Miesassargs
Edgars Auzin?
Alina izvelejas ne vispopularako meitenes profesiju. Vina ir miesassargs. Ja tava dzive ir pilna ar ?au?anam, adrenalinu un satik?anos ar bagatiem mafioziem, klust gruti veidot personigo dzivi. Kur? normals virietis varetu labi gulet, kamer vina sievieti no?auj pa diviem? Tapec ir verts meklet nenormalu …
Edgars Auzin?
Miesassargs
1. dala
Parks nebija parpildits. Alinai patika skriet darba dienas, laika, kad lielaka dala ierednu jau ?turmeja biroja durvis un turniketa ramjus. ?eit, priek?pilseta, taja bridi valdija svetlaimigs klusums. Tikai vientulas mates atgriezas no bernudarza, atstajot savus sikumus skolotaju gadiba. Tas bija vientulas, noguru?as sievietes, vinas reti paskatijas no telefona. Reizem vini vienkar?i sarauktu pieri veroja skrieno?o meiteni (kartejais atgadinajums par liekajiem kilogramiem!), ietinas valigos sporta kreklos un klida talak. Vairak par visu Alinai nepatika puli un citu cilveku uzmaniba. Pirmais vinai nelava sadzirdet savas domas, un ar otro vinai pietika darba.
?odien bija brivdiena, bet teret to sev ir nepieejama grezniba, ja stradajat apsardze. ?adu dienu grafiks parasti ir vel saspringtaks. Skrie?ana, trenazieru zale, ?autuve, pa pastu uzkrato dokumentu un eku planu ?kiro?ana. Izpetiet no biroja nosutito anketu kaudzi. Ja, Alinai bija ari birojs, pla?s, gai?s un reprezentabls – tas viss, lai raditu komforta un uzticamibas sajutu turigam klientam. Vai klientiem. Pedeja laika arvien biezak par sievam tiek pienemtas bistamas sievietes ar ierociem.
Alinai pa?ai uz turieni nacas braukt reti, Inga bija atbildiga par visu. Un, ja jus sauca pie priek?nieka, lai iedzertu kafiju biroja, saruna, visticamak, bus for?a. Vina saravas un aizmeta mala nepatikamo atminu. Pats klients izradijas ists aksts: sakuma vin? izvelejas darbinieku pec fotografijas, pat nepaskatoties uz vinas sasniegumiem, un pec paris mene?u nevainojama atbalsta izdzera drosmes dziru un devas viennozimigi. nodomiem. Alinai bija zel tikai vina dela, ar kuru vinai izdevas sadraudzeties. Zenam jau nav viegli dzivot kopa ar virie?a tevu un vienmer aiznemtu mati. Jus nevarat iziet pagalma, jus nevarat braukt ar velosipedu (ja vini jus nolaupa!). Elitaras skolas draugi ir pilnigi divkosigi liekuli.
Bet tas ir darijums: ja attiecibas starp klientu un miesassargu pagriezas nepareiza virziena, nav nozimes, kur? ir iniciators. Aferam te nav vietas. Klientam tiks piedavats jauns darbinieks vai samaksats ligumsods. Pec tam priek?nieks visu meistarigi sakartoja, pat speja attaisnot klienta pleca subluksaciju ar apsarga pastiprinatajiem refleksiem. Alina iesmejas, atceroties, ka vina gribeja iesita dupsi botoksam pa cuguna atkritumu tvertni vina pa?a pagalma, tacu laikus apstajas.
Te nu mes atkal esam. Mana galva milziga atruma pazibeja atteli, un mans pulss saka paatrinaties. Ta notiek vienmer: skrienot tu sac par kaut ko domat, un domas virmo galva, iegustot detalas un muzigo «man vajadzeja ta atbildet.» Alina paskatijas uz savu fitnesa pulksteni un samazinaja atrumu. Mums jadoma par kaut ko ertaku. Par virie?iem?
Uh-u… atkal pagatne. Pat gai?a diena, ?kiet, kluva nedaudz pelekaka.
«Ne ar manu darbu, ak, ne ar manu…» vina nomurminaja zem deguna, cen?oties nepaatrinat un verot savu elpo?anu. Ja, jus varat atrast ko vienkar?aku, atvert tur kafejnicu vai klut par to pa?u paligu, bet bez pistoles zem rokas. Sedi, ?kiro papirus un pasniedz kafiju. Bet tad visas prasmes, ko vina tik loti apguvusi un attistijusi, paliks tikai divains hobijs. Bus jadodas uz ?autuvi un par saviem lidzekliem jasit boksa maiss. Un vina, protams, neapstasies. Un kads virietis var paciest sievieti, kura pec definicijas ir stipraka? Galu gala patiesiba ir stipraka: te ir garoza, te ir ierocu atlauja, te ir kaudze medalu no sacensibam. ?eit, ka saka, ir tie?i pieradijumi. Piedavajumi, protams, naca, un par uzmanibas trukumu sudzeties nebija. Dazi tipi nepartraukti tuvojas Alinai, bet ar viniem viss izradijas slikti, paldies Dievam.
Vina neizskatijas liela vai viri?kiga. Vidusmera cilveka acis vinam ir parasts sportisks augums, videjais augums. Kamer vina nav nostajusies, ir gruti iedomaties, ka ?i mila meitene met boksa maisu vai izsit desmit no desmit merkiem. Un profesionalas miesassargu sejas vaibsti bija diezgan sievi?kigi. «Pat parak daudz,» Inga saviebas, pirmo reizi ieraugot Alinu intervija.
– Atvainojiet?
«Man likas, ka tu sava CV tikko ievietoji foto?opa fotoattelu, ta dara visi,» nopu?oties paskaidroja darba devejs.
– Hmm, kapec? Lai darba devejs vinus satiekot neatpazist? Man ir patie?am skaistas fotografijas, no studijas, ar pareizo apgaismojumu. Bet es nenacu uz modelu agenturu. Diemzel tikai ?is selfijs tika atrasts lieti?ka stila un pilna seja.
«Ari selfijs ir lielisks.» Ir bail iedomaties, kas atrodas tava studija. – Inga uzsita ar pirkstiem pa galdu. – Musu darbam jusu izskats drizak ir minuss. Skaistus cilvekus par apsargiem pienem reti. Klienta puse, ka likums, ir greizsirdiga sieva. Vai ari vin? pats uz tevi skatisies ka uz eskortu.
«Nu, lai vinu parliecinatu, man ir instrumenti,» Alina atturigi pamaja ar galvu uz iespaidigo mapi.
– Ak, par to nav nekadu jautajumu, es paskatijos. Bet tavs tips ir vairak piemerots, lai butu apsargs kadam estrades dziedatajam, lai nebutu uzkrito?s diskoteka,» ?o «ee» nirgajo?i vecmodigi izvilka Inga. – Mums ir maz tadu klientu, un vini visi jau ir pie?kirti citam meitenem.
– Es jums nosuti?u sava CV kopiju, ja pardomasiet. «Vina piecelas, neslepjot savu ignumu. Vina ieguva savu izskatu no dabas, un Alina neizturejas pret vinu parak rupigi. Uz sejas bija vairakas retas no griezumiem, kas parsteidzo?i labi sadzija – pat nevajadzeja ?ut. Kad vina bija jauna, vinai bija jaiet uz darbu un skolu ar purpursarkanam melnam acim, un vina pat nepulejas tas masket ar tonalo kremu. Un apkartejo sastindzis reakcija ?ados brizos vinu tikai uzjautrinaja.
– Nosutiet to. Mes to atstasim datu baze, un, ja jums bus kads klients, mes jus informesim.
«Paldies, mes jums atzvanisim,» Alina nespeja izjokot.
– Tie?i ta.
Inga atzvanija.
Ta Alina saka savu celu mazpieprasitaja un citiem nesaprotamaja sievietes miesassarges profesija. Sakuma tas bija vienreizejas tik?anas un kautrigu sievie?u paveles. Ierodies, pavadi, stavi aiz muguras banka, kamer klients iznem naudu. Darijumi ar nekustamo ipa?umu un manto?ana ir banala rutina, kas neprasa novero?anas objekta un ta saistibu izpeti. Tas ari nav loti labi apmaksats. Bet Alina ar visu entuziasmu piedalijas pasutijumos un atri atrada pielietojumu savam galvenajam «trukumam». Pavadi?anas jautajumam meitene piegaja rado?i: tur, kur miesassargam vajadzeja nepiesaista uzmanibu, vina, gluzi preteji, savaca visu acis un lava klientam mierigi pabeigt savu biznesu, kamer potencialie nolaupitaji un krapnieki skatijas uz gai?mataino Amazoni. ideals grims.
Alina bija labi apmacita Centra, kas apmacija visus nakamos agenturas miesassargus. Papildus savam kaujas prasmem vina iemacijas puli saskatit cilvekus, kuri visvairak velas palikt neredzami. Reizem, atkariba no noskanojuma, es nobiedeju metro kabatzaglus un sagriezu rokas tiem, kam patika sastregumstundas pakapties zem svarkiem.
Tad sakas nopietnaki uzdevumi, un Alinas profils ilgu laiku kluva par «zelta berniem». Tad vina pirmo reizi saskaras ar savu arejo datu noraidi?anu. Oriente?anas sapulces bagatas damas patie?am ?kibi skatijas uz sportisko meiteni un izvelejas vecakas kandidates, kuram jau bija savi berni. Tacu nevainojams CV un atsauksmes pamazam darija savu. No mutes mute saka darboties pilna spara pec viena incidenta. Vina izvilka bernu no dego?as automa?inas un izsita vienu no nolaupitajiem, kur? gadiem ilgi bija sadarbojies ar tevu. Septingadnieks nebutu skrejis pie sve?inieka, bet Alina it ka ar kaka instinktu saprata visu, pirms notika neizbegamais. Lai gan tas, protams, nebija instinkts, bet gan ilgsto?a klienta sociala loka izpetes darba rezultats, ko pirms pienakumu pildi?anas veic jebkur? miesassargs. ?eit jus sakat mazliet saprast biznesu, investicijas un visus klienta radiniekus, ieskaitot miru?os. Alina ari zinaja no pirmavotiem, ka vini pek?ni aug?amcelas un kopa ar reiderisma grupu ieradas biroja.
Ta, pamazam gustot pieredzi, vina sasniedza pastavigos klientus un saspringto grafiku. Un tagad es vairs nesapratu, ka es varu dzivot savadak. Vecakiem, protams, tas viss nepatika, tacu dzive visu gimeni aizveda uz dazadam pilsetam, un vini nevareja ietekmet jau pieaugu?as meitas lemumus. Pieradam pie divainibam, iemacijamies sarakstes un zvanu koda vardus. Un tomer dazreiz mana mate saka dziesmu par laulibu, mazberniem un «tev jau ir trisdesmit cetri». Alina noputas un pabeidza sarunu.
Ir gruti atrast virieti, kur? mierigi gules, kamer vina sieviete tiek paklauta lodem divas pec divam. Pat starp «savejiem». Militaristi, policisti un citas dro?ibas iestades izvelas sev maigas sievas, kuras gaidis majas ar bor?cu, nevis nesis naudas maisus uz ielam naktis. Lielaka dala preceto kolegu no centra izveidoja gimenes pirms savas bistamas karjeras sak?anas. Bet Alina joprojam kaut ko gaidija, mekleja, kludijas…
Vina uztvera klisto?as pusaudzes skatienu un nogriezas uz tacinas starp kokiem. Vina planoja sakt uztraukties par sievie?u laimi ne agrak ka cetrdesmit. Un lidz tam vel ir tik daudz laika! Varbut vina vispar nedzivos. Alina automatiski piesteidzas pie ?is domas. Cel? starp kokiem vienkar?i erti gaja lejup. Meitene paatrinajas un nepamanija manigi izvirzito sakni.
Vina refleksivi sagrupejas, tacu tik?anas ar zemi tik un ta izvertas smaga. Alina parbrauca ar vaigu pari maziem zariem, un viss gaiss uz mirkli izlidoja no vinas krutim. Vina uzreiz apgriezas uz saniem un ar naidu skatijas uz jaunajiem skrie?anas apaviem. Viens bija aizlidojis un tagad izspraucas, pirksts bija iesprudis zem neveiksmigas aizker?anas.
«Brazdieties, Alina,» vina skali teica. Un vina pievienoja paris specigus izteicienus, atbrivojot kurpes. Ari natres, sasodits!
Vina atrava kaju no spilgti zalajiem krumiem, bet jau juta pazistamu knudo?u sajutu uz adas.
– Skaistule, kur mes skrienam? No ka? – Izsmejo?a balss lika vinai pacelt acis un ?kielet pret gaismu. Runatajs nebija jauns un vareja atcereties ?o parku ka piepilsetas meza joslu bez soliniem un labiericibam.
– Dazreiz cilveki skrien. Jo vini to velas,» Alina sacija, grozot plaukstas locitavu, kas parnema visu inerci no kritiena.
– Vai tu gribi nometat kajas? Tas ir noderigi, celi bus plataki. «Vectevs, kura pirms minutes nebija, atbalstijas uz nujas un vilcinadamies pasniedza meitenei roku. Alina nobolija acis un ar vienu kustibu piecelas kajas. Pienemt palidzibu no veca cilveka, ta ir cita lieta.
– Paldies, es pati. «Vina paskatijas uz saniem uz sarunu biedra saburzito roku un saka tirit sevi. Pec kritiena sportiskais gars pazuda kaut kur krumos. Nebija vele?anas to meklet un atgriezties skrie?ana, tapec Alina ar noputu nosledza treninu uz rokasspradzes.
«Visi ir kluvu?i neatkarigi,» vecais virs iesmejas. – Feministe, vai ka?
«Tu zini labak, mes ar Klaru Cetkinu esam dzimu?i dazados gadsimtos,» Alina atcirta un tad diezgan laipni piebilda: «Paldies par gatavibu palidzet, bet man nepatik pieskarties sve?iniekiem.»
– Mani sauc Dmitrijs Petrovics, jus varat mani satikt.
Alina garigi ievaidejas. Vina kopuma cienija vecakus cilvekus un izturejas pret viniem uzmanigi. Bet taluma. Gandriz visi veci bija uzmacigi un lekaja pie jebkuras izdevibas paplapat. Alina pat apskauda vieglumu, ar kadu vinas vectevs partrauca sazinu ar pilnigi nepazistamu meiteni. Vina prata sazinaties darba, prata veidot dialogu ar dazadiem sarunu biedriem, tacu bez pistoles un jakas vina jutas neerti.
«Dina,» vina pamaja, parasti saucot citu vardu, «bet atvainojiet, man ir grafiks, ir pienacis laiks skriet.»
– Atkal skriet?
«Nu… iesim,» Alina godigi teica, sanis skatoties uz pietuku?o potiti (ar to joprojam nebija pietiekami!), «bet ejiet atri!»
– Kur es varu sekot tev lidzi? Ej, mans dargais, ej… Starp citu, talak ir stends, tur ir laba kafija!
– Ja, es zinu! – vina uzmeta par plecu un kliboja prom.
Kapec gan nedzert kafiju, ja diena neiet labi? Stalls bija diezgan pieklajigs mazs kafejnica. Pavasari pla?aja veranda tika novietoti galdi, un tas kluva par magnetu daudziem ar?tata darbiniekiem ar MacBook. Tagad visas vietas bija brivas, un Alina erti apsedas uz maza divana.
No ?ejienes paveras skaists skats uz aizaugu?o diki, un kapucino gar?a lika man nedaudz samierinaties ar ?i rita neveiksmem. Spideja pavasara saule, bet ar ?o uzdevumu tika gala ari veranda rupigi atstata vilnas sega. Alina centas nedomat par to, ka vina nostaigas sapigas divdesmit minutes lidz ieejai. Pec maratona treneres ieteikuma vina skrejienam gerbas ta, it ka ara butu par desmit gradiem siltaks neka patiesiba. ?odien vina bija uzvilkusi planu izsitumu aizsargu un vidukla somu, lai vismaz uz bridi atslegtos no darba terze?anas un zinam. Vinai nepatika but aukstam bez darba vajadzibam, bet acimredzot vinai tas bus jadara.
Bet cik brini?kiga ?eit ir kafija! Alina pacela glazi pie lupam un sniedzas pec deserta…
– Dzesa, ak! Stop!
No saniem pazibeja pinkains pelekbalts zibens un ietriecas galda. Alina kukas vieta satvera gaisu, uzreiz refleksivi iemeta plaukstu paduse, bet sajuta tuk?umu. Un pinkains purns ar zilam acim jau neatlaidigi rakas zem rokas. Vinai pie purna bija piestiprinatas kepas, ar kuram vina laimigi kustinaja, meginot ieklut Alinas apskavienos.
– Dzesij, o, drankigais suns!
Elpas ipa?nieks uzskreja uz verandas un metas glabt Alinu. Vina neiebilstu to darit pati, tacu vina bija aiznemta, lai saglabatu kafijas kruzi kreisaja roka. Suns izklajas pari meitenei un priecigi luncinaja savu saritinato asti, aizsedzot deserta pedas uz zema galda.
– Dzesija! – saimnieks bezpalidzigi gaudoja un meginaja vinu atraut no Alinas, bet suns ciksteja un saka dauzit pa visu. Stikls neiztureja un saburza, atvadoties iz?lakstidams smarzigu struklaku. Alina vinu izmeta un ar abam rokam satvera pinkaino zveru. Suns pek?ni apklusa, skatijas uz vinu sanis, pilns pielugsmes.
– Ak! Uzmanigi…
«Tu nevari but uzmanigaks,» Alina saspringti sacija, petot pukaino viesi un vinas milestibas sekas.
– Piedod man, ludzu, vina parasti ir mieriga, vinai vienkar?i pietruka cilveku un kluva pavisam traka. Neesi apdedzis?
«Ne,» Alina paskatijas uz slapjo piedurkni, kas smarzoja pec kafijas, «?eit vini to dara pareiza temperatura, bez verdo?a udens.» ?kiet, ka vin? ir mazliet atdzisis.
– Es tev nopirk?u jaunu kafiju! Atvainojiet, Dieva del!
Alina uzmanigi paskatijas uz sarunu biedru. Vinas priek?a staveja jauns puisis, kur? izskatijas pec studenta vai nesen absolventa, tievs, bet ar sportiska fona pedam kermeni. Vieglatletika vai kads no komandu sporta veidiem? Kajas ir specigas. Hokejs, volejbols, futbols? Basketbolam augums un rokas nav vienadas. Deltoidi un pecs nav sa?upoju?ies. Joprojam futbols. Varbut cinas maksla? Hmm, ne. Vina ne ar ko citu nesajauktu cikstona un boksera staju. Tacu tagad visiem ir pedas no biezas sede?anas pie datora, tacu diez vai ?is puisis pie ta pavadija desmit gadus pec kartas, ka Alina pirms iesta?anas dro?ibas dienesta. Drizak vin? sedeja stundas universitate un speleja Dotu nakti.
Un vina vaibsti liecinaja ari par virie?a valdzino?o bezrupibu, kuram pieder viss pasaules laiks. Ka tas notiek tikai ar jauniem pui?iem, kurus dzive vel nav situsi.
«Un deserts,» vina svarigi piebilda, paversdama skatienu uz puku dobi, kur atradas «Napoleona» gabals.
Puisis pagrieza galvu, un Alina ipa?o iezimju sarakstam pievienoja auskaru ausi, ko nedaudz aizsedza vinas mati.
– Un, protams, es nopirk?u desertu! Atvainojiet, ludzu! Dzesij, iesim! «Vin? pastiepa roku pret suni, bet tas saka ?kobities, protestejot. Alina pakasija vinai aiz auss, un vina apklusa.
«Ej, noperc, es to ture?u,» Alina nirgajoties teica.
– Izskatas, ka ?is idiots ir par visu. «Puisis satvera rokas, vainigi pasmaidija un devas uz kases aparatu.
Impulsiva, holeriska, atra sejas izteiksme. Reta uz plaukstas locitavas. Alina prata pievienoja vel paris rindinas un atzimeja tas ar jautajumiem. Profesionala deformacija. Briesmiga lieta, kas nekad neizsledzas. Un stresa situacija vin? to visu iesledz. Lai gan Alinas pirmas spontanas reakcijas jau bija atbrivotas, un pinkainais brinums, kas tika piespiests vinas krutim, bija diezgan relaksejo?s.
Dzesija pat uzreiz nereageja uz sava saimnieka aizie?anu. Pec piecam minutem vina pagrieza purnu, ieraudzija vinu atgriezamies un nomierinajas. Alina parvilka segu par pleciem, un ar suni zem tas jutas loti jauki un silti.
Puisis pabidija galdu prom no pukainas astes un uzmanigi uzlika uz ta papira ?kivi ar kuku un jaunu kapucino glazi.
– Bez cukura? – Alina pedantiski noskaidroja.
– Ak, es aizmirsu cukuru, es to tulit atnesi?u! – puisis raustijas.
«Nevajag,» vina pastiepa roku pec kafijas, turot suni rokas, un aicino?i pamaja. – Apsedies, kapec ne?
– Ja, es tikai… tagad!
Puisis atkal aizbega un driz atgriezas ar otru glazi.
«?is slapbenis joprojam neizkaps?» – Vin? jautri pamaja Dzesijai.
«Suns ir atradis vietu dzive,» Alina pasmineja.
«Vina pat nav mana,» puisis atvainojas un steidzas paskaidrot: «Draugs aizgaja un pameta vinu, un Dzesijai vinas pietrukst.» Viss dzivoklis jau ir izpostits…
«Haskijam ir tads raksturs, ko jus varat darit?» Jus nevarat celot ar viniem. ?im sunim ir nepiecie?ama uzmaniba un aktivitate. – It ka apstiprinadama, Dzesija sarosijas, sanis skatidamas uz kuku, un puisis apdomigi pacela ?kivi. «Dzesija…» Alina teica ar uzsvaru, un suns atkal apklusa, vainigi sita vinai asti.
«Kadu iemeslu del vin? tevi klausas,» puisis bija parsteigts.
«Jutos specigi,» Alina iesmejas.
«Drizak vina saprata, ka ir izdarijusi kaut ko nepareizi, un atvainojas.» «Es esmu Igors,» puisis jautajo?i paskatijas uz Alinu.
«Irina,» vina atbildeja, «iepazisimies.»
– Vai tev nav tik auksti? «Igors pagrieza galvu, bet neredzeja ne jaku, ne meteli. Alinai bija legingi un sporta ?orti, kas neparprotami nebija paredzeti lenai pastaigai pavasara vesuma.
«Dzesija butu laba ka karsta udens pudele.»
– A! Jus dro?i vien tikko esat noskrejis,» Igors uzmineja.
– Kas mani atdeva?
– Fitnesa pulkstenis? kedas? Uz ?ortiem uzraksts «hardcore running», es pat nezinu… – Vin? pasmaidija, un Alina nevilus pasmaidija preti. Igora vaigos paradijas jaukas bedrites.
«?odien viss negaja pec plana, tapec turpmakajas dienas es bu?u vairak ka gajeja,» vina pek?ni godigi atzinas. Dzesija beidzot nolema atbrivoties no milestibas objekta, noleca zeme un saka ?naukt verandu. Igors pastiepa roku pie suna, izraujot pavadu, bet tas atri aizskreja uz kokiem.
«Labi, pagaidam ej pastaigaties…» Vin? apsedas atpakal, skatidamies taja virziena.
«Vina ir gudra, diez vai vina talu skries.» Laujiet vinam skriet. Vismaz kads…» Alina skumji noteica.
– Un kas notika?
Vina domaja un runaja par slikto kritienu. Nostradaja nejau?a cela biedra efekts: pec divdesmit minutem vini jau smejas ka seni pazinas, un Alina par Igoru zinaja visu: kadu augstskolu vin? beidzis, kapec palika bez darba, kur pagaju?aja vasara devas atvalinajuma. Puisis izradijas tipisks jaunas paaudzes parstavis – milotais berns, kura vecaki delam iedeva dzivokli, iedeva izglitibu un tagad pacietigi veroja, ka berns nodarbojas ar pa?realizaciju un sevis mekle?anu. Alina nevilus bija skaudiga: dzive vinai radija pavisam citus sakuma nosacijumus – vinai viss bija jasasniedz pa?ai, janem dzivoklis kredita, ar galvu jastrada pie finansialas izaugsmes. Un pedejos cetros gados ari ar durem.
Starp vinu pasaules uzskatiem bija milziga plaisa, tacu Alina prasmigi atdarinaja, radot tadas pa?as iespaidu karas un bezrupigas meitenes telu. Vina to darija ikreiz, kad atradas gadijuma sazina: vina izturejas brivi un atklati, uzdodot jautajumus. Parasti cilvekus nelutina sve?inieku interese par savu dzivi un, sastapu?ies ar atvertam ausim, vini priecigi izklasta visus savus sikumus, atliek tikai pamat. Sarunas laika nemanami beidzas kafija un deserts, mugura saka pust manama gaisa sajuta, un Alina beidzot atcerejas par nesa?kirotajiem dokumentiem.
– Laikam jau ir laiks. «Vina izmantoja pauzi, kas radas, piecelas un ar nozelu paskatijas uz segu. Iepriek? vina mierigi butu skrejusi majas, izkliedejot asinis, tacu pirmo soli sajuta asas sapes pietuku?aja potite. Alina noelsas.
– Tu brauksi tie?i ?adi? – Igors iepleta acis.
– Ne pirmo reizi, ko jus varat darit? Bija patikami paplapat. «Vina skumji pasmaidija un mainijas no kajas uz kaju. – Viss kartiba, es tagad iesildi?os.
– Dzes, nac pie manis!
Igors gataviba panema pavadu un steidzas sunim preti. Alina kliboja prom, nepagriezusies, bet pec paris minutem atkal dzirdeja pazistamo balsi.
– Dzesa!
Nemierigais suns, redzot, ka jaunais interesantais cilveks attalinas, metas pec Alinas, un Igoram bija japanak meitene, lai beidzot nokertu suni pie vinas kajam.
«Vina acimredzami nevelas no jums ?kirties.» Un… ari es,» vin? uzmundrinats izplapajas.
– Man tie?am jaiet. – Alina prata runat nelokami, neatstajot nekadu iespeju.
– Bet jus salst, laujiet man vismaz jus aizvest majas, jus esat kaut kur tepat netalu, uz Caikovska vai uz Zavodskaya, iespejams? «Dzesa pieleca netalu un ar asti sasita vinas kajas, pieskaroties sapigajai vietai. Alina saviebas.
– Par Caikovski vai par Zavodsku noteikti.
– Turies ?eit. «Igors pek?ni ielika vinas rokas pavadu un saka vilkt nost jaku.
– Tas ir loti jauki, bet tas nav nepiecie?ams. – Alina pacela plaukstu uz priek?u.
– Vajag! Ja saaukstesies, paaugstinas drudzis,» Igors ar parliecibu izplapaja, dzentlmeniski metot vinai par pleciem apsildamas drebes un it ka nemanot pretestibu.
«Un tad tu saaukstesi un aizmigsi, tu muzigi gulesi majas, Dzesa klus pavisam traka un apedis tavu dzivokli,» Alina mazak parliecinati sacija.
– Jebkura gadijuma viens no mums izdzivos un vares vinu staigat. Shema strada,» kategoriski sacija Igors, panemot pavadu.
Alina apstajas, skatoties vinam acis. Igori bija skaisti, peleki, ar krasu parejam varaviksnene. Vina skatiens mirdzeja apnemiba un kaut kada berni?kiga jautriba. Alina zinaja duci veidu, ka atturet nelugtu celabiedru no vinu pavadi?anas, katrs skarbak par otru, tacu pek?ni saprata, ka nevelas tos izmantot. ?kita, ka ?is nejau?ais puisis vinu izsita no ierastas dzives plusmas. Vinam ir ari brini?kigs suns.
«Labi, pastaigasimies,» Alina partrauca ilgsto?o acu kontaktu un pamaja ar roku uz izeju no parka, «?aja virziena.» Dzes, ejam?
Suns priecigi luncinaja asti.
Tuvojoties majai, Alina iznema atslegas, un tas kaitino?i grabeja. Dzesija, kas visu laiku bija skrejusi netalu, kluva nervoza, paskatijas uz vinu un uz vinas ipa?nieku. ?is noskanojums tika nodots Igoram, un pat Alina piekera, ka jutas neveikli. Pie ieejas durvim vini tris jau nervozeja. Vajadzeja kaut ka beigt sarunu, bet vini turpinaja plapat par gramatam, muziku, smiekligiem video interneta un nevareja apstaties.
– Labi, man tie?am jaiet. – Alina novilka jaku un ?odien pirmo reizi nodomaja, ka pec skrejiena neizskatas vislabak. Isa zirgaste, bez grima, ari pparToms sajuta kada cita jakas smarzu…
«Bet tagad es zinu, kur tu dzivo,» Igors jautri sacija.
– Tu man sekosi?
– Pirmkart, es jums palug?u jusu talruna numuru. «Vin? piegaja nedaudz tuvak, un likas, ka Alina atkal lidinas, neveloties partraukt acu kontaktu.
«Es to nenemu lidzi.» Panemiet to no kada cita.
«Es neesmu nekads gopniks,» Igors smejas.
«Ka lai es zinu, ar ko tu nodarbojies,» vina viltoja, tacu domaja, ka par Igoru jau zina vairak neka par daziem saviem klientiem.
– Esmu gatavs paradit savu darba vesturi.
«Jums ta vel nav,» Alina teica ar parliecibu.
– Ka tu zini?
– Dzesija plapaja. Tad cau!
Vina strauji pagriezas, dzinkstot atslegu sai?ki, un iegaja ieeja. Bet tre?aja stava vina apstajas un apsedas taisni uz kapnem, nometusi galvu rokas. Kapec gan nepadalities ar numuru? Pilnigi nepiedienigi mana galva saka skanet mammas vecie parmetumi: «Nu, dodiet vinam vismaz iespeju!» ?is vecas sarunas tema nebija pelnijusi iespeju, bet ka jus varat to izskaidrot savai matei? Kop? ta laika Alina vinai neko nav stastijusi par savu personigo dzivi. Vina atcirta: «Ja es prece?os, es jums pazino?u,» un apklusa.
Bet lieta bija cita. Nejau?s zens ar suni neizskatijas daudzsolo?s. Nu, pienemsim, ka vini sak satikties. Pirmaja randina vina apmaksas rekinu, aizvedis vinu majas ar valdibas izdotu automa?inu un izdegs telpas. Tad vin? dosies komandejuma… ari paskaidrojiet, kas ir divains darba grafiks. Savas profesijas del Alina prata sajaukt pedas ar talantu, bet kur ir uzticiba ?adas attiecibas? Vina vienkar?ajam zenam uzzimes attelu, kas agrak vai velak bus jaiznicina. Jau uzzimeta… vin? pat nezina vinas isto vardu.
Un labi! Izmet to no galvas un aizmirsti.
Alina piecelas, nokapa pa kapnem un uzmanigi apskatija ielu. Igors nekur nebija redzams. Tomer vin? aizgaja. Tas mani uz bridi apbedinaja. Vina gaidija, ka puisis kadu laiku pakavesies un meginas uzminet vinas logu. Taluma pazibeja pukaina aste ka sture un tudal pazuda likuma. Tapec vin? noteikti aizgaja. Alina staveja vel piecpadsmit minutes, domigi atspiedusi pieri pret auksto stiklu.
«Nu, ja tas ir liktenis, mes tiksimies velreiz,» vina skali cuksteja, lai partrauktu domu plusmu.
Alina pabaza rokasspradzi, parbaudot, cik pulkstenis, un paskatijas uz zvana kuli, kas joprojam bija savilkta dure. Galvena atslega atvera visas standarta durvis ar domofonu – erti, ja steidzami jaslepjas no nejau?iem lieciniekiem. Bet pirmo reizi nodereja tikai tagad. Alina iznaca no kada cita ieejas un gaja uz savas majas pusi, drebedamas no aukstuma un klibodama.
Vina uz savu e-pastu tika tikai vakara. Vina atvera mapi, parlaida skatienu vestulei un uzreiz uzgrieza pazistamu numuru.
– Tu paskatijies? – vina dzirdeja sveiciena vieta.
– Es to nenem?u.
– Klients izvelejas tikai divus, un jus vinam piestavat labak.
– Es esmu arpus formas.
– Kas notika? – Vai ta ?kita, vai Ingas ierastais lieti?kais tonis liecinaja par satraukumu?
– sagriezu kaju. Un viniem ir vajadzigs izskats, nevis miesassargs. Izskatisies labi – klibs calis papezos.
– Tu joko? Ka jums izdevas?
– Tas ir tik stulbi, cik vien iespejams, es pat negribu tev stastit. ?odien nav mana diena.
Priek?nieks trok?naini izdvesa.
– Papezi nav obligata prasiba. ?i ir velme. – Klausule atskaneja steidziga taustinu klabina?ana.
– Bet…
– Labi, vai tev pietiek ar dienu? Vini var parplanot tik?anos.
– Kaut kas jauns, klients mums pielagojas, kad tas ir noticis? – Alina uzmeta savainoto kaju uz galda un maseja sapo?o potiti.
– Pieprasijums ar peldo?u datumu. Vai jus to lietojat?
Diez vai Inga bez nopietna iemesla veltis laiku atvalinatam cinitajam. Tas nozime, ka klients ir iemilejies Alina.
– Nu… Labi tad.
Priek?nieks nospieda beigu pogu, un Alina domaja. No vienas puses, bija patikami justies pieprasitiem, no otras puses, neparedzetas klienta velmes radija nepatikamas domas. Ka butu, ja kads cits uznemejs atkal sajauktu apsardzes firmu ar eskorta pakalpojumu? Inga nebutu tik uzstajiga par savu kandidaturu, ja nebutu bijis pamata.
Kas vin? ir ar mums? Inkasacijas agenturas direktors? Kads Buzikins. Uzvards, starp citu, ir atbilsto?s. Alina atkal atnesa failu ekrana. Slepjas aiz nekustamo ipa?umu biznesa. Viss ka parasti: pavadi, gada par dro?ibu. Un viniem acimredzot komanda vajag meiteni, lai noverstu uzmanibu, lai paradnieks atpustos. Ari nosacits draudu avots bija pazistams biznesa magnats, nevis kads iebiedets vecis ar mikrokreditu guzmu. Tas nozime, ka haizivis kaut ko nedalijas, un problema var izversties lidz nopietnai kar?u atkla?anai. Normals cilveks nekad negribetu atrasties viena istaba ar ?iem cilvekiem, bet Alina nebija normala un juta tikai vieglu sajusmu, ka parasti pirms pasuti?anas.
Vina iznema pistoli, uzklaja uz galda raibu dvieli, izlika lupatas un otas un saka gatavoties.
Alinas dzive bija situacijas, kad vina gribeja cilveku piesiet, noznaugt vai apglabat dzivu. Pirmo reizi vina gribeja to visu izdarit uzreiz. Lai parliecinatos, virsu uzklajiet zalienu, izrullejiet to ar rulliti un visu apkartejo iesainojiet ar kimiska piesarnojuma pazimem. Jau no pa?a sakuma kontakts ar toksisku klientu nav izdevies. Virietis bija par pusgalvu isaks par Alinu, ar pietuku?u seju un dziliem plikiem plankumiem. Izbalu?as acis skraidija apkart un, uzduru?as miesassargu, galedaji nopetija piemeroto figuru. Atbildot uz to, Alina iesledza sev raksturigo «kiegelu» izskatu un zem deguna noladeja. Aizdomas, ka izvele kritusi uz vinu tikai izskata del, apstiprinajas.
– Fotografija tu biji garaks.
«Papezi tiek laboti,» Alina vesi atcirta, skatoties uz klientu.
«Tad es vismaz valkatu svarkus.»
– Ari svarki tiek laboti. – Kad gribeja, Alina prata izskatities neiespejami stulba.
– Tatad, ?eit ir mape, tur ir dokumenti, nepazaudejiet tos. Jus sedesit labaja puse, es saku «pieraksti» – tu pieraksti visu, ko es saku. Paspelejieties ar seju un virpiniet matus, ka jus, sievietes, protat darit. Laujiet vinam noverst uzmanibu, kamer mes to apstradajam.
«Tatad biznesa sarunas,» Alina ievilka, meginot uztvert nervozo skatienu, kas bija iesprudis kaut kur vinas gurnu rajona.
– Svarigs! Arhivs! – Virietis pacela pirkstu un apmierinati iesmejas. – Japanem vesela delegacija.
– Es gribetu, lai man butu brivas rokas. Ja jus rekinaties ar mani ka vairak neka tikai stenografu.
– Mana meitene, tavs uzdevums ir visvienkar?akais. Vispar es mezonigi parmaksaju par jusu pakalpojumu, un jus ?eit esat tiri mebeles. Lai nospiestu, mums ir Sanija un ?i otra… ka sauc tavu mazo brali? – vin? kliedza uz saniem. – Tomer tam nav nozimes. Isak sakot, esi mil?, vai uzdevums ir skaidrs?
«Vairak neka,» skatiena «kiegelis» kluva smagaks un kluva svina krasa. – Precize?u: kam glabin? ir prioritate – dokumenti vai tava persona?
– Tu esi stulbs vai izliecies?!
– Tatad, dokumenti.
– Tie?am stulbi. Mums ir! Bizness! Sarunas! Viss norites gludi, es jums saku! – It ka cen?oties sevi parliecinat, virietis kaldinaja katru vardu.
– Labi. Man bija noradijumi. Bet neparedzetas situacijas gadijuma meginiet netraucet manam darbam.
– Galvenais, lai TU neiejaucas. Un neaizsedz pui?u gaismu. – Virietis vinai aiz muguras pamaja. Pie pelekas kiveres klusi gaidija divi du?igi apsargi, divus metrus gari.
Vini cetri iekapa ma?ina. Sanija un ne-Sanija ienema priek?ejos sedeklus; Alina joprojam nesaprata, kur? no viniem brauc. Vin? un Buzikins sedeja aizmugure. Cel? no kotedzu ciemata ilga apmeram stundu, visu ?o laiku Alina kluseja vai isi «uh-hu» meginaja sarunaties ar sevi. Driz vien klients zaudeja interesi par vienpusejo sarunu un pieversa uzmanibu savam iPhone.
Beidzot Geliks izbrauca zem neuzkrito?as biroju ekas barjeras un ienema vietu tuk?a autostavvieta. Klients saka tvert rokturi, bet apsargs izleca pirmais un piekava vinu. ?oferis iznaca no otras puses, atvera Alinai durvis, un vina saka stradat.
Ja ma?ina iekapa druma, klusa sieviete, ara iznaca pavisam cits cilveks. Alina ar riebumu izbaza kaju, kratija to gaisa, mekledama atbalstu, un apsargs, paklausot pamata virie?a refleksam, pasniedza vinai roku. Miesassargs atstaja automa?inu ar garlaikota milnieka gaisu, kas pieradis pie greznibas un dikstaves. Vina panema mapi ar dokumentiem un nejau?i satvera to ar diviem pirkstiem, it ka tas butu kaut kas nenozimigs.
Alina atri apstaigaja automa?inu, pasargajot klientu, kad vina izkapa ara, un pagriezas, it ka aicinot vinu atri sakartot savas lietas un doties uz iepirk?anos. Apsargi aizsedza klientu priek?a un aizmugure, Alina staveja labaja puse, taja puse, kur pacelas vairaki stavi ar atvertiem logiem.
Grupa apstaigaja eku, ignorejot sveicienam atveru?as galvenas ieejas automatiskas durvis, un uzkapa pa dienesta kapnem. Vini vinus jau gaidija ceturtaja stava. Meitene nepieklajigi isos svarkos un pla?u dekolte pasmaidija, ieraugot drumos sargus, un aicino?i pamaja ar roku uz gaiteni. Alina greizsirdigi nopetija savu konkurenti, pieversa skatienu cie?i gerbtajam dupsim un izaicino?i saknieba lupas. Kliente, protams, bez mulsuma skatijas uz meiteni un pat izteica paris stulbus komplimentus, kas lika Alinai nobolit acis. Pui?i!
Galvenais birojs, kur vini tika aizvesti, bija nedaudz parpildits. Paradniekam izradijas savs nodro?inajums, Sani un ne-Sani kopija, it ka vini butu kloneti viena megene. Alina pati izvelejas vietu pie ovala galda, kas aiznema lielako dalu telpas. Ienakot iek?a, vina uzsita nisto mapi pret dargo galda virsmu, savacot visu uzmanibu. Buzikins apstiprino?i pamaja ar galvu, noradija ar pirkstu uz dokumentiem un, neterejot laiku, apmainoties patikamam lietam, iesaucas:
– Paraksti to.
Virietis pie galda apstajas un paskatijas uz apmekletaju. Alina piegaja pie Buzikina, koketi izvilka no vina kru?u kabatas dargu parkeri un aicino?i pamaja ar to gaisa.
«Es parak rikojos,» vina noveloti nodomaja, kad kolekcionars pavadija vinu mugura, sitot pa dupsi.
«Izskatijas, ka planojam apspriest nianses,» mierigi sacija biroja ipa?nieks.
«Mes planojam – mes apspriedam, jums tika pazinota summa, visi termini tika ieveroti,» caur sakostiem zobiem murminaja Alinas klients.
– Nauda konta ienaca pirmdien.
– Bet ne visi! ?odien jau sestdiena, un mes neesam banka, stradajam septinas dienas nedela. Tie esat biroja zurkas, kas visu mera darba dienas. – Klients ar redzamu prieku turejas pie savas linijas. Bija jutams, ka ?i nav pirma reize, kad vin? izsuc naudu.
– Svetocka, jums tur ir ligums, ludzu, iznemiet to un atveriet piekto lapu. Tapat ka tur, «uzliek saistibas pilniba atgriezties ne velak ka…»
Alina, kura ?odien kluva par Svetocku, cauksteja dazus papirus.
– Tatad tas bija jau pirms trim mene?iem! – vina kaprizi iesaucas. Vina atvera ligumu detalizetas informacijas lapa un noputas.
– Tie?i ta. Procentu menesis, vel viens procentu menesis, sakrajusies krietna summa. Man ir vienalga, vai jus pardodat savu uznemumu, nieri vai delu par organiem, bet es gribu garantiju tagad.
Pieminot delu, paradniekam samiedzas acis. Rokas, kas guleja uz galda, nedaudz triceja, un krutis saka kusteties biezak.
«Mes esam likumpaklausigi pieaugu?ie, kapec mums vajadzetu tik loti saasinat situaciju naudas del?» – Savaldijies, vin? saznaudza dures un lenam atgazas kresla. Alina uzmanigi veroja vina reakciju. Paradnieks neparprotami baidijas, tacu neizskatijas nomakts. Vin? saka skaidrot, bet Buzikins tikai spieda un draudeja, un vietejie sargi staveja ka divi elki, nemaz nereagejot. No pirma acu uzmetiena viniem nebija ierocu. Ar ko vini rekinas? Muca zem galda? Modinataja poga? Bred, mes neesam pie skolas ieejas.
Alina pagrieza matu ?kipsnu ap pirkstu un turpinaja klusi skenet apkartni.
Vinai radas divains iespaids, ka abi slepkavas bija uzaicinati tikai ?ova pec un ka galvenos draudus rada kads gados vecs, bet at?kiriba no vinas klienta, vesels virietis. Kur? gan nekada veida nevelas likt savu neveiksmigo parakstu.
Vai gaidat kaut ko?
Alina domaja un noverteja speku sameru. Sanija ar visgarlaicigako skatienu atbalstija sienu un tureja citu cilveku sargus ar ieroci. Pagaidam tikai ar acim, bet zem paduses bija dailrunigs pietukums. Sanya numur divi blokeja klientu, un, ja kas, tai vajadzeja darboties ka buferim. ?kita, ka viss tiek kontrolets, tacu gaisa auga spriedze. Sievietes atra?anas ierobezota telpa mazinaja kaislibu intensitati, tacu nespeja pilniba mazinat situaciju.
Paklausot intuitivam impulsam, Alina emocionali satvera rokas.
– Virie?i un sievietes, atri visu izlemsim, musu rezervacija pie Sixty izdeg.
«Svetulik, pazudi, eh…» Buzikins saka klut purpursarkans, pagriezas pret vinu un nobolija acis.
Pirmaja sekunde biroja ipa?nieks raustijas, reagejot uz meitenes «spontano» kustibu. Tiklidz Alina piesaistija visu uzmanibu, vin? nervozi iemeta plaukstu zem galda. Miesassargs sajuta vesumu gar mugurkaulu, vinas intuicija burtiski kliedza par briesmam, tacu vinai bija janospele lidz galam. Alina atmeta matus (man nacas tos nolaist attela del, tagad tas tikai trauce), panema vieno?anos un ar nedaudz nekaunigu gaitu devas preti paradniekam.
«Masikam vajag parakstu, bet es tie?am nevelos vazaties ?aja bedre, nu, tie?am, tas viss ir loti garlaicigi,» Alina uzmanigi izvilka savus vardus ka tipisks Patrikova calis. – Ja nevelies parakstities, laujiet man sanemt jusu… autografu. «Vina dailrunigi nolaida skatienu zem galda un seksuali atbalstija krutis uz galda virsmas tie?i zem biroja ipa?nieces deguna. Vinas dekolte, protams, bija mazaka neka sekretarei, tacu kompetenta velve muguras lejasdala un specigais dibens (Vinas lepnums! Gadi ar stieni!) vismaz noversa sargu uzmanibu. Galvenais, lai ir pareizie.
«Stulbais mulkis, sedies un nespid…» nonurdeja Buzikins, kur? nebija pieradis vadit para sarunas, bet Alina pat nepagriezas no skanas.
«Vin? ir tik karsts,» vina iekikinaja tie?i paradniekam seja, tad pek?ni iemeta plaukstu zem galda un saspieda vina roku ar terauda rokturi. Nelielais vesums parvertas ledainos sviedros, un pek?na kustiba satricinaja visus klateso?os. Sana satvera stobru, paversdama to pret arzemju sargiem. Viens no viniem metas preti savam priek?niekam, tacu, izdzirdot dro?ibas sledzenes klik?ki, nekavejoties apstajas. Otra Sanja gudri nonema kolektoru aiz muguras un neciena iespieda vinu siena ar visu savu svaru
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70570684) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.