akajas formas tas paradas jau agra berniba, kas izpauzas ka ?aura praktisku problemu klasta risina?ana, kas saistitas ar berna objektivo darbibu, izmantojot vienkar?akos rikus. Pirmsskolas vecuma sakuma berni sava prata risina tikai tas problemas, kuras rokas vai instrumenta veikta darbiba ir tie?i versta uz praktiska rezultata sasnieg?anu, piemeram, objekta parvieto?anu, izmanto?anu vai mainu. Jaunaki pirmsskolas vecuma berni ?adas problemas risina ar areju oriente?anas darbibu palidzibu, t.i. vizuali aktivas doma?anas limeni. Videja pirmsskolas vecuma, risinot vienkar?akas un pec tam sarezgitakas problemas ar netie?iem rezultatiem, berni pakapeniski sak pariet no arejiem testiem uz garigiem izmeginajumiem. Pec tam, kad berns ir iepazistinats ar vairakiem problemas variantiem, vin? var atrisinat jaunu ta versiju, vairs neizmantojot arejas darbibas ar priek?metiem, bet iegustot nepiecie?amo rezultatu sava prata.
Priek?noteikumi logiskas doma?anas attistibai, darbibu asimilacijai ar vardiem un skaitliem ka zimem, kas pamana realus objektus un situacijas, tiek likti agras bernibas beigas, kad berna sak veidoties apzinas zimju funkcija. ?aja laika vin? sak saprast, ka objektu var apzimet, aizstat ar cita objekta, attela vai varda palidzibu. Tomer ?o vardu berni nedrikst lietot ilgu laiku, lai atrisinatu neatkarigas garigas problemas. Gan vizuali aktiva, gan ipa?i vizuali figurala doma?ana ir cie?i saistita ar runu. Ar runas palidzibu pieaugu?ie vada berna ricibu, izvirza vinam praktiskus un kognitivus uzdevumus un maca vinam, ka tos atrisinat. Berna pa?a verbalie izteikumi, pat laika, kad tie tikai pavada praktisko darbibu, pirms tas, veicina berna izpratni par ?is darbibas gaitu un rezultatu un palidz meklet veidus, ka atrisinat problemas.
Bernu psihologiska gataviba skolai
Lidz 6 gadu vecumam berns ir cilveks noteikta nozime: vin? apzinas savu dzimumu, apzinas, kadu vietu vin? ienem starp cilvekiem un ko vinam vajadzetu ienemt, un spej veidot attiecibas ar pieaugu?ajiem un vienaudziem. Vin? ir attistijis pardomas, motivs "man ir" domine par motivu "es gribu". Viens no pirmsskolas vecuma berna garigas attistibas rezultatiem ir vina gataviba macities skola. Katram se?gadigam bernam dzive jau ir individualas, personibas iezimes, motivi un attieksme. Se?gadnieku kognitivas spejas ir tadas, ka vini jau var sakt sistematisku skolo?anos. 6 gadus vecam bernam ir diezgan attistita uzmaniba, atmina un iztele. Vin? viegli novirza savu uzmanibu, labak atceras, kas vinu iespaido; Vina iztele ir saistita ar iespaidiem. Ari 6 gadus veca berna runa ir diezgan attistita. Vin? var izskaidrot speles saturu, kura vin? piedalijas, veidot stastu no attela, izteiksmigi lasit isu dzejoli. Vina doma?ana joprojam ir telaina, bet vin? jau var saprast abstraktus spriedumus. Visi 6 gadus vecu bernu garigie procesi pakapeniski klust arvien brivpratigaki un kontrolejamaki. Tas ir ipa?i efektivs ipa?i organizetos apstaklos. 6 gadus vecu bernu intelektuala gataviba macities skola paredz vinu garigo procesu attistibu, manu attistibu, nepiecie?amibu apgut jaunas lietas, speju macities no pieaugu?a, nepiecie?ama sistema ieguto zina?anu objekta klatbutni utt. speja nonakt saskare ar jauniem cilvekiem (pieaugu?ajiem un vienaudziem) utt.
Junioru skolas vecums (no 7 lidz 10 gadiem)
Zinatnieki iesaka vecakiem nesteigties sutit savu bernu uz skolu, lai noverstu iespejamas maci?anas problemas, ka ari izglitotu berna lidera ipa?ibas. Psihofiziologi atzime, ka pec piecpadsmit minu?u sede?anas parastaja skolas stavokli piecus vai se?us gadus vecam bernam attistas stenokardijas lekmes. Vinu secinajums ir tads, ka bernam jaiet uz skolu ne agrak ka lidz pilnam septinu gadu vecumam. Skolas vecums, tapat ka visi vecumi, sakas ar kritisku vai kritisku periodu. Jau sen ir noverots, ka berns pareja no pirmsskolas uz skolas vecumu mainas loti pek?ni un klust grutak izglitibas zina neka iepriek?. Tas ir parejas posms – vairs neesmu pirmsskolas vecuma berns un vel neesmu skolnieks. Berna pardzivojumi, velmes un velmju izpausme, t.i., uzvediba un aktivitates, pirmsskolas vecuma bernam parasti ir nepietiekami diferencets veselums. Musu valsti tas viss ir loti diferencets, tapec pieaugu?a uzvediba nerada iespaidu, ka ta ir tikpat spontana un naiva ka berna uzvediba. Kad pirmsskolas vecuma berns nonak krize, visnepieredzeju?akajam noverotajam uzreiz ir skaidrs, ka berns pek?ni zaude naivumu un spontanitati uzvediba, attiecibas ar citiem vin? klust ne tik saprotams visas izpausmes ka agrak. Ikviens zina, ka 7 gadus vecs berns atri stiepjas garuma, un tas norada uz vairakam izmainam organisma. Ir taisniba, ka berns dramatiski mainas, un izmainas ir dzilakas, sarezgitakas neka izmainas, kas noverotas tris gadu krize. ?is krizes simptomi ir loti dazadi. Berns sak but manierigs, kaprizs, staigat citadi, neka vin? staigaja iepriek?, vina uzvediba paradas kaut kas smiekligs un maksligs, kaut kada fidgeting, klaunade, klaunade; Vin? izliekas par bufonu. Kapec tik nemotiveta klaunade ir parsteidzo?a? Kad berns skatas uz spidigu tejkannu, uz kuras virsmas tiek ieguts neglits attels, vai spogula priek?a veido grimases, vin? vienkar?i uzjautrina. Bet, kad vin? ienak telpa ar salauztu gaitu, runa ciksto?a balsi, tas nav motivets, tas ir parsteidzo?s. Neviens nebus parsteigts, ja pirmsskolas vecuma berns saka mulkigas lietas, jokus, lugas, bet, ja vin? izliekas par bufonu un tadejadi izraisa nosodijumu, nevis smieklus, tas rada iespaidu par nemotivetu uzvedibu. ?is iezimes norada uz spontanitates un naivuma zudumu, kas bija raksturigs pirmsskolas vecuma bernam. Septinus gadus veca berna areja at?kiriga iezime ir berni?kigas spontanitates zudums, nedaudz pretenciozas, maksligas, manierigas un saspringtas uzvedibas paradi?anas. Nozimigako septinu gadu vecuma krizes iezimi varetu saukt par berna personibas iek?ejas un arejas puses diferenciacijas sakumu. Kas slepjas aiz iespaida par berna uzvedibas naivumu un spontanitati pirms krizes? Naivums un spontanitate nozime, ka berns no arpuses ir tads pats ka iek?puse. Viens klusi pariet otra, vienu uzreiz nolasam ka otra atklajumu. Kadas darbibas mes saucam par tulitejam? Pieaugu?ajiem ir loti maz berni?kigas naivuma un spontanitates, un to klatbutne pieaugu?ajiem rada komisku iespaidu. Piemeram, komiksu aktieris Carlzs Caplins izcelas ar to, ka, spelejot nopietnus cilvekus, vin? sak iztureties ar neparasti berni?kigu naivumu un spontanitati. Tas ir vina komedijas galvenais nosacijums. Neatliekamibas zaude?ana nozime intelektuala elementa ievie?anu musu riciba, kas ir kilis starp pieredzi un tuliteju ricibu, kas ir tie?i preteja berna naivai un spontanai ricibai. Tas nenozime, ka septinu gadu krize noved no tulitejas, naivas, nediferencetas pieredzes lidz galejam polam, bet, patie?am, katra pieredze, katra tas izpausme rodas noteikts intelektuals bridis. Viena no sarezgitakajam musdienu psihologijas un personibas psihopatologijas problemam ir problema, ko varetu saukt par nozimes pieredzi. Vajadzibu un motivu reorganizacija, vertibu parverte?ana ir galvenais punkts pareja no vecuma uz vecumu. Taja pa?a laika mainas ari vide, t.i., berna attieksme pret vidi. Citas lietas sak intereset bernu, vina rodas citas darbibas, un berna apzina tiek rekonstrueta, ja apzina tiek saprasta ka berna saistiba ar vidi.
Atminas sakumskolas skoleniem
Pamatskolas vecuma atmina, tapat ka visi citi garigie procesi, butiski mainas. Vinu butiba ir tada, ka berna atmina pakapeniski iegust patvalas iezimes, klustot apzinati reguleta un pastarpinata. "Atmina ?aja vecuma klust par doma?anu" (D. B. Elkonins, Bernu psihologija, Maskava, 1989, 56. lpp.). Mnemoniskas funkcijas parveido?ana ir saistita ar ieverojamu tas efektivitates prasibu pieaugumu, kura augsts limenis ir nepiecie?ams, lai veiktu jaunus mnemoniskus uzdevumus, kas rodas izglitibas pasakumu gaita. Tagad bernam ir daudz jaiegaume: burtiski jaiegaume materials, jaspej to parstastit tuvu tekstam vai saviem vardiem, turklat atcerieties, ko vin? ir iemacijies, un pec ilga laika varesiet to reproducet. Berna nespeja iegaumet ietekme vina akademisko sniegumu un galu gala ietekme vina vai vinas attieksmi pret maci?anos un skolu. Jaunako skolenu speja brivpratigi iegaumet nav vienada visa pamatskola. Pirmklasniekiem (ka ari pirmsskolas vecuma berniem) ir labi attistita piespiedu atmina, kas fikse spilgtu, emocionali piesatinatu informaciju un berna dzives notikumus. Tomer ne viss, kas pirmklasniekam ir jaiegaume skola, vinam ir interesants un pievilcigs. Tapec ?aja gadijuma tie?a atmina vairs nav pietiekama. Atminas uzlabo?ana pamatskolas vecuma galvenokart ir saistita ar dazadu iegaume?anas metozu un strategiju apguvi, kas saistitas ar iegaumeta materiala organize?anu un apstradi izglitibas pasakumu gaita. Tomer bez ipa?a darba, kas versts uz ?adu metozu veido?anos, tas spontani attistas berniem un biezi vien ieverojami at?kiras 1.-2. un 3.-4. kla?u skoleniem. Berniem vecuma no 7 lidz 8 gadiem ir raksturigi, ka bernam ir daudz vieglak kaut ko iegaumet, neizmantojot nekadus lidzeklus, neka iegaumet to ar ipa?as organizacijas un materiala izpratnes palidzibu. Uz jautajumu: "Ka jus atcerejaties?", ?i vecuma berns visbiezak atbild: "Es tikko to atcerejos, un tas ir viss." Ta ka maci?anas uzdevumi klust sarezgitaki, attieksme "vienkar?i atcerieties" vairs neattaisno sevi, kas liek bernam meklet veidus, ka organizet materialu. Vissvarigakie ir semantiskas iegaume?anas panemieni, kas ir logiskas atminas pamats. Logiskas atminas pamata ir doma?anas procesu izmanto?ana ka atbalsts, iegaume?anas lidzeklis. ?adas atminas pamata ir izpratne. ?aja sakara ir lietderigi citet Leo Tolstoja pazinojumu: "Zina?anas ir zina?anas tikai tad, ja tas tiek iegutas ar domu centieniem, nevis tikai ar atminu." Sakumskolas vecums ir jutigs pret augstaku brivpratigas iegaume?anas formu veido?anos, tapec ?aja perioda visefektivakais ir merktiecigs attistibas darbs mnemoniskas darbibas apguve. Semantiska atmina balstas uz izpratni, t.i., uz doma?anas darbibu, un ir saistita ar valodas attistibu. Semantiskas iegaume?anas procesa, pirmkart, tiek izveidoti iegaume?anai piemeroti savienojumi, t.i. lielas atsauk?anas strukturvienibas, ta sauktie mnemoniskie balsti, kas lauj parvaret istermina iegaume?anas ierobezojumus. Iegaume?anai izmantotie savienojumi nav neatkarigi, bet gan paliglidzekli, tie kalpo ka lidzeklis, lai palidzetu kaut ko atcereties. Visefektivakais bus mnemoniskie balsti, kas atspogulo materiala galvenas idejas. Tas ir papla?inatas semantiskas vienibas. Berniem ar nepietiekami attistitu atminu galvenie veidi, ka to kompenset, ir semantiskas atminas attistiba: speja visparinat materialu, izcelt galvenas idejas taja. Efektivu macibu metodi mnemonisko balstu radi?anai izstradaja K.P.Maltseva (1958). ?o metodi, ko sauc par "semantiskajam vienibam", var izmantot visu vecumu skoleniem, kuriem ir grutibas mnemoniskaja darbiba, sakot no otras klases. Visertak ?o macibu metodi izmantot pamatskola. Metodika sastav no ta, ka studentam tiek dots uzdevums izcelt galveno tekstu (izveidojot mnemoniskus balstus) un noradot teksta analizes celu. Lai izoletu galveno punktu, studentam ir jaatbild uz diviem jautajumiem pec kartas: "Uz ko (vai ko) attiecas ?i dala?" un "Kas par to ir teikts (zinots)?" Atbilde uz pirmo jautajumu lauj izcelt galveno punktu dala, uz kuru ta attiecas, un otrais jautajums apstiprina ?is atlases pareizibu. Macibu metodikai ir divas dalas. Pirma dala ir semantisko balstu identifice?ana, otra ir plana sagatavo?ana un izmanto?ana ka semantisks atbalsts skolena mnemoniskajai darbibai.
Kapec jums ir nepiecie?ams attistit savu atminu
Bernam nav jaspej atcereties visu pasaule, bet laba atmina ir uzticigs paligs dzive un, pats galvenais, studijas. Speja atcereties ir tie?i saistita ar vecumu, un jau ir pieradits, ka jo vecaks ir berns, jo labak darbojas vina atmina. Zinatnieki uzskata, ka tas ir saistits ne tik daudz ar pa?as atminas attistibu, bet gan ar tas pielieto?anas tehnikas uzlabo?anu. Tas ir, kad berni klust vecaki, vini iemacas piemerot konkretu strategiju, kas lauj viniem vieglak un efektivak atcereties jaunu informaciju un pec tam atrast to atmina. Atmina un tas attistiba ir tie?i saistita ari ar berna garigo speju limeni. Pastav tie?a korelacija starp to, ko berns var domat un darit, un to, ko vin? spej atcereties. Tapec ir acimredzams, ka atminas attistiba ir saistita ari ar garigo speju attistibu, kas notiek, bernam augot. Musu zina?anam ir ari milziga ietekme uz musu speju atcereties jaunu informaciju un atcereties veco informaciju. Tatad, palielinoties zina?anu apjomam, pieaugs ari atmina. Svarigi ir ari tas, lai jaunajam zina?anam butu kada nozime bernam. Un jo vairak vini sazinas ar vina interesem, jo vieglak vinam bus tos atcereties. Lai redzetu pats, paludziet savam mazulim pateikt jums vinu iecienitako multfilmu varonu vardus: nav ?aubu, ka vini tos izpludinas bez viena paklupiena. Tapec motivacijai ir tik svariga loma macibu procesa: ta palidz nepazistamam lietam klut jegpilnam un interesantam skolenam. Lai kaut ko iegaumetu, nepietiek tikai ar vardu, skaitlu, frazu atkarto?anu. Ir iespejams atcereties informaciju, bet atmina ir ne tikai speja uzglabat to, kas nepiecie?ams galva, bet ari iegut to no turienes, un tie?i tas ir loti problematisks ?ada veida. Kad bernam kaut kas ir jaatceras, vinam vai vinai vajadzetu izmantot noteiktas metodes, kas spej ne tikai saglabat informaciju atmina, bet ari velak to atcereties. Zinatne ?is metodes sauc par "strategijam". Skali pateikt, ko vini macas, ir vienkar?aka un visizplatitaka strategija, ko daudzi berni sakuma izmanto neapzinati (pirms 8 gadu vecuma). Ja jus verojat, ka jusu mazulis sve?valodas stunda apgust reizina?anas tabulu, pareizrakstibas likumu vai jaunu ziloni, jus redzesit, ka vin? kustina lupas, lai atkartotu lasito. Mazi berni reti kad spej kaut ko ipa?i iemacities: vini parasti labi prot iegaumet dzejolus, skaitlus utt., atkartojot tos rotalu situacijas. Tomer jasaka, ka iegaumejama materiala izruna prasa parak daudz pulu, laika un uzmanibas. Turklat iegaume?anas rezultati saskana ar ?o strategiju nav ilgi, jo berns uzvedas ka papagailis varda burtiska nozime, nemeginot saprast saiknes, kas pastav starp to, ko vin? macas. Tapec ?i strategija ir piemerota, lai iegaumetu informaciju, kas butu nepiecie?ama tuvakaja nakotne: ta nav paredzeta ilgtermina. Tas ir tipisks veids, ka sagatavoties eksamenam, pec kura viss tiek veiksmigi izskalots no galvas. Ir daudz lietderigak iemacit bernam "organizet" materialu, ko vin? macas, tas ir, grupet to iegaume?anas procesa un atrast savienojumus starp to, ko vin? macas, ka ari starp jaunam un vecam zina?anam. Piemeram, ja bernam sve?valodas stunda ir jaapgust noteikts skaits jaunu vardu, tad pirms to apguves jums ir jagrupe tie pec kadas pazimes, piemeram, pec pirma burta, nozimes vai asociacijam. Tapat ir lietderigi meginat saistit jaunas zina?anas ar to, kas bernam jau bija, piemeram, petot nakamo reizina?anas tabulas kolonnu, lai vilktu paraleles ar jau apgutajam zina?anam. Galu gala, jaunas zina?anas gandriz vienmer kaut kada veida "atkarto" vecas, un tadejadi galva tiek veidota zinama saikne starp vienu un otru, un paradas orientieri, kas palidzes pilniba atjaunot nepiecie?amo informaciju atmina istaja laika. Ar nelielu praksi un jusu palidzibu jusu berns viegli apgus ?o noderigo strategiju. "Aerobatika" materiala iegaume?ana ir sistematiska iegaume?ana. Ja jusu berns vienkar?i lasa tekstu (skali vai klusi), vin? to sapratis un pat atceresies to visparigi. Bet pilnigs un sistematisks skats tiks veidots tikai aktivas iegaume?anas procesa, tas ir, apkopojot lasito, pierakstot galvenas idejas un informaciju, izveidojot savienojumus starp petama materiala dalam un noskaidrojot atbildes uz jautajumiem, kas rodas. Tadejadi informacija ir ne tikai iegaumeta, bet ari labi saprotama un saprotama bernam un ilgu laiku paliek galva harmoniskas sistemas veida. Lai viegli piemerotu iepriek? minetas strategijas, jums ir nepiecie?ama prakse un vecaku palidziba, kuriem vajadzetu palidzet berniem ar ?o vai citu uzdevumu. Ja jusu mazulis iemacisies pareizi iegaumet jaunu informaciju, vina riciba bus specigs riks, kas nepiecie?ams studijam un pec tam darbam, ko sauc par "atminu".
Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts
Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts
(Psihologiskais dienests pirmsskolas iestade)
Pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts pirmsskolas iestade ir svariga berna praktiska psihologa darbibas joma. ?eit mes uzskatam, ka pedagogiskais process ir pedagogisko ietekmju sistema ar izglitibas un audzina?anas merkiem, kur izglitiba nodro?ina socialvesturiskas pieredzes zina?anu, prasmju un prasmju "uzkra?anu", un audzina?ana nozime noteiktu socialo attieksmju (jedzienu un principu), vertibu orientaciju (moralo un etisko normu) veido?anos, kas nosaka cilveka apzinu un uzvedibu. Abos gadijumos pedagogiska ietekme balstas uz psihologiskajiem likumiem un ontogenetiskas attistibas mehanismiem. Turklat pedagogiskais process korele ar personibas veido?anas psihologiskajiem likumiem speciali organizetas ietekmju sistemas apstaklos.
Tadejadi, sadalot pedagogisko procesu izglitiba un audzina?ana, mes tadejadi diferencejam tas psihologisko atbalstu. Izglitibas procesa nodro?ina?ana tiek veikta, pamatojoties uz izglitibas (attistibas) programmu psihologisko atbalstu; Un izglitibas procesa nodro?ina?ana tiek veikta, pamatojoties uz izglitibas strategiju psihologizaciju.
Apskatisim tuvak katru no psihologiska atbalsta jomam.
Programma ir pirmsskolas iestades pamatdokuments, kas nosaka skolotaju un pedagogu darba saturu un virzienu. No 1962. lidz 1992. gadam "Bernudarza izglitibas un apmacibas programma" (standarta programma) bija obligats dokuments, saskana ar kuru pirmsskolas iestade tika veikts pedagogiskais centrs. "Darbs pec vienotas, stingri reglamentetas programmas noveda pie pedagogiska procesa formu, satura un metozu vienveidibas." Skolotaji vadijas pec vienota un ideologizeta standarta audzina?ana un izglitiba, kas negativi ietekmeja bernu garigo veselibu un attistibu.
Pa?laik ir raditi tiesiskie nosacijumi dazadam saturam, formam un darba metodem ar pirmsskolas vecuma berniem. Galvenais parmainu darbs valsts pirmsskolas izglitibas konteksta ir "humanizacija un pedagogiska procesa efektivitates palielina?ana", pamatojoties uz individuali diferencetu pieeju berniem. Pirmkart, transformaciju nodro?ina dazada veida pirmsskolas iestazu izveide, pamatojoties uz pedagogiska procesa satura, organizacijas formu un atbalsta mainigumu: valsts un komercialie bernudarzi, bernudarzi un bernudarzi, progymnasiums. Pirmsskolas iestazu veidu mainigums ir tie?i saistits ar pirmsskolas vecuma bernu izglitibas (attistibas) programmu mainigumu ("Varaviksne", "Attistiba", "Izcelsme", "Dialektika" uc). Sakotneji programmu diferenciacija balstas uz at?kiribu starp psihologisko un pedagogisko ietekmju merkiem un uzdevumiem. Dazi no tiem veicina pirmsskolas vecuma bernu visparejo attistibu un izglitibu (visparejas attistibas, pamatprogrammas), citi nodro?ina bernu ipa?o speju attistibu (specializetas programmas).
Visparejas attistibas tipa programmas ietver psihologisko un pedagogisko ietekmju pamatvirzienus un merkus atbilsto?i ontogenetiskas attistibas vecuma posmiem. Visparejo attistibas programmu originalitate un to at?kiribas viena no otras ir saistitas ar sakotnejam teoretiskajam idejam par attistibas procesu.
Specializeto programmu unikalitate ir nepiecie?amiba papildus visparejas (ontogenetiskas) attistibas teorijai iepazistinat ar bernu priek?meta (ipa?as) attistibas koncepciju. Tas nozime dzilu ieklu?anu priek?metu logika (vizuala un muzikas maksla, valodas strukturas un fiziskas un matematiskas konstrukcijas).
Ta ka pirmsskolas iestades administracija un macibspeki var noteikt konkretas izglitibas programmas izveli, rodas jautajums par atlases kriterijiem un programmaturas tehnologijam. Izvirzitos jautajumus var atrisinat, izmantojot ipa?as programmu atbalsta sistemas (metodiskas, pedagogiskas, psihologiskas). Tie ir butiski at?kirigi attieciba uz merkiem, uzdevumiem, metodem, ka ari specialistu pozicijam, kas veic ?o darbibu. Ierosinata psihologiska atbalsta sistema ir universala, kas nozime, ka ta ir pienemama visu veidu standarta un alternativam programmam. Turklat tas ir pielagots vietejai pirmsskolas izglitibas sistemai musdienu apstaklos. ?is sistemas struktura sastav no trim savstarpeji saistitam sadalam, kuru pamata ir secigas darbibas: "Ievads", "Adaptacija", "Ikdienas uzture?ana".
1. nodala. Ievads
Sagatavo?anas posms
Merkis: Parliecinaties par gatavibu izglitibas programmas ievie?anai.
Darbibas joma:
– bernu psihiskas veselibas limena noteik?ana;
bernu garigas attistibas diferenciacija, pamatojoties uz dalejam, individualam, grupas un vecuma at?kiribam;
– identificet iespeju aktualizet tos bernu garigas attistibas raditajus, uz kuriem balstas noteiktas programmas attistibas koncepcija.
Piemeram, speja darboties ar dialektiskam garigam darbibam (pagrie?anas, transformacija, seriacija) ka pamatraditajs programmas "Dialektika" ievie?anai (autors N. E. Veraksa) vai iespeja aktivizet orientejo?as darbibas (spejas) ka svarigu nosacijumu programmas "Attistiba" ievie?anai (autoru komanda L. A. Vengera vadiba).
Dotas diagnostikas darbibas rezultata tiek noteikta bernu kontingenta vispareja un ipa?a psihologiska gataviba konkretas izglitibas programmas ievie?anai.
Taja pa?a laika tiek veiktas diagnostikas darbibas, lai noteiktu pirmsskolas iestades macibspeku psihologisko gatavibu, iznemot profesionalas kompetences aspektus:
– motivacijas pakapes noteik?ana programmas ievie?anai skolotaju un pedagogu vidu;
– pedagogu un pedagogu individualo (psihologisko un psihofiziologisko) ipa?ibu identifice?ana ka nosacijumi efektivai programmas satura izstradei un pienem?anai. Atsevi?ku skolotaju un macibspeku gatavibas diferenciacija kopuma tiek veikta saskana ar programmas prasibam.
Piemeram, viens no galvenajiem programmas "Rainbow" merkiem (autoru komanda, kuru vada G. N. Doronova un S. T. Yakobson) ir "atbilsto?u komunikacijas formu isteno?ana katra pirmsskolas vecuma perioda starp pedagogiem un berniem", pamatojoties uz M. I. Lisina komunikacijas ontogenezes koncepciju. Tas ietver noteiktu sazinas formu un lidzeklu izstradi un aktivize?anu dazadu vecuma grupu berniem. Pedagogam, kas koncentrejas uz autoritaru komunikacijas stilu, ir gruti pielagoties partneru attiecibam ar berniem, vai skolotajs ar fiksetu ietekmes stilu reti atsakas atteikties no iepriek? noteiktajam sazinas formam un lidzekliem bez psihologiskas palidzibas.
Ta rezultata tiek noradita bernu un pedagogiska personala gataviba konkretas izglitibas programmas ievie?anai, nosakot ievie?anas veidu. Psihologa secinajuma pamata ir sagatavo?anas posma diagnostikas materiali.
Programmas ievie?anas iespejas:
1. Ievads bez izmainam programmas satura (pamata):
– frontals (visas pirmsskolas iestades vecuma grupas),
– vecums (viena vecuma pirmsskolas iestazu grupas),
– grupa (atsevi?kas pirmsskolas iestades grupas).
2. Ievads ar programmas satura modifikacijam (eksperimentals):
–Frontalas
– ar vecumu saistiti,
– grupa.
3. Ievads ar macibspeku profesionalo sagatavotibu.
4. Ievads ar macibspeku profesionaliem padomiem.
Pirmie divi rezimi balstas uz bernu psihodiagnostikas rezultatiem, tre?ais un ceturtais – uz skolotaju un pedagogu rezultatiem.
Galvenais posms
Merkis: Ieviest programmu ka galveno pedagogisko strategiju un tehnologijas bernu audzina?anai un apmacibai pirmsskolas iestade.
Darbibas joma: psihologisko un pedagogisko pasakumu sistemas organize?ana saskana ar programmas prasibam.
Piemeram, programma "Dialektika" nodro?ina intelektualas strukture?anas un personigas un emocionalas stabilizacijas metozu mijiedarbibu, pamatojoties uz nodarbibu priek?metu cikliem (filozofija, pasakas, biologija, matematika, vesture uc) un stabilizejo?u kompleksu.
"Varaviksnes" programmas saturs ir parklats ar bernu dzives procesu pirmsskolas iestade atbilsto?i mijiedarbibas veidiem ar pieaugu?o: ipa?i organizeta darbiba (nodarbiba), kopiga darbiba, neatkariga (bezmaksas) darbiba.
2. nodala. Pielago?anu
Merkis: Pielagot izglitibas programmu konkretiem darbibas nosacijumiem.
Darbibas joma:
– programmas satura modifice?ana;
– programmas satura pielago?anas rezultatu noskaidro?ana.
Piemeram, gandriz visas izglitibas programmas ir balstitas uz vecuma diferenciaciju, kur katrs vecuma posms atbilst programmas saturam, kas nosaka bernu attistibu. Pirmsskolas iestadem ar vairaku vecuma grupu sistemu, ievie?ot visparejas attistibas programmas, ir jamaina tas organizacijas saturs, metodes un formas atbilsto?i grupu vecuma sastavam.
3. nodala. Ikdienas apkope
Tas ir tie?i atkarigs no attistibas koncepcijas un tajos iestradatajiem attistibas dinamikas raditajiem. Tos var parstavet sasniegumu kompleksi, ZUNs sistemas (zina?anas, prasmes, spejas), jaunveidojumu bloki utt. ?i iemesla del lielakajai dalai izglitibas programmu ir pa?reizeja atbalsta sistemas, kas pielagotas konkretam programmas saturam. Visbiezak tie tiek veidoti psihologiskas un pedagogiskas diagnostikas veida.
Merkis: Nodro?inat programmas satura konceptualo integritati un psihologisko un pedagogisko ietekmi izglitibas programmas specifiskajos apstaklos.
Darbibas joma:
– programmas satura psihologizacija reala pedagogiska procesa konteksta;
– attistibas dinamikas raditaju noskaidro?ana atbilsto?i programmas prasibam.
Iepriek? aplukotie izglitibas programmu psihologiskie pakalpojumi nosaka pirmsskolas iestades pedagogiska procesa psihologiska atbalsta sistemu satura komponentu. Bet, tapat ka jebkura ipa?a aprupes sistema, ta ietver ari procesualo komponentu, kas lauj optimizet pedagogiskas ietekmes. Ir labi zinams fakts, ka jebkurai ipa?i organizetai ietekmei uz berniem jabut psihologiski pamatotai. ?i iemesla del, organizejot nodarbibas pirmsskolas iestade ka speciali organizetas darbibas veidu, psihologs palidz skolotajam atbildet uz jautajumiem: "Kas jadara?" un "Ka darit?"
Apsversim psihologiskas palidzibas saturu skolotajam, pamatojoties uz psihologiskiem ieteikumiem kognitiva cikla klasem:
– Plano?ana. Izmantojiet ilgtermina plano?anu, lai organizetu sistematisku bernu kognitivo attistibu. Tikai ietekmju sistema var nodro?inat augstu informacijas asimilacijas limeni un kognitivo procesu attistibu.
– Sagatavo?ana. Nemiet vera nodarbibu kognitivo slodzi. Lai optimizetu slodzi, varat izmantot:
– papildu informacijas bloki par individualu vai grupas ietekmi;
– modificetas un sarezgitas izglitojo?o spelu versijas.
– Uzbuve. Kognitiva cikla stundas jabut ?adiem blokiem:
– jaunas informacijas ievie?ana (prasmes, operacijas);
– jaunas informacijas konsolide?ana;
– sistematizet jaunu informaciju.
Strukturalas konstrukcijas piemers:
Informativa saruna, demonstracija.
Izglitojo?a spele, novero?ana.
Analizes visparina?ana un klasifice?ana (sistematizacija).
– Forma. Izmantojiet sarezgitas klases (metodisko un izglitibas metozu kombinacija viena veida darbibas konteksta) un kombinetas klases (vairaku veidu aktivita?u kombinacija vienas nodarbibas konteksta). Tas veicina kognitivas attistibas strukture?anu uz kedes pamata: uztvere – doma?ana – iztele.
– Kontrole un diagnostika. Sistematiski veiciet ?adas darbibas:
– kontrolsadalas prasmju, zina?anu un iemanu apzina?anai atbilsto?i programmas saturam (1 reizi 2 mene?os);
– psihologiska un pedagogiska diagnostika, lai noteiktu attistibas psihologisko un pedagogisko ipa?ibu dinamiku (2 reizes gada).
?is kontroles un teste?anas formas liecina par pedagogiskas ietekmes efektivitati.
Izglitibas procesa psihologiskais atbalsts balstas uz izglitibas strategiju psihologizaciju. Psihologizeta izglitibas strategija ir psihologisku attieksmju kopums, kas nosaka pedagogisko ietekmju virzienu.
Pamata attieksme ir katra individa pa?vertibas un unikalitates atzi?ana. ?ai disertacijai liela mera janosaka pedagoga stavoklis attieciba pret berniem. ?is pozicijas veido?ana tiek veikta dialogiskas komunikacijas procesa starp pieaugu?o un bernu noteiktos apstaklos:
Berna tiesibu uz savu viedokli (sevi) atzi?ana;
– nodro?inat bernam tiesibas izveleties (alternativu) dzives situaciju risina?anu;
– sadarbiba un partneriba pieaugu?o un bernu aktivitates.
Nakama psihologiska attieksme ir berna personibas pozitiva pienem?ana, pamatojoties uz pozitivam ceribam (avansu). Pozitivas vai negativas ceribas tiek realizetas, prognozejot darbibas, un tas regule atlidzibas un sodu sistema. Ir zinams, ka berns aug par to, ko uz vinu projice pieaugu?o ceribas. Neskatoties uz to, vecaki un aprupetaji biezi saka: "Es zinaju, ka tu klusi netirs (cinisies, salauzisi vazi, nokritisi…)."
Ceribu saturs var at?kirties, bet dominejo?a zime norada uz berna personibas pienem?anu vai noraidi?anu.
Svarigs nosacijums vecaku strategijas psihologizacijai ir nemt vera berna individualas ipa?ibas.
Vienas vecuma grupas berniem psihofiziologiskas ipa?ibas, kas saistitas ar nervu sistemas darbibu, ir pla?i diferencetas. Tas ir at?kiribas dzives atruma, steniskuma, ka darba speju raditaja un nervu un garigo procesu plastiskuma.
Piemeram, diviem viena vecuma berniem var but at?kiriba izrades saglaba?anas laika no 5 lidz 40 minutem. Ar tadu pa?u brivpratibas limeni viens 5 gadus vecs berns var regulet savu uzvedibu, bet cits to nespej.
Pedagogi un vecaki visbiezak vadas pec videjas attistibas vecuma normas. Tomer, novertejot berna attistibas individualo gaitu, stingra orientacija uz normu ir nepienemama. Lai noteiktu objektivu pieeju konkretam bernam, papildus vecumam un funkcionalajam attistibas normam ir janem vera situacijas izmainu iespejamiba (palenina?anas, emocionala kave?ana, uzbudinajums utt.).
Ipa?u vietu aiznem koncentre?anas uz pieaugu?a personigo transformaciju, t.i. uz vecaku un pedagogu darbu pie sevis. Veidojot pedagogisko strategiju, ir nepiecie?ama sevis parveido?anas pozicija, jo par izglitibu atbildiga pieaugu?a personiba ir loti svariga.
Piemeram, autoritars, agresivs audzina?anas stils veicina kolektiva "launa" pieaugu?a cilveka tela veido?anos berniem.
Agresivu un nomaktu pieaugu?o reakciju nevajadzetu "izgazt" uz bernu, jo ?i bistama un nesodita izlades metode rada lielu kaitejumu bernu garigajai veselibai.
Pirmsskolas iestades bernu praktiska psihologa visparejas profesionalas strategijas konteksta pedagogiska procesa psihologiskais atbalsts tiek organizets ka planota darbiba un darbiba pec administracijas un macibspeku pieprasijuma. ?i darbiba tiek veikta, izmantojot nodarbibu un spelu psihologisko analizi, pa?reizejo un kontroles psihodiagnostiku, psihoekspertizi un psihologiskas konsultacijas.
Nosleguma jaatzime, ka iesniegta "sarezgita", starpdisciplinara pieeja pirmsskolas vecuma bernu izglitibai un audzina?anai veicina bernu specialistu profesionalas problemas risina?anu – praktiskas psihologiskas un pedagogiskas sadarbibas problemu.
(Bernu praktiska psihologija / Redigejis profesors T. D. Martsinkovskaja).
Berna praktiska psihologa normativa dokumentacija
Svariga psihologa profesionalas darbibas sastavdala pirmsskolas iestade ir dazada veida dokumentacijas sagatavo?ana. Dokumentacija pavada katru praktiska psihologa darba jomu no izglitibas un konsultacijam, profilaktiskam lidz korekcijas un diagnostikas darbibam.
Dokumentacijas kopums (pakete) pirmsskolas iestades praktiskajam psihologam ir sadalits vairakos veidos: normativs, ipa?s un organizatorisks un metodisks.
Normativa dokumentacija ir dokumentacijas veids, tas ir, dokumentu kopums, kas nosaka psihologa profesionalas darbibas standartus un normas izglitibas sistema. Normativo dokumentu saraksts ietver:
ANO Konvencija par berna tiesibam.
Noteikumi par psihologisko dienestu izglitibas sistema.
Nolikums par praktisko psihologu.
Praktiska izglitibas psihologa kvalifikacijas raksturojums (specialista darba apraksts un standarts).
Noteikumi par izglitibas psihologa sertifikaciju ar attiecigo pielikumu.
?i dokumentacija ir psihologa profesionalas darbibas normativais regulejums, un ta tiek savlaicigi aizstata, atjauninot izglitibas sociali tiesiskas normas.
Registrejot specialistu, pamatojoties uz vieno?anos vai ligumu, psihologs un bernu iestades administracija atsevi?kos punktos nosaka funkcionalitates, laika grafika un algas jautajumus. ?aja gadijuma ligums ir ieklauts normativo dokumentu saraksta.
Ipa?a dokumentacija
Ipa?a dokumentacija ir ipa?s praktiska psihologa dokumentacijas veids, kas nodro?ina vina profesionalas darbibas materialos un procesualos aspektus. Ipa?a dokumentacija ietver: psihologiskos zinojumus; korekcijas kartes; diagnostisko izmeklejumu protokoli, korigejo?as nodarbibas, sarunas, intervijas u.c.; garigas attistibas kartes (vesture); psihologiskas ipa?ibas; izraksti no psihologiskajiem zinojumiem un attistibas kartem.
No iepriek? minetas dokumentacijas ir slegti tris veidi, proti: secinajumi, korekcijas kartes un protokoli. Parejie tris veidi ir brivi (atverti) piekluvei personam, kuras interesejas par informaciju. Turklat vinu galvenais merkis ir iepazities ar konkreta berna (noteiktas vecuma grupas) individualajam psihologiskajam ipa?ibam.
Izraksts tiek uzskatits par areju dokumentacijas formu un tiek izsniegts gan pec individu (vecaku, pedagogu, skolotaju) pieprasijuma, gan pec valsts iestazu (bernudarzu, skolu, kliniku, centru, specializeto iestazu) oficiala pieprasijuma.
Izraksta galvenais teksts ir psihologiska zinojuma dalas pielagota versija, kas atspogulo berna attistibas galvenos secinajumus, at?kirigas iezimes un problemas, ka ari visparigus un ipa?us ieteikumus. Jaatzime, ka oficiala pieprasijuma gadijuma ?im dokumentam jabut diviem parakstiem: personai, kas veica diagnostikas eksamenu, un izglitibas iestades administrativajai personai (bernudarza vaditajam, centra direktoram utt.). Ipa?a pieprasijuma gadijuma izraksta janorada psihologiskas parbaudes merkis un lidzekli, ka rezultata jaapstiprina vai jaatspeko pieprasijuma fakts. Attieciba uz izrakstiem no attistibas diagrammam dokumenta izpildes prasibas paliek nemainigas, ar vienigo at?kiribu, ka tas tiek veiktas tikai pec oficialiem pieprasijumiem un tiek sniegtas personam, kas ir kompetentas bernu (attistibas) psihologijas joma un ir juridiski atbildigas par ?iem dokumentiem (skolu, specializeto iestazu, rajonu un rajonu psihologisko biroju psihologi, saistitas kvalifikacijas specialisti).
Psihologiskas ipa?ibas atspogulo at?kirigu garigas attistibas aspektu un lauj sastadit berna vai visas vecuma grupas psihologisko portretu. Tas ir bez formas un neprasa administrativo personu apstiprinajumu. Mes runajam par berna attistibas individualajam ipa?ibam, t.i. vina kognitivas un personemocionalas sferas iezimes, psihofiziologiskas nianses, komunikativas preferences, visparejo vai ipa?o speju klatbutne utt. daudz vairak.
Psihologiskais zinojums ir psihologa galvena darba dokumentacija.
Pa?laik ar augstu zinatnisko un teoretisko poziciju un profesionalo tehnologiju mainigumu praktiskajiem psihologiem ir psihologisko secinajumu diferenciacija gan forma, gan satura. Tas ir saistits, pirmkart, ar psihologu ideju at?kiribu par garigo attistibu, garigo procesu dinamikas mehanismiem un lidzekliem, un, otrkart, ar psihodiagnostikas tehnologiju at?kiribu, kas ir psihologu kompetence. ?ie apstakli veicina psihologa pamatdokumentacijas satura izstradi.
Ir vairaki psihologiska secinajuma varianti.
Variants I. Strukture?ana atbilsto?i dalejiem garigas attistibas parametriem. ?ados psihologiskos secinajumos visbiezak ir atsevi?ki motora koordinacijas, identifikacijas raksti?anas prasmju, maci?anas speju, motivacijas vajadzibu un intelektuala brieduma raditaji. ?ada veida psihologisko zinojumu var izmantot dalejas psihologiskas parbaudes, piemeram, "Skolas gataviba".
II variants: strukture?ana pec sarezgitiem parametriem, ieskaitot berna psihofiziskas attistibas raditajus, ka ari vina audzina?anas un izglitibas novertejumu. Ir informativu datu kopums par reproduceto poetisko tekstu skaitu, aug?anas parametriem, kru?u tilpumu, pieklajigam uzvedibas prasmem utt. ?ada veida strukture?anas trukums ir vienotas analitiskas telpas (psihologiskas) trukums. Dazos gadijumos to izmanto, lai novertetu bernu vecuma attistibu.
Abas psihologiska zinojuma versijas neatspogulo pilnigu priek?statu par berna garigo attistibu noteikta vecuma posma.
Psihologiskais secinajums jastrukture saskana ar psihologa konceptualajam idejam par garigas attistibas procesu saistiba ar pirmsskolas vecumu, kur katram vecuma posmam ir savas ipatnibas (audzeji), kvantitativa un kvalitativa attistibas dinamika.
Tapec pirmsskolas psihologiska dienesta konteksta psihologiskais zinojums ka ieraksts par berna attistibas iezimem noteikta vecuma posma butu jadiference atbilsto?i vecuma principam:
A veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 3-4 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (pirmsskolas vecums).
B veidlapas psihologiskaja zinojuma tiek registreti 4-5 gadus vecu bernu diagnostiskas parbaudes dati (videjais pirmsskolas vecums).
C veidlapa psihologiskais zinojums ieraksta diagnostiskas izmekle?anas datus berniem vecuma no 6 lidz 7 gadiem (vecakais pirmsskolas vecums).
Pamatojoties uz polikonceptualo principu, psihologiskajam zinojumam jaatspogulo berna kognitivas, personiski emocionalas un komunikativas attistibas raditaji, ka ari vina psihofiziologiskas un citas iezimes. Papildus dazadu raditaju vertibu noteik?anai psihologiskais secinajums ietver analizi par atbilstibu vecuma limeniem un garigas attistibas posmiem, ka ari nepiecie?amibu pec korigejo?am un preventivam darbibam vai attistibas programmam. Tadejadi psihologiska zinojuma struktura jaieklauj ?adi bloki:
Ar vecumu saistitas attistibas visparigas ipa?ibas, pamatojoties uz psihofizisko, psihofiziologisko raksturu, adaptivo un motorisko kompleksu iezimem.
Kognitiva attistiba, kas balstita uz kognitivo procesu un runas funkcijas ipa?ibam.
Personiga un emocionala attistiba, kas balstita uz pa?apzinas, motivacijas un vajadzibu, emocionalas un vertibu sferas ipa?ibam.
Komunikativa attistiba, kas balstita uz komunikacijas lidzeklu un poziciju ipa?ibam, konfliktiem.
Bernu kompetence, kas balstita uz bernu darbibas produktivo un procesualo veidu aktualizacijas un satura ipa?ibam.
Gataviba skolai, pamatojoties uz izglitibas aktivita?u un maci?anas speju priek?noteikumu veido?anas ipa?ibam.
Talak ir bloki, lai noskaidrotu visparejo secinajumu un profesionalas iejauk?anas nepiecie?amibu:
Attistibas iezimes.
Attistibas problemas.
Attistibas prognoze.
Ieteikumus.
Korekcijas karte ir detalizets psihologisko ietekmju "attels", definejot korigejo?u strategiju un taktiku, t.i., programmu. Korekcijas karte atspogulo:
– sakotnejie dati (berna pilns vards, vecums vai berna kods);
– sakotnejas problemas (berna psihiskas attistibas novirzu ipatnibas un traucejumi), kas diferencetas pec psihologiska sledziena (tipologiska diagnoze);
– korektivo darbibu veids un forma (individualas un grupu psihoterapijas vai psihokorekcijas formas);
– korigejo?u darbibu lidzekli (telaini, rotaligi, muzikali u.c.);
– korigejo?o darbibu grafiks ar diference?anu posmos (kla?u skaits cikla);
– rekomendacijas skolotajiem un vecakiem par berna dzives rezima organize?anu korekcijas pasakumu laika;
– psihologisko izmainu dinamika korektivo darbibu gaita, pamatojoties uz epikrizi (kopsavilkumu) katrai cikla nodarbibai;
ir atbrivo?anas raksturlielums ar visparigiem ieteikumiem.
Tagad pieversisimies diagnostikas eksamenu, korekcijas nodarbibu, sarunu un interviju protokoliem. ?aja gadijuma protokols tiek uzskatits par veidu, ka noteikt psihologa un berna un pieaugu?a mijiedarbibas procesualas gaitas ipatnibas.
Visbiezak protokols tiek sastadits tabulas vai psihologisko proceduru bezmaksas apraksta veida. Prasibas attiecas tikai uz fiksacijas vienibam. Tie ietver: uzvedibas reakcijas (mimikas un pantomimas izpausmes), verbalo aktivita?u pavadijumu, emocionalo stavoklu dinamiku un kautribu. Turklat ir obligati jaregistre ievades dati ar berna kodu, psihologiskas proceduras datumu un laiku. Dazam metodem un testiem ir ipa?as protokolu formas. ?aja gadijuma tie ir dala no riku komplekta.
?ada veida dokumentacijas ipatniba ir ta, ka ta tiek aizpildita tie?i konkreta veida psihologiskas darbibas procesa, t.i. diagnostikas vai korekcijas uzdevumu veik?anas laika. Vienigie iznemumi ir sarunu protokoli. Tie visbiezak tiek aizpilditi post factum, proceduras beigas. Tas tiek darits ar merki radit dabiskaku vidi dialogam.
Dazreiz psihologi izmanto diktofonu, lai ierakstitu proceduras, kas saistitas ar aktivu verbalo darbibu. Tas palidz koncentret uzmanibu uz citiem svarigiem raditajiem, piemeram, personiskajam un emocionalajam izpausmem (imitacijas kompleksi, lomu poziciju maina utt.).
Pedejais psihologa ipa?as dokumentacijas saraksta ir attistibas karte (vesture) ka informacijas kopums par berna vecuma attistibu, kas sniegts ontogenetiskaja aspekta.
Attistibas karte ietver personas pamatdatus, informaciju par vecakiem un citiem gimenes locekliem, ka ari par berna socialajiem un dzives apstakliem. Izmainas gimenes sastava (tuvinieku zaudejums, bralu un masu paradi?anas), nozimiga pieaugu?a maina berna dzive, gimenes attiecibu stili – visi ?ie fakti tiek fikseti un analizeti no psihologiska viedokla.
Pastav prakse ?o dokumentu kopigi izpildit ar pirmsskolas iestades medicinas specialistu. Tas ir saistits ar nepiecie?amibu analizet informaciju par pirmsdzemdibu un pecdzemdibu attistibu, t.i., grutniecibas un dzemdibu gaitas ipatnibam, ka ari iespejamam komplikacijam jaundzimu?a perioda. Turklat tiek izmantota hronisku un akutu slimibu anamneze zidaina vecuma un agra berniba, informacija par berna traumam un operacijam, ka ari specialistu veikto izmeklejumu kopsavilkumi. ?i informacija nav psihologiska, bet palidz noteikt berna attistibas novirzu celonus. Precizak, tas izsledz organisko un funkcionalo ipa?ibu celonus.
Turklat neiropsihologiskas attistibas ipatnibas tiek registretas saskana ar vecuma normu aplesem (kad berns saka turet galvu, sedet, staigat, runat; pasivas un aktivas runas attistiba; pirmas mehaniskas un emocionalas reakcijas).
Turklat attistibas karte ietver berna adaptacijas un dzives aktivita?u iezimes pirmsskolas iestade un vina mijiedarbibas ar vienaudziem ipa?ibas.
Kas attiecas uz ?i dokumenta dizainu, to var iesniegt tabulas veida vai brivi aprakstit iepriek? minetos berna fiziskas, neiro-garigas un socialas attistibas parametrus dazados vecuma posmos.
Aptuvenas vadlinijas berna normalai attistibai
Ir noteiktas uzvedibas vadlinijas, kas lauj aizdomam par berna garigas attistibas atruma traucejumiem. Zina?anas par ?im vadlinijam ir noderigas un nepiecie?amas tiem, kas ir atbildigi par berna audzina?anu (V. I. Garbuzovs, 1990).
Tik:
Lidz 1 gadu vecumam berns lieto 7-14 vardus, koncentrejas uz vienu lietu lidz 15 minutem, apgust varda "aizliegts" nozimi, sak staigat (± 2 mene?us).
Lidz 1,5 gadu vecumam berna vardu krajums ir 30-40 vardi, vin? labi staiga, atpazist un parada attelos redzamo objektu attelus un labi saprot vinam adreseto runu. Berna galvenie jautajumi ir "Kas?" un "Kas?"
Lidz 2 gadu vecumam vardu krajums palielinas lidz 300-400 vardiem, berna galvenie jautajumi ir "Kas tas ir?", "Kas tas ir?" Veidojas frazes runa (meitenem, biezi vien lidz 1,5 gadu vecumam). Jautajumu klatbutne norada uz labu berna garigo attistibu. Vin? zime linijas, turot dure zimuli, buve bloku torni.
Lidz 2,5 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 1000 vardu. Paradas aptuvenie jautajumi "Kur?", "Kur?", "Kur?", "Kad?". ?aja vecuma runas attistibas aizkave?anas ir satrauco?a – tas var liecinat par garigu atpalicibu vai kurlumu.
Lidz 3 gadu vecumam paradas jautajums par jautajumiem: "Kapec?" Berns parstasta dzirdeto un redzeto, ja vinam palidz ar vado?ajiem jautajumiem. Vin? izmanto saliktus un pat saliktus teikumus, kas norada uz vina doma?anas sarezgitibu. Vin? saprot, kas ir "viens", "maz", "daudzi", at?kir kreiso un labo pusi. Ar vienu raksturigu detalu vin? var atpazit visu: ar zaka ausim, ar zilona stumbru.
Lidz 3,5 gadu vecumam vin? apgust dizainu, paradas plano?anas elementi. Paradas lomu speles elementi ar objektiem un nedaudz velak ar vienaudziem. Berns ir emocionals: savtigs, jutigs, priecigs, skumj?, labveligs, naidigs, skaudigs, spejigs uz empatiju.
Lidz 4 gadu vecumam vin? spej saprast to, ko vin? vel nav redzejis, bet to, ko vinam ir sapratigi teicis. Vin? no attela sastada vienkar?u, bet diezgan detalizetu stastu, jegpilni pabeidz teikumu, ko sacis pieaugu?ais, spej visparinat un apkopot jedzienu. Pamatjautajums ir "Kapec?" (Bernam ar attistibas traucejumiem domine jautajumi "Kas?", "Kur?", "Kur?"). Paradas lomu spele ar vienaudziem. Var darit vienu lietu 40-50 minutes.
Lidz 4,5 gadu vecumam vin? spej izvirzit merki un planot ta sasnieg?anu. Uzdod jautajumu "Kapec?"
Lidz 5 gadu vecumam vin? var pateikt savu uzvardu, vardu, patronimu, vecumu, adresi, transportu, kas dodas majas. Vin? zina, ka izmantot celtniecibas komplektu, var salikt rotallietu saskana ar shemu, uzzimet cilveku ar visam kermena dalam.
No 5, 5 gadu vecuma bernam ir pieejami visi izglitibas veidi, vin? butiba ir gatavs macities.
Lidz 6 gadu vecumam vardu krajums ir aptuveni 4000 vardu. Bernam ir piekluve vienkar?u sakamvardu un teicienu nozimei, vin? viegli redz attelu sizeta savienojumu un, pamatojoties uz tiem, sastada stastu. Viegli visparina un izole objektus, atrisina vienkar?as aritmetiskas problemas. Vin? zina daudz spelu, zina, ka izgudrot zemes gabalu. Vin? ir orientets telpa, laika (vakar, ?odien, rit), attiecibas starp cilvekiem. Attelojot virieti, Vin? zime kaklu starp galvu un kermeni, drebem, apaviem.
Zinot pirmsskolas vecuma berna psihomotoras attistibas arejas, uzvedibas normas, pieaugu?ie vares savlaicigi pielagot pedagogisko ietekmi uz bernu, noverst garigas atpalicibas ra?anos un palidzet vinam maksimali izmantot visas iespejas, ko sniedz ?is vecuma posms. Gadijuma, ja berna garigas attistibas atrums ir loti traucets, ?ada shema acimredzami nav pietiekama, jo ir nepiecie?ams noteikt patiesos celonus, kas to izraisa, un terapeitiskajam un psiho-korekcijas darbam ar ?adu bernu ir nepiecie?amas ipa?as metodes, kas pieder pie defektologu un psihoneirologu kompetences.
No I. V. Dubrovinas gramatas "Psihokorekcijas un attistibas darbs ar berniem"
Gariga atpaliciba
Berna garigas attistibas atruma palenina?anos var izraisit pedagogiska nolaidiba, gariga atpaliciba centralas nervu sistemas noteiktas organiskas nepietiekamibas del, ka ari vispareja smadzenu strukturu nepietiekama attistiba, kas izraisa dazadas garigas atpalicibas formas. Pedagogiska nolaidiba ir berna attistibas kave?anas, kas ir saistita ar vina dzives un audzina?anas apstakliem. Ilgsto?s informacijas trukums, garigas stimulacijas trukums jutigos periodos var izraisit strauju berna garigas attistibas potenciala samazina?anos. Neskatoties uz to, ar pareizu un savlaicigu individualu pieeju ?adam bernam, pietiekamu attistibas aktivita?u intensifikaciju, ?ie berni var viegli panakt savus vienaudzus. Garigo atpalicibu, neskatoties uz tas izpausmju daudzveidibu, raksturo vairakas pazimes, kas lauj to at?kirt gan no pedagogiskas nolaidibas, gan garigas atpalicibas. Berniem ar garigu atpalicibu nav atsevi?ku analizatoru traucejumu un lielu smadzenu strukturu bojajumu, bet tie at?kiras ar sarezgitu uzvedibas formu nenobriedumu, merktiecigu darbibu, nemot vera atru izsikumu, nogurumu un traucetu sniegumu. ?o simptomu pamata ir centralas nervu sistemas organiska slimiba, ko izraisa grutniecibas un dzemdibu patologija, iedzimtas augla slimibas un novajino?as infekcijas slimibas, kas cie? agrina vecuma (T. A. Vlasova, 1971; M. S. Pevzners, 1971; U. V. Ulenkova, 1990). Kopuma ar savlaicigu un atbilsto?u korigejo?u darbu gariga atpaliciba ir atgriezeniska. Vinu noturiba at?kiras un ir atkariga no ta, vai tie ir balstiti uz emocionalu nenobriedumu (psihisko infantilismu), zemu garigo tonusu (ilgtermina asteniju), kognitiviem traucejumiem, kas saistiti ar atminas vajumu, uzmanibu, garigo procesu mobilitati un noteiktu kortikalo funkciju trukumu. Pirmas divas garigas atpalicibas formas ir vieglakas un parvaramakas, savukart kognitivie traucejumi izraisa garigu atpalicibu, kas robezojas ar debilitati; ?o bernu maci?anas spejas ir ieverojami samazinatas. Vislabakie rezultati garigas atpalicibas korekcijas zina tiek sasniegti, ja darbs ar bernu tiek uzsakts pec iespejas agrak. Diemzel pirmsskolas berniba pieaugu?ie ap bernu biezi nepiever? uzmanibu noteiktam berna attistibas iezimem, uzskatot tos par atsevi?kiem normas variantiem un uzskatot, ka berns vienkar?i paraugs visas savas grutibas. Trauksme sak skanet tikai tad, kad berns, kur? iestajas visparizglitojo?as skolas 1. klase, nespej apgut skolas macibu programmu un apgut nepiecie?amas uzvedibas prasmes. U. V. Ulenkova (1990) pareizi atzime, ka, ja palidziba, kas sniegta berniem ar garigu atpalicibu izlidzina?anas klases, dod labus rezultatus, tad nav gruti pienemt, cik daudz efektivaka varetu but kvalificeta palidziba, ko sanem pirmsskolas vecuma berni. Gariga atpaliciba, at?kiriba no garigas atpalicibas, ir neatgriezeniska, jo ?aja gadijuma pastavigs kognitivas aktivitates traucejums ir saistits ar smadzenu garozas organiskiem bojajumiem vai nepietiekamu attistibu. Oligofrenijas berniem visa to attistibas laika tiek konstateti sarezgitu garigo funkciju traucejumi, un katra vecuma posma tiem ir dazadas formas. Berniem ar attistibas traucejumiem gariga atpaliciba velak tiek parvareta (Rubin?teins, 1990; Lebedinskis, 1985). Tadejadi ir acimredzams, ka korigejo?ais un attistibas darbs ar berniem ar garigas attistibas atruma traucejumiem, kas ir uzsakts savlaicigi, izradas loti augligs, un jo agrak tas tiek uzsakts, jo labaks ir rezultats.
No I. V. Dubrovinas gramatas "Psihokorekcijas un attistibas darbs ar berniem"
Bernibas autisms. SSK-10 diagnostikas kriteriji
Kvalitativus socialas mijiedarbibas traucejumus parstav vismaz divi no ?adiem pieciem:
Nespeja adekvati izmantot skatienu aci pret aci, sejas izteiksmes, pozas un kermena zestus, lai reguletu socialo mijiedarbibu.
Nespeja veidot attiecibas ar vienaudziem, izmantojot savstarpeju intere?u, emociju vai kopigu aktivita?u apmainu.
• Reti mekle vai izmanto citu atbalstu, lai gutu mierinajumu vai lidzjutibu stresa brizos un/vai nomierinatu vai simpatizetu citiem, kuriem ir stresa vai stresa pazimes
Spontanas velmes dalities prieka, intereses vai sasniegumos trukums ar citiem
Sociali emocionalas savstarpiguma trukums, kas izpauzas ka traucetas vai deviantas reakcijas uz citu cilveku emocijam vai uzvedibas modulacijas trukums atbilsto?i socialajam kontekstam, vai slikta socialas un komunikativas uzvedibas integracija
Kvalitativi komunikacijas traucejumi, ko raksturo vismaz viens no ?adiem elementiem
Aizkaveta vai pilniga runatas valodas attistibas neesamiba, kas nav saistita ar meginajumiem kompenset, izmantojot zestus vai sejas izteiksmes ka alternativu sazinas modeli (pirms kura biezi vien nav komunikativas kolibri)
Daudzveidigas, spontanas, iedomatas vai (agraka vecuma) socialas imitacijas rotalu trukums
Relativa nespeja uzsakt vai uzturet sarunu
Stereotipisks vai atkartots valodas lietojums vai idiosinkratisks vardu vai teikumu lietojums
Ierobezota, atkartota vai stereotipiska uzvediba, intereses vai darbibas, ko parstav vismaz viens no ?iem cetriem
– aktivs darbs ar stereotipiskiem un ierobezotiem intere?u veidiem
Skaidra apnem?anas ieverot konkretas nefunkcionalas rutinas un ritualus
Stereotipiskas un atkartotas mehaniskas kustibas
– darbibas ar objektu dalam vai nefunkcionaliem speles materiala elementiem
Lai noteiktu diagnozi, ir jabut pieradijumiem par attistibas traucejumiem pirmajos tris dzives gados.
Atspogulojot meginajumus panakt diagnostikas vienpratibu ?aja joma, var atzimet, ka at?kiribas starp pedejiem 2 diagnostikas kriterijiem ir nelielas.
Ir dazi simptomi, kas biezi paradas autisma, bet netiek uzskatiti par galvenajiem diagnozes noteik?anas simptomiem. Tomer tie ir pelniju?i uzmanibu, tie ir hiperaktivitate (ipa?i agra berniba vai pusaudza gados), dzirdes paaugstinata jutiba un hiposensitivitate un dazadas reakcijas uz skanu (skaidri izpauzas ipa?i pirmajos 2 dzives gados, bet parasti periodiski vai pastavigi pieaugu?ajiem), paaugstinata jutiba pret pieskarienu, neparasti e?anas paradumi, tostarp nepartikas uznem?ana, pa?kaitejums, Samazinata sapju jutiba, agresivas izpausmes un garastavokla izmainas. Tas rodas vismaz 1/3 cilveku, kuriem ir ?is traucejums.
Situacija slima berna gimene
Gimene paradijas berns, kura dzim?anu visi loti gaidija. Bet negaiditi ikvienam vina dzim?ana bija saistita ar lielam grutibam un pieredzi. Vecaki, kuri tik loti baidijas zaudet savu bernu, uzzinaja, ka vinu mazulim ir nopietnas attistibas problemas, lai gan draudi vina dzivibai bija beigu?ies. Pec arstu domam, bernam bija vairakas iedzimtas anomalijas, sarezgits traucejums, smagi iedzimti defekti, kas rada ?aubas par vina "normalu" attistibu. Daudzu ?adu gimenu dzive dramatiski mainas, slima berna piedzim?anas notikums tiek sadalits divos pilnigi at?kirigos periodos: dzive "pirms" un dzive "tagad". "Pirms" bija tads pats ka visi parejie, un "tagad" ir unikala, ipa?a, sarezgita bedu un nelaimju situacija visiem gimenes locekliem. Un, kamer vecaki nesatiek kadu, kur? to ir piedzivojis iepriek?, vini doma, ka vini ir vienigie pasaule, kuriem ir bijusi lidziga nelaime, un neviens vinus nevar saprast. Vini var justies pilnigi pamesti un apjuku?i, tapec dazreiz ir gatavi sekot jebkuram padomam vai ieteikumam, biezi vien nepareizi. ?i gimenes situacija medz klut dramatiskaka gimenes ar tikai slimu bernu. Gimenes, kur jau ir citi berni, situacija ir stabilaka. Mums bija iespeja verot bernu ar smagu multiplo invaliditati audzina?anu gimenes, kuras jau bija divi vecaki veseli berni, un daudzas no ?im gimenem veiksmigi tika gala ar jauno situaciju. Bet mes esam noveroju?i ari citus gadijumus, kad pec otra, slima, berna piedzim?anas, uzmaniba un interese par vecako, veselo bernu gimene vajinajas, visas gimenes intereses tika pakartotas jaunaka audzina?anai, kas atstaja smagas sekas gan vecakajam bernam, gan gimenei kopuma. Gandriz uzreiz pec zinojuma par jaundzimu?a traucejumu smagumu daudzas mates dzird pastavigus padomus atteikties no slima berna un ievietot vinu bernu majas, jo vini nespes tikt gala ar vinu bez pastavigas arstu lidzdalibas vina arste?ana un nespes neko sasniegt vina audzina?ana. Dazi vecaki atsakas no saviem mazuliem. Parasti ?ie berni tiek ievietoti ipa?as bernu namu nodalas, kur tos apmekle galvenokart medicinas darbinieki, kuri cen?as rupeties par arste?anu, ieskaitot kirurgiju, bet loti biezi ?i arste?ana tiek aizkaveta vai vispar nenotiek. Es atceros stastus par vairakiem berniem, kuriem bija jakonsultejas bernu namos. Pirmais stasts ir par neredzigu meiteni ar iedzimtu kataraktu abas acis, kura pec savlaicigas kirurgiskas arste?anas butu varejusi redzet gandriz normali, ja vecaki nebutu vinu pametu?i tulit pec piedzim?anas un vina nebutu nonakusi bernunama. Kirurgiska arste?ana klinika visu laiku tika atlikta dazadu infekcijas slimibu del iestade un karantina, jo bija gruti ievietot bernu klinika bez pastavigas aprupes un radinieku pavadibas. Gaidot acu operaciju un gatavojoties tai, berns visu laiku atradas izolacijas palata, kur ar vinu tikas tikai arsts un medmasa. Ilgu laiku berns palika bez pedagoga un skolotaja uzmanibas. Ta rezultata kataraktas operacija tika veikta ar lielu kave?anos un redze loti nedaudz uzlabojas. Turklat bernu majas apstaklos pecoperacijas perioda bija gruti pareizi organizet aprupi, kas ir loti svariga redzes atjauno?anai. Meitene atpalika attistiba, vinai bija nepiecie?ami ipa?i audzina?anas apstakli dzilu redzes traucejumu del. No parastas bernu majas vina tika parvesta uz bernu namu neredzigiem garigi atpaliku?iem berniem un pec 18 gadu vecuma uz psihoneirologisko internatskolu pieaugu?ajiem. Otrais stasts ir saistits ar citas mazas meitenes attistibas novero?anu, kura piedzima ar smagam roku un kaju deformacijam, kuras vareja savlaicigi un atri labot, ja milo?i un gadigi vecaki butu biju?i vinas puse kop? dzim?anas. Bet meitene tika pamesta, un mes vinu daudzus gadus noverojam garigi atpaliku?o bernu internatskola: ar saviti rokam un kajam vina iemacijas staigat uz celiem, lasit un rakstit. Taja vinai visos iespejamos veidos palidzeja internatskolas skolotaji un pedagogi. Bet nakotne vinu bija paredzets parvest ari uz citu pieaugu?o invalidu iestadi. Musu konsultaciju pieredze bareniem ar iedzimtiem sarezgitiem attistibas traucejumiem, kuri nonaca bernunamos, ir neliela, bet diezgan sarezgita. Daudz optimistiskaki bija stasti par berniem, kuru vecaki dazadu dzives apstaklu (sarezgitu majoklu un materialo apstaklu) del bija spiesti sutit savus bernus uz bernu majam, bet taja pa?a laika turpinaja vinus tur apmeklet un uzraudzit vinu attistibu. Tikai viena iestade, kur ?adi berni tika nosutiti vecaka vecuma, bernu nama nedzirdigajiem (Sergiev Posad), mes varejam noverot turpmaku progresu vinu audzina?ana un izglitiba, un pec tam redzet, ka vini dzivo patstavigi un pat strada ?is iestades pieaugu?o skolenu nodala. Nesen mes uzzinajam par diezgan partiku?o stastu par Rubеn David Gonzаlez Gallego, kur? kop? dzim?anas cieta no smagas cerebralas triekas formas un devas visu celu ka pamests berns Krievijas valsts bernu namos, no vina autobiografiskas gramatas "Balts uz melna". Mes zinam gadijumus, kad bernus pameta mates, bet vecmaminas to nevareja izdzivot un driz adopteja slimu bernu, audzinaja vinu sava gimene un izglitoja vinu speciala skola. Mes esam redzeju?i gimenes, kuram bija veseli berni un kuras adopteja sve?iniekus, tostarp loti slimus. Viena no pedejam ?adam sanaksmem bija ipa?i neaizmirstama. Gimene adopteja zidaini, kur? piedzima bez rokam un kajam (truka roku un kaju zem celgaliem). Tas nebija pirmais adoptetais berns, bet tas bija visgrutakais, vini vienkar?i "nevareja paiet garam, redzot ?is meitenes acis". Vini panema meiteni sava lielaja gimene un baroja vinu kopa. Bet, kad vina pieauga, vina uzzinaja par smagiem kustibu traucejumiem. Vini saka uzzinat par iespejamo operaciju un proteze?anu. Tas viss prasija garus braucienus uz konsultacijam uz valsts centralajam klinikam, izdevumus un atvadi?anos no citiem berniem. Vinas audzina?ana bija jaizvelas nakamais cel?: vai darit visu iespejamo, lai vinu arstetu, daudzas operacijas, daudzu mene?u atveselo?anas klinikas, pastaviga protezu nomaina, citu bernu audzina?anas veicina?ana fona, vai ari turpinat dzivot visas gimenes intereses un audzinat meitu ar smagiem kustibu traucejumiem, palidzot vinai pec iespejas labak realizet savas spejas: nesat vinu pec kartas rokas un uz muguras, kamer vina ir maza, Nakt klaja ar visu veidu iericem parvieto?anai un satver?anai, sagatavoties apspriest ar vinu vinas neparastumu salidzinajuma ar citiem, iemacities pielagoties vinas ipatnibam, neatsakoties no iespejamas arste?anas un proteze?anas meitenei un vinas gimenei. Adoptetaji izvelejas otro celu, un jaunakas meitas kopiga aprupe vel vairak apvienoja ?o lielo gimeni. Berna ar acimredzamiem attistibas traucejumiem paradi?anas gimene vienmer ir dzila pieredze visiem vina gimenes locekliem. Parasti ta ir dzila ?oka pieredze no informacijas, ka bernam ir nevis viens, bet divi vai vairaki izteikti traucejumi. Parasti vecaki pec tam piedzivo "aizsardzibas nolieguma" sajutu, kas liek domat, ka tas nevar but, ta nav taisniba, tas ir nepareizi diagnosticets vai nav iespejams to izarstet. Tie?i ?aja pieredzes posma daudzas gimenes velta visus spekus vina arste?anai, mekle izveicigakos un zino?akos arstus, sanem jaunakas zales, dodas uz slavenakajiem medicinas centriem Krievija un arzemes. Bet laika gaita vini atrod nenozimigu rezultatu berna veselibai un attistibai, kas maksa lielas pules un upurus no visas gimenes puses. Ipa?i sarezgitu ainu ?adas situacijas mes redzam gimenes, kas audzina bernus ar priek?laicigas dzemdibu retinopatiju, kuri piedzima daudz priek?laicigi un kuriem bija aklums un dazos gadijumos citi traucejumi. Vecakus ipa?i skara berna aklums un vini pielika visas pules, lai atrastu arstu, kur? atjaunotu berna redzi. Bet gadijumos, kurus mes noverojam, redzes bojajumi bija neatgriezeniski, un visi arstu centieni noveda tikai pie kosmetiska efekta. Kirurgi parliecinajas, ka skarta acs pec izmera nesamazinas, parklajas ar acim utt. Tacu ?is operacijas notika apmeram ik pec se?iem mene?iem, un arste?ana tika pagarinata no dzim?anas lidz tris vai cetru gadu vecumam. Tas nozimeja, ka matei ar slimu bernu tika veikta nepiecie?ama pirmsoperacijas parbaude vinas dzivesvieta un vina devas uz operaciju uz pazistamu kliniku, kur bernam vispirms tika opereta viena acs, bet otra paredzeta nakama operacija. ?adas operacijas un sagatavo?anas tam veidoja ?is gimenes dzivi diezgan ilgu un arkartigi svarigu laiku berna turpmakajai garigajai attistibai. Visas ?is operacijas tika veiktas vispareja anestezija, un pecoperacijas perioda bija nepiecie?ama ipa?a atputa. Daziem no ?iem berniem 3 gadu laika tika veiktas 5-6 operacijas, kas nedeva taustamu rezultatu. Taja pa?a laika bernu visparejais stavoklis dazreiz pasliktinajas, vini kluva nervozaki un bailigaki, dazi no viniem zaudeja dzirdi. Vina vecaki tika mociti, bet ilgu laiku vini neatteicas no ceribas uz izarste?anu. Tikai laika gaita vini atteicas no ?adam operacijam un saka organizet savu dzivi ar aklu bernu majas. Pienaca berna pienem?anas posms: bija nepiecie?ams samierinaties ar to, ka vin? bija akls, iemacities dzivot ar to, iedomaties vina pa?reizejas un nakotnes grutibas un atrast specialistus, kas vinam palidzetu tikt gala ar ?im grutibam. Vecaki, kuri pienem bernu tadu, kads vin? vai vina ir, un rupigi uzrauga vina reakcijas, priecajoties par jebkuru aktivu un neatkarigu berna ricibu, parasti gust lielus panakumus. Iz?kiro?ais faktors visos zinamajos nedzirdigi neredzigo bernu veiksmigas attistibas gadijumos bija tie?i vecaku jutiga un rado?a attieksme pret bernu, pateicoties kurai bija iespejams ar cienu izturet berna audzina?anas sakotnejo limeni gimene pirms berna ienak?anas skola. Berna pa?a darbibai ir liela nozime berna normalai attistibai. Petijumi liecina, ka mijiedarbibas process starp bernu un mati, kas ir galvenais berna garigas attistibas virzitajspeks, liela mera ir atkarigs no pa?a berna iniciativas. Veseli berni pastavigi pieprasa pieaugu?o uzmanibu, un tas ir atkarigs no vecakiem, cik daudz ?i darbiba tiks saprasta, ar kadu milestibu ta tiek atbalstita un cik precizi ta ir versta pareizaja virziena. Bet ir tik gruti pamanit, saprast un atbalstit loti vajo un dazreiz neparasto pacienta darbibu no berna piedzim?anas! Lai mierigi un parliecino?i rupetos par bernu, rupigi uzraudzitu vina stavokli un pareizi to saprastu, vecakiem vispirms ir jatiek gala ar savu depresiju un izmisumu. Un tas ir visgrutakais uzdevums. Parasti mate, kas pastavigi baidas par savu bernu no dzim?anas un ir pirma, kas uzzina arvien vairak informacijas par vina nopietno slimibu, ir vairak noraizejusies. To biezi pavada vinas pa?as fiziskas cie?anas no sarezgitas grutniecibas un dzemdibu, pecdzemdibu depresijas sekam. Vinai izmisigi nepiecie?ama visu gimenes loceklu palidziba, rupejoties par bernu un izprotot vinas stavokli. Citadi, slepenak un rezervetak, tevs parasti piedzivo berna sarezgito stavokli. Un, ja vin? ir atdalits no savam raizem, vin? klust arvien attalaks un jutas nevelams. Dazados veidos, bet ari jaundzimu?a slimiba ir sarezgita vecvecakiem, braliem un masam. Ne tikai bernam un vina matei, bet visiem gimenes locekliem ir loti nepiecie?ams viens otra atbalsts. Vislielako atbalstu var sniegt citi vecaki, kuri to jau ir piedzivoju?i un atradu?i speku, lai pareizi audzinatu bernu ar vairakiem iedzimtiem defektiem. Ir loti svarigi zinat, ka jusu gadijums nav unikals un nav unikals, ka tie pa?i (vai gandriz vienadi) berni tika (vai tiek) audzinati citas gimenes. Savlaiciga vecaku sanemta informacija par to var ieverojami uzlabot situaciju gimene. Pedejos gados ir biju?as gramatas un raksti, ko rakstiju?i vecaki par berniem ar smagiem iedzimtiem traucejumiem, siki aprakstot vecaku pieredzi un problemas, ar kuram vini saskaras, audzinot savu bernu. Par to, ka mainas gimenes dzive atkariba no arstu, skolotaju, psihologu prasibam un personiskajam ipa?ibam un vinu darba grafikiem, varat izlasit Normana Brauna, britu specialista berniem ar iedzimtiem multipliem traucejumiem, teva zena, kur? dzemde cieta no masalinam un kuram bija dzili redzes un dzirdes traucejumi, darbos. Viens no vina rakstiem tika tulkots krievu valoda un publicets zurnala "Defektologija". Pardzivojis sava nedzirdigi neredziga dela navi jauniba no sirds mazspejas un audzinot veseligu meitu, vin? mudina but loti uzmanigiem attieciba uz tuvinieku jutam: neaizmirstiet, ka katrs gimenes loceklis ir individs un vinam ir nepiecie?ama pa?realizacija, nevis kauns un neslept savu pieredzi, bet dalities taja ar milajiem. Vin? ari raksta, ka nav viegli runat par savam problemam ar sievu, kura vienmer tiek spidzinata un sajukusi. «… Tas var but nopietns izaicinajums laulibas saglaba?anai, ka mes piedzivojam laiku, kad esam brivi un atbrivoti atsevi?ki no musu partnera. Arkartigi reti mums ir iespeja but tikai mums abiem, neapgrutinatiem ar rupem par bernu. Briesmas ir tadas, ka laulibas partneris klust saistits ar grutibam un problemu neesamibu ar citiem cilvekiem…" Pirms daziem gadiem mes publicejam brini?kigas gramatas tulkojumu, ko veica Caroline Philps, mate, kura audzinaja tris bernus, tostarp vecaku meiteni ar Dauna sindromu. ?is gramatas nosaukums ir "Mammu, kapec man ir Dauna sindroms?" Izgajusi garu un grutu celu un guvusi ieverojamus panakumus, audzinot meitu ar tik nopietnu slimibu, Karolina pateicas visiem gimenes locekliem par atbalstu un, atskatoties uz pirmajiem mates gadiem, atgadina, cik loti vinai bija vajadzigs gudrs specialista padoms un citu gimenu pieredze, kas gaja cauri lidzigai pieredzei. Vina raksta par nomaco?o vientulibas sajutu, kas atdalija vinas gimeni no gimenem ar veseliem berniem. Par to, cik skaudiga vina bija par savu viru, kur? vareja atstat majas uz darbu un noverst uzmanibu no ikdienas rupem. Par to, ka speja atzit savas jutas sev un citiem palidzeja vinai tikt gala ar sevi. Par to, ka, macot savus mazos un at?kirigos bernus Lizi, vina macijas kopa ar vinu, "iemacijas pienemt gan vinu, gan sevi tadu, kadi mes esam". Sava gramata vina apgalvo, ka parbaudijumi, ar kuriem saskaras vecaki pirmajos mene?os, nav saistiti ar pa?u bernu, bet gan ar cinam, kas notiek vinu dveseles. Cik gruti un dazreiz neiespejami ir atzit, ka pa?a berns nav tads ka citi, un daudzas lietas vinam nebus pieejamas! Tas var but liels atvieglojums, kad mates, kuram ir pieredze slimu bernu audzina?ana, satiekas ar citam matem, tevi satiekas ar citiem teviem, un brali un masas satiekas ar citiem braliem un masam un spej dalities sava pieredze ar tiem, kuri saprot un kuriem ir tadas pa?as bailes un jutas. Vecaku asociacijam un citam brivpratigam organizacijam, kas sniedz atbalstu personam ar invaliditati, ir ipa?a loma visu ?o daudzo gimenu problemu risina?ana, kuras audzina bernus ar smagu un sarezgitu invaliditati. Invalidu ma?u, tevu, bralu un masu aktiva komunikacija un darbiba ?ajas organizacijas var ieverojami atbalstit vinu pa?u emocionalo un garigo stavokli, palidzet panakt lielaku uzmanibu invalidiem no valsts un pa?valdibu puses. Amerikas Savienoto Valstu un Rietumu valstu pieredze rada, ka visi vinu panakumi invalidu izglitibas un socialas aizsardzibas joma ir sasniegti, pateicoties vinu radinieku socialajai aktivitatei. Lai gan ?adas organizacijas musu valsti joprojam ir reti sastopamas, vienmer ir verts jautat par vinu darbu un palidzet pec iespejas vairak. Visos iespejamos veidos ir jaatbalsta jebkuras neformalas vecaku apvienibas, kas cen?as palidzet viena otrai slimu bernu audzina?ana un kopigu briva laika pavadi?anas pasakumu organize?ana. Ir ari liela nepiecie?amiba pec savlaiciga atbalsta no specialistiem, kuri tic iespejai palidzet bernam ar jebkadiem traucejumiem, kuri ir iepazinu?ies ar sociala un psihologiska atbalsta praksi gimenei un metodem, ka audzinat bernus ar smagiem traucejumiem, piemeram, garigu atpalicibu, agrinas bernibas autismu, cerebralo trieku vai kurlmemibu. Bet specialistu atbalstam jabut loti pardomatam un janem vera slima berna vecaku un citu gimenes loceklu stavoklis. Diemzel musu valsti nav ipa?a pakalpojuma agrinai psihologiskai un pedagogiskai palidzibai ?adam gimenem, vai ari tas tiek veidots tikai dazas pilsetas un regionos, tas arvien vairak tiek sniegts psihologiskajos, medicinas un socialajos centros (PMSC) un citas lidzigas organizacijas. Musu pieredze, stradajot ?ada centra, rada, ka psihologu un skolotaju, kuri tiek aicinati palidzet bernam ar smagiem un sarezgitiem attistibas traucejumiem, pirma rupe ir palidzet vina vecakiem. Agrinas palidzibas organize?ana berniem ar sarezgitiem traucejumiem jasak ar vinu vecaku psihologisko konsulte?anu.
Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim
Kapec ir svarigi zinat berna sarezgito attistibas traucejumu celonus?
Berna traucejumu celonu zina?ana ir loti svarigs jautajums lielakajai dalai vecaku un biezi vien loti sapigs. Lielaka dala vecaku, ar kuriem mes tikamies, konsultejot savus bernus ar smagiem daudzkartejiem traucejumiem, neatteicas vinus audzinat gimene. Vini visi varonigi centas izarstet un izvest savus bernus. Daudzi no viniem centas izprast slimibas iezimes un iespejamas arste?anas metodes visprecizakaja veida. Vini parvareja sarezgitas diagnozes ?oku un nezaudeja ceribu, ka visu var noteikt. Bet daudzus no viniem kaveja doma par to, kur? ir vainigs pie ta, kas noticis ar vinu bernu. Arsti vinus nosutija uz konsultaciju ar genetikiem, kur vini jautaja par katra radinieka veselibu, un nevilus aizdomas par iedzimtibas vainu iekluva viena vai otra puse. Ja ar iedzimtibu bija "viss kartiba", tad mates vainoja sevi slimiba grutniecibas laika, vecmaminas cieta no smagam aizdomam: vai slimibas laika vinas ir inficeju?as savu grutnieci ar gripu utt. ?ada slepta pieredze vai atklatas savstarpejas apsudzibas nekada veida neveicinaja savstarpeju sapratni gimene un dazreiz neatgriezeniski to iznicinaja. Protams, vecakiem ir nepiecie?ama pilniga informacija par berna slimibas celoniem, tacu ?i informacija jaizmanto tikai, lai izveletos iespejamo berna arste?anu un planotu citu bernu dzim?anu, nevis savstarpejiem apvainojumiem.
Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim
Grutibas diagnosticet sarezgitu traucejumu agrina vecuma
Parasti bernam tiek diagnosticets izteikts viena organa vai funkcijas bojajums gandriz tulit pec piedzim?anas, un tikai laika gaita tiek atklats otrais vai pat tre?ais defekts. Tas biezi ir saistits ar dzim?anas bridi konstateta bojajuma smagumu un grutibam diagnosticet citu ?ajos apstaklos. Piemeram, konstatejot iedzimtu aklumu bernam, iedzimti dzirdes traucejumi tiek konstateti tikai laika gaita, jo runas attistiba kavejas. Turklat dazos gadijumos otrais defekts pievienojas pirmajam ar vecumu, ja tas ir progresejo?as slimibas sekas un neizpauzas nekavejoties. Tapec ir tik gruti precizi diagnosticet sarezgitus traucejumus agrina vecuma. Biezi vien iedzimtu anomaliju vai smagu somatisku un neirologisku slimibu klatbutne, kas rada tie?us draudus berna dzivibai, arsti prognoze neizbegamu dzilu kave?anos vina fiziskaja un garigaja attistiba. Diemzel sarezgita diagnoze no arsta viedokla, kur? maz zina par ?adu bernu attistibas ipatnibam, ietver tikai aprupi un atbalsto?u arste?anu. Tada veida iespeja ipa?i parbaudit redzes un dzirdes funkcijas, ka ari ?i berna atbilsto?u audzina?anu un ipa?u attistibas izglitibu tiek atlikta uz ilgu laiku vai pat izslegta.
Basilova T. A., Aleksandrova N. A. Ka palidzet mazulim
Musdienu izpratne par bernu garigas attistibas traucejumu celoniem
Berna attistibas traucejumu biologiskie celoni tradicionali tiek attiecinati uz dazadam iedzimtas vai iegutas dabas slimibam, kermena traumu un intoksikaciju sekam. Papildus biologiskajiem celoniem musdienu medicina un psihologija nopietni apsver vairakus nelabveligus socialpsihologiskos faktorus, kas var ari nopietni sarezgit berna intelektualo un emocionalo-personigo attistibu. Ta ir berna audzina?ana no dzim?anas nelabveligos arejos apstaklos, slikta aprupe un emocionals kontakts ar milajiem, milestibas un aprupes trukums no apkartejiem pieaugu?ajiem, vinu vienaldziba un pat nezeliba (manu un garigais trukums, piesaistes traucejumi, ilgsto?a atdali?ana no mates utt.). Tadejadi redzes vai dzirdes uztveres traucejumus bernam ar iedzimtiem smagiem ?o funkciju traucejumiem var ieverojami samazinat, ipa?i organizejot vina redzes un dzirdes apmacibu zidaina vecuma, ja nav kontrindikaciju no centralas nervu sistemas stavokla. Agrinie dzirdes aparati un optiska korekcija ari palidzes izvairities no manu atnem?anas ?iem berniem.
Sarezgitu attistibas traucejumu gadijuma socialpsihologiskajiem faktoriem var but loti nozimiga loma, bet galvenie ir vairaki organiskie bojajumi. ?o bojajumu izcelsmei ir dazadi iespejamie iemesli:
Viens defekts var but genetiskas izcelsmes, bet otrs var but eksogenas izcelsmes;
Abus defektus izraisa dazadi genetiskie faktori, kas darbojas neatkarigi viens no otra.
Abi defekti ir viena un ta pa?a iedzimta sindroma vai slimibas at?kirigie simptomi (viens genetiskais faktors);
Abus defektus izraisa dazadi eksogeni faktori, kas darbojas neatkarigi;
Abus defektus izraisa viens un tas pats arejais faktors.
Jaatzime, ka sarezgitu manu traucejumu celoni laika gaita mainas. Piemeram, 1960. gados visbiezakais dzirdes un redzes zuduma celonis berniem no bernunama nedzirdigi neredzigajiem bija smadzenu infekcijas (meningits un meningoencefalits), kas cieta dazados vecumos – tie bija 36%. Viniem sekoja dzim?anas traumas un iedzimti traucejumi. 25% gadijumu celonis palika neskaidrs. Tad 1980. gados intrauterinas infekcijas izvirzijas priek?plana starp konstatetajiem sarezgitu traucejumu celoniem berniem: pirmkart, masalinas, tad toksoplazmoze utt., Un smadzenu infekcijas, kas cietu?as berniba, kluva retas. Pa?laik musu parbauditajiem mazajiem berniem parasti ir vairaku patologisku faktoru kombinacija, kas ietekme vairaku bojajumu veido?anos: tas ir grutniecibas un dzemdibu patologijas, priek?laiciga dzemdiba, infekcijas, kas cietu?as dzemde vai pec dzim?anas, tostarp meningits un meningoencefalits, apgrutinata iedzimtiba (redzes, dzirdes, nervu sistemas patologiju klatbutne radiniekiem) utt. Traucejumi ir berni, kas dzimu?i loti priek?laicigi. Daudzos gadijumos mes nevaram noskaidrot priek?laicigas dzemdibas celoni. Var pienemt, ka ieverojams skaits gadijumu ir saistiti ar latentam virusu infekcijam un genetisko patologiju.
Eksogeni izraisiti vairaki traucejumi
Vel viena sarezgitu traucejumu grupa ir apstakli, kas radu?ies dzemde cietu?u slimibu rezultata, dzim?anas laika vai pec tas, ieskaitot infekcijas, intoksikaciju (sainde?anos) un traumas. Piemeram, iedzimtus redzes un dzirdes traucejumus, redzes traucejumus ar garigu atpalicibu var izraisit mates slimiba grutniecibas laika ar toksoplazmozi, herpes vai citomegalovirusa infekciju, gripu, masalam, tuberkulozi, sifilisu utt. Imunologiska nesaderiba starp mati un augli (jaundzimu?a hemolitiska slimiba vai jaundzimu?a patologiska dzelte) var but dzirdes traucejumu un kustibu traucejumu celonis cerebralas triekas hiperkinetiskas formas veida. Un dazos gadijumos ?iem diviem traucejumiem tiek pievienotas maci?anas grutibas vai gariga atpaliciba. ?aja grupa ietilpst ari priek?laicigas dzemdibu izraisita patologija. Neskatoties uz to, ka ?o slimibu grupu izraisa areji celoni, ir visparpienemts, ka iedzimtajam faktoram ir svariga loma ari ?eit, ka nosliece uz noteikta veida slimibam. Saskana ar sakuma laiku tiek no?kirti iedzimti un ieguti traucejumi. Vecumam, kura rodas defekts, ir loti butiska ietekme uz iespejam to kompenset un priek?statu par berna attistibas traucejumiem kopuma. Lielakaja dala gadijumu smagas neiroinfekcijas (virusu, bakteriju un seni?u meningits un meningoencefalits) ir agrina berniba ieguto traucejumu celonis. Pec neiroinfekcijam, kas cietu?as jaundzimu?o perioda (lidz 1 menesim dzives), smagas sekas biezi paliek dzirdes, redzes, centralas nervu sistemas organisko bojajumu veida ar intelekta, motora un runas sferu nepietiekamibu. ?ie berni attistas tapat ka berni ar lidzigiem dzim?anas traucejumiem. Neiroinfekcijas, kas parciestas pec viena gada vecuma, retak izraisa vairakus bojajumus, ipa?i smagus. Retos gadijumos ir gadijumi, kad mazam bernam ar iedzimtu traucejumu ir otrs defekts pec velakas slimibas. Piemeram, vienam zenam iedzimtam aklumam tika pievienots sensorineirals kurlums priek?laicigas dzemdibu retinopatijas del pec tam, kad 6 mene?us cieta strutains meningits.
Dzila priek?laiciga dzemdiba
Pedejos gados vairaki specialisti ir atzimeju?i, ka ir palielinajies to bernu skaits, kuriem ir iedzimti vairaki traucejumi, kuri dzimu?i loti priek?laicigi un saglabati, pateicoties musdienu medicinas sasniegumiem. ?ie berni piedzimst tik nenobriedu?i un vaji, ka nevar dzivot vieni pa?i. Vini nevar elpot pa?i un tiek novietoti ipa?os apstaklos, kur tiek nodro?inata maksliga ventilacija. Ipa?am tehniskam iericem jauzrauga katra ?ada berna asins gazes sastavs un jaregule skabekla piegade. Turklat ?iem berniem jasanem medikamenti no dzim?anas. Lidz 70% priek?laicigi dzimu?o zidainu ar loti mazu dzim?anas svaru var attistities smadzenu asino?ana, kas izraisa centralas nervu sistemas bojajumus neatkarigi no dzemdibu veida. Intensivas skabekla terapijas un citu iemeslu del var rasties ju?anas traucejumi*; ?iem berniem var but dazadas iek?ejo organu slimibas. Saskana ar jaunakajiem datiem aptuveni 35% bernu, kas dzimu?i loti priek?laicigi un ar loti mazu dzim?anas svaru, var but garigi atpaliku?i. No 12 lidz 15% priek?laicigi dzimu?o bernu var but cerebrala trieka. Aptuveni 3-10% priek?laicigi dzimu?o zidainu ir acu attistibas traucejumi, kas izraisa dzilus redzes traucejumus un pat aklumu (iedzimta glaukoma, iedzimta katarakta, redzes nerva atrofija, retinopatija utt.). Arkartejas priek?laicigas dzemdibas rezultata ?iem mazuliem var but ari dzirdes traucejumi apmeram 1-5% gadijumu. Dazos gadijumos ?ie traucejumi ir apvienoti viena berna. Smagas priek?laicigas dzemdibas celoni tiek uzskatiti par hroniskam mates slimibam, iedzimtam anomalijam, infekcijas slimibam grutniecibas laika, ka ari dazadiem socialpsihologiskiem faktoriem, kas nelabveligi ietekme berna attistibu pirmsdzemdibu perioda. Bernu priek?laiciga piedzim?ana dazreiz ir saistita ari ar dazadu hormonalo kontracepcijas lidzeklu lieto?anu matem pirms ienem?anas un daudziem citiem faktoriem. Ir pieradijumi, ka berni, kas dzimu?i maksligas apseklo?anas cela, piedzimst priek?laicigi aptuveni 70% gadijumu, un 30% no ?iem priek?laicigi dzimu?ajiem berniem var but attistibas traucejumi. Saskana ar musdienu medicinu lidz pat 60% cilveku, kuri kop? bernibas ir invalidi, piedzima loti priek?laicigi. Labi aprikoti medicinas centri priek?laicigi dzimu?iem zidainiem lauj izdzivot berniem ar smagam genetiskam anomalijam un dazadiem intrauteriniem bojajumiem. Vecaki, kuru berni piedzima loti priek?laicigi un aprupeti, teica, ka arsti dazreiz vinus bridinaja par smagu attistibas komplikaciju iespejamibu saviem berniem un ludza ipa?u rakstisku atlauju vinu reanimacijai. Lielaka dala (aptuveni 70%) mazo bernu, kurus mes noverojam ar sarezgitiem manu traucejumiem, piedzima priek?laicigi, dazi no viniem no vairakam grutniecibam (dvini un tripleti). Priek?laicigi dzimu?o zidainu vidu domineja zidaini ar II un III priek?laicigas dzemdibas pakapi. ?o bernu redzes traucejumu celonis visbiezak bija priek?laicigas dzemdibu retinopatija (2/3 gadijumu), kam sekoja redzes nervu atrofija un iedzimta katarakta. Bernu grupa, kuru mes petijam, pilnigas vai praktiskas akluma biezums palielinajas lidz ar priek?laicigas dzemdibas pakapi. Turpreti dzirdes traucejumu smagums un motorisko un intelektualo traucejumu smagums nebija tie?i saistiti ar priek?laicigas dzemdibas pakapi. Ja ?iem berniem bija dzirdes un redzes traucejumi, vini visbiezak bija iedzimti, bet dazreiz manu traucejumi radas dazados laikos un dazadu iemeslu del. Piemeram, iedzimtu aklumu priek?laicigas dzemdibu retinopatijas del pavadija sensorineirals kurlums pec tam, kad vairaku mene?u vecuma cieta strutains meningits. Daziem no priek?laicigi dzimu?ajiem zidainiem, kurus mes noverojam, bija neiroinfekcijas tulit pec piedzim?anas, un parasti ?ajos gadijumos attistibas traucejumi bija vissmagakie smagu smadzenu bojajumu del.
Intrauterinas masalinas
Pedeja pusgadsimta laika virusu infekcijas, ko sieviete cie? grutniecibas laika un caur asinim parnes uz nedzimu?o bernu, ir kluvu?as par arvien izplatitakam slimibam, kas izraisa sarezgitu iedzimtu traucejumu bernam. Ilgu laiku daudzas pasaules valstis masalinas, sievietes slimiba grutniecibas laika tika uzskatita par ipa?i bistamu berna redzei un dzirdei. Masalinu pandemija, kas pagaju?a gadsimta 60. gadu sakuma plosijas Rietumeiropas valstis, ASV un Australija, skara ari daudzas grutnieces, izraisot milzigu skaitu spontano abortu, nedzivi dzimu?o un daudzu bernu ar smagam iedzimtam slimibam dzim?anu. Masalinu viruss celo no slimas mates caur placentu uz augli un var izraisit vairakas anomalijas mazulim. ?is viruss palenina jaunattistibas augla ?unu dali?anos un negativi ietekme ta imunsistemu. Vislielakais vairaku augla traumu risks rodas grutniecibas sakuma, kad acis, ausis un sirds attistas visintensivak. Tiek uzskatits, ka aptuveni tre?dala bernu, kuriem dzemde ir masalinas, piedzimst ar sarezgitiem iedzimtiem defektiem. Aptuveni 87% no skartajiem berniem ir dzirdes traucejumi, 46% ir iedzimtas sirdskaites, 34% ir iedzimti redzes traucejumi un 39% ir maci?anas grutibas. Daziem berniem visas ?is anomalijas rodas vienlaicigi iedzimtas kataraktas veida abas acis, kurluma un iedzimtas sirds slimibas. Eksperti ?o kombinaciju sauc par "Gregg's triad" – pec holandie?u arsta varda, kur? pirmo reizi izveidoja saikni starp masalinu slimibu grutniecem un vinas nedzimu?a berna smagam anomalijam. Daziem berniem masalinu virusa intrauterinas infekcijas sekas paradas mene?us pec dzim?anas smagu somatisko slimibu, kataraktas, progresejo?u dzirdes traucejumu, cukura diabeta, cerebralas triekas uc veida. Kop? 70. gadu sakuma pasaules attistitajas valstis ir veiktas profilaktiskas vakcinacijas pret masalinam, kas ir samazinaju?as bernu ar iedzimtu masalinu sindromu dzimu?o skaitu. Krievija ?adas vakcinacijas netika veiktas lidz 1998. gadam. Mes esam redzeju?i daudzus bernus ar masalinam dzemde. Starp tiem bija berni ar Grega triadi vai kodola masalinam, ka to sauc ari, ar iedzimtu divpuseju kataraktu, divpuseju sensorineiralu kurlumu un iedzimtu sirds slimibu. Bija berni ar iedzimtu kataraktu un kurlumu bez izteiktiem sirds traucejumiem. Bija berni ar dzirdes traucejumiem un smagu ?kiele?anu, ka ari garigi atpaliku?i berni ar dzirdes un redzes traucejumiem. Mes redzejam tikai bernus ar dzirdes traucejumiem un maci?anas un uzvedibas grutibam. Katra gadijuma tas bija cits attistibas stasts. Galvena panakumu atslega ?aja stasta vienmer ir bijusi vecaku attieksme pret bernu. Visos gadijumos, kurus mes noverojam, iznemot tos retos, kad vecaki atteicas audzinat bernu, berniem ar intrauterinam masalinam agrina vai pirmsskolas vecuma tika veikta acu operacija, lai nonemtu kataraktu, un vini vairs nebija akli, visbiezak bija objektu redze, kas parasti uzlabojas ar vecumu un ar berna izglitibu. Diemzel diezgan labveliga prognoze redzes attistibai pec operacijam un pat maksligas lecas implantacija ?adiem berniem ne vienmer bija ilgsto?a. Musu arzemju kolegu noverojumi liecina, ka aptuveni ceturtdala gadijumu ?adu bernu redze pec 18 gadu vecuma tiklenes atslano?anas del var strauji pasliktinaties. Mes zinam lidzigus stastus par trim ?adiem berniem, kuri kluva akli pec 18-25 gadu vecuma. Bet lidz ?im vecumam viniem jau bija izglitiba, un daziem no viniem bija profesija un gimene. Visi berni ar pirmsdzemdibu masalinam vienmer ir biju?i paniku?i auguma un kermena svara. No agras bernibas vini eda loti slikti un ieguva svaru. Tapec ?ada berna pareiza uzturs bija viena no pirmajam nopietnajam vina attistibas problemam. Galvenais noteikums edienu organize?ana bija ieverot ta kaloriju saturu ar mazaku partikas daudzumu. ?o bernu audzina?ana vienmer ir bijis gruti izmantot gar?igu edienu ka pareizas uzvedibas pastiprina?anu. ?iem berniem viss gar?oja slikti! No otras puses, vini kaisligi mileja kvelojo?us vai dzirksto?us objektus, ka ari spilgtas krasas. Ar mazako atliku?o redzejumu vini labprat skatijas uz ?adiem objektiem vai atteliem, un tas tika labi izmantots vinu apmaciba.
Iedzimta citomegalovirusa infekcija
Vel viena virusu intrauterina slimiba, kas var izraisit sarezgitu defektu, ir citomegalovirusa infekcija (CMV). ?is slimibas viruss tiek parnests cie?a kontakta un tiek uzskatits par visizplatitako starp visam iedzimtajam infekcijam. Slimiba biezi rodas berniem ar gandriz neredzamiem simptomiem un tiek apstiprinata tikai pec serologiskajiem laboratorijas testiem. Jaundzimu?o perioda ?i slimiba daziem berniem izpauzas ilgsto?as dzelte un agra berniba pneimonijas, meningoencefalita, enterokolita un citu slimibu veida. ?is iedzimtas infekcijas rezultata berniem var rasties vienreizeji (iedzimtas kluba kajas, kurlums, auksleju deformacija un mikrocefalija) vai vairaki organu bojajumi (kurlums un acu slimibas horioretinita vai redzes nerva atrofijas veida), ka ari centralas nervu sistemas bojajumi, kas izraisa cerebralo trieku (CP), garigu atpalicibu vai primaru garigu atpalicibu. CMV var but priek?laicigu dzemdibu un arkarteju priek?laicigu dzemdibu celonis. Mes esam noveroju?i bernus ar iedzimtu citomegaliju musu konsultacijas, bernu nama nedzirdigajiem un skolas nedzirdigajiem. Tas bija dazadas traucejumu kombinacijas: piemeram, viena gadijuma iedzimts sensorineirals kurlums, cerebralas triekas un miopiska astigmatisma atlikusi ietekme normala intelektualaja attistiba vai sensorineirals dzirdes zudums, redzes nervu daleja atrofija un smaga gariga atpaliciba otra.
Sarezgitu traucejumu izplatiba
1980. gadu vidu M. G. Blyumina meginaja noteikt teoretiski paredzamo dazu veidu sarezgitu defektu izplatibu (gariga atpaliciba ar dzirdes defektiem, gariga atpaliciba ar redzes defektiem, redzes un dzirdes traucejumi). Pec vinas aprekiniem, kombineto dzirdes un intelektualo traucejumu izplatibai vajadzetu but aptuveni 1:10 000, redzes un intelektualas attistibas traucejumiem 1:2 000 un dubultiem manu traucejumiem 1:30 000. Saskana ar arvalstu datiem vairak neka 40% bernu, kuriem ir kustibu un intelektualas attistibas traucejumi, cie? ari no redzes traucejumiem. Savukart vismaz 50-60% bernu ar redzes traucejumiem ir citi papildu defekti. Aptuveni 5% bernu ar smagiem redzes traucejumiem ir ari dazadas pakapes dzirdes traucejumi. 50% bernu ar cerebralo trieku ir redzes grutibas. 30% bernu ar smagiem dzirdes traucejumiem var klasificet ari ka bernus ar sarezgitiem vai vairakiem traucejumiem. Tikai viena bernu grupa ar sarezgitu defektu ir visvairak petita un sniegta (no izglitibas un apmacibas zinatniska un pedagogiska pamatojuma viedokla) – nedzirdigi neredzigi berni. Krievijai ir gadsimtiem senas tradicijas izglitot nedzirdigi neredzigus bernus. Ir aprakstiti principi, ka izveleties ?adus bernus specialajam skolam, ir izveidotas programmas pirmsskolas un skolas izglitibai nedzirdigajiem neredzigajiem, un par ?o jautajumu ir zinatniska, pedagogiska un popularzinatniska literatura. Tomer lidz ?im nedzirdigi neredzigie berni nav ieklauti to bernu saraksta, kas ieklauti Krievijas specialas izglitibas sistema. Vieniga speciala izglitibas iestade nedzirdigajiem neredzigajiem Krievija, kas veiksmigi darbojas jau 40 gadus, pieder nevis izglitibas sistemai, bet gan iedzivotaju socialajai aizsardzibai. Pec amerikanu ekspertu domam, Krievija vajadzetu but vismaz 5 800 nedzirdigi neredzigiem cilvekiem vecuma no 0 lidz 21 gadam. ?ie skaitli nozime, ka Maskava vajadzetu but aptuveni 495 berniem, Sanktpeterburga – 212, Niznijnovgoroda – 76 un vismaz 40 berniem tadas pilsetas ka Kazana, Ufa un Perma. Taja pa?a laika jaatceras, ka Krievijas Federacijas Darba un socialas attistibas ministrijas Nedzirdigo neredzigo bernu nams Sergiev Posad pilseta netalu no Maskavas ir paredzets 100 berniem un 100 pieaugu?ajiem.
Riska grupa vairakiem defektiem
Augsta riska grupa sarezgitu attistibas traucejumu klatbutnei vai paradi?anas nakotne ietver:
– berniem ar konstatetu kadas kermena sistemas bojajumu, kas rada smagus attistibas traucejumus, piemeram, smagus centralas nervu sistemas bojajumus, dzilus dzirdes, redzes, kustibu bojajumus;
– berniem ar iedzimtam multiplam anomalijam (tai skaita iek?ejiem organiem);
– loti priek?laicigi dzimu?iem berniem;
– berni, kuru mates grutniecibas laika slimoju?as ar tadam infekcijas slimibam ka masalinas, citomegalovirusa infekcija, toksoplazmoze, gripa u.c.;
Berni, kuriem agrina vecuma ir bijusi neiroinfekcija (meningits vai meningoencefalits);
– berni, kas dzimu?i matem ar hroniskam slimibam, piemeram, diabetu, hroniskam nieru slimibam, multiplo sklerozi, hepatitu u.c.;
– berni no gimenem, kuras konstateta radinieku ar vairakiem bojajumiem dzim?ana;
Berni, kuriem ir grutibas norit un nepieredzet tulit pec piedzim?anas choana sa?aurina?anas vai atresijas del.
Gimenes faktoru ietekme uz garigas attistibas atruma samazina?anos
Nepietiekamas gimenes attiecibas biezi ir personigas un kognitivas attistibas traucejumu, novirzu un disharmoniju celonis, provocejot zemas pa?cienas, agresivitates, agresivitates uc veido?anos. vecaku egocentrisms, iek?ejs konflikts, aizdomigums; trauksme attiecibas ar berniem (vecaku neirotiskais stavoklis), afektivitate darba ar berniem (klieg?ana, lama?anas, draudi), hipersocialitate, domine?ana (nezeliba), velme paklauties un panakt neap?aubamu paklausibu, vienas personas domine?ana audzina?ana; izglitibas lomu inversija, neuztice?anas berniem un vinu spejam, atsaucibas trukums attiecibas ar berniem (emocionals trulums, intraverti vecaki). Vecaku izpratnes trukums par bernu unikalitati var izpausties ka berna noraidi?ana, jo vecaks berns ir tas, kur? rada problemas; neelastigums pieeja bernam, ja nav alternativas berna problemu risina?ana, inerce; Audzina?anas nevienmeriba, kas var izpausties ka emocionala kontakta trukums ar bernu agra berniba un ta parpalikums velak un otradi.
Neapzinatas gimenes attiecibas, kas var kalpot ka katalizatori neirotiskam reakcijam berniem:
Vecaku nevele?anas uznemties atbildibu par gimenes saglaba?anu un savu bernu veselibu.
Vecaku izpratnes trukums par savam problemam attiecibas ar preteja dzimuma vecaku berniba, kas ?obrid rezone gimene.
– Berna temperamenta un otra laulata rakstura iezimju noraidi?ana, ar kuru nav savstarpeju un emocionali siltu attiecibu.
Nervu procesu nogurums un viena vai abu vecaku kopeja energijas potenciala samazina?anas ilgsto?a vai akuta stresa rezultata laulibas attiecibas.
Vecaka piespiedu fiksacija uz pagatnes pieredzi, aizvainojumiem, dusmam vai bailem.
Grutibas parslegt nervu procesus parslodzes, depresijas un neirozes rezultata.
– Viena laulata neirotisms un emocionala kontakta zudums gimene, konflikts.
Skolas problemu klasifikacija un iespejamie to ra?anas celoni
Kognitivas sferas iezimes.
Problemas:
– zems kognitiva procesa brivpratibas limenis,
– zems doma?anas attistibas limenis,
– Svarigu izglitojo?u garigo darbibu veido?anas trukums.
Iespejamie celoni:
– gariga atpaliciba,
– gariga atpaliciba (vai noteiktu funkciju samazina?anas),
– psihofiziskais infantilisms (gimenes audzina?anas stils, socialpedagogiskas vides ipatnibas uz smadzenu mazspejas fona).
Augsta trauksme, ko izraisa komunikacijas traucejumi vai gimenes problemas,
– zems maci?anas motivacijas limenis (motivacijas trukums vai noteikts iemesls).
Problema: Zems runas attistibas limenis.
Iespejamie celoni:
I – objektivi noteikti celoni:
– gariga atpaliciba,
– noteiktu funkciju aizkave?ana vai samazina?ana,
– Psihofiziskais infantilisms.
II – Aizsargkondicione?anas celoni:
– augsta trauksme,
– zems maci?anas motivacijas limenis,
– specifiska logopediska problema,
– attistibas apstakli (komunikacija gimene).
Problema: Zems smalkas motorikas limenis.
Iespejamie iemesli ir objektivs kondicionejums:
– specifiskas neirologiskas problemas,
– kreilis,
– Psihofiziskais infantilisms.
Problema: zems garigas aktivitates limenis un zema veiktspeja.
Iespejamie celoni:
I – objektivi noteikti celoni:
– nervu sistemas ipatnibas (inerts vai vaj? nervu sistemas veids),
nervu sistemas astenizacija objektivu iemeslu del (genetiski vai ontogenetiski, dzives un aktivitates apstakli, specifiski notikumi), t
– fizisks vajums slimibas del,
II – Aizsargkondicione?anas celoni:
– augsta personibas vai skolas trauksme,
– komunikacijas traucejumi skola,
Gimenes audzina?anas stils (piemeram, parmeriga aizsardziba)
– gimenes iek?ejo attiecibu negativais fons.
Problema: komunikacijas traucejumi ar vienaudziem un skolotajiem (agresija).
Iespejamie celoni:
– agresivitate ka berna personibas veidota iezime (tas var but gimenes attieksmes, pusaudzu grupas ipatnibu sekas, klinisko problemu atspogulojums – smadzenu mazspeja),
– aizsardzibas rakstura agresivitate ka trauksmes izpausme, nenoteiktiba berna pienem?ana,
– agresija ka sekas nespejai sazinaties gan dzives apstaklu del, gan ka autisma izpausme,
Agresivitate ka nestandarta berna noraidi?anas atspogulojums.
Problema: komunikacijas traucejumi ar vienaudziem (izsta?anas, izvairi?anas no kontaktiem).
Iespejamie celoni:
– objektivi nosacitas komunikacijas iezimes, kas saistitas ar attistibas iezimem (intelektualisms, autisms),
– aizsargajo?a psihologiska rakstura iezimes, kas saistitas ar augstu trauksmi (orientacija, lai izvairitos no neveiksmes),
– izolacija, ko izraisa zems socialpedagogiska rakstura sazinas limenis.
Problema: negativisma demonstrativitate.
Iespejamie celoni:
– atbilsto?u formu trukums, lai apzinatos nepiecie?amibu pec uzmanibas un atzi?anas (gimenes audzina?anas stils),
– neatpazita apdavinatiba, nestandarta berns,
– augsta personiga trauksme,
– Pusaudzu neatkaribas demonstre?ana.
Problema: parmeriga atbilstiba, demonstrativa lojalitate.
Iespejamie celoni:
– augsta personiga trauksme (kompensacija par gimenes problemam),
– emocionals personisks infantilisms (parmeriga aizsardziba, smadzenu mazspeja).
Problema: motora izjauk?ana, zems kontroles limenis par savu uzvedibu un emocionalajam reakcijam.
Iespejamie celoni:
– nervu sistemas ipatnibas, augsta apdavinatiba,
– aizsargajo?a rakstura uzvedibas ipatnibas uz komunikacijas traucejumu fona,
–Palutinat.
Problema: berna depresija un astenija.
Iespejamie celoni:
– zema energija, nogurums, nervu sistemas ipatnibas (ka provocejo?s faktors),
– aizsardzibas psihologiska rakstura depresiva uzvediba: trauksme, uzmanibas trukums, intereses zudums par maci?anos,
– visparejs psihofiziologiska rakstura darbibu lenums.
Problema: disku izjauk?ana.
Iespejamie celoni:
– berna psihologijas patologiskie traucejumi,
– dzives ipatnibas (gimene),
Aizsardzibas raksturs: negativa demonstracija – komunikacija ar nozimigiem pieaugu?ajiem un vienaudziem.
Problema: neirotiski simptomi (pasivitate, runas traucejumi, obsesivas kustibas, sapes, enureze).
Iespejamie celoni:
– iepriek? pastavo?u parkapumu izpausmes,
Augsta trauksme ka nopietnu traucejumu izpausme attiecibas ar nozimigiem pieaugu?ajiem,
Augsta trauksme ka personibas iezime.
A. V. Potapova, S. K. Nartova-Bochaver
Nepareiza pielago?anas skola un riska faktori
Bernu nepareiza pielago?anas tiek uztverta ka gruti izglitojama – berna preto?anas merktiecigai pedagogiskajai ietekmei, ko izraisa dazadi iemesli:
– nepareizi aprekini par audzina?anu;
– rakstura un temperamenta iezimes;
– personiskas ipa?ibas.
Disadaptacija var but patogena (psihogena), psihosociala vai sociala.
Patogeno nepareizu pielago?anos izraisa garigas attistibas novirzes, neiropsihiatriskas slimibas, kuru pamata ir nervu sistemas funkcionalie un organiskie bojajumi.
Patogena nepareiza pielago?anas var but pastaviga. Pastav psihogena nepareiza pielago?anas, ko var izraisit nelabveliga sociala, skolas, gimenes situacija (slikti ieradumi, enureze utt.)
Psihosociala nepareiza pielago?anas ir saistita ar berna dzimumu, vecumu un individualajam psihologiskajam ipa?ibam, kas nosaka vina nestandarta raksturu un prasa individualu pieeju bernu izglitibas iestades apstaklos.
Pastavigas psihosocialas nepareizibas formas
– rakstura akcente?ana,
– emocionalas-gribas un motivacijas-kognitivas sferas iezimes,
Uzlabota berna attistiba, kas padara bernu "neertu" studentiem.
Nestabilas psihosocialas nepareizas pielago?anas formas:
– berna attistibas krizes periodi,
– psihiskie stavokli, ko izraisa psihotraumatiski apstakli (vecaku ?kir?anas, konflikts, iemile?anas).
Sociala nepareiza pielago?anas izpauzas moralo normu parkapumos, antisocialas uzvedibas formas un vertibu orientaciju deformacija. Ir divi posmi: pedagogiska nolaidiba un sociala nolaidiba.
Socialo nepareizu pielago?anos raksturo ?adas pazimes:
– komunikacijas prasmju trukums,
– nepietiekams pa?novertejums sakaru sistema,
– augsti standarti citiem,
– emocionala nelidzsvarotiba,
– Attieksme, kas trauce komunicet,
– trauksme un bailes no komunikacijas,
– Izoletiba.
Papildus jedzienam "disadaptacija" pastav resocializacijas jedziens – organizets socialpedagogisks process, lai atjaunotu socialo statusu, zaudetas vai neformetas socialas prasmes un orientacijas, ieklaujot jaunas pozitivi orientetas attiecibas.
Gan gimene, gan skola var but nepareizas pielago?anas faktori.
Skola veic dazadas funkcijas: maca; Paaugstinat; socializejas (spontani, merktiecigi). Kad berns ienak skola, vin? iegust jaunus faktorus, kas ietekme berna attieksmi pret sevi, skolu, berna statusu klase un majas. Vina prata paradas ne tikai vards, bet ari uzvards, segvards, figura un motoriskas prasmes iegust jaunas nozimes. Motivacijas un vajadzibu sfera tiek parstruktureta, svarigu vietu taja ienem prasiba pec pieaugu?o un vienaudzu atzi?anas, un paradas pienakumi.
Skolotajs ir vissvarigakais pieaugu?ais bernam skolas sakuma, un tadu ipa?ibu klatbutne ka neatlaidiba, pa?kontrole, pa?ciena un labas manieres noved pie ta, ka skolotajs pienem studentu, apmierina vina prasibas un atzinibu. Ja ?is ipa?ibas netiek veidotas, berns var klut nepareizs.
Anglija veiktie petijumi liecina, ka vislielakas problemas skolenu vidu rodas skolas ar nestabiliem macibspekiem. Skolotaja ceribas tikai uz sliktam lietam no studenta noved pie pastiprinatas nepareizas adaptacijas, klasesbiedri pienem skolotaja slikto attieksmi pret noteiktu studentu. Paradas ?ads modelis: rupj? personals – rupji berni; Miesas sods ir agresija.
Skolotaja (un psihologa) uzdevums ir atrast iespejas iedro?inat vajus skolenus par vinu sasniegumiem (uzlabojumiem), berniem jasanem pozitivas emocijas no skolas, jajutas vajadzigiem, atbildigiem. Skolotaju un vecaku interese par berna maci?anos un panakumiem (nevis uzraudzibu) uzlabo akademisko sniegumu.
Komunikacijas stili starp skolotajiem un studentiem var but dazadi: autoritari, demokratiski, pielaujami. Berniem ir nepiecie?ama vadiba un vadiba, tapec autoritara (vai demokratiska) pieeja zemakajas pakapes ir labaka par pielaujamu. Vidusskola demokratiskais stils dod vislabakos rezultatus.
Pretenzijas uz atzinibu vienaudzu vidu bernos izraisa divkosigas attiecibas (draudzibu un sancensibu), velmi but tadam ka visi parejie un labaks par visiem parejiem; izteica ertas reakcijas un velmi apliecinat sevi vienaudzu vidu; (schadenfreude un greizsirdibas sajutas) noved pie ta, ka citu neveiksme var izraisit parakuma sajutu. Skolotaja studentu salidzinajums sava starpa noved pie atsve?inatibas bernu vidu, kas var izraisit sancensibu un attiecibu grutibas.
Komunikacijas prasmju, jegpilnu prasmju un iemanu trukums var izraisit attiecibu traucejumus ar vienaudziem, kas radis lielakas grutibas komunikacija ar vienaudziem un pieaugu?ajiem, ka ari problemas ar maci?anos. Berna attiecibu partrauk?ana ar citiem berniem ir garigas attistibas procesa novirzu raditajs, un ta var kalpot ka sava veida "lakmusa papirs", lai berns pielagotos eksistences apstakliem skola. Simpatijas biezak rodas apkartne (klase, pagalma, arpusskolas aktivitates), neka skolotajs un psihologs var izmantot, lai uzlabotu sarezgitu bernu attiecibas ar vienaudziem. Ir svarigi noteikt berna un pusaudza stavokli atsauces grupa, jo tas specigi ietekme skolena uzvedibu, un ir zinama bernu lielaka atbilstiba atsauces grupu attieksmei un grupu normam. Pretenzijas uz atzinibu vienaudzu vidu ir svarigs berna attiecibu aspekts skola, un ?im attiecibam biezi vien ir raksturiga ambivalence (draudziba un sancensiba), bernam ir jabut tadam pa?am ka visiem parejiem un labakajam vienlaikus. Izteiktas atbilsto?as reakcijas un velme sevi apliecinat vienaudzu vidu – tas ir iespejams berna personiga konflikta attels, kas noved pie ?adenfreudes un skaudibas jutu ra?anas: citu neveiksme var izraisit parakuma sajutu. Skolotaja salidzinajums starp studentiem viens ar otru noved pie atsve?inatibas bernu vidu un noslicina empatijas jutas.
Attiecibu traucejumi ar citiem berniem ir raditajs novirzem garigas attistibas procesa. Komunikacijas prasmju, jegpilnu prasmju un iemanu trukums var izraisit attiecibu traucejumus ar vienaudziem, palielinot skolas grutibas.
Skolas nepareizas pielago?anas iek?ejie faktori:
– somatiskais vajums;
– MMD (minimalas smadzenu disfunkcijas), trauceta noteiktu garigo funkciju veido?anas, trauceti kognitivie procesi (uzmaniba, atmina, doma?ana, runa, motoriskas prasmes);
– temperamenta ipatnibas (vaja nervu sistema, reakciju eksplozivitate);
– berna personiskas ipa?ibas (rakstura akcentejumi):
– uzvedibas pa?regulacijas ipatnibas,
– trauksmes limenis,
– augsta intelektuala darbiba,
– verbalisms,
– ?izoids.
Temperamenta iezimes, kas kave veiksmigu bernu pielago?anos skolai:
– palielinata reaktivitate (samazinati gribas momenti),
– augsta aktivitate,
– paaugstinata uzbudinamiba,
–Letargija
– psihomotora nestabilitate,
– ar vecumu saistitas temperamenta ipa?ibas.
Berna socialas nepareizas pielago?anas korekciju var veikt ?adas jomas:
– komunikacijas prasmju veido?ana,
– attiecibu harmonizacija gimene,
– dazu personibas iezimju korekcija,
– berna pa?cienas korekcija.
Pieaugu?ais biezi darbojas ka stimuls berna skolas nepareizai pielago?anai, un vecaku nepareiza ietekme uz bernu ir ieverojami nopietnaka neka lidziga skolotaja un citu nozimigu pieaugu?o ietekme. Var iz?kirt ?adus pieaugu?o ietekmes uz bernu nepareizu pielago?anos faktorus:
– Gimenes sistemas faktori.
– Mediciniskie un sanitarie faktori (vecaku slimibas, iedzimtiba u.c.).
– Socialekonomiskie faktori (materialie, majokla apstakli).
Socialdemografiskie faktori (viena vecaka gimenes, daudzbernu gimenes, vecaka gadagajuma vecaki, atkartotas laulibas, bernini).
Socialpsihologiskie faktori (konflikti gimene, vecaku pedagogiska nekompetence, zems izglitibas limenis, deformetas vertibu orientacijas).
– Kriminalie faktori (alkoholisms, narkomanija, nezeliba, sadisms u.c.).
Papildus iepriek? minetajiem faktoriem ari citas gimenes sistemas un tuvakas socialas vides iezimes ietekme iespejamo berna disadaptaciju, piemeram, "problematiskais" berns, kur? darbojas ka saisto?s gimenes sistemas faktors attieciba uz vinam pie?kirto lomu gimene, klust mazak pielagots neka berns, kura gimene nav izteiktu problemu zonu, kas saistitas ar bernu. Svarigs faktors var but ari bernu dzim?anas kartiba un vinu lomu pozicijas gimene, kas var novest pie bernu greizsirdibas un nepietiekamiem veidiem, ka to kompenset. Pieaugu?a bernibai ir speciga ietekme uz vina pedagogisko darbibu un attieksmi pret savu bernu vai studentu.
A. V. Potapova, S. K. Nartova-Bochaver
Attistibas traucejumi ka skolas partrauk?anas stimuli
Psihologi un fiziologi iz?kir vairakus modelus bernu attistibas traucejumu ra?anas un attistibas joma:
Vienas sferas (personibas, psihes) parkapums vienmer negativi ietekme citas sferas.
Traucejumi izpauzas uzvediba (ko var konstatet, noverojot). Iznemums ir krizes periodi berna un pusaudza dzive, kad redzamie traucejumi ne vienmer norada uz attistibas traucejumiem.
"Garigie traucejumi izraisa socialu nepareizu pielago?anos, piemeram, cilveku loka sa?aurina?anos un noraidijumu grupa.
"Psihiskie traucejumi ir ?kerslis izglitibas ietekmei.
– Psihiskie un personibas traucejumi biezi izraisa psihosomatiskas slimibas.
Galvena traucejumu izpausmes un paradi?anas sfera ir motivejo?i-emocionala un lidz ar to ari gribas sfera. Parkapumu celoni var but attiecigi areji un iek?eji, parkapumi var but primari un sekundari.
Parkapumu ra?anas raksturs:
Jau attistitu strukturu deformacija (piemeram, traumatiskas bailes),
– strukturu nepietiekama attistiba (gribas vajums).
Cetru veidu parkapumi:
• Primari traucejumi iedarbibas rezultata (piemeram, bailes no suniem, kas radu?as pec apburta suna uzbrukuma);
– Primarie traucejumi negativas ietekmes rezultata, kas izraisa sociali nozimigu strukturu nepietiekamu attistibu vai neesamibu (piemeram, brivpratigas atminas pasliktina?anas, ko izraisa trauceta gribas procesu veido?anas slimibas del);
Jebkuras personibas sferas vai garigo procesu sekundarie traucejumi kadas psihes deformacijas rezultata (vecaku ?kir?anas izraisa trauksmes palielina?anos un brivpratigas doma?anas samazina?anos);
Atpaliciba visu personibas un garigo procesu sferu attistiba.
Personibas attistibas traucejumi var but specifiski vai nespecifiski. Specifiski garigo funkciju traucejumi ir tie, kas raksturigi tikai noteiktam vecumam. Cita vecuma ?adu izpausmju klatbutne nenorada uz traucejumiem, piemeram, apatija un vienaldziba situacija, kad pusaudzim ir mijiedarbiba ar pieaugu?o, nav pieradijums attistibas traucejumiem, bet drizak pieradijums par neveiksmigam attiecibam.
Specifiskus traucejumus berna personibas veido?ana var saukt par tiem, kuru izpausmes noteikta vecuma norada uz novirzi attistiba, un tas pa?as izpausmes cita vecuma ne vienmer norada uz traucejumiem:
Zidainu slimibas:
– revitalizacijas kompleksa trukums,
– emocionalu reakciju trukums vai to paradi?anas aizkave?anas,
– nepietiekama emocionala reakcija uz pieaugu?a ricibu,
Apatija un vienaldziba mijiedarbibas situacija ar pieaugu?o.
Specifiski agrina vecuma traucejumi:
– emocionalas infice?anas neesamiba,
– augsta emocionalas infice?anas intensitate un ilgums,
– skaidri diferencetas emocionalas reakcijas trukums uz dazadiem cilvekiem,
– pozitivas reakcijas trukums uz jaunam rotallietam,
– bailes no dro?iem priek?metiem un parmeriga piesardziba,
– emocionala fiksacija uz jebkura objekta,
– depresija, kuras ilgums nav pietiekams trieciena stiprumam,
– uzvedibas ambivalence,
Vienaldziba un apatija.
Specifiski pirmsskolas vecuma traucejumi:
Emocionalas decentracijas trukums (nespeja piedzivot)
– sintonijas trukums,
"Vainas" trukums (emocionalas regule?anas fenomens)
– daudz negativu emociju un fobiju.
Pusaudzu krizes patologiskas parejas riska faktori:
Pirmsskolas vecuma ?adas izpausmes tiek uzskatitas par patologiskas pusaudzu krizes riska faktoriem:
– izteikta psihomotora dezinfekcija, grutibas attistit berna inhibejo?as reakcijas un aizliegumus, vecumam atbilsto?as uzvedibas formas: grutibas organizet uzvedibu pat ara spelu robezas;
– personigas nenobrieduma pazimes – tieksme uz kosmetiskiem meliem, primitiviem izdomajumiem, paaugstinata tieksme uz nepareizam uzvedibas formam;
– infantilas histeriskas izpausmes ar motoriskam izladem, skalu, neatlaidigu rauda?anu un klieg?anu;
– uzvedibas impulsivitate, emocionala infice?anas, aizkaitinamiba, kas izraisa stridus un cinas, kas notiek nenozimiga iemesla del;
– spitigas nepaklausibas un negativisma reakcijas ar dusmam, agresija, reagejot uz piezimem, aizliegumiem, enurezi, beg?anu ka aktiva protesta reakciju.
Sakumskolas vecuma nelabveligi ir ?adi faktori:
– zemas kognitivas aktivitates un personiskas nenobrieduma apvienojums, kas norobezojas ar pieaugo?ajam prasibam attieciba uz skolena socialo statusu;
– nesamazinama motora inhibicija apvienojuma ar eiforisku garastavokla fonu;
– velme pec savilnojuma un pratam neaptveramiem iespaidiem;
piesaistes komponentu akcente?ana: interese situacijas, kas saistitas ar agresiju un nezelibu;
– gan nemotivetas garastavokla svarstibas, gan konflikti, eksplozivitate un pugnacity, reagejot uz nenozimigam prasibam vai aizliegumiem; ?adu afektivo uzliesmojumu pavadi?ana ar izteiktam vegetativam-asinsvadu reakcijam, to pabeig?ana ar smadzenu paradibam;
– negativa attieksme pret nodarbibam, neregulara dazu neinteresantu nodarbibu kave?ana; beg?ana no majam, draudot ar sodu, atspogulojot nenobriedu?iem individiem raksturigas noraidi?anas aizsardzibas reakcijas;
– protesta reakcijas, kas saistitas ar nevele?anos macities skola, atteik?anos macities pa?macibas internatskolas, apzinatu majasdarbu nepildi?anu "par spiti" skolotajiem un vecakiem;
Hiperkompensejo?as reakcijas ar velmi pieverst uzmanibu sev ar negativam uzvedibas formam skola: rupjiba, skolotaja prasibu neievero?ana, launpratigas blenas;
Lidz pamatskolas izglitibas beigam ir konstatetas pastavigas nepilnibas; fiziska nespeja asimilet turpmakas programmas sadalas gan vaju intelektualo priek?noteikumu del, gan intereses trukuma del par studijam un sociali noderigu darbu;
Pieaugo?a pievilciba antisocialam uzvedibas formam (sikas zadzibas, agrina atkariba no smeke?anas, naudas izkrap?ana, ko?lajama gumija, nozimites, cigaretes, pirmie meginajumi iepazities ar alkoholu) pusaudzu vai vecaku draugu ietekme;
– audzina?anas defekti, kas izpauzas ka kontroles trukums, nolaidiba, rupj? autoritarisms, gimenes loceklu antisociala uzvediba
Pirmspubertates perioda iepriek? aprakstita somatopsihiskas attistibas asinhronija ienem svarigu vietu:
Disociacija starp patiesu, vecaku vecumu un psihofizisku atpalicibu
Disociacija starp palielinatu fizisko izaugsmi un aizkavetu garigo un pubertati
Disociacija starp fiziskas un pubertates paatrinajumu un attistibas traucejumiem. Disharmoniska paatrinajuma variants ir nelabveligs, ko raksturo nevis pubertates vecuma samazina?anas, bet gan strauj? ta tempa paatrinajums. Asinhronijas izpausmes liek pieaugu?ajiem nepareizi orienteties uz prasibam, kas izvirzitas berniem.
Starp pirmspubertates perioda garigajam iezimem, kas ir nozimigas patologiskas pusaudzu krizes ra?anas gadijuma, ir ?adas:
Garigas nenobrieduma iezimju samazina?anas trukums, infantilu spriedumu saglaba?ana, arkarteja atkariba no situacijas ar nespeju to aktivi ietekmet, tendence izvairities no sarezgitam situacijam, vaja reakcija uz neuzticibu;
– savas gribas attieksmes izpausmes trukums, pa?kontroles un pa?regulacijas funkciju vajums; Uzvedibas nelabojamiba infantilisma kombinacijas del ar afektivo uzbudinamibu un impulsivitati. Pubertates paatrina?anas gadijumos izteikta afektiva uzbudinamiba biezi vien ir pirms pirmajam palielinatas aug?anas un seksualas metamorfozes pazimem un biezi ieverojami samazinas, kad somatoendokrinas reorganizacijas intensitate samazinas;
Agrina pievilcibas izpausme ar seksualas metamorfozes pastiprina?anos vai agrinu sakumu. Pastiprinata interese par seksualam problemam: meitenem – ar seksualitati saistitas uzvedibas histeriformas krasojums, zeniem – tieksme uz alkoholismu, agresiju, nosmak?anu;
– ?o izpausmju apvienojums ar skolas intere?u izpausmes trukumu, pedagogiskas neveribas pieaugumu, zemam darba spejam;
– intere?u parorientacija uz arpusskolas vidi, pusaudzu uzvedibas arejo formu asimilacija; velme atdarinat un asocialas pieaugu?o dzives formas (agrina seksualitate, smeke?ana utt.);
– nelabveligi mikrovides apstakli ka pamats imitacijas vai protesta reakcijai;
– Neatbilsto?i izglitibas apstakli visparizglitojo?ajas skolas berniem ar attistibas traucejumiem un oligofreniju, kas kave programmas asimilaciju.
Galvenie riska faktori izteiktai uzvedibas dekompensacijai pusaudza gados ir ?adi:
– infantilu personibas iezimju noturiba, nenobrieduma pazimju parsvars par vecuma attistibas tendenci;
– encefalopatijas traucejumu smagums, psihiska nestabilitate, afektiva uzbudinamiba, dzinu izjauk?ana;
– psihofiziskas attistibas asinhronija disharmoniskas atpalicibas un paatrinajuma veida;
Nelabveligi vides apstakli, kas ir ipa?i patogeni konkretam uzvedibas traucejumu variantam;
Mikrosocialas un pedagogiskas nolaidibas sakums.
Daudzas garigas slimibas var rasties pusaudza gados, dazas no tam rodas ?aja vecuma, jo notiek psihologiska un hormonala kermena parstrukture?ana, un daudzas sleptas slimibas saasinas. Dazas iedzimtas slimibas jau pastav no bernibas, un pusaudza gados to izpausmes klust izteiktakas.
Daudzas pusaudzu reakcijas ipatnibas uz dazadam arejam ietekmem var but eso?as garigas slimibas izpausme, bet tas rodas ari pusaudziem, kuri necie? no garigiem traucejumiem. Garigie traucejumi pusaudziem rodas 15-20% gadijumu. Taja pa?a laika 2 no 5 gadijumiem ir endogeni traucejumi, piemeram, trauksme un depresija; Vel 2 gadijumos ir areji traucejumi, piemeram, uzmanibas un uzvedibas traucejumi, un tikai 1 no 5 gadijumiem ir emocionalu un uzvedibas traucejumu kombinacija.
Pusaudza gados palielinas depresijas traucejumu, pa?navibas meginajumu un pabeigtu pa?navibu biezums. Hiperaktivitate ir retak sastopama, bet uzmanibas deficita traucejumi bez hiperaktivitates ar vienlaicigam uzvedibas novirzem ir biezak sastopami. Likumparkapumu uzvedibas maksimums ir pusaudza vidu. E?anas traucejumi (nervu anoreksija un bulimija), ?izofrenija, atkaribas (narkomanija un alkoholisms) biezi izpauzas pusaudza gados.
Pusaudzi reti ver?as pie psihologa pa?i, biezak vinus uz konsultaciju atved vecaki vai skolotajs. Tas ir grutak, bet vel svarigak ir izveidot uzticibas pilnas attiecibas ar pusaudzi. Pusaudzi biezi dramatize savu stavokli un situaciju, tapec psihologam labak ir ienemt neitralu mierigu poziciju. Rupiga stavokla diagnostika ir nepiecie?ama, pamatojoties uz sarunu ar pa?u pusaudzi, ka ari ar vina skolotajiem un vecakiem.
Visbiezak sastopamie uzvedibas traucejumi pusaudza gados ir ?adi: protesta reakcija, atgru?anas reakcija, imitacijas reakcija, vienaudzu grupe?anas reakcija, likumparkapums, emancipacijas reakcija, beg?ana no majam, dromomanija, piromanija, aizrautibas reakcijas, kompensacijas un hiperkompensacijas reakcijas, reakcijas jaunas seksualas dzinas del un nepilngadigo prostitucija.
Pusaudzu reakcija uz atteik?anos sazinaties, spelet, est, veikt majsaimniecibas darbus vai skolas nodarbibas rodas, kad vecaki iebilst pret viniem komunikacija ar parasto vienaudzu kompaniju, kurai ir nevelama ietekme uz pusaudzi; Ja pusaudzis pek?ni tiek izrauts no ierasta sociala loka vai dzivesvietas, kad pusaudzis tiek ievietots internatskola vai bernunama, ja pusaudzis ir uznemts audzina?ana cita gimene u.c. Depresija, atteik?anas macities, izolacija var novest pie atpalicibas petijumos, un, uzlabojoties apstakliem, situacija normalizejas.
A. V. Potapova, S. K. Nartova-Bochaver
Galvenie bernu uzvedibas traucejumu veidi
Pirmsskolas vecuma bernu uzvediba un attistiba biezi sastopami uzvedibas traucejumi (agresivitate, aizkaitinamiba, pasivitate, hiperaktivitate), attistibas kavejumi un dazadas bernu nervozitates formas (neiropatija, neirozes, bailes). Berna garigas un personigas attistibas komplikacijas parasti izraisa divi faktori:
1) kludam audzina?ana vai
2) noteikta nenobriedums, minimals nervu sistemas bojajums.
Biezi vien abi ?ie faktori darbojas vienlaicigi, jo pieaugu?ie biezi vien nenoverte vai ignore (un dazreiz vispar nezina) tas berna nervu sistemas iezimes, kas ir uzvedibas grutibu pamata, un cen?as "labot" bernu ar dazadam nepietiekamam izglitibas ietekmem. Tapec ir loti svarigi spet identificet berna uzvedibas patiesos celonus, kas trauce vecakiem un pedagogiem, un izklastit atbilsto?us korigejo?a darba veidus ar vinu. Lai to izdaritu, ir nepiecie?ams skaidrs priek?stats par iepriek? mineto bernu garigas attistibas traucejumu simptomiem, kuru zina?anas laus skolotajam kopa ar psihologu ne tikai pareizi organizet darbu ar bernu, bet ari noteikt, vai dazas komplikacijas parver?as sapigas formas, kuram nepiecie?ama kvalificeta mediciniska aprupe. Korektivais darbs ar bernu jasak pec iespejas agrak. Psihologiskas palidzibas savlaicigums ir galvenais nosacijums tas panakumiem un efektivitatei.
Vispariga informacija par bernu un pusaudzu kriminogenas uzvedibas motivaciju, kas saistita ar vecumu
Motivacija ir pirmais faktors, kas janem vera, analizejot kriminallietu, kura piedalijas nepilngadigais. Otrs svarigais faktors ir pieaugu?a ar sodamibu klatbutne aiz berna vai pusaudza muguras. ?ie cilveki labi parzina psihologiju, vini nozieguma sagatavo?anu un izdari?anu uzskata par darbu. Nav brinums, ka vini saka: "Kersimies pie biznesa." Un, lai gan nav ipa?as sistemas nepilngadigo iesaisti?anai nelikumigas darbibas, pieredzeju?i atkartoti likumparkapeji to dara parsteidzo?i kompetenti, varetu pat teikt ar pedagogisko taktiku tie?i tapec, ka vini nem vera vecuma motivaciju: tiem, kas ir 8-9 gadus veci, tas ir savtigums. Berni, protams, nav vainigi, vainiga ir vide. Lidz 7 gadu vecumam lielaka dala no viniem tika audzinati bernudarzos, kur viss ir kopigs – gramatas, rotallietas, partika. Berns no disfunkcionalas gimenes, kur? kaut ko nesanem majas, vismaz kompense trukumu arpus majas, bernu iestade. Vin? veido priek?statu par socialo taisnigumu: man, tapat ka visiem citiem. Bet pirmais gads parastaja skola iznicina vienlidzibas iluziju. ?eit katram skolenam ir savi skolas piederumi, un dazreiz vinam nav ta, kas vinam vajadzigs. Berns sak saprast, ka vecaki nevelas vai nespej (kas vinam ir lidzvertigs) dot tikpat daudz ka kaimin?. Un tie?i pamatskolas vecuma piederibas sajuta sasniedz vienu no augstakajiem punktiem. Otr?kiriga darguma subjektiva vertiba neatbilst preces tirgus vertibai. Nav gruti veikt abpuseji izdevigu apmainu ar vinu – panemt dargu gredzenu, ko berns nozadzis pec pieaugu?a paveles, un laipni dot vinam elektrisko lapu. Likumparkapumu motivacija 11-13 gadus veciem berniem at?kiras no jaunako skolenu motivacijas. ?eit pa?interese dod iespeju spelet, romantiku, draudzibu, iespeju kapt soli augstak pa hierarhiskajam kapnem sava uznemuma. Vini var but ideali vertibu glabataji. Zagli biezi izmanto zenu dzivoklus no viena vecaka gimenem, kuri parasti dzivo kopa ar mati, ka zagtu precu noliktavas. Vairuma gadijumu mates nezina, ka vinas ir neapzinatas aprupetajas. Sanemot pasi, pusaudzis iegust jaunu parliecibas sajutu. Vina nelikumigajas darbibas paradas pardomas un savtigums. Motivs parvietoties pa hierarhiskajam kapnem klust svarigaks ar vecumu. Tiem, kas ir 16-17 gadus veci, ir nepiecie?ama nauda dzer?anai, narkotikam, supermodernu un lidz ar to dargu apgerbu iegadei. Loti raksturigs socialas psihologijas fakts musdienu pusaudzu uznemumos ir vertibu sistemas maina. Ja pirms 15 gadiem kads grupas dalibnieks tika tiesats pec: "Kas tu esi?" (specigs, drosmigs, godigs, lojals), tagad kriterijs ir at?kirigs: "Cik daudz jus esat verts?" Berni no elitaram gimenem tiek izcelti ari ka ipa?a grupa. Sabojats berns, kur? jau no mazotnes sanem visu, par ko sapnoja un nesapnoja, "pared saldumus" un dodas uz vetraino dzives juru, meklejot kaut ko pikantu. Dazi no viniem sak domat, ka romantika vai drizak pseido-romantika par parkapumiem var dot dzivei jaunas gar?as sajutas. Tos sauc par "lielajiem uznemumiem". Runajot par noziegumu sarezgitibu, kriminalaja vide tie nav vienadi.
Interneta atkariba pusaudziem
Pa?laik nepilngadigo agresivo un vardarbigo darbibu klasts ir arkartigi pla?s. Lidztekus tradicionalajam vardarbibas formam musdienu tehnologijas sak spelet arvien nozimigaku lomu, radot jaunus rupniecibas virzienus un lidz ar to jaunus pusaudzu pa?realizacijas aspektus. ?adi pilnigi jauni uzvedibas veidi, ko virza jaunu tehnologiju ievie?ana, ietver e-komerciju un e-noziedzibu, kam ari biezi ir vardarbibas elements. Apskatisim vienu no svarigakajam jaunajam nenormalas uzvedibas formam, kas pusaudziem ir gandriz unikala: interneta atkariba. Mes neizvirzam sev merki pilniba aptvert atsevi?ku faktoru lomu interneta atkaribas veido?ana pusaudziem un izsmelo?i raksturot ?is paradibas variantus un formas. Drizak tas ir meginajums pardomat vairakus noteikumus un ieskicet galvenos virzienus turpmakajam darbam. Interneta atkaribas pazimes ir nekontroleta interneta tikla izmanto?ana, ieverojama stresa iedarbiba, kas saistita ar finansialam problemam, socialam un izglitibas grutibam utt. Rodas jautajumi: vai internets ir kvalitativi at?kirigs mijiedarbibas veids starp pusaudzi un vidi, un, ja ja, kadi patologiski varianti var rasties ?aja gadijuma, un vai ir veidi, ka tos noverst? Un mes centisimies analizet dazas tas isteno?anas iespejas. Dazi petijumi interneta atkaribas joma ieskice merkus un uzdevumus, ar kuriem saskaras petnieki, saskaroties ar jaunu problemu. Petnieki ir vienispratis par vienu lietu: interneta atkariba ir problema gandriz tikai jaunie?iem. Interneta lietotajiem pieejamie informacijas resursi ir patiesi neierobezoti. Katrs lietotajs var atrast nepiecie?amo informaciju interneta, kas tiek sniegta jebkura no tehniski eso?ajam formam – teksta, audio un video formatos. Informacija var but tiri privata, zinatniska vai publiska. Viena no galvenajam problemam, kas saistita ar informacijas iegu?anu interneta (ka ari citas informacijas sistemas), ir lietotaja speja novertet sanemtas informacijas ticamibu. Tas ir ipa?i svarigi, jo lielakajai dalai informacijas avotu interneta vel nav reputacijas, ko oficialie avoti (laikraksti, televizija, izdevniecibas, radio kanali) ir attistiju?i ilga to pastave?anas laika. Neap?aubama tikla priek?rociba ir katra lietotaja potenciala speja ievietot un padarit pieejamu neierobezotam skaitam citu lietotaju savu informaciju. Internets, iespejams, ir visdemokratiskakais pla?sazinas lidzeklis, kas neprasa nekadus kapitalieguldijumus un ir pieejams ikvienam. Vel viena tikla informacijas resursu priek?rociba ir atgriezeniskas saites iespeja starp lietotaju un subjektu, kur? sniedza informaciju. Tadejadi lietotajam tiek dota iespeja sevi iepazistinat, informet apmekletajus par savu resursu informaciju, kas no vina viedokla ir nepiecie?ama privata, reklamas, komerciala un publiska rakstura informacija. Daudzi no ?iem faktoriem pa?i par sevi nav priek?noteikumi interneta atkaribai, bet, darbojoties kopa viens ar otru un, pats galvenais, ar lietotaja personibu, tie var izraisit interneta atkaribas veido?anos. No vienas puses, viegla piekluve interneta resursiem ir noteico?ais faktors e-komercijas izaugsme un lidz ar to tas pieejamiba pla?am lietotaju lokam. Tas padara internetu ipa?i pievilcigu jauniem lietotajiem, tostarp pusaudziem, nodro?inot vinu socializaciju un biezi vien profesionalo, karjeras un materialo izaugsmi ?i varda ?auraja nozime. No otras puses, darbibas jomas ierobezo?ana tikla rada negativu slodzi. Tapat ka jebkura darbibas sfera, kas ietver profesionalas un privatas intereses, internets ir savdabiga vide pusaudza darbibai, kurai ir savi iek?ejo attiecibu veido?anas likumi un savs unikals faktoru kopums, kas ietekme personibu. Pa?reizeja attistibas stadija, ?kiet, ir iespejams runat par interneta subkulturas veido?anos, kurai ir gandriz pilns nepiecie?amo iezimju kopums: savs slengs, iek?eja hierarhija, noteiktu ideju kopums, kas veido subkulturas loceklu pasaules uzskatu poziciju, noteiktas etikas normas, pietiekams skaits formalu un neformalu lideru, kas veido stabilas lietotaju kopienas ap sevi, kas veic ideologisku vadibu. Tapat ka jebkura subkultura, internets apvieno lielas pusaudzu grupas, veido intere?u un komunikacijas loku, stimule starppersonu attiecibu attistibu un tam ir savi pozitivie un negativie faktori, kas ietekme tas loceklu individualo garigas darbibas sferu. Starp negativajiem faktoriem, kas saistiti ar interneta kulturas ietekmi uz individu, pirmkart, ir janosauc depersonalizejo?a un metapersonalizejo?a ietekme, komunikativas darbibas pola parne?ana no sabiedribas realajiem apstakliem uz tiklu un autizacija. Acimredzot ?ie faktori ir galvenie faktori interneta atkaribas priek?noteikumu veido?ana. Interneta atkaribas veido?anas psihologiskie mehanismi. Virtualo attelu radi?ana, kas biezi vien ir loti talu no reala attela, ir kompensacijas mehanisms, kas izraisa izteiktu interneta atkaribu. Specigakais provocejo?ais faktors ?aja gadijuma ir interneta ipa?ibu kopums ka sazinas lidzeklis. Anonimitate un faktiska neiespejamiba parbaudit sniegto informaciju par sevi, iespeja virtualaja attela apvienot realas, velamas un pilnigi fiktivas rakstura un citas iezimes stimule interneta atkaribas attistibu pusaudzu vecuma grupa. Reala komunikacija ar vienaudziem identifikacijas iespejas ar idealo "I" ierobezo tie?s kontakts, kas lauj rasties situacijam, kas strauji izpauzas ka neatbilstiba starp realajam un deklaretajam ipa?ibam. ?is apstaklis ir gandriz pilniba izslegts, sazinoties tikla. Vairuma gadijumu komunikacija tikla nenozime turpmaku attiecibu nodo?anu fiziskajai pasaulei, kas lietotajiem atstaj pilnigu ricibas brivibu. Tikla komunikacija lauj pusaudzim dzivot savu sapnu attelos un ?o attelu ietvaros veikt ?adu velamu (ka ari realos apstaklos neiespejamu) komunikativo darbibu. Viena no interneta atkaribas formam ir iespeja istenot patologisku identifikaciju, kas faktiski ir mehanisms, kas ir loti lidzigs ideala "I" sasnieg?anai, kura at?kiriba ir patologiskas identifikacijas iezimes, kas raksturigas raditajam attelam pusaudzim. Visbiezak ir patologiska identifikacija ar pretejo dzimumu. Tadu traucejumu ka transseksualisms zemais biezums iedzivotaju vidu ir krasa pretstata ieverojamajam skaitam patologiskas dzimuma pa?identifikacijas gadijumu interneta. Vel viens interneta atkaribas veids ir uzlau?ana. ?i ir visa kustiba, kuras merkis ir demonopolizet programmaturas produktu izplati?anu un demokratizet piekluvi interneta resursiem. Hakeru darbibam lielakoties ir nekomercials raksturs un tas netiek izmantotas materiala labuma gu?anai. Jaatzime, ka, lai veiktu pilnvertigas hakeru darbibas, ir nepiecie?ama loti augsta programmetaja profesionala apmaciba. Uzlau?anai ir vairakas loti pozitivas funkcijas: hakeri stimule informacijas dro?ibas sistemu izveidi; atklat un noverst programmaturas defektus, testejot programmaturas produktus; Tie nodro?ina programmaturas produktu izplati?anu interneta, laujot lietotajiem tos kopet bez maksas un ieverojami ietaupot naudu (protams, kaitejot razo?anas uznemumu komercialajam interesem). Taja pa?a laika uzlau?ana kaite intelektualajam ipa?umam, var iejaukties programmaturas razotaju komercialajas intereses (hakeru radito kaitejumu diez vai var novertet ka loti nozimigu razo?anas uznemumu meroga), un hakeru tehnologijas var izmantot noziedzigiem merkiem. Interneta atkariba hakeru veida ir pla?i izplatita pusaudzu vidu ierobezota meroga, kas galvenokart ir saistits ar vinu profesionalas apmacibas trukumu. Tomer daudzus pusaudzus potenciali piesaista hakeru darbibas, kas galu gala noved pie interneta atkaribas veido?anas. Launpratigu programmu (virusu) radi?ana ir sasniegusi katastrofalus apmerus (tostarp seku zina). Operetajsistema Windows launpratigas programmaturas izveidei nav nepiecie?ama nopietna programme?anas apmaciba, un ta ir pilniba pieejama pusaudziem. Tas pilniba atspogulo pusaudziem raksturigo destruktivitati vinu vecuma ipa?ibu del, ka ari dazus psihopatologijas limenus, jo ipa?i personibas traucejumus, disforiskus stavoklus ar centralas nervu sistemas organiskiem bojajumiem. Lielaka dala pusaudzu, nonakot tikla, neatrod citu pielietojumu savam pa?realizacijas potencialam. ?aja zina virusu raksti?ana ir lidziga vandalismam un nekitriem grafiti uz sienam. Augligs rado?ais darbs, kuram internets piedava pilnas iespejas visiem lietotajiem, prasa ne tikai tiri tehniskas zina?anas un prasmes, bet ari vispareju garigo un izglitibas potencialu, kas daudzos gadijumos ir nepietiekams. Telaini runajot, kad bija reala iespeja skali pazinot par sevi pasaulei, izradijas, ka musdienu pusaudzim vienkar?i nebija ko teikt. Internets ir daudz datorspelu, kas ir brivi pieejamas lietotajam. Papildus bezsaistes versijam ir liels skaits tie?saistes spelu, sakot no ?aha un kar?u spelem, Speles ir visizplatitakais interneta atkaribas veids pusaudzu vidu. ?is formas parsvars ir saistits ar to, ka nav vajadzigas nekadas prasmes stradat ar personalo datoru (PC), daudzu spelu aizrau?anas un pa?identifikacijas iespeja ar dazadam spelu sniegtajam rakstzimem. Datorspeles ir daudz popularakas neka piedzivojumu un fantazijas literatura, kas ir saistita ar to dinamiku un, pats galvenais, sarezgito zemes gabala algoritmu, kas mainas darbibas gaita, zemes gabala interaktivitati. Daudzas speles sava sizeta apvieno vairakas linijas, laujot jums paradit lietotaja rado?as, destruktivas un izzino?as ipa?ibas. Butiska interneta spelu problema ir azartspelu biznesa attistiba tikla, pla?a (un nereguleta) tie?saistes kazino tikla izveide. Faktiski ?ada veida darbiba daudz neat?kiras no parastajiem azartspelu veidiem, iznemot tas pieejamibu pla?am lietotaju lokam. Interneta noziegumu galvenajam iezimem ir tadas pa?as saknes ka noziedzibai kopuma, tacu tam ir vairakas iezimes, kas lauj klasificet tas izpausmes ka ipa?u "augsto tehnologiju noziegumu" veidu. Lielako dalu ?is kategorijas noziegumu var oficiali novertet ka krap?anu, nelikumigus finan?u darijumus, pateretaju maldina?anu utt. Interneta noziegumu kategoriju var attiecinat uz pornografijas izplati?anu, aizliegtu pakalpojumu reklame?anu (piemeram, prostituciju), informacijas izplati?anu par narkotiku, ierocu razo?anu utt. ?aja gadijuma internets izpauzas vairak ka universals sazinas lidzeklis, nevis ka arena un riks nelikumigas darbibas. Interneta noziegumu izmekle?ana ir arkartigi sarezgita. Vairuma gadijumu tie paliek neatrisinati. Tomer noziedzniekam var but loti gruti izmantot savu darbibu rezultatus. Diemzel ?obrid interneta atkaribas profilakses jautajumi nav praktiski attistiti. Vairakos arzemju darbos autori iesaka izmantot tie?saistes psihoterapiju interneta atkaribas profilaksei. Iespejams, ka interneta atkaribas labo?anas metozu mekle?ana turpinasies, vienlaikus izraisot daudzus stridus pa?a "interneta atkaribas" jedziena neskaidribas del.
Sektantisms un ta saistiba ar terorismu
Teroristu darbibam nepiecie?ama sagatavo?anas, organizatoriska centra klatbutne un materialas izmaksas. Vai pusaudzi piedalas terora aktos? Vecakie, ja. ?aja gadijuma pusaudzu tieksmi pec iznicina?anas var izmantot ka motivaciju, un, protams, ar pusaudziem tiek veikts dzil? ideologisks darbs. Fanatisks pusaudzis ir absoluti nekontrolejams radijums, kuru ir arkartigi gruti atspekot. Pietiek atcereties, ka pusaudzi bija valsts terorisma virzitajspeks Kina Kulturas revolucijas laika. Pusaudzi veido ieverojamu dalu no neofa?istu organizaciju locekliem. Diezgan daudziem pusaudziem izdodas aizrauties ar sektantiskam idejam. Destruktivas sektas daudzas valstis kalpo ka kodoli teroristu organizacijam.
Ir religijas un kulti, kas maca veseligu dzivesveidu un konstruktivi veicina musu dro?ibu. Tie ir kristietiba, judaisms, islams, budisms un daudzi religiskie kulti, kas viniem ir tuvi gara un attieksme pret cilveku.
Taja pa?a laika ir daudzas mazakas religiskas kustibas, kulti un sektas, kas faktiski nestiprina iepriek? minetos dro?ibas un laimigas dzives pamatus uz Zemes, bet iznicina tos, kaut ari sola laimi tala nakotne un kas zina, kur. ?adas sektas un kultus, kas iznicina cilveka majas, gimeni un psihi, sauc par destruktiviem.
Visticamak, nonaks saskare ar ?adu Krievija darbojo?os kultu (sektu) parstavjiem: Balta braliba, Jehovas liecinieki, Kri?nas apzinas biedriba, Dieva Mates centrs, Vissarions, Scientologijas baznica (Dianetics, Hubbard Colledis), satanisti, Dziva etika.
Aicinot ticigos atteikties no pasauligam mantam un bagatibam par labu sektai, sektu vaditaji pa?i bauda labumus, kas nav pieejami karaliem un prezidentiem. Galu gala valstu vaditajus ierobezo likumi un vinu darbs valsts parvaldiba.
Kapec arvalstu un vietejo sektu parstavji pedejo 10 gadu laika ir kluvu?i tik aktivi Krievija? Nosauksim dazus iemeslus un faktorus, kas veicina jaunizveidoto pravie?u (mesiju) komercialos panakumus.
Krievija ir bagataka valsts, bet tai ir vaja uzskaites, kontroles un resursu aizsardzibas sistema. Bagatina?ana ir viens no galvenajiem sektu merkiem. Krievija, tapat ka nekur citur pasaule, cilveki ir letticigi, simpatiski un taja pa?a laika slikti informeti par jauno sektu un kultu patieso butibu, ieskaitot tos, kas aizliegti Eiropa un Amerika.
Vecas sistemas strauja iznicina?ana, patriotiskie ideali, krize gimene un skola noveda pie tuk?as telpas (vakuuma) veido?anas jaunie?u garigaja dzive.
Krizes paradibas ekonomika un sabiedriba, masveida krap?ana, uzkrajumu samazina?anas, noziedzibas un bezdarba pieaugums, personigas grutibas liek cilvekiem meklet lidzjutibu, atbalstu un mierinajumu. Tie?i ar solijumiem un mierinajumiem visi zilnieki, blezi, uzpirksteni, finan?u piramidas, ap?aubamas "win-win" loterijas sak savu kontaktu.
Jaunie?u nesagatavotiba krapnieku viltigajiem maldino?ajiem gajieniem, parbauditu standarta metozu nezina?ana un prasmju trukums atpazit maldus noved pie ideologiskas paverdzina?anas.
Pla?a tie?a un slepta reklama par brinumainiem lidzekliem, bagatina?anas metodem, burvibas sasniegumiem, magiju, gai?redzibu, masu dziedina?anu, cilveka psihes sagatavo?anu kopuma un pusaudzim jo ipa?i iespejamai ieintereseto sektu programme?anai.
Sektantisma socialas ievie?anas vispareja shema ir vienkar?a:
– ideja par pasaules galu un nepiecie?amibu glabt (?is konkretais cilveks);
– meklet letticigus upurus, kurus var parliecinat un maldinat;
– Indoktrinacija darbibam, lai nodotu ipa?umu sektai un vervetu jaunus upurus;
sektas lideru un vinu pavadonu bagatina?ana;
Upura dzivibas iznicina?ana, dazreiz piedaloties terora aktos (kamikadze).
Bistami cilveki
Cilveki, kas ieskauj jusu skolenus, lielakoties ir labi, likumpaklausigi pilsoni. Tomer starp tiem var but bistami bernam un pusaudzim.
?adam personam ir nepiecie?ama vislielaka modriba:
"Zaudetaji. Vini medz but uzbudinati, jutigi un atriebigi. Vinu arejas pazimes ir: fiziska invaliditate, zems stavoklis pieaugu?a vecuma, sullenness.
"Klusums. Tos ir gruti paredzet, jo par tiem nav daudz ko uzzinat.
"Histerija. Vini ir kapriki, jutigi, darbojas atkariba no garastavokla un viegli zaude kontroli par sevi. Psihopatijas pazime ir velme but sabiedribas acis. Tas var izpausties ekstravagantas drebes un frizuras, tetovejumos, pretencioza runas maniere, rotaslietas, ipa?i uzklatas retas, trok?naina "aizvainojo?a" uzvediba un velme pec vadibas.
– Entuziasti. Vini ir neuzmanigi un var radit nepatik?anas citiem cilvekiem.
– Sap dzivnieki. Tiem, kas nespidzina dzivniekus, ir morala barjera, kas var darboties ari attieciba uz cilvekiem. Kadam, kam patik izsmiet kaki vai suni, nav ?adas barjeras, un tas var ari paradit scavenger iezimes attieciba pret cilvekiem.
"Parak principiali. Vini principa labad var upuret visu, ieskaitot cilvekus, savu veselibu, dzivibu un labklajibu.
– Personas ar viegli uzbudinamu psihi. Vini var zaudet kontroli par sevi agresijas stavokli. Galvena pazime, kas liecina par noslieci uz uztraukumu, ir nespeja ilgsto?i palikt nekustigam. ?adi cilveki griezas vieta, ?upo kajas, bungo pirkstus, pirkstos pagriez pildspalvu vai zimuli, kniebj, kaut ko izvelas vai salauz. Vini ir paklauti skandaliem un viegli zaude savu temperamentu.
"Vini ir ipa?i noderigi. Normala sve?inieku attieksme pret mums ir slikti slepta vienaldziba. Ja kads kadam ir ipa?i jauks, tas nozime, ka vinam kaut kas ir vajadzigs un vin? uzspiedis sevi ar kadu lugumu vai uzstadis slazdu.
Skolas psihologa darbs ar skoleniem
Skolas psihologa loma ir radit apstaklus berna produktivai kustibai pa celiem, kurus vin? pats ir izvelejies (saskana ar vai preteji) skolas un gimenes prasibam, lai konstruktivi atrisinatu neizbegamos konfliktus, kas rodas ?is izveles rezultata. Psihologa darbibu liela mera nosaka sociala, gimenes un pedagogiska sistema, kura berns patie?am atrodas (berna reala sociala vide). Psihologa darbiba skola ietver skolas vides analizi kopa ar macibspekiem, attistibas iespejas un prasibas studentam, maci?anas un attistibas efektivitates kriteriju noteik?anu; tadu pasakumu, formu un metozu izstrade un isteno?ana, ko uzskata par veiksmigas apmacibas un attistibas nosacijumiem, ievie?ot ?os nosacijumus pastaviga sistema.
Pavadijums ir psihologa profesionalas darbibas sistema, lai raditu socialos un psihologiskos apstaklus berna veiksmigai maci?anas un attistibai:
– seko?ana berna dabiskajai attistibai (katra berna iek?ejas pasaules beznosacijuma vertiba);
– apstaklu radi?ana patstavigai rado?ai attistibai;
– sekundarais psihologiskais atbalsts saistiba ar berna dzives vidi (nav aktivi versts uz socialo apstaklu un izglitibas sistemas ietekme?anu);
– tiek istenots ar pedagogiskiem lidzekliem, ar skolotaja starpniecibu un tradicionalam izglitibas un audzina?anas formam.
Idejas berna psihologiskajam atbalstam skola ietver ?adas jomas:
– Sistematiska berna psihologiska un pedagogiska stavokla un vina attistibas dinamikas uzraudziba (informacijas uzkra?ana, kas saistita ar berna ipa?ibam, vina problemam un grutibam).
– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radi?ana berna personibas attistibai un sekmigai izglitibai:
Psihologiskas attistibas individualas un grupu programmas, kas rada apstaklus veiksmigai berna attistibai, un programmas un skolotaja elastiba ir nepiecie?ams priek?noteikums.
– Psihologisko un pedagogisko apstaklu radi?ana palidzibas snieg?anai problematiskajiem berniem, kompensacijas pasakumu sistemas izstrade un ievie?ana.
Psihologa darbibas jomas skola ar berniem:
I. Lieti?ka diagnostika. Biezi vien skolas vadibai un skolotajiem ir ideja, ka psihologa darbs ar bernu ietver tikai teste?anu, savukart diagnostika ir skolas psihologa darbibas forma. Ir vairakas problemas, kas saistitas ar psihologa diagnostikas darbu skola: ko darit ar testa rezultatiem, ka saskanot metodes ar konkretam izglitibas problemam. Diagnostikas metodem jabut ari attisto?ajam, ko izmanto ka attistibas.
Nosacijumi bernu diagnostice?anai skola prasa, lai procedura butu ekonomiska, kurai jabut isai, lai berns nebutu noguris un neaiznemtu daudz laika no skolas darbiem, tai jabut daudzfunkcionalai, vienlaikus kalpojot ka lidzeklis garigo funkciju diagnostice?anai un attistibai, un jasniedz pec iespejas vairak informacijas par berna attistibas stavokli un perspektivam. Diagnostikas rezultatiem vajadzetu laut spriest par berna grutibu celoniem un radit apstaklus to parvare?anai, prognozet berna attistibas ipatnibas, savukart lielaka dala metozu lauj tikai noteikt kaut ko klatbutni.
Diagnostikas merki:
– skolena socialpsihologiska portreta sastadi?ana;
– apzinat veidus, ka palidzet "grutajiem" skoleniem;
– psihologiska atbalsta lidzeklu un formu izvele;
Skolas vide ir tris lieti?kas psihodiagnostikas veidi:
– diagnostikas minimums,
– normas un patologijas diferenciacija (intelekts),
– Padzilinata personibas psihodiagnostika "pec pieprasijuma" (individuali).
Diagnostikas minimums lauj atdalit "problematiskos" bernus (1., 3.-5., 8., 10.-11. klase) un veikt bernu attistibas garengriezuma petijumus. Diagnostikas minimums tiek veikts ka planots pasakums, un tas galvenokart balstas uz skolotaju un vecaku ekspertu aptaujam un minimali ietekme bernus. Bernu diagnostiskas izmekle?anas merki:
a) To bernu identifice?ana, kuriem ir zems attistibas limenis un kuriem nav iespejams organizet izglitibu standarta skola.
b) To bernu identifice?ana, kuriem nepiecie?ama ipa?a psihologiska, pedagogiska vai sociala palidziba, berni ar dalejiem kognitivo procesu traucejumiem. ?adiem berniem ir nepiecie?ams veikt korigejo?as nodarbibas (pedagogiska nolaidiba, socialpedagogiskas adaptacijas problemas, emocionalas un gribas sferas traucejumi utt.).
c) Bernu ar ipa?am vajadzibam identifice?ana, lai noverstu iespejamas grutibas.
Padzilinata diagnostikas parbaude ietver ?adas jomas:
– normas un patologijas diferenciacija,
– kognitivas sferas iezimju izpete vecuma normas ietvaros,
– Konflikta zonas un satura izpete.
II. Psihokorekcijas un attistibas darbs
a) Attistibas darbs – socialpsihologisko apstaklu radi?ana holistiskai psihologiskai attistibai (psihologiski "partiku?iem" skoleniem).
b) Korigejo?ais darbs – specifisku maci?anas un uzvedibas problemu risina?ana (psihologiski "disfunkcionaliem" skoleniem).
Diagnostika, ko psihologs veic ka planotu pasakumu vai pec skolotaju un vecaku pieprasijuma, kalpo par pamatu korekcijas un attistibas darba virziena noteik?anai.
Korekcijas un attistibas darbs ir holistiska ietekme uz berna personibu ("nesadalot" bernu dazadas garigas sferas), visu personibas aspektu ietekme?anas process, pamatojoties uz
– berna lidzdalibas brivpratigais darbs psihokorekcijas darba (vecaku piekri?ana berniem lidz 5.-6.klasei),
– nemot vera sociali kulturalas vides ipatnibas, individualas ipatnibas un vajadzibas,
– darba formu un metozu konsekvence un nepartrauktiba.
Attistibas darbs ir versts uz berna garigas dzives kognitivo, socialo, personigo un emocionalo sferu.
Attistibas darba formas: attistibas vides organize?ana, apmaciba, izglitojo?as tik?anas ar psihologu, psihologiskas tehnologijas macibu sesijas un arpusskolas sanaksmes; Izglitibas psihodiagnostika – sevis izzina?ana.
c) Psihokorekcijas darbs notiek ka grupu un individualais darbs, un ta pamata ir korekcijas programmu kopums, kas izstradats, nemot vera bernu vecumu un problemas.
III. Skolenu konsulte?ana un izglito?ana. Izglitiba tiek veikta ka atbilde uz noteiktu pieprasijumu, nemot vera skolenu vecuma vajadzibas, vertibas, attistibas limeni un realo grupas situaciju. Konsultacijas galvenokart ir paredzetas vidusskoleniem, un tas tiek veiktas gan pec studenta pieprasijuma, gan pec vecaku pieprasijuma, obligati izpildot brivpratibas un konfidencialitates prasibu. Konsultacijas tiek veiktas ka individuals darbs ar skoleniem un visbiezak par ?adiem jautajumiem:
– grutibas macibas, komunikacija, psihologiskaja labklajiba;
– iemacit pusaudziem pa?izzinas un pa?analizes prasmes;
– sniegt psihologisku palidzibu un atbalstu skoleniem sarezgitas situacijas.
Reizem konsultacijas uzsak psihologs vai skolotajs, un psihologam ir grutak sazinaties ar pusaudzi.
IV. Sociala dispecerdarbiba, kas rodas situacija, kad problema ir arpus psihologa kompetences zina?anu, pieredzes vai speju trukuma del, kad problemu nepiecie?ams risinat arpus skolas. Psihologa nosuti?anas darbiba ietver ?adus posmus:
– identificet problemu,
– atrast kompetentu specialistu,
– palidziba kontakta nodibina?ana starp specialistu un studentu,
– dokumentu sagatavo?ana,
– atbalsts studentam, sekojot lidzi studenta un specialista mijiedarbibai.
Skolas brieduma diagnostice?anas problema
Pa?laik ir diezgan daudz metozu, ka diagnosticet berna skolas briedumu. Kopuma ?is problemas izpetei ir tris galvenas pieejas; antropologisko, pedagogisko un psihologisko.
Antropologiskas pieejas ietvaros ?is problemas risina?anai tiek ierosinats novertet berna skolas briedumu, analizejot vina somatiskas attistibas raditajus. ?im nolukam tiek mekletas korelacijas starp somatiskajiem raditajiem un berna speju veiksmigi apgut skolas macibu programmu.
Lai gan ?aja joma ir ieverojams petijumu apjoms, daudzu no tiem rezultati ir pretrunigi un biezi vien pretrunigi. Tas liela mera ir saistits ar to, ka, novertejot somatisko raditaju vertibu, biezi vien nav apmierino?a izskaidrojuma par mekletajiem modeliem, kas ir sarezgiti savienojumi un interpretacijas, kuras nemti vera konstitucionalie, mediciniskie, socialie un psihologiskie faktori.
Pedagogiska pieeja ietver skolas brieduma noverte?anu no briza, kad berns ir ieguvis noteiktu zina?anu, prasmju un speju kopumu, kas nepiecie?ams macibam skola. ?ada novertejuma izredzes sarezgi citu faktoru, kas nav intelektualais, klatbutne skolas brieduma fenomena, kas ?aja studiju aspekta praktiski netiek skarti.
?aja sakara psihologiskas metodes var but noderigakas diagnostika. Psihologiskas pieejas ietvaros skolas brieduma diagnostice?anai ir skaidri izdaliti divi galvenie virzieni. Pirmais ietver psihodiagnostikas metozu izmanto?anu, lai noteiktu skolas brieduma limeni (Kern-Jerasek tests, Witzlak tests uc). Otrais ietver skolas brieduma noteik?anu, diagnosticejot berna garigo procesu attistibas limeni. Krievu psihologija ?ada attistiba sakas jau 1930. gados, kad pirmo reizi tika prezentetas eksperimentalas metodes, kas atspogulo izmainas berna psihe vina sociali simboliskas aktivitates internalizacijas procesa (dubultas stimulacijas metode).
Musdienu darbu pamata ?aja virziena ir izpratne par garigajiem procesiem ka orientejo?am darbibam, kuru merkis ir objektu un paradibu izpete, to ipa?ibu un attiecibu identifice?ana un nospiedums. Attiecigi skolas brieduma intelektuala komponenta diagnoze tiek uzskatita par ?o procesu attistibas limena novertejumu.
Kriteriji berna gatavibai skolai
Personiga gataviba – berns ir gatavs macibam, ja skola vinu piesaista nevis ar arejo pusi (atributi: portfelis, piezimju gramatinas), bet gan ar iespeju iegut jaunas zina?anas.
Intelektuala gataviba ir horizonta klatbutne, specifisku zina?anu krajums un interese par zina?anam. Speja izprast savienojumus starp paradibam, reproducet modeli.
– Logiskas doma?anas attistiba (speja atrast lidzibas un at?kiribas starp dazadiem objektiem, salidzinot, speja pareizi apvienot objektus grupas atbilsto?i kopigam butiskam iezimem).
Brivpratigas uzmanibas attistiba (speja saglabat uzmanibu uz konkreto darbu 15-20 minutes).
– Brivpratigas atminas attistiba (speja mediet iegaume?anu: saistit iegaumeto materialu ar konkretu simbolu / vardu-attelu vai vardu-situaciju).
Socialpsihologiska gataviba:
– Maci?anas motivacija (velas iet skola; izprot maci?anas nozimi un nepiecie?amibu; izrada izteiktu interesi par jaunu zina?anu apguvi).
– Speja komunicet ar vienaudziem un pieaugu?ajiem (berns viegli nonak saskarsme, nav agresivs, spej atrast izeju no problematiskam komunikacijas situacijam, atpazist pieaugu?o autoritati).
– Speja pienemt macibu uzdevumu (uzmanigi klausities, precizet uzdevumu, ja nepiecie?ams).
Fiziologiska gataviba ir fiziologiskas attistibas limenis, biologiskas attistibas limenis, veselibas stavoklis, ka ari skolai atbilsto?u psihologisko funkciju attistiba:
– Plaukstas siko muskulu attistiba (roka ir labi attistita, berns ir parliecinats ar zimuli un ?kerem).
– Telpiska organizacija, kustibu koordinacija (speja pareizi noteikt virs – zem, uz priek?u – atpakal, pa kreisi – pa labi).
– Koordinacija acu un roku sistema (berns var pareizi parnest uz piezimju gramatinu vienkar?ako grafisko attelu – rakstu, figuru – vizuali uztveramu no attaluma (piemeram, no gramatam).
Skolas gatavibas psihologiskas ipa?ibas
Tradicionali ir tris skolas brieduma aspekti: intelektualais, emocionalais un socialais.
Intelektualaja sfera skolas brieduma sasnieg?anas ipa?ibas ir; uztveres diferenciacija (uztveres briedums); speja brivpratigi koncentreties; speja identificet objektu un paradibu butiskas iezimes un izveidot celonu un seku attiecibas starp tam (analitiska doma?ana); racionala pieeja realitatei; speja logiski iegaumet, speja runat ar ausu, speja saprast un izmantot simbolus, roku un roku un acu koordinacijas smalkas motorikas attistiba un interese par jaunam zina?anam. Kopuma intelektualais briedums atspogulo smadzenu strukturu funkcionalo nobrie?anu. Intelektualas attistibas faktors ir nepiecie?ams, bet nepietiekams nosacijums veiksmigai berna parejai uz skolu.
Emocionala zina skolas briedumu raksturo noteikta emocionalas stabilitates limena sasnieg?ana, impulsivo reakciju skaita samazina?anas, uz kuras fona tiek veikts macibu process.
Socialo briedumu, pirmkart, nosaka berna nepiecie?amiba sazinaties ar citiem berniem, piedalities grupas mijiedarbiba, pienemt un paklauties bernu grupu interesem un parazam. ?i skolas brieduma sastavdala ietver bernu ipa?ibu attistibu, kas lauj viniem efektivi sazinaties ar citiem macibu procesa dalibniekiem (klasesbiedriem un skolotajiem). Vispla?akaja nozime socialais briedums ir berna speja uznemties skolena socialo lomu. Tas izpauzas berna attieksme pret skolu un izglitojo?am aktivitatem, skolotajiem un sevi ka studentu. Studenta veidotais iek?ejais stavoklis lauj vinam tikt ieklautam izglitibas procesa ka darbibas priek?metam, kas izpauzas ka apzinata nodomu un merku veido?ana un isteno?ana, vai, citiem vardiem sakot, studenta brivpratiga uzvediba. ?is komponents ietver ari noteiktu motivacijas sferas attistibas limeni. ?aja aspekta bernu, kur? ir psihologiski gatavs skolai, piesaista macibam ne tikai tas areja puse (portfelis, macibu gramatas, piezimjdatori utt.), Bet galvenokart iespeja apgut jaunas zina?anas, prasmes un iemanas.
Skolas brieduma sasnieg?ana ir saistita ar vairakiem genetiskiem un socialpsihologiskiem faktoriem, kas ietekme berna somatisko un garigo attistibu visa vina dzives laika pirms skolas. ?o faktoru ietekmes raksturs nosaka skolas nenobrieduma celonus, kas ietver:
– Trukumi izglitibas vide.
– Berna somatiskas attistibas trukumi.
Neirotiska rakstura attistiba.
Pirmsdzemdibu vai agrins postnatals centralas nervu sistemas bojajums.
Shema berna psihologiska un pedagogiska profila sastadi?anai uznem?anai skola
Tipologiskas ipa?ibas:
– Aktivs, mobils, lens, inerts, lens. Uzbudinams, nelidzsvarots, mierigs, lidzsvarots, nomakts, whiny.
– Atra reakcija uz verbaliem stimuliem, parsledzamiba.
"Valdo?ais noskanojums ir jautrs, nomakts, bez lielas pieskanas. Vai dienas laika ir kadas pek?nas garastavokla svarstibas?
– Vai vin? ir neatlaidigs, saskaroties ar grutibam, ar kuram nacies saskarties, vai atkapjas, saskaroties ar tam? Ludz palidzibu un izmanto to.
Raksturigas pazimes:
– Sabiedriskums, introvertums. Viegli sazinas, pareizi uztver situaciju, saprot tas nozimi, uzvedas adekvati, kontakts un komunikacija ir sarezgita, izpratne un reakcija uz situaciju ne vienmer ir vai nav pilnigi adekvata, labi neveido kontaktu, ir grutibas komunikacija, situacijas izpratne.
– Attieksme pret draugiem – draudzigums, negativisms, laipniba, rupjiba u.c.
– Attieksme pret lideribu – velme pec parakuma, vai citi atzist lideri par lideri. Vai vin? parada organizatoriskas prasmes un iniciativu?
– Attieksme pret pieaugu?ajiem. Attieksme pret uzdevumiem, iedro?inajumiem, neuzticibu.
– Kadiem aktivita?u veidiem jus dodat priek?roku?
– Verbalas komunikacijas aktivitate – atbilst vecumam, palielinas, samazinas, ir izolacija, negativa attieksme pret runas komunikaciju.
"Uzvediba ir organizeta, dazreiz ta neregule tas uzvedibu, ir nepiecie?ama pastaviga areja kontrole.
Psihologiskas iezimes:
– Dzirdes iegaume?ana, vizuala iegaume?ana, taustes iegaume?ana. Atceras atri vai leni, ar grutibam, pareju uz ilgtermina atminu, RAM apjoms ir pietiekams, ierobezots, zems.
– Ilgsto?a uzmaniba – spej ilgsto?i koncentreties vai viegli noverst uzmanibu. Uzmanibas nover?anas daba – Apjucis stimuli, ja nav areju stimulu.
– Uzmanibas novirzi?ana – viegli, atri, leni, gruti.
"Uzmanibas sadalijums ir pietiekams, bet tas ir gruti.
– Visparejais uzmanibas attistibas limenis ir vecumam atbilsto?s, zems, nav izveidojies.
Garigas aktivitates attistibas limenis:
– speja salidzinat, klasificet, visparinat, speja izdalit objektu un paradibu butisko iezimi.
– prasme izmantot iegaume?anas panemienus – mediaciju, grupe?anu, asociacijas.
Sensoro funkciju attistiba:
– Analizatoru stavoklis, visparino?u ideju klatbutne par formu, izmeru, krasu, relativitates jedzienu – atbilst vecumam, netiek veidots, tiek parkapts.
Izteles attisti?ana:
– Spilgtums, spilgtums, izteles bagatiba, speja darboties ar atteliem, kados darbibas veidos tas izpauzas (muzika, maksla, matematika, fiziskaja audzina?ana, runa, konstrukcija u.c.) – atbilst vecumam, parmerigi, izteles procesu vajumam.
Verbala dala:
– Izpratne par stastiem ar sleptam nozimem.
– Para analogijas.
– Narativs stastijums ir runas nominativas un komunikativas funkcijas.
– Speja stradat dialoga rezima.
– Runas aktivitate – adekvata situacijai un vecumam, parmeriga, grutibas uzsakt runas izklastu, emocionala nepietiekamiba, problemas ar papla?inatu runu, izrunas grutibas, stosti?anas, eholalijas, runas kli?eju klatbutne utt.
Sniegums klase:
"Attieksme ir aktiva, ieintereseta, vienaldziga.
– Nodarbibu laika ir koncentrejies vai biezi apjucis.
– Atri vai lenam keras pie darba.
"Darba temps ir atrs, videjs, lens. Lena darba tempa iemesli ir doma?ana, pamatigums un garigas aktivitates samazina?anas, piemeram, letargija, letargija, uzmanibas nover?ana utt.
– Nogurums izpauzas ka tempa palenina?anas, kvalitates pasliktina?anas vai pilniga darba partrauk?ana.
– Subjektivas un objektivas noguruma pazimes – sudzibas par nogurumu, galvassapem, letargiju, miegainibu, uzmanibas nover?anu u.c.
– Snieguma samazina?anas klases vidu, sesijas beigas.
– Speja ieverot instrukcijas, speja ilgsto?i turet instrukcijas.
Darbibas nejau?iba:
– Saglaba aktivitates merki, izklasta tas planu, izvelas atbilsto?us lidzeklus, parbauda rezultatu, noved uzsakto darbu lidz galam.
– Darbibas procesa vin? biezi ir apjucis, parvar grutibas tikai ar psihologisku atbalstu, vinam biezi nepiecie?ams iedro?inajums.
"Darbiba ir haotiska, nepardomata, tiek zaudeti dazi uzdevuma nosacijumi, rezultats netiek parbaudits, grutibu del tas partrauc darbibu, palidziba ir neefektiva.
Darbs ar bernu:
– Tika veikts attisto?s un korigejo?s, pavado?ais darbs, cik ilgi, veids (par telpisko attelojumu veido?anu, kognitivo procesu attistibu, emocionalo izglitibu utt.) ieteikumi turpmakajam darbam (ja nepiecie?ams).
– Rezultati, to panakumi, prasmju veido?anas – pec vecuma, ar grutibam, noveloti.
– Darbs ar vecakiem, gimene – vecaku attieksme, panakumi, sistematiskums u.c.
Skolas gatavibas diagnostikas merki
Atkariba no psihologa merka, nosakot berna gatavibu skolai, mainas pieeja diagnozes problemai. Ja novertejums tiek veikts bernu priek?atlasei klases ar daudzlimenu izglitibu, rezultatiem jabut salidzinamiem un tapec kvantitativiem. Bet ?ads merkis ir parak ?aurs un ne vienmer ir noteikts.
Daudz pla?aks merkis, diagnosticejot gatavibu skolai, ir sniegt papildu konsultacijas vecakiem, ieteikumus par berna sagatavo?anu, nodarbibu organize?anu ar bernu majas un nepiecie?amas pieejas nodro?ina?anu bernam. Ja ?o diagnozi veic skolas psihologs, tad vina merkis ir ne tikai konsultet vecakus, bet ari apkopot primaros datus par berniem, kas ienak skola, iepriek? izveloties virkni iespejamo problemu un komplikaciju izglitibas gaita. Pirmklasnieku adaptacijas uzraudziba, pamatojoties uz ?iem primarajiem datiem, palidz noverst iespejamas grutibas. Skolas psihologs tos izmanto, lai organizetu nepiecie?amos kontaktus starp vecakiem un skolotajiem un nodro?inatu visu pedagogiska procesa dalibnieku ietekmes koordinaciju. Lai nodro?inatu informacijas vak?anu, ir nepiecie?ama informacija ne tikai par bernu testu rezultatiem, bet ari par uzdevuma izpildes procesu, par berna proksimalas attistibas zonas lielumu, par vina maci?anas spejam utt.
Bet, runajot par skolas gatavibas diagnostice?anas merkiem, ir jaatzime "asie sturi", no kuriem psihologam vajadzetu izvairities. Tas jo ipa?i attiecas uz jaunajiem profesionaliem, kuri tikai sak praktizet ?aja joma. Koncentrejoties uz principu "nekaitet" diagnostikas procesa, psihologs sava darba izvairisies no daudzam kludam un nevelamam blakusparadibam. ?adas kludas var but:
– Vecakiem sniegtas informacijas parmeriga detalizacija un profesionalitate, neizcelot butisko un ieteikumus. Japienem, ka ?i informacija nevares kalpot par stimulu vecakiem meklet jebkadus pasakumus vai ietekmi uz bernu, jo vini lielakoties nav skolotaji. Liels daudzums nesaprotamas informacijas vinus tikai bridinas un, iespejams, ja to nepareizi interpretes, novedis pie saskarsmes ar bernu parkapuma. Tapec ir jasniedz tikai tie dati, kas bus saprotami un pareizi orientesies vecaku ietekmes meklejumos – skaidri, struktureti, skaidri, izcelot galvenos punktus, nemot vera draudzigu attieksmi pret bernu un vecakiem. Citiem vardiem sakot, sniedziet tikai to informaciju, ko vecaki var izmantot, lai palidzetu bernam, un neko vairak. Taja pa?a laika jaatceras, ka diagnostikas dati ir tikai papildu materials, kas negarante prognozes precizitati, jo testu veik?ana liela mera ir atkariga no situacijas mainigajiem lielumiem. Tapec jums nevajadzetu uzstat uz saviem secinajumiem, bet sniegt tos pienemumu veida, aicinot vecakus tos parbaudit viena vai otra forma.
Un vissvarigakais ir tas, ka vecakiem, ietekmejot bernu, ir nepiecie?ami ipa?i korekcijas un uzvedibas veidi. Tie varetu but ?adi ieteikumi:
– papla?inat savu redzesloku, lasot skali, runajot par aktualiem notikumiem un paradibam u.c.;
– atminas attisti?ana iegaume?anas cela, maci?anas izmantot iegaume?anas lidzeklus – asociacijas, savienojumus u.c. Lugums pastastit par notiku?ajiem notikumiem un oriente?anos uz iegaume?anu, uzdevuma pie?kir?anu, kas jaatceras, lai velak pastastitu kadam citam par to, kas ?obrid notiek ar bernu;
– ieteikumi doma?anas veido?anai specifisku spelu un vingrinajumu veida, no kuriem daudzi ir aprakstiti specialaja literatura (visparinajumi, speja darboties ar skaitliem, salidzina?anas operacijas, modelu veido?ana, notikumu logiska analize utt.);
– ieteikumi stastniecibas maci?anai (ar bildem un atstastijumiem);
– grafikas prasmju attisti?anas vingrinajumi;
– vingrinajumi, lai attistitu kontroles prasmi kopejot;
– sarunas par adekvatas maci?anas motivacijas veido?anu un bailu no maci?anas nover?anu;
Paaugstinata pa?apzina, izmantojot atbalsto?u komunikaciju un ieteikumus.
?adu ieteikumu var but daudz, bet tie ir japielago konkretas gimenes iespejam konkreta konteksta.
– Parak detalizeta informacija par bernu, kas sniegta skolotajam. Parak detalizeta berna gatavibas skolai analize, kas balstita tikai uz vienu psihologa un nakotnes studenta kontakta gadijumu, pirmkart, nav pietiekama, lai prognozetu akademisko sniegumu (jo maci?anas situacija tiek izmantoti daudzi faktori, kurus nevar diagnosticet ar individualu kontaktu), un, otrkart, tas var klut bistams, jo veidojas skolotaja attieksme pret bernu. Tapec, pamatojoties uz to pa?u principu "nekaitet", skolotajam var iepriek? sniegt tikai to informaciju, kas vinam palidzes organizet kontaktu ar bernu. Detalizetaku studenta raksturojumu veido novero?ana klase, petot vina darbibas produktus, izmantojot teste?anas rezultatus tikai ka primaros datus.
– Nejau?a vai ti?a informacijas izpau?ana par bernu, publisku tik?anos riko?ana, kuru rezultati tiek nolasiti skali, konsultaciju veik?ana citu vecaku klatbutne utt.
– Diagnoze bez vecaku piekri?anas.
Jaatzime, ka ar pareizu eksamena dizainu var sasniegt dazus korigejo?us merkus: noverst bailes no skolas, palielinat pa?apzinu utt.
Psihologa darbs ar vecakiem
Skolas psihologa darbs ar vecakiem ietver vairakas jomas:
– apstaklu radi?ana gimenes iesaisti?anai berna pavadiba (sadarbibas situacija, nemot vera neiejauk?anas gimenes situacija principu);
– izglito?ana un konsulte?ana par aktualam bernu problemam (klases sapulces, tik?anas);
– konsultacijas par vecaku un bernu saskarsmi pec vecaku pieprasijuma;
– psihologiskais atbalsts vecakiem.
Jebkura no ?im jomam ir nepiecie?ama skolas psihologa un vecaku kopiga riciba.
Nepiecie?amibu stradat ar vecakiem nosaka vinu loma attistibas socialas situacijas veido?ana. Berna komunikacija ar tuviem pieaugu?ajiem, kas ir nepiecie?ams attistibas nosacijums, nosaka tas arejas socialas strukturas, kas tiek parveidotas par personibas iek?ejam strukturam.
Psihologa darbs ar gimeni prasa izpratni par gimenes sistemisko dinamiku (ka gimene reage, kad bernam ir simptoms) un individualo reakciju novertejumu (ar kadam problemam saskaras katrs gimenes loceklis un berns). Sarunas sakuma ar vecakiem ir jega jautat, kas labi notiek gimene un attiecibas. Tas rada pozitivu noskanojumu un lauj ikvienam atpusties, uzzinat, kas gimene ir labs un stiprs un uz ko var palauties.
Katra gadijuma apspriestais konteksts ir at?kirigs. Pirmas sarunas merkis var but saprast, ka gimene mijiedarbojas, kadas ir tas stipras un vajas puses. ?eit ir dazi jautajumu paraugi, kas jauzdod: kad rodas problemas, kada vide un kad tas nav; kada ir vecaku, bernu un skolotaju attieksme pret eso?ajam problemam; Kadas ir vecaku ceribas no saviem berniem, ka vini redz savu bernu nakotni? ?kirtas gimenes gadijuma butu japrecize noteikumi par sazinu starp bernu un otru vecaku. Jus varat lugt vecakus aizpildit anketu, lai izpetitu berna attistibu.
Anketas paraugs vecakiem.
– Parbaudes datums
– Berna uzvards, vards
– Dzim?anas datums
– Dzives apstakli: kopeja platiba, ko aiznem gimene, istabu skaits. Atsevi?ks, kopigs, mazapdzivots vai parpildits dzivoklis. Bernam ir atsevi?ka istaba, kads dzivo ar bernu istaba, cilveku skaits
– Materialie apstakli: zems, videjs, augsts
– Informacija par vecakiem, vinu vecumu, izglitibu, profesiju eksamena norises bridi, gimenes sastavu (kopdzivi)
– Gimene ir pilniga, ?kirusies (cik vecs berns bija ?kir?anas bridi), ?kir?anas iemesls, pateva vai pamates klatbutne
– Attiecibas gimene
Alkohola lieto?ana gimenes locekliem
– Vecaku veselibas stavoklis, hronisku slimibu klatbutne, psihiskas saslim?anas, izteiktas vecaku rakstura iezimes
– Psihisku slimibu klatbutne, sarezgiti personazi, cilveki, kuriem bija gruti macities radinieku vidu
– Ka piedzima berns?
– Grutniecibas gaita, komplikaciju klatbutne
– Dzemdibas, to gaita un komplikacijas, dzemdibu traumas klatbutne, iedzimti defekti
– Attistibas iezimes zidaina vecuma un agra berniba: motora attistiba, runa, nopietnas slimibas pirms viena gada, slimibas pec viena gada, operacijas, vai vin? ir registrets pie arsta
– Audzina?anas iezimes: bernudarzs, bernudarzs, majas izglitiba
– Skola, skolas problemas, papildu darba slodzes
– Kur? galvenokart nodarbojas ar berna audzina?anu, kura viedokli berns nem vera, audzina?anas principus, gimene pienemtos sodus
– Ka berns pavada savu brivo laiku
– Berna fiziskais stavoklis, seksuala attistiba
– Garastavoklis: valdo?ais garastavoklis, garastavokla stabilitate
– Uzvediba, uzvedibas individualas ipa?ibas, nogurums, biezas sudzibas.
Papildus anketai vecakiem piedavatas metodes var ietvert vecaku eseju "Mana berna dzivesstasts", REP verte?anas-pa?noverte?anas metodi salidzinajuma ar to pa?u metodiku, ko veic berns, utt.
Bernam piedavatas metodes ietver gimenes zimejumu un ta modifikacijas, pielagotu Rene-Zila metodes versiju, dazadas metodes "Nepabeigtie teikumi" versijas, verte?anas-pa?novertejuma metodes modifikacijas, B. ?elbija "Pasaku" testu utt. Projektiva intervija ar bernu var ietvert ?adus jautajumus:
– Ar ko tu dzivo?
– Ko tu gribi spelet?
– ko jus vispirms gaidat,
– Ko tu stasti par savam nepatik?anam?
"Vai jus baidaties no soda?"
" Vai jus gatavojaties audzinat savus bernus tapat?"
Pieci noteikumi, lai pateiktu ne un nejustos vainigs
"Nesteidzieties atbildet. Tas nenozime, ka jums vajadzetu vilkt vai izvairities. Tas nozime, ka, pirms jus sakat "ja" vai "ne", piekritiet vai atsakieties, padomajiet un saprotiet pieprasijuma vai piedavajuma butibu, ko berns jums izsaka.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70496770) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.