Ipa?i. Cel? uz izcilibu
Edgars Auzin?
"Ipa?i" trilogijas pirma gramata. Se?us cilvekus, kas dzivo dazadas Amerikas Savienoto Valstu dalas, saista kopiga problema – vini cie? no alergijas. Slavena Kupera Raisa izgudrotas novatoriskas tabletes burtiski viena nakti mainija vinu dzivi. Viniem nacas izveleties, ka rikoties talak: nevainigs labums vai tik kardino?s launums? Ko vini izvelesies? Un vai vini spes atklat patiesibu par savu metamorfozi?
Edgars Auzin?
Ipa?i. Cel? uz izcilibu
Prologs
Dzila nakts. Milziga laboratorijas eka bija pamesta un loti klusa.
Tie?i taja bridi iek?a ienaca sve?inieks tum?a sporta krekla. Vin? rikojas uzmanigi, gaja lenam, nepartraukti skatidamies apkart. Varetu domat, ka vin? baidijas.
Bet puisis neapstajas un tuvojas zalu kastitem. Vin? panem no pleca lielu tum?u somu un iznem no tas parastu kastiti, tadu pa?u ka parejas. Izdara vienu aizsta?anu un aiziet.
Puisis izskreja no ekas un iekapa maza automa?ina bez numura zimem. Vin? palika nepamanits, jo uz paris minutem izsledza visas kameras. Ta tiks uzskatita par tehnisku problemu, un ta netiks atrasta.
Un vini neatzis vina planus.
Bet tas viss ir liktenis, lemts no pa?a sakuma. ?iem cilvekiem ir jaklust par tiem, kas vini klus. Mums jaglabj cilvece, japadara pasaule labaka. Ir jabut "tadiem" cilvekiem.
Tikai vin? baidas, ka vini varetu iet citu celu – klut launi, kas tikai pasliktinas situaciju, un visi cietis…
Tacu taja pa?a laika puisis saprot, ka Adamanta nevareja kludities. Vinas prognozes piepildijas loti biezi, kas bija loti biedejo?i.
Tapec puisis atviegloti izdvesa, cie?i satvera automa?inas sturi un nospieda gazi. Ir pienacis laiks atgriezties majas, Ada noteikti vinu ir gaidijusi.
Vinam bija taisniba, meitene sedeja pie galda un nervozi klabinaja ar pirkstiem. ES biju noraizejies.
Tiklidz pieklauveja pie ardurvim, vina pieleca un metas preti puisim.
– Dzordz, kas pie velna tev tik ilgi prasija? – vina bargi jauta.
– Nomierinies ludzu. Bija tikai problemas ar dro?ibas sistemu, es nevareju atrast paroli.
– ES to zinaju. Es redzeju, saproti! Es redzeju, ka tu kriti panika, ka vini tevi gandriz pamanija. Dievs… vini butu tevi ieliku?i cietuma!
– Ada, esi kluss, nevajag krist panika. Jus zinat, ka tas ir nepiecie?ams, bez ?im zalem cilveki var neklut pa?i par sevi,” puisis saka mierinat.
Bet meitene jau raudaja, vina apskava Dzordzu un ierakusi seju vina pleca.
"Es redzeju kaut ko citu," vina klusi teica.
Puisis saspringa.
– Un kas?
– Tads bija mans liktenis. Pirmo reizi redzeju, kas mani sagaida. Un jus.
– Pastasti.
– Dzordzij, es biju stavokli un mir?u…
Puisis atravas no vinas un parsteigts ieskatijas vinai acis.
"Vai tu biji stavokli… no manis?"
– Ja.
Vin? bija parsteigts un nezinaja, ko teikt. Vina pasaule apgriezas kajam gaisa.
– Vai mes varam kaut ka to noverst? – jautaja Dzordzs.
– Tikai tad, ja neesam kopa. Bet mes abi zinam, ka tas nav iespejams.
1. nodala. Kupera burvju vitamini
"?is ir vesturisks bridis, Raisa kungs." Mes esam stradaju?i pie ta piecus gadus, un tagad mes stavam gatava produkta priek?a, kas aptieku plauktos nonaks tikai pec stundas,” ar svarigu skatienu saka Dr. Stendlers.
Raiss iesmejas un iznem no kabatas cigareti. ?odien vin? velas smeket bez partraukuma, vinam ir slikta sajuta. Butu verts apturet zalu sutijumu, bet ko vin? visiem teiks? Kada ir vina paranoja? Tapec vin? vienkar?i stav klusi mala un izsmeke savu sesto cigareti divu stundu laika.
– Ris, vai tu esi laimigs? – Stendlers nevar nomierinaties.
"Loti," vin? atbild, pagriezas un iziet no istabas.
Stendlers, iespejams, pamanija vina sajusmu, tacu uzskatija, ka tas kaitina vina gaidamas pasaules slavas del. Ari vin? cer uz dalu Kupera Raisa pelnas. Ar summu, kas paliek, vinam pietiks. Riss ir miljardieris un no zaudetajiem tuksto?iem nekas slikts nenotiks. Vin? par to bija simtprocentigi parliecinats.
Kupers iegaja sava kabineta un aizsledza durvis. Kaut kas noteikti notiks, jo vin? nekad agrak ta nav juties. Vin? apsedas uz sava tum?a koka rakstamgalda malas un iznema no atvilktnes pudeli viskija. Riss to saglabaja lielajai dienai, vin? parasti nedzer vispar. Alkohols aptum?o pratu un apgrutina koncentre?anos. Un vinam vienmer jabut piesardzigam, jo vin? nezina, kura bridi vina spozaja prata ienaks nakama zalu formula.
Virietis panem no galda kastiti ar savu izgudrojumu un iznem vienu tableti. Vinam tas ir japarbauda uz sevi, jo vin? to suta masam. Protams, dro?ibas testi jau ir veikti vairak neka vienu reizi. Tapec Kupers drosmigi ieliek mute savu vitaminu un mazga to ar viskiju. Vin? negaida, ka sajutis nekadas izmainas, jo ta ir tikai alergiju nomaco?a tablete.
Siltums izplatas pa visu kermeni, un alkohols sak ietekmet Kupera kermeni. ?odien vin? klus slavens, ?odien vina zales liks slampat. Vin? par to ir parliecinats. Tapat ari Stendlers.
* * *
– Raisa kungs, vai varat sniegt man isu interviju? – jautaja jauna meitene ar ?oku baltiem matiem.
"Labi, iesim uz manu biroju," Kupers piekrita.
Kopuma vinam nepatik atbildet uz mulkigiem zurnalistu jautajumiem, bet tagad vin? gribeja atstat labu iespaidu un izraisit interesi par savu personu. Galu gala ?i ir lieliska reklama.
Vini iegaja Kupera Raisa mazaja biroja un apsedas pie galda. Meitene, kurai izskatijas ne vairak ka divdesmit piecus gadus veca, iznema no somas lielu piezimju gramatinu un ielika to klepi. Vina bija noraizejusies, bet Kupera dvesele bija parsteidzo?i mieriga. Vin? neko nejuta.
"Risa kungs…" meitene iesaka, bet vin? vinu partrauca:
– Vienkar?i Kupers. Man nepatik, ka mani uzruna formali.
Vina pamaja ar galvu un viegli pasmaidija.
"Mani sauc Islijs Kruzs, esmu no laikraksta Big Day, un es veletos jums uzdot dazus jautajumus par jaunajiem vitaminiem.
"Ludzu, es esmu gatavs atbildet," Kupers sacija un atliecas uz miksta kresla, saliekot rokas uz krutim.
– Pirmkart, ka radas ideja radit ?os vitaminus? Vai jus pats cie?at no alergijam?
Vin? kadu bridi domaja, bet zinaja, ko atbildet. Patiesiba, ko visi gaida.
– Ideja, tapat ka recepte, radas spontani. Un ne, man nav alergijas.
"Labi, loti labi," Aili atbildeja un kaut ko pierakstija sava piezimju gramatina.
– Kas ir labs, vai drikstu jautat?
– Protams tu vari. Es tikai zinu, kas ir alergijas no pirmavotiem. Es ar to slimoju kop? bernibas, un ziniet, es nevienam nenovelu ar to saskarties.
Kupers parsteigts paskatijas uz trauslo, glito meiteni. Vina ir tik maiga, gracioza un taja pa?a laika noslepumaina.
– Es jutu jums lidzi, Kruzas jaunkundze, vai esat meginaju?i manus vitaminus? Varbut vini varetu jums palidzet.
Meitene negativi pamaja ar galvu. Vina neuzticas ?im bezjedzigajam tabletem. Vin? tam nemaz netic. Tapat Kupers. Vinai ?kiet, ka vin? ir slidens, antisocials un nedaudz traks.
– Es neesmu eksperimentu cienitajs. "Man labak patik lietot parbauditas zales," Aili atbildeja un neizpratne skraidija acis pa omuligo kabinetu.
Vina izpetija visu lidz sikakajam detalam, pat ieraudzija skapi nelidzenu mapi, un vina uzreiz pamodas elli?kigs perfekcionisms. Vina ienida ?o rakstura ipa?ibu.
– Iesaku tas izmeginat, nenozelosit. "Es varu jums dot kastiti bez maksas," Raiss piedava un iznem no atvilktnes jaunu table?u kasti.
Aili acis iemirdzejas sajusma. Tik dargus vitaminus vinai piedavaja par velti, bet vina tos nekad neatlautu, jo strada par vienkar?u zurnalisti, un ar algu par tadiem pirkumiem var tikai sapnot. Meitene vilcinajas, vinai bija neerti lietot ?os vitaminus. Bet, sasodits, tos vinai davina pats veidotajs, pats Kupers Raiss. Rezultata Ailijas rokas nonaca kaste. Vina uzmanigi atvera vaku un iznema vienu baltu, iegarenu tableti. Kupers pasniedza vinai glazi udens un pasmaidija. Vin? ari bija ieinteresets redzet, ka Aili lietos tableti. Un vin? saprata, ka izdarijis labu lietu, jo uzreiz bija redzams, ka meitenei nav naudas.
Aili iedzera tableti un neko nejuta. Ta tam ir jabut. Uz redze?anos.
* * *
– Ris, tu vienkar?i esi genijs sava joma! – kads nepazistams puisis kada vakara Kuperu slaveja par vitaminu izdali?anos.
– Paldies, bet tu parspile.
"Mani sauc Rens Trests, es esmu kolekcionars," puisis iepazistinaja ar sevi.
– Vai jus vacat tabletes?
Rens iesmejas.
– Ne, par ko tu runa! Mana aizrau?anas ir monetas.
– Tatad jus esat numismats?
"Ja, mani tas interese kop? bernibas," sacija Trests un iedzera malku udens no glazes.
Vinu loti intereseja tik?anas ar Kuperu. Vin? jau ilgu laiku bija dedzigs fans un sekoja visiem izgudrojumiem. Un, kad vini pieskaras vina sapigajai temai – alergijam, Rens nekavejoties steidzas uz aptieku un nopirka paris vitaminu iepakojumus. Vin? gribeja beidzot justies veselam un neniezet, ja edis apelsinus.
– Un ko ?aja vakara dara kolekcionars? – Kupers jautaja.
"Man ir alergija, es nolemu izmeginat jusu brinumaino vitaminus," Ren atbildeja.
Riss pasmaidija. ?odien vinam tiek pieversta liela uzmaniba, vin? pat ir parstajis izjust diskomfortu ka agrak. Pierod.
– Tatad tu jau esi tos izmeginajis?
– Ne, es nolemu to darit jusu priek?a. Ceru, ka neiebilsti?
"Man ir tas gods skatities, ka jus glabjat sevi no alergijam."
Rens pasmaidija un iznema no jakas kabatas tableti. Viss vina saspiedas bumba, un vin? juta adrenalina piepludumu asinis. Vin? loti baidijas. Kas? Un tas, ka ?ie vitamini vinam var nepalidzet.
Puisis nomazgaja tableti ar udeni un priecigi skatijas uz Kuperu, kur? bija neticami laimigs. Ari Rens neko nejuta.
* * *
Divi smejo?i pusaudzi izskreja no aptiekas ekas un aizskreja ap sturi. Tur vini apstajas, lai atvilktu elpu un uzkratu spekus talakai skrie?anai.
– Dievs, Davij, tu mani driz ar tadiem piedzivojumiem iedzisi zarka! – tum?mataina tieva meitene smejoties saka. Vina stav ar muguru pret majas sienu un cen?as normalizet elpo?anu. Vinas mati bija izspuru?i un ar tadiem matiem vina izskatijas loti jocigi.
Davijs pasmaidija un iznema no kabatas kastiti ar vitaminiem. Vin? priecajas, ka plans izdevies.
"Mila, es driz klu?u vesela," puisis saka un sakrata pacinu vinas acu priek?a. Meitene samiedz acis, meginot paskatities uz vardu, bet atri padodas, jo vinai ir vienalga. Ta nav vina, kas tos pienems.
– Vai esat parliecinats, ka vini palidzes?
– Ne. Bet es esmu gatavs eksperimentet.
Puisis atver kastites vaku un iznem divas tabletes. Vin? tos virpina rokas un smejas. Tie izskatas normali priek? tik for?am zalem. Davijs iemet tos mute un norij. Vin? nebaidas, ne no ka nebaidas.
– Vai jus tie?am varetu izdzert divus no tiem? Vai esat izlasijis instrukcijas? – meitene uztraucas.
– Zanet, tev nevajag but tadai glevai, viena papildu tablete to nepasliktinas, es apsolu.
Davijs apskauj savu pavadoni, nogludina vinas izspuru?os matus un noskupsta vinas kuplas lupas. Zanetai vedera plivo taurini, vina uz minuti klust viegla ka spalva… Deivijs atraujas no vinas un apmierinati pasmaida. Vinam ir kaut kads grandiozs plans. Patiesiba vinam tas vienmer ir.
"Tatad, Davij, mums jaizlemj, kur ?onakt nak?nosim," Zaneta noraizejusies sacija.
Puisis nobola acis un sak domat. Vin? ir vinu dueta smadzenes.
– Iesaku doties uz pamestu pludmali. Laiks jau ir silts un varam tur parnak?not.
Zaneta par to domaja, vina izsvera plusus un minusus. Bet ka gan var pretoties ?i pui?a piedavajumam? Vina apstiprino?i pamaj, un Deivijs satver vinas roku. Vini atri aiziet lidz autobusa pieturai, pa celam rekinot, vai viniem pietiek naudas.
Divdesmit minu?u laika pusaudzi izkapj no autobusa un dodas leja uz neapdzivotu pludmali. Nelieli Miciganas ezera vilni sitas krasta, taluma sarkana saule noriet aiz apvar?na… Deivijs skatas laimigas Zanetes acis, un vini skrien uz udeni cik vien atri var, nometu?i mugursomas un noguru?i. drebes pa celam. Vini ienirst auksta, dzidraja ezera udeni un nopeld paris metrus. Kermeni caururbj simtiem adatu – udens vel diezgan auksts. Protams, ara ir tikai pavasara vidus. Davijs iznaca pirmais un saka meklet meiteni ar acim. Vinas galva paradijas paris metru attaluma no pui?a, un vin? piepeldeja vinai klat. Deivijs cie?i apskava nosalu?o Zaneti un piespieda vinu sev klat, cen?oties sasildit ar atliku?o siltumu. Vina triceja it ka no drudza. Vinas zobi klabeja no aukstuma, bet vina smaidija sirsnigako smaidu pasaule. Tapat ari Davijs.
Zaneta izdarija izveli. Neviens vinai nepiespieda pamest skolu, pamest majas un klist pa pilsetam. Pati meitene nolema klut par brivu putnu, nebut atkariga no citiem un dzivot pec saviem noteikumiem. Davijs vienmer bija vinai blakus, pat visgrutakajos dzives brizos. Tada patiesiba ir vinas gimene, nevis vinas mate un tevs ir narkomani.
Puisis un meitene no udens izkapa tikai tad, kad bija tik loti nosalu?i, ka neiztureja. Davijs savu jaku atdeva Zanetai, bet pats palika sporta krekla, kuru tie?i vakar nozaga no veikala. Vini uzklaja paklaju uz smiltim un apsedas uz ta. ?odien ir pilnmeness, vini zinaja, ka vinus sagaida pasakaina nakts.
Deivijs uz minuti devas prom, lai panemtu zarus ugunij. Vin? kludijas par silto laiku. Kads mulkis ir ?is puisis. Vin? sev nepiedos, ja vina saslims. Atri savacis sausos zarus, vin? atgriezas pie Zanetes, kura sedeja, pabazusi kajas zem vinas, un kaut ko rakstija sava dienasgramata. Davijam ir stingri aizliegts tur skatities. Un vin? isti negribeja. Pusaudzis aizdedzinaja uguni ka ists profesionalis. Izdzivo?anas zina vin? vienmer ir aug?gala.
Uguns patikami sildija vinu kermeni. Davijs skatijas uz liesmam, nenoversdams skatienu. Vin? mileja uguni un uzskatija to par savu elementu. Meitene vinam devusi iesauku Fenikss, bet pati Zanete vairak mileja udeni, tapec vinu sauca par Naru. Ta divi preteji elementi speja milet viens otru.
Ari Davijs ?ovakar neko nejuta. No rita vinu gaidija viss interesantakais…
* * *
– Dakter Piters, pagaidiet! Mes nevaram vinu vienkar?i atstat liktena vara! – rudmataina meitene ludzas, panakdama virieti klinikas gaiteni.
– Elina, saproti, mes vinu neglabsim. Sakotneji bija maz iespeju,” arste mierigi saka, apstajoties.
Elinas acis paradijas asaras, vina nevareja to izdarit, vina nevareja aukstasinigi noversties no pacienta.
– Tu neesi Dievs, lai izlemtu likteni. Vina laiks ir beidzies.
– Ne ne ne. "Es nepado?os," meitene proteste, aktivi kratot galvu.
Doktors Piters aplika vinai roku ap pleciem un meitene saka raudat vel vairak.
"Jusu asaras vinam nepalidzes." Neviens vinam nepalidzes. Tatad, Elina, nomierinies, noslauki punkus un ej uz darbu. “Macieties but atturigakam,” iesaka arsts un atbrivo trauslo meiteni no apskavieniem.
Elina pagriezas un aiziet, ?naukdama. Vina paskatas uz rokas pulksteni un saprot, ka ir pienacis laiks iedzert zales. Bet balss televizija vinu aptur. Vina paskatas uz pla?o melno plazmu un ierauga taja izskatiga virie?a seju.
– Labdien, mani sauc Kupers Raiss, un es velos jus iepazistinat ar jauna veida vitaminu, kas var mainit jusu dzivi uz labo pusi. Tikai viena tablete diena, un alergija paries, televizija saka virietis. ?i ir vel viena reklama. Ka vini sanikno Elinu.
Vina nopu?as un dodas uz personala istabu, lai beidzot izdzertu tabletes. Vinas klepi draudzene Sara sez biroja, vina sveicina Elinu ar milu smaidu. Meitene atbild laipni un iznem no skapja iepakojumu ar savam tabletem. Sara ar riebumu vero, ka vinas draudzene dzer tabletes un piecelas no kresla.
– Tatad, mila, pietiek ar ?o cirku. Ir pienacis laiks to izbeigt,” vina saka, izraujot meitenei no rokam iepakojumu un iemetot to miskaste. Elina ?oketa skatas uz vinu un nezina, ko teikt.
– Ko tu dari? Pazaudeja pratu? – vina kliedza.
– Vai esat dzirdeju?i par Cooper Rice vitaminiem?
Elina neticigi skatas uz savu draugu un gribas raudat.
– Ja, es redzeju sludinajumu.
– Nu, tas ir lieliski. Tatad, pargerbsimies un dosimies uz aptieku, kur tas pardod,” pavel Sara.
– Tu joko? Es neticu vinu ricibai, jo ipa?i tapec, ka man nav naudas, lai tos nopirktu.
Sara nobola acis un panem no kresla maku.
– Mila, man uz kartes ir uzkrajumi. Es kraju celojumam uz Italiju, bet domaju, ka tava veseliba ir svarigaka par kadu nozelojamu atvalinajumu.
Elina saka negativi kratit galvu.
– Ne, pat nedoma par to.
Vinas draudzene satver vinas roku un velk uz izeju. Elina pretojas, tacu speki nav vienadi. Protams, ja salidzina to izmerus, tad Sara svara zina ieverojami parspej Elinu. Tapec vinai bija apzinigi jaseko draugam.
Izgaju?i no klinikas ekas, vini iegaja liela aptieka. Sara piegaja pie kases un pasutija vitaminus. Elina staveja mala un apskatija spiediena meri?anas iekartu. Vinai nebija vienalga ?is "burvju" tabletes. Vinai isti nerupeja tas, kas notiek vinas dzive. Vina ir neveiksminiece Elina, vina nezina, ka ?aja dzive kaut ko darit. Vina var pat desmito reizi pagatavot pamata olu kulteni, un pec tam ?o kulinarijas ?edevru nevar est.
Sara laimiga pasniedza draudzenei table?u kastiti, un Elina nespeja valdit emocijas. Vina raudaja tik sirsnigi un berni?kigi, ka Sara neiztureja un apskava vinu, skupstidama vinas pakausi. Vina mileja Elinu no visas sirds, lai gan bija vinu pazinusi tikai nedaudz vairak ka gadu. Meitene vinas laba bija gatava darit visu, lai vismaz reizem draudzene justos laimiga.
Elina iznema tableti no iepakojuma un apskatija to no visam pusem. ?kiet, ka ta ir visparastaka un neieverojamaka tablete. Vina joprojam vinai neuzticejas. Tacu Sara izskatijas ar tadu skatienu, ka meitenei ?is vitamins jaliek mute un janomazga ar mineraludeni, ko vina nopirka kopa ar zalem.
Meitenes saskatijas un smejas. Protams, Elina neko nejutis tagad un pat pec trim stundam. Rezultatu vina uzzinas rit…
* * *
Kalebs gaidija citu klientu sava kabineta, kura sienas bija nokrasotas gai?i zala krasa. Apkart bija daudz dazadu ziedu veidu, vina masa tos vienkar?i dievinaja. Puisis griez rokas zimuli, jo vin? ir noraizejies, un pec minutes atskan lusto?a koka skana. Mani nervi pazuda.
Martins driz bus ?eit, vin? ir klients un ari Kaleba labakais draugs. Un ari skarbs kritikis. Ne tikai pec dveseles, bet ari pec profesijas. Tie?i vin? deva Kalebam parliecibu un uzvareja vina iek?ejos demonus. Tikai pui?a nemitigas kritikas del vin? kluva drosmigaks un vareja macities par psihologu, lai gan patiesiba neko no ta nesaprata. Vinam nepatika “saraujas”. Tagad Kalebs sez pla?a biroja pa?a Dalasas centra, darga adas kresla un ?ika melna biznesa uzvalka. Vin? ir bagats, ne pasakaini, bet pietieko?i bezrupigai dzivei. Kalebs nav prasigs finansiali. Dvesele vin? ir tuk?s.
Un nelaimigs.
Neviens Martina parmetums vai sauciens nevar iemacit Kalebam kadu sirsnigi milet. Tuk?s. Ta vin? sevi sauca.
Martins ielauzas sava drauga personigaja telpa bez klauve?anas vai atlaujas ienakt. Ka vienmer. Tik bezceremoniski un egoistiski.
Keilebs nolika zimula paliekas uz galda un meginaja smaidit. Vinam neveicas. Sirsniba nav vina stipra puse.
"Sveiki," Martin? sveicina un apsezas uz klienta kresla. Vin? izskatas nopietns un uz kaut ko koncentrejies. Lai gan vin? nekad neat?kiras.
"Sveiks," Kalebs atbildeja un ertak apsedas sava kresla. Vina draugs lika visiem justies neerti, tiklidz vin? ienaca istaba. Kara teica, ka vinam ir speciga aura. Vina ir ta, kas visus atbaida. Bet Kalebs neticeja ne visadam auram, ne hiromantijam, ko vina masa tik loti mileja.
"Man ir svariga lieta, es atnacu iemesla del," Martins mierigi saka un iznem no kabatas mazu baltu kastiti, tad uzmanigi noliek to uz galda. Vina skatiens lenam piever?as Keilebam, un vin? gaida kadu reakciju.
Keilebs parsteigts skatas uz iepakojumu un nezina, ko teikt. Pat pacelis to, vin? nesaprot ta merki.
– Kas tas ir?
Martin? neapmierinati izbola acis.
– Dievs, vai tu kadreiz skaties zinas? Vai izmantojat internetu? – vin? jauta.
Puisis negativi pakrata galvu. Vinam nepatik televizija; vini vienmer rada tikai sliktu informaciju. It ka nekas cits pasaule nenotiek. Visus interese tikai zinas par kada cita slavenibu para ?kir?anos vai tipisku mates berna slepkavibu. Tas ir ?ausmigi, un tas nenaktu par launu to zinat. Bet, ja jus pastavigi atrodaties ?aja negativisma un naves atmosfera, lietas noteikti nebeigsies labi. Psihes zina. Ta doma Kalebs ka psihologs.
– Tie ir Kupera risa vitamini. Es ceru, ka esat vismaz kaut ko dzirdejis par vinu?
– Ja. Reiz vin? meginaja izarstet hemofiliju. Neveiksme bija milziga.
Martin? nopu?as. Vin? saprot, ka draugs ir bezcerigs, jo ?i informacija ir piecus gadus veca. Vinam pienacis laiks nedaudz iegremdeties musdienu pasaule.
“Jums vajag tikai vienu izdzert, un tavas briesmigas alergijas pazudis,” saka Martins, lai gan saprot, par kadam mulkibam runa.
Kalebs sak smieties. Vai vina draugs ir kluvis traks? Vai vinam ir paaugstinajusies temperatura? Varbut mums vajadzetu izsaukt arstu?
– Es ?o nedzer?u.
– Paskaties, es ari neticu, bet… parbaudisim. Tiri eksperiments.
Vin? uzreiz atcerejas savu bernibu, ka vini eda cili piparus, vasabi vai sinepes. Vini vienmer ir biju?i tadi – traki, stulbi un bez pa?saglaba?anas instinkta. Pat tagad, pec vairakiem gadiem, vini var atsakt spelet “Truth or Dare”. Berniba joprojam spele vinu ezelos.
– Labi, esmu pardots. Jums ir pudele vina, bet ne ka pagaju?aja reize, kad at?kaidijat to ar degvinu, un man visu ritu bija slikti.
Martin? iesmejas, bet nesmejas, un Kalebs to gaidija. Diemzel vina draugs smejas reti.
Kalebs atver table?u kastiti un iegruz vienu sev mute. Nomazgajis to ar udeni no kruzes, vin? atliecas kresla. Nekas nenotiek. Ko vin? gaidija? Energijas uzliesmojums? Uzlabota redze? Uzlabota dzirde? Bernu fantazijas.
Jau visiem bija skaidrs, ka zales uzreiz nedarbosies. Visi vienkar?i ticeja brinumam.
2. nodala. “Kaut kas pardabisks”
Kupers Raiss velu aizmiga. Vinu ilgu laiku mocija domas par tabletem, vin? kaut ko juta, bet nepie?kira tam lielu nozimi.
Vin? to uzskatija par normalu uztraukumu. Tas notiek. Tapec iedzeru miegazales, pagriezos uz laba sana un aizmigu.
Vin? neko nesapnoja, un no rita virietis par to bija loti parsteigts, jo katru nakti vin? sapno tik krasainus, gai?us un, pats galvenais, mistiskus sapnus.
Kupers piecelas no gultas, basam kajam staveja uz vesas parketa gridas un izbrauca ar rokam caur matiem. Bija parak kluss, vareja dzirdet tikai gaisa kondicionetaju un sienas pulkstena tik?ke?anu. Kupers ir vientul?. Tie?am vientul?.
Vin? piecelas kajas un devas uz vannas istabu, lai sakoptos. Stavot pie izlietnes, vin? nomazgaja seju un tad pacela galvu pret spoguli. Vina seja bija nogurusi, vieglie rugaji saka vinu kaitinat, un zilumi zem acim vinu pilniba saniknoja. Vin? ar rokam satvera izlietnes malas un nolaida galvu.
Vin? bija parak dusmigs un aizkaitinats, ka pat uzreiz nepamanija, ka caumalas gabalini noluza ar raksturigu plaisu. Kupers bija parsteigts, kad saprata, kas noticis. Vin? nekavejoties nometa keramikas gabalus uz flizu gridas. Virietis saka smagi elpot. Vin? nevareja saprast, kas tikko bija noticis.
Vai vin? to varetu izdarit ar kailam rokam? Kur vinam tik daudz speka?
Vina rokas triceja, sirds mezonigi puksteja. Emociju viesulvetra vinu parnema, Kupers nezinaja, ka uz to reaget.
Tapec vin? vienkar?i izskreja no vannas istabas un devas uz virtuvi. Vinam vajadzeja pieradijumus. Tapec vin? paker no plits smagu pannu un, lidz galam to apskatijis, panem aiz malam un megina saverpt trubina, ka to dara spekaviri. Sakuma ar panninu nekas nenotika, Kupers jau atviegloti izdvesa, domadams, ka tas viss ir vina iztele, tacu tie?i taja bridi ta ar cikste?anu sagriezas, liekot virietim to izmest no sevis.
Ta nevar but patiesiba. Vin? vienkar?i nespeja noticet, ka vinam ir tik pardabisks speks.
Bet vinam nez kapec uzreiz likas, ka pie vainas ir vitamini. Kaut kas vinu pamudinaja uz ?adu ideju.
* * *
Aili gaja pa ielu, bija agrs rits, un vina steidzas uz darbu. Pa celam uz biroju meitene ieskreja kafejnica un nopirka aromatisku kafiju, bez kuras vina nekad nesak savu ritu.
Vinas garastavoklis bija pacilats, vina iedomajas, cik laimigs bus vinas priek?nieks, kad vina, Islija, atnesis sagatavotu interviju ar slepeno un noslepumaino Kuperu Raisu. Protams, vinas karjera ies uz aug?u un vina saks iegut vairak naudas.
Ara bija vess, debesis apmaku?as, un bija sajuta, ka driz lis. Aili ienida ?o laiku, tapec vina cie?ak ietinas silta jacina.
Lidz kabinetam bija paliku?i paris metri, meitene bija gandriz pabeigusi vel karstu kafiju, un tie?i taja bridi kads vinu stipri pagruda. Vinai no rokam izkrita papira glaze, un ta nokrita uz asfalta, dzerienam izbirstot. Aili sasita labo plecu, tacu speja notureties kajas. Vina pacela galvu un ieraudzija sev priek?a puisi melna kapuce.
Aili gribeja kliegt, bet sve?inieks atri aizsedza vinas muti ar roku un ievilka aleja. Meitenes sirds sitas straujak. Ko vini ar vinu daris?
Puisis apstajas un iegruda meiteni majas siena Aili beidzot iekliedzas, bet sve?inieks nolika vinai priek?a nazi, un vina acumirkli apklusa. Vin? velas vinu nogalinat.
– Klusi! Galvenais ir, nekliedz, un es tevi nenogalina?u, saproti? – puisis bargi teica. Vina balss bija parak raupja un biedeja meiteni vel vairak.
Aili pamaja. Labak ir atdot vinai visu naudu, neka parplest vederu. Meitene iedeva puisim somu, vin? to pakera un saka ka traks rakaties apkart. Vin? iznema maku un telefonu.
Meitenes acis ?audijas pa aleju, un vinas uzmanibu piesaistija gruve?i un kiegeli. Vina tik loti gribeja to vienkar?i panemt un iesist sve?iniekam ar ?o kiegeli. Tacu vin? bija parak talu, un vinas mazaka nepareiza kustiba vareja puisi sadusmot.
Bet tad notika kas neparasts. Kiegelis, uz kuru skatijas Aili, pacelas gaisa un sastinga. Meitene saka strauji mirk?kinat, domadama, ka vinai ir halucinacijas, bet kiegelis joprojam karajas.
Meitenei radas doma, ka ?i ir iespeja ietaupit naudu un telefonu, vina izsledza parasto doma?anu un vienkar?i iztelojas, ka ?is kiegelis sit pui?a galvu. Sekunde un tas notiek. Sve?inieks bezsamana nokrit zeme, jo sitiens bija diezgan specigs, un Aili zoklis atkrit.
Vina paker somu, pacel no zemes maku un atri aizbeg. ?is lidojo?ais kiegelis stav vinas acu priek?a. Meitene nespej noticet tam, kas notika tik nesen.
* * *
Renas rits bija tikpat brini?kigs ka vienmer. Vin? atvera acis un ieraudzija Carliju gulam sev priek?a. Vina bija parak skaista, un puisis nesaprata, ka meitene var iemileties tada ka vin?.
Jaunas meitenes baltie mati krita par vinas seju, un Rens maigi izbrauca tiem cauri ar roku. Carlijs nodrebeja un lenam atvera zilas acis.
"Labrit," vina sveicina un burvigi pasmaida.
"Labi," puisis atbild un noskupsta vinu uz pieres.
Rena acis pacelas un vin? paskatijas pulksteni. Ir tikai devini no rita.
– Vai man gatavot brokastis? – Carlijs klusi jautaja.
– Ka velaties, es jus nepiespiedi?u.
Vina pasmaidija un nometa balto segu. Apsedusies gulta, vina pastiepa roku pec halata un uzvilka to uz naktskrekla.
Carlijs piecelas, apsedza savu apalo vederu ar purpursarkano halatu un izgaja no istabas. Rens pasmaidija. Vin? nespeja noticet savai veiksmei. Ka vini mil viens otru, ka viniem ir kazas pec mene?a un vel trijos piedzims meita. Vin? vienkar?i tam netic. Uzskata to par labu sapni.
Rens ari piecelas un devas uz vannas istabu. Zem kontrastdu?as vin? atslaba un pilniba pamodas. Vina acu priek?a pazibeja vakardienas notikumi, vin? pasmaidija, saprotot, ka ir saticis savu veco elku.
Puisis aizsledza udeni, izkapa no du?as un ap vidukli aplika frote dvieli. Vin? staveja pie izlietnes un nejau?i parbrauca ar roku pari miglainajam spogulim. Vin? saprata, ka ir tikai pasliktinajis lietas, jo bija atstajis svitras uz virsmas; Carlijs atkal zveres. Rens nobolija acis un paskatijas seja – bija paradiju?ies rugaji un tie bija janoskuj. Izsmerejis seju ar putam, puisis panem aparatu un palaiz pa seju.
– Smuki!
Es nogriezu sevi. Uz vina vaiga tika atstats sekls, bet liels griezums, un uz asmeniem bija asinis. Rens no sapem saravas, atri pakera blakus eso?o rokas dvieli un uzlika to uz bruces. Puisis grasijas piezvanit Carlijam, lai palidzetu vinam arstet griezumu, tacu kaut kas vinu attureja.
Proti, sapes. Pareizak sakot, ta neesamiba.
Puisis nonema dvieli un paskatijas uz bruci. Vina partrauca asinot. Ne tikai tas, vina vienkar?i pazuda. Rens saka just bruci, neticedams savam acim.
"Tas ir vienkar?i neiespejami, neiespejami!" – vin? domaja, sakot krist panika.
Tad vin? piecelas no gridas. Vina seja bija parbijusies, puisis neko nesaprata.
Rens metas leja pie Carlija. Vina staveja pie plits un varija vina milako speki un olas. Bija neticams aromats, kas lika saprast, cik izsalcis puisis. Bet tagad vin? nolema tam nepieverst uzmanibu.
Vin? piegaja pie meitenes un pakera no galda nazi. Carlijs parsteigts paskatijas uz puisi, nesaprazdams, ko vin? gatavojas.
"Mila, es nezinu, kas notiek, bet jums tas ir jaredz," vin? saka.
Rens iztaisnoja plaukstu, stingri panema nazi un atri izdarija iegriezumu. Meitenei pat nebija laika reaget.
– Dievs, Ren, ko tu dari? Vina krita panika, satverot roka virtuves dvieli.
No plaukstas teceja asinis, tik tum?as un karstas. Carlijs uzklaja dvieli, cen?oties apturet sarkana ?kidruma plusmu. Bet Rens maigi satvera vinas roku un piespieda vinu nonemt auduma gabalu.
?aja bridi Carlija bija parsteigta, vinas acis palielinajas, un vinas mute sastinga burta “o”. Bruce atkal pazuda, Rens parstaja just sapes.
– Ka tas ir iespejams? – meitene jautaja, bailes skatidamas traumas vieta.
– Es pats nezinu. Agrak tas nenotika.
Rens saprata, ka tas ir kaut kas neparasts un pat nedabisks, ka vin? ir ieguvis kadu iepriek? nezinamu speku. Tikai puisis nezinaja, ko ar vinu iesakt.
* * *
Ritausma. Tik pasakaini skaisti, gai?i un magiski. Saule lenam pacelas virs apvar?na, iekarojot nakti.
Davijs pamodas ar specigu drudzi un galvassapem, kas vinu burtiski nogalinaja no iek?puses. Puisis izrapas no telts, cen?oties nepamodinat Zanetu, un devas ezera virziena. Vin? cereja, ka drudzis mazinasies un tie ir tikai stulbi kermena triki.
Vin? nevelejas saslimt un radit problemas Zanetai.
Deivijs apsedas netalu no ezera. Puta vaj?, bet auksts vej?. Puisis nejutas labak.
Vin? piecelas un, piegajis pie udens, nomazgajas. Tiklidz aukstais ?kidrums pieskaras vina adai, galvassapes pargaja un kermena temperatura saka normalizeties. Puisis nesaprata, kas notiek. Vai udens vinu dziedinaja? Tas vienkar?i nevar notikt.
Vin? atkal apsedas smiltis un nosedeja apmeram piecpadsmit minutes, lukodamies taluma. Lidz maigs pieskariens plecam lika vinam saraustities un apgriezties.
Netalu staveja Zaneta un skatijas uz vinu ar miegainam acim.
– Ka tev iet? Kapec tu pamodies tik agri? – vina jautaja, tad apsedas vinam blakus.
– Es nevaru aizmigt. Es gribeju redzet saullektu.
Meitene pasmaidija, Deivijs aplika vinai roku ap pleciem, un vina uzlika galvu uz vina pleca. Ta bija sava veida romantika. Un puisis pat aizmirsa, ka nesen jutas briesmigi.
Zanetes klatbutne vinu nomierinaja.
Tagad vini kopa apbrinoja saullektu, apskaujoties un davajot viens otram siltumu.
– Vai tu gribi est? – jautaja Davijs.
Zaneta pamaja, un ari puisis bija izsalcis, tapec piecelas un devas uz telti. Tur mugursoma vinam ir divas bulcinas un mineraludens, protams, nav idealas brokastis, bet labak neka nekas.
Vin? iznema edienu un devas atpakal pie meitenes, bet pek?ni bulcina kluva karsta, un vin? kliedza, iemetot to smiltis. Zaneta pagriezas. Maizite bija melna, it ka ta butu stipri apgrauzdeta. Davijs paris reizes pamirk?kinaja acis, neko nesapratis.
– Deivij, roku! – Zaneta iekliedzas un pieskreja pie pui?a.
Vin? pacela roku, ar kuru tureja edienu, un sastinga. Vina dega. Tas burtiski dega. Un vin? nejuta sapes. It ka uguns ir dala no vina.
It ka vin? butu uguns.
Deivijs nevareja atraut no ta acis, tas vinu parak aizrava, un taja bridi Zaneta izrava vinam no otras rokas mineraludeni un saka to liet uz uguns. Bet vin? negaja ara, vinam bija vienalga par udeni.
– Kungs, Davij, tu dedzies! – meitene kliedza, bet, paskatoties tuvak plauksta, vina nobijas – roka bija pilnigi neskarta.
Zanetu saka krist panika, un Deivijs staveja nekustigi un joprojam skatijas uz uguni. Meitene satvera vina otru roku, nezinot, kapec vina to dara, un Deivijs pamodas. Ugunsgreks nodzisa.
– Davij, kas tikko notika? – vina kliedza.
– Uguns. Vin? bija mani, dala no manis. Un man tas loti patika.
– Dievs, tu saproti, ka tu dega?
– Noteikti. Tas bija tik skaisti…
– Tu esi traks!
Zaneta metas uz telti, un puisis staveja nekustigi, nesaprotot, kur var iegut pirokinezes speju.
* * *
Elinas rits bija parasts. Vinai normali. Vel viens izsaukums uz negadijuma vietu. Ma?ina ietriekusies koka, vaditajs miris, pasazieris vel dzivs.
Elina sedeja atras palidzibas furgona un ?ausmigi uztraucas, vinas sirds puksteja ka traka. ?kiet, ka tas tulit izlidos no manam krutim. Vina vienmer bija noraizejusies pirms darba, jo vinai bija milziga atbildiba cilveka dzivibas forma.
Ma?ina apstajas, un Elina saka tricet vel vairak. Arsti izgaja uz ielas, un ari vina viniem sekoja vajam kajam.
Negadijums bija ?ausmigs: ma?ina salocijas akordeona, blakus guleja pui?a likis un vel dzivs jaunas meitenes kermenis. Elina aizmirsa par bailem, vina metas pie cietu?a un saka aptaustit savu kermeni, meklejot luzumus.
Tie biju?i vairaki – lauzta roka un kaja. Milzigais dzelzs gabals, kas izvirzijas no otras kajas, atkal lika Elinai krist panika. Citi arsti vinu aplenca un saka glabt vinas lauzto roku. Elinai uz kajas bija parsejs.
Vina panema znaugu no pirmas palidzibas aptiecinas, parbaudija ta veselumu un dzili ieelpoja. Meitene virs bruces uzlika znaugu, lai apturetu asino?anu, un tikai tad satvera luzumu.
Elina parcelas uz otru kaju, iznema visu, kas nepiecie?ams kajinai, un saka rikoties. Vina bija apnemiga, bailes kaut kur bija pazudu?as.
Ievainoto, bet vel dzivu meiteni uzvilka uz nestuvem un ieveda ma?ina, blakus apsedas Elina. Vinai iek?a nebija emociju, it ka vina butu garigi sagrauta. Vina vienkar?i gribeja doties majas zem siltas segas.
Slimnica visi steidzas ?urpu turpu, meiteni veda uz operaciju zali, Elina devas uz tualeti, lai zem auksta udens nomazgatu visas ?ausmas, ko bija redzejusi. Vina saprata, cik pasaule ir nezeliga, ka nevainigi cilveki cieta visnezeligako navi. Un tas bija negodigi. ?ausmigi negodigi.
Vina ieputoja trico?as rokas ar smarzigam ziepem un tad saka raudat. Nervi, kuriem ?ada profesija vajadzetu but teraudam, padevas. Asaras teceja par maniem vaigiem un pileja izlietne. Meitene juta, ka ir parak vaja, ka ?i profesija nav vinai. Tacu taja pa?a laika vina saprot, ka nevar nepalidzet cilvekiem.
Elina paskatijas uz savam balajam rokam, nolemdama parbaudit, vai uz tam nav palicis asinis. Bet vina tos neredzeja. Rokas pazuda, kluva neredzamas. Vina pacela galvu uz aug?u, lai paskatitos spoguli un taja pa?a bridi skali kliedza.
Elina pazuda. Vina neredzeja sevi, un taja bridi vina juta bezsvara stavokli, vieglumu, sajutu, ka vina sver tikai divdesmit kilogramus, ne vairak.
Vina nemitigi kliedza un pek?ni kluva redzama. Taja bridi tualete ieskreja paris arstu, nobiju?ies no tik skala kliedziena.
Elina smagi elpoja, elsot pec gaisa, it ka vinai butu astmas lekme. Manu acu priek?a saka palikt tum?s un mana apzina izsledzas.
Vina nokrita uz flizu gridas, un arsti vinu ielenca, nesaprotot, kas notiek.
* * *
Kaleba maja skaneja maigas muzikas skanas. Vin? celas loti agri, lai ilgak butu viens ar savam domam, jo pavisam driz atnaks Martin? un iztrauces idilli. Vin? var atkal atnest dzerienus un pavadit mezonigu vakaru. Kalebs par to ienist savu draugu, jo dzive vinu visvairak piesaista klusas brivdienas kaut kur pie dabas.
Puisis iznema no ledusskapja Coca-Cola pudeli un apsedas uz divana. Vin? iedzera malku udens un atslaba, iegrimstot savas bernibas un pusaudza atminas. Ka vin? brauca ar velosipedu, un pec tam krita un nokasija celgalus, ka tevs vinam nopirka lidma?inas modelus, kurus puisis pec tam pats savam rokam samonteja. Manu acu priek?a pazibeja skola, klasesbiedru iebiede?ana, vinu izsmiekls par mazo vaimanataju, kur? baidas no visa pasaule. Es atcerejos, ka cinijos ar Hariju pagalma, ka Martins vinu izglaba un tad meginaja apturet asinu tece?anu no vina deguna.
Tagad vin? velas smieties, jo tas viss ir pagatne. Vin? vairs nav vaimanatajs, vin? ir kluvis citadaks. Tagad vinai nav tadu mulkigo bernibas fobiju ka bailes no klauniem vai tumsas.
Tikai bailes no vientulibas vinu nogalina.
Pie durvim atskaneja skali klauvejieni, un Kalebs uzlidoja no divana, atri izsledzot muziku. Martin? ieradas agrak neka solits. Tas ir vina gara.
Draugs staveja uz sliek?na tuk?am rokam, kas Kalebu loti parsteidza, jo vin? domaja, ka iedzers viskiju vai degvinu. Martins ienaca maja, pasveicinaja un apsedas uz divana.
"Es redzu, ka jums ?eit ir jautri," vin? atzimeja, noradot uz Coca-Cola pudeli.
– Ir nedaudz. Jus ?odien esat bez alkohola, apbrinojami.
– Ja, esmu ?okets. Man vienkar?i radas labaka ideja.
Kalebs ieinteresejas un apsedas uz divana blakus savam draugam.
– Valai.
"Man ienaca prata doma, ka mums ir jaizklaidejas." Manuprat, klubs ir lieliska vieta. Turklat tur ir for?as meitenes.
– Ne, es esmu pret. Es neatbalstu ?adu prieku.
– Vai nevelaties izklaideties? Pastasti man, kad tu pedejo reizi biji kopa ar meiteni? – Martin? jautaja.
Kalebs saspringa. ?adas runas vinu kaitinaja.
– Tev tas nav jazina.
– Nac, saki man, es esmu tavs labakais draugs.
– Ne.
Ari Martin? saka dusmoties.
– Kaleb, neesi glevulis.
Un tad puisis tika nomests no kedes. Vin? pieleca no vietas, uzmeta niknu skatienu draugam un jau gatavojas vinam sist. Martin? iesmejas.
"Tu esi dusmigs, neticami." Tatad, par ko jus stavat? Iesit man; parsteidz mani! – vin? speleja, kas puisi loti parsteidza. – Vai ari tu esi vaj??
Un tad Kalebs neiztureja un no visa speka iesita draugam pa degunu. Taja bridi visas maja eso?as spuldzes uzspraga ar spilgtu zibspuldzi, Keilebs metas prom, aizsedzot seju ar rokam, un Martin? pat klusi kliedza.
–Kas pie velna ir ?is? – jautaja draugs, turedams degunu, kas asinoja.
"Es… Es nezinu," Kalebs atbildeja un pacela galvu.
Lampas dzirkstija vietas, kur bija stikla spuldzes. Puisis nevareja saprast, ka tas var notikt.
Un vin? piecelas kajas; kaut kas vinu pamudinaja to darit. Vin? piegaja pie galda lampas, kas dzirkstija spozi, bet mazi zibeni. Kalebs bija parsteigts par tik skaistumu, ka vin? pat nepieversa uzmanibu Martina lugumiem but uzmanigiem.
Vin? pieskaras dzirkstelem, tacu nebija satriekts, ka gaidija. Energija gaja cauri katrai kermena ?unai, sasildot mani ar siltumu. Vin? jutas ka kluvis par kaut ko citu. Pat citi.
Var teikt, ka tas ir pardabiski.
3. nodala. “Tas ir neprats!”
"Ieelpo izelpo. Ieelpo izelpo. Tas viss ir nereali, sasodits, tas ir nereali! – Kupera Raisa zemapzina kliedza.
Vin? joprojam atradas sava maja un sedeja viesistaba uz balta adas divana. Vina galva ir parak daudz jautajumu un nulle atbilzu. Tas vinu kaitinaja, jo virietis bija pieradis zinat burtiski visu. Bet ?eit logikai nebija jegas.
Kupers piecelas no divana un staigaja ?urpu turpu pa istabu. Tad vin? apstajas pie spogula. ?kiet, areji vin? nemaz nav mainijies: tads pats garais, ne parak muskulots, bet ari ne tievs, isi mati un noguru?as acis. Vin? neredzeja nekadas izmainas. Bet es to jutu. Es jutu kaut ko divainu. It ka vin? var darit visu, ko velas. Vismaz aplaupit bankas, vismaz iznicinat kadu eku un nogalinat cilvekus. Vin? var. Bet jautajums ir cits – kapec vinam tas vajadzigs?
Virietis taja nesaskata neko interesantu vai svarigu. Un uzreiz nak prata doma, ka ja nenogalini, tad glab. Pievienojieties supervaronu rindam. Tikai vin? neatcerejas, kur atrodas Avengers galvena mitne.
Vin? jutas jocigi. Tik loti, ka no smiekliem saka sapet veders. Vin? nekad par to pat nedomatu. Klusti par supervaroni? Cik stulbi! Bedziet un glabiet pasauli, izliecieties, ka esat tik for?i, izdomajiet spilgtu uzvalku, aizstajvardu, izveidojiet ?tabu, savervejiet komandu, izdomajiet lielisku vardu un vienkar?i izglabiet ?o sasodita pasauli.
Kupers izskatijas pec vira, kur? bija kluvis traks. Bet patiesiba vin? bija loti nobijies. Riss nezinaja, ko darit talak, ko darit un kadus pasakumus veikt. Galu gala virietis saprata, ka pie ?im metamorfozem vainojamas vina pa?a rokam izgudrotas tabletes.
Un vin? saprata, ka vin? nav vienigais, kas tos pienema. Bija ari citi cilveki, un dro?i vien ari vini mainijas. Varbut viniem pat bija sliktakas spejas neka vinam.
Kupers pastiepa roku pec mobila telefona. Vin? nolema, ka vel nav par velu vismaz kadu izglabt. Tapec vin? izsauc Stendlera numuru. Vina kolegis atri atbild, par ko Kupers bija neticami priecigs.
"Standler, ir noticis kaut kas ?ausmigs, mums ir jaiznem narkotiku partija no pardo?anas. Tas ir steidzami!" – Kupers pec sveik?anas skarbi saka.
"Tu esi traks? Kuper, tas nav iespejams! – atbildeja Stendlers.
"Es to neatkarto?u. Tabletes nav pietiekami petitas un var kaitet pateretajiem.
Stendlers noputas, tad piekrita. Vin? bija loti dusmigs, sa?utis, satracinats, bet Kuperam bija vienalga. Tad vin? izsledza telefonu un atviegloti uzelpoja. Lidz ?im virietis darijis visu iespejamo.
Vina galva pazibeja doma, ka vinam bus jaatrod visi cilveki, kas nopirka tabletes, un janoskaidro, kas ar viniem noticis. Galu gala ne visi gribes paturet varu noslepuma un nedarit sliktas lietas.
* * *
Aili ieskreja eka, kura vina strada, iegaja sava mazaja kabineta un aizsledza aiz sevis durvis. Vina visu laiku triceja, elpo?ana nevareja normalizeties. Vina ir kluvusi traka, tas ir skaidrs. Galu gala lietas nevar kusteties, tikai skatoties. Telekineze neeksiste!
Meitene nezinaja, ko darit, kur iet un pie ka versties pec palidzibas. Kaut kas iek?a kliedza, ka vinai vajag izmantot ?o speku, nozagt vairak naudas un doties kaut kur uz Meksiku vai Panamu, kur vina nekad netiks atrasta.
Stulbs sapnis. Turklat izmantojiet ?os briesmigos spekus pret cilvekiem. Aili nevelas nevienam nodarit pari.
Tapec vinai vienkar?i javirzas uz savu dzivi, nepiever?ot uzmanibu notiku?ajam, neizmantojot spejas, un jaturpina intervet slavenibas.
Aili noputas. Cik viss ir sarezgiti. Viena mirkli vinas dzive mainijas un ne uz labo pusi. Vina aizvera acis, atslaba un meginaja aizmirst notiku?o.
Bet taja bridi pie vinas durvim skali klauveja. Vina drebeja un sakustejas, lai ielaistu apmekletaju. Tas bija vinas priek?nieks Ridsa kungs, kur? neparprotami bija slikta garastavokli.
– Sveika, Aili, vai tu interveji Risu?
"Protams," vina atbildeja un iznema no sominas piezimju gramatinu. Tad vina to pasniedza savam priek?niekam.
Rids paskatijas uz piezimju gramatinu un tad nometa to uz galda.
– Neka jauna, Aili, neka. Veca informacija, garlaicigi jautajumi.
Meitene parsteigta paskatijas uz vinu, neticot savam ausim.
– Es tik loti centos! Rida kungs, ludzu, neatsakieties publicet interviju.
Virietis neapmierinati paskatijas uz Aili un negativi pakratija galvu.
– Nav publikacijas.
Un tad meitene neiztureja, vina saka raudat, aizsedzot seju ar plaukstam. Tacu misters Rids bija nesatricinams, vin? izgaja no kabineta, skali aizcirzdams durvis.
Meitene raudaja. Vina nebija gaidijusi ?adu notikumu paversienu. ?ai intervijai vajadzeja but vinas laimigas dzives sakumam.
Ta ir jega, ta vajadzetu.
Vina satvera rokas piezimju gramatinu, izrava no tas teksta lapas un saplesa tas mazos gabalinos. Vinu parnema naids un izmisums.
Aili gandriz kliedza aiz dusmam. Vina pieversas dokumentu skapim, kur bija vinas vecie darbi, kurus vina tik loti ienida. Taja pa?a sekunde visas mapes izlidoja no plauktiem un sastinga gaisa Aili priek?a. Pek?ni vina saka smaidit, vinai saka patikt speks un speks, ko vina bija ieguvusi.
Mapes lidoja gaisa, un tad meitene ar rokas majienu lika drukata teksta loksnem izlauzties no mapem un izmetaties pa biroju.
Pec minutes birojs jau lidoja, Aili telpa radija istu apokalipsi. Bet vinai vin? patika. Meitene izbaudija ?o skaistumu.
* * *
– Ka tas var but? – Carlijs krita panika.
Rens paraustija plecus. Vin? pats neko nesaprata. Tas viss likas nereali.
"Nomierinies, mes noteikti uzzinasim, kas tas ir," Rens saka meiteni nomierinat.
– Ka mes to uzzinasim? Vai mums ir slimnicas ?adiem gadijumiem? Un, lai gan, ir. Un tas sauc par psihiatriskajam slimnicam.
– Nekriti panika, ludzu. Turklat jus nevarat, jus saprotat.
– Tas nav iespejams, tas nav iespejams. Nedari mani bezpalidzigu, es vienkar?i esmu stavokli! – Carlijs iebilda un apsedas uz kebla.
Rens sakrustoja rokas un paskatijas uz meiteni. Vinam nez kapec ?kita, ka ?is ir laimigas dzives beigas, ka talak vinus sagaida kaut kas ?ausmigs. Vin? saprata, ka vinam bus jaizdara izvele. Tikai starp ko? Vai ari kur?…
Vin? smagi noputas, un vina skatiens iekrita vitaminu iepakojuma, ko vin? vakar bija lietojis Kupera Raisa. Vina elpo?ana paatrinajas. Puisis piegaja pie vitaminiem, tad pakera tos un pagriezas pret Carliju ar dusmigu sejas izteiksmi.
– Tas visas ir ?is sasoditas tabletes! Mums jaatrod Kupers Raiss un jauzdod vinam dazi jautajumi! – Rens saka satracinat.
Carlijs piecelas no kebla un piegaja pie pui?a, vina panema kastiti roka un pagrieza to acu priek?a, un tad vienkar?i apskava puisi.
– Klusi, nekriti panika. Mes to izdomasim kopa. Rit mes dosimies uz vina laboratoriju.
– Es ie?u viena.
– Ne, mila, es tevi nepameti?u. Mes to pardzivosim kopa, bus vieglak, ticiet man,” meitene vinu parliecinaja, skatoties tie?i vinam acis.
Rens nevareja vinai atteikt, lai gan juta, ka vina bus lieka. Puisis saka nozelot, ka visu pateica. Bet tagad nav atgrie?anas. Jums vienkar?i javirzas uz priek?u.
– Paldies, Carlij, bez tava atbalsta es vienkar?i klutu traks. Es milu Tevi.
Meitene pasmaidija.
"Es zinu," vina atbildeja, noradot uz savu apalo vederu. – Un ?eit ir musu milestibas apliecinajums.
Rens uzlika roku uz Carlija vedera un atslaba. Vinai blakus vin? ir gatavs aizmirst par visu.
* * *
Deivijs staveja krasta, gandriz nekustedamies. Puisis nevareja attalinaties no parpasauligajam sajutam, kuras vin? sanema, kad vina kermeni parnema uguns.
"Davi, tas mani biede," Zaneta klusi teica un pieskaras pui?a plecam.
– Ja, tas ir biedejo?i. Bet tik for?i!
Meitene pasmaidija.
– Es par to nestridos. Bet kas mums ar to butu jadara? Klut par supervaroniem?
Davijs iesmejas un apskava meiteni.
– Var but. Bet man ?kiet, ka but viniem ir garlaicigi. Ta vieta meginasim but nelie?i. Ir tik romantiski kopa aplaupit bankas, begt no policijas…
– Davij, tu esi traks!
Vini abi smejas, stavot Miciganas ezera krasta un apskavu?ies viens otru. Zaneta jutas miera, it ka pirms paris minutem nekas ipa?s nebutu noticis. Un tas viss viniem ?kita.
– Vai jus nopietni velaties aplaupit banku? – jautaja Zanete.
– Godigi sakot, ja. Redziet, spelejot supervaroni, mes nepelnisim naudu. Slaveniba ja, nauda ne. Par ?o varonigo profesiju algu nedod.
Zaneta pamaja. Vina, protams, saprata, kadus riskus vini var uznemties, cik daudz cilveku vini var nogalinat. Bet kada iemesla del vina neatteicas, bet, gluzi preteji, atbalstija vinu un nolema izstradat ricibas planu.
Vinu merkis bija centrala banka, kura tika glabati savas pilsetas bagato cilveku ietaupijumi. Zanetai nebija ne jausmas, ka tikt iek?a eka, jo vina nekad taja nebija bijusi. Un vinai nav talanta planot laupi?anu.
Pec divam stundam meitene padevas, un Deivijs nolema, ka vini rikosies bez plana. Padariet to, ka jums iet. Dro?i vien tas bija stulbs lemums, bet viniem vajag naudu.
Zaneta savaca visas lietas, ko vini bija izliku?i pludmale, iznema no mugursomas divus vienadus tum?us dzemperus ar kapucem un vienu no tiem pasniedza puisim. Vin? to uzvilka reize ar Zanetu, un pusaudzi smejas. Vinus tas viss uzjautrinaja. Viniem ?i izklaide ?kita uzjautrino?a.
Deivis paris reizes eksperimenteja ar uguni un saprata, ka apgut stihiju. Vinam japarada uguns visa tas skaistuma, speka un posto?aja. Galu gala ?i speja ir navejo?a.
Milo?ais paris ieradas banka stundas laika. Vini staveja pie ieejas un nezinaja, ko darit talak. Davijs satvera Zanetes roku un cie?i to saspieda. Vin? baidijas par vinu. Galu gala meitenei nebija tadas pa?as spejas un vina vareja tikt ievainota.
Bet ta bija vina, kura spera pirmo soli, uzliekot galva kapuci. Davijs darija to pa?u un sekoja vinai. Mana sirds puksteja krutis, meginot caurdurt krutis. Vin? bija nobijies, tik loti, ka vina celi padevas.
Banka izradijas milziga, iek?a bija daudz cilveku, parsvara darbinieki.
"Kungs Jezu, cik biedejo?i!" – domaja Davijs, stavedams Zanetas priek?a.
Vin? pacela roku, un taja pa?a sekunde ta aizdegas. Stradnieki, kuri uzreiz pamanija atbrauku?os pusaudzus, bija nobiju?ies. Vini nekad agrak neko tadu nebija redzeju?i. Vini bija ?oketi.
– Mums vajag naudu, un daudz no tas. Mes tev nenodarisim nekadu launumu, ja tu izdarisi mums nelielu labvelibu un aizvedisi mus uz noliktavu,” Deivijs paveleja, vin? meginaja padarit savu balsi stingraku, tacu ta nodevigi triceja.
Bankas darbinieki staveja nekustigi.
"Es teicu, aizvediet mus uz glabatuvi!" – Deivijs iesaucas, negaidot to no sevis. Vina roka saka degt intensivak, un vin? juta, ka ari vina otro plaukstu apnem uguns. Tad puisis saka pamatigi krist panika.
Zaneta to nepamanija uzreiz, jo vinu aizrava koncentre?anas uz darbiniekiem. Viens no viniem izsauca policiju.
"Vini izsauc policistus," meitene krita panika, un tad vina pamanija Deivija stavokli.
Uguns izplatijas pa visu kermeni, puisis zaudeja kontroli par to. Vin? pagriezas pret meiteni, kura nobala no redzeta. Zaneta paspera paris solus atpakal, un pec sekundes Deiviju pilniba parklaja spilgtas liesmas.
Zaneta nevareja uz to paskatities, un vinas sirdi ploso?ais kliedziens atbalsojas visa telpa.
Policisti ieradas un sastinga uz bankas sliek?na, ?oketi lukodamies uz dego?o puisi un kliedzo?o meiteni.
Un Davijs juta tikai energijas un siltuma piepludumu. Bailes ir pazudu?as. To aizstaja apzina par savu speju pilno speku. Ja vin? veletos, vin? varetu nogalinat visus, kas bija istaba.
Vin? to sajuta un taja pa?a mirkli uz policijas pusi aizlidoja uguns lode. Cilvekiem izdevas izvairities, par prieku Zanetai un pui?a skumjam.
Meitene saka atkapties, neticot savam acim. Vina nekad nebutu domajusi, ka Davijs ir spejigs uz ko tadu.
Vaina bija uguns, tik briesmigs un nekontrolejams elements, kas speja uzvaret Devi apzinu, padarot vinu par briesmoni.
Ugunsbumbas lidoja cauri bankas ekai, biedejot cilvekus un radot haosu. Deivijs meta caulas, nekam nepiever?ot uzmanibu. Pat lidz policijas ?avieniem.
Ja, vini nolema atklat uguni uz pusaudzi, kur? meginaja vinus nogalinat. Un ?i darbiba Zanetu biedeja ne mazak ka satraku?o puisi. Vin? varetu nomirt.
Un tie?i taja bridi nezinams speks parnema meiteni. Vina pieskreja tuvak policijai, cerot vismaz meginat vinus apturet. Vina pat uzreiz nepamanija, ka pret vinu lidoja milzigs uguns ?avin?.
Zaneta apgriezas bridi, kad bumba atradas paris metru attaluma no vinas. Meitenes seja savijas ?ausmu grimase. Vina nolika rokas sev priek?a, saprotot, ka tas ir vinas beigas.
Un tie?i taja bridi, kad meitene aizvera acis, vinas priek?a paradijas udens siena, kas aptureja bumbu. Zaneta kliedza un nolaida rokas. Udens pazuda, it ka tas nekad nebutu bijis.
Meitene saprata, ka vina to izdarija. Ka ari vina kluva neparasta.
Zaneta iztelojas milzigu udens bumbu, un ta acumirkli paradijas vinas priek?a. Policija partrauca ?aut. Ar vienu rokas majienu meitene lika udens bumbai lidot preti Davijam. Udens vinu atdzeseja, uguns pazuda, un parsteigtas publikas priek?a staveja nobijies un slapj? puisis, kura drebes, parsteidzo?i, bija neskartas.
Meitene satvera Daviju aiz rokas un burtiski izvilka vinu no bankas ekas. Neviens neuzdro?inajas vinus apturet, jo vini saprata ?o pusaudzu speku un vinu mirstigas briesmas.
* * *
Elinu nevareja dabut pie prata. Ap vinu pulcejas arstu un medmasu pulis, kuri nevareja saprast vinas gibona iemeslu.
Tikai pec paris minutem meitene atvera acis un bailes paskatijas uz apkartejiem cilvekiem. Un tad vina pek?ni uzleca no gridas.
"Klusi, Elina," saka doktore Rota, satverot vinas roku.
– Dievs, kas tikko notika? – Elina trico?a balsi jautaja.
–Tu zaudeji samanu. Es domaju, ka tas ir tapec, ka tu uztraucies. Vajag atpusties, doties majas, pagulet.
Meitene pamaja ar galvu un atri izgaja no tualetes. Vina lieliski atcerejas, kapec vina nogiba. Bet vina nespeja tam noticet. Pargerbusies no slimnicas halata, vina atri devas majas.
Dzivoklis bija tuk?s un kluss. Elina nostajas pie ardurvim, tad noslideja pa sienu un saka raudat. Vina jutas ka vaj?, kas baidas no kaut kadas optiskas iluzijas vai iluzijas. Galu gala neredzamiba nevar but realitate. Vina nav seriala vai filma, ta ir dzive, un ta ?eit nenotiek.
Elina pacela galvu, noslaucija asaras un ievilka elpu. Vinai ir jaaizmirst tas, ko vina redzeja tualete. Vinai tas vienkar?i jauzskata par halucinacijam.
Nav speju, nav superspeju. Tas viss bija stress.
Ta meitene iznema no somas telefonu un uzrakstija Sarai zinu, ka velas vinu satikt kafejnica. Vina dabiski piekrita.
Pec trisdesmit minutem vini apsedas pie galda leta iestade un pasutija sev nelielu picu. Sara priecajas, ka draudzene vinu izvedusi pastaigaties, jo meitene parsvara sez majas un skatas filmas.
"Pasutisim juras vel?u picu," Sara iesaka, un Elina piekrit. Tagad vinai ir vienalga, kada pica vinai ir.
Viesmilis pienema pasutijumu un meitenes saka runat. Sara runaja par jaunu draugu, kur? vinai tik loti patika. Un Elina tikai ik pa laikam pamaja ar galvu un pasmaidija.
Pica tika atnesta diezgan atri un nakamas trisdesmit minutes meitenes eda ?o gardo edienu. Elinai bija erti ar Saru, vina pat aizmirsa par neseno incidentu. Un vinai tas bija labi.
Lidz bridim, kad mans draugs aktualizeja medicinas temu. Sara pastastija, ka vina izglaba puisi sava maina. Elina uzreiz atcerejas ievainoto meiteni, kura atradas uz dzivibas un naves sliek?na. Visi notikumi pazibeja vinas acu priek?a, un vinas rokas triceja.
Sara nepamanija draudzenes paniku, tapec vina turpinaja stastit stastu, uzsverot rapojo?as detalas.
Meiteni parnema panika. Vina nespeja savaldit savu kermeni, kas triceja, it ka vinai butu drudzis. Pek?ni rokas atkal kluva neredzamas un Elina tas pek?ni nolika zem galda. Un tikai paris minutes velak meitene izskreja no kafejnicas ekas, atstajot ?oketo Saru.
Acimredzot ?i briesmiga speja vinu nekad neatstas vienu, un meitene vienkar?i klus traka.
* * *
Elektriba izskreja cauri Keileba kermenim. Vin? juta, ka ir kluvis stipraks. Tas bija nezinams magisks speks, ko vin? nekad nebija pazinis vai redzejis.
Kalebs pat nepamanija, ka Martins piecelas no divana un pienaca vinam tuvak. Vin? atradas paris metru attaluma un juta energiju, kas plust no Kaleba.
Puisis pagriezas, vina rokas dzirkstija mazs zibens. Martin? staveja nekustigi, skatijas uz savu draugu un neticeja savam acim.
Un tad vin? pastiepa roku.
– Ne, Martin, nedari ta! – Keilebs iesaucas, bet bija jau par velu. Puisis pieskaras vina rokam un tuksto?iem amperu gaja cauri vina kermenim.
Martin? nokrita uz gridas bez samanas. Roka bija apdegusi. Keilebs steidzas pie sava drauga, atbrivojot no kermena energiju un atkal klustot normals.
Kalebs saka krist panika. Vina draugs bezsamana guleja uz gridas, varbut pat miris. Un vin? saprata, ka pie ta vainojams vin? pats.
Puisis parbaudija Martina pulsu un atviegloti noputa. Vin? ir dzivs, bet, ja neizsauks atro palidzibu, vin? vairs nebus dzivs. Tapec Kalebs panema savu mobilo talruni un uzsauca numuru 911.
Pec piecam minutem arsti staveja vina maja un nesa Martinu uz nestuvem. Vini vinam uzdeva daudz jautajumu, vin? meloja. Un, kad vini grasijas aizvest manu draugu, vin? ludza iet viniem lidzi. Vin? nevareja vinu atstat grutibas, tapat ka berniba vin? nevareja palidzet Kalebam.
Slimnica Martins tika nogadats intensivaja aprupe, un Kalebs palika sezam gaiteni, neko nezinot. Vin? saprata, ka vina draugs var nomirt un ka vina nave bus vina rokas.
Un Kalebs pilniba aizmirsa par to, kas tie?i gandriz nogalinaja vina draugu. Bet ?i bija energija, ko puisis kontroleja; vina tik harmoniski stradaja ar vina kermeni.
Tiklidz vin? atcerejas ?is sajutas, slimnica saka mirgot gaismas. Kalebs zinaja, ka var izdarit ko sliktaku, tapec vin? vienkar?i aizvera acis un meginaja atslabinaties. Vai varbut pat uz bridi aizmirst ?is brini?kigas un jaunas sajutas.
Pec trisdesmit minutem no intensivas terapijas nodalas iznaca arsts. Vin? nemaz nebija priecigs, vina seja izstaroja satraukumu un bazas.
– Ka Martinam iet, vai vinam viss kartiba? Kalebs jautaja, pieceloties no divana.
– Es baidos, ka nav. Martins iekrita koma, un iespeja izklut no tas ir arkartigi zema. Mums vienkar?i jatic brinumam vai Dieva palidzibai. Un mes varetu izmantot abus.
Viss peldeja Keileba acu priek?a. Vin? nespeja noticet arsta vardiem. Vin? gribeja zinat, ka tas viss bija mulkigs sapnis un vin? driz pamodisies. Bet ta bija realitate. Realitate, kuru Kalebs ienida no visas dveseles.
4. nodala. «Telekineze un regeneracija»
Peleks BMW brauca pa Mineapolisas ?oseju ar Kuperu Raisu pie stures. Vin? devas uz laboratoriju, lai uzzinatu visu par ?iem neveiksmigajiem vitaminiem un meginatu padarit vinu normalu. Un ari atrast visus skartos cilvekus, jo tie?i Kupers ir vainigs visa ?aja briesmigaja situacija.
Virietis bija neticami noraizejies un vienlaikus nobijies. Vin? ir nobijies, ka ?ie cilveki jau ir izdariju?i kaut ko briesmigu. Tapec vin? stiprak piespieda gazes pedali pie gridas.
Laboratorija atradas pilsetas otra gala, tapec cel? aiznema labu pusstundu. Ierodoties vieta, Kupers novietoja savu auto pazemes autostavvieta un mierigi iegaja laboratorijas eka, kuru pats uzcela, pareizak sakot, projekteja.
Telpa bija vesa, un apkart sedas cilveki, kuri stradaja pie mazaka meroga izgudrojumiem neka Kupers.
Virietis iekapa gai?aja, sniegbaltaja lifta un nospieda pogu uz -1 stavu. Tas bija vissvarigakais stavs visa eka, jo ?eit tika izgudrotas visas inovativas zales. Lai gan vinu bija maz, Kupers joprojam lepojas ar sevi un domaja, ka nakotne vinam izdosies izveidot kaut ko neticamu.
Acimredzot ?i nakotne jau ir pienakusi. Un vin? saka nozelot, ka vinam bija ?ads sapnis.
Ekas svarigakais stavs bija gandriz tuk?s, jo tam bija pieejams maz cilveku. Kupers nelava uz turieni doties tikai izraudziti prati. Parejais stradaja vina laba.
Kuperam nebija grutibu atrast Stendleru, jo vin? sedeja sava mazaja, bet majigaja kabineta. Virietis parsteigts skatijas uz Raisu, kad vin? iegaja bez klauve?anas un pat nesasveicina?anas. Vin? vienkar?i apsedas uz bruna adas kresla iepretim tum?a koka rakstamgaldam.
"Vai kaut kas notika, Raisa kungs?" – jautaja Stendlers.
– Ja. Vai esat iznemis vitaminus no pardo?anas?
Vin? pamaja.
– Bet kapec tas ta ir? Galu gala viss gaja diezgan labi.
Kupers noputas, uzlika rokas uz roku balstiem un uzmanigi paskatijas uz savu partneri.
– Vai jus kaut ko mainijat vitaminu sastava? Kupers velreiz jautaja.
– Ne, es atstaju visu, ka tu teici. Man nebija tiesibu kaut ko mainit.
Virietis atkal noputas.
– ES tev ticu. Man vajag vienu mazu pakalpojumu.
Stendlers saka intereseties, cerot dzirdet kaut ko svarigu.
– Man ir vajadziga visa informacija par cilvekiem, kuri iegadajas narkotikas. Butu ieteicams pat skatities videonovero?anas kameras,” Kupers mierigi sacija, it ka butu ludzis draugam atnest vinam kafiju. Stendlera seja izbrina saviebas.
– Es nedomaju, ka tas ir iespejams…
– Es negribu neko dzirdet. Tiekamies rit, lai visa informacija butu mana e-pasta. Ja ta neeksiste, jus zaudesiet darbu.
Raiss piecelas no kresla un aizgaja, pat neatvadijies. Pret Stendleru vin? bija stingrs, jo gribeja iegut informaciju ar jebkadiem lidzekliem, pat nezeligi un ar draudiem.
?obrid virietis bija parak nopietns, lai izdomatu lietas.
Kupers iegaja sava kabineta, iznema no skapja viskija pudeli un ieleja to glaze. Vin? atkal dzer. Slikta zime.
Tad virietis no plaukta panema mapi, kura pierakstija visu par zalem. Bija formulas un petijumu rezultati. Vin? cereja atrast kadu trukumu ierakstos…
Un tas vinam atausa.
Vin? izleca no kresla, tad atri atrada atvertu vitaminu iepakojumu. Tie?i no ?is kastites vin? panema tableti. Kupera acis iemirdzejas zinkare. Tie?i tagad vin? parbaudis ?is tabletes mikroskopa un beidzot sapratis speju ra?anas iemeslu.
Kupers atri izgaja no kabineta, neaizmirstot panemt lidzi mapi ar papiriem, un devas pie mikroskopa. Vin? pamanija, ka laboratorija ir tuk?a, un, paskatoties pulksteni, saprata, ka ir pusdienu partraukums. Tas nozime, ka neviens vinu netrauces.
Virietis izvilka vienu tableti un nolika to zem mikroskopa. Skatoties uz tabletes uzbuvi, sakuma vin? neko nesaprata, jo nebija absoluti nekadu at?kiribu no mape eso?ajam piezimem. Viss tiek darits precizi un kvalitativi. Tatad, kapec ?ada ietekme radas vina kermenim? Galu gala citi eksperimenti ar ?im tabletem nedeva ?adu rezultatu. Nekad. Viss bija diezgan labi.
Tapec Kupers nobijas vairak un saka ticet, ka tabletem ar to nav nekada sakara. Un tad ko? Zirnekli vinam nebija sakodu?i, zibens speriens, ar vinu neeksperimenteja un nebija paklauts starojumam. Tik daudz jautajumu…
Raiss dusmas trieca ar duri pret galdu un zvereja. Par laimi, vin? speja aprekinat sitienu, un galds palika neskarts.
Bet vinam joprojam bija iespeja visu uzzinat. Vin? atradis cilvekus, kuri lietoja zales, noskaidros, vai viniem ir spejas, un tad klus skaidrs, vai pie vainas ir tabletes, vai ?is spejas ir Dieva davana.
Kupers atcerejas meiteni, zurnalisti un puisi svinigaja vakara par godu narkotiku izlai?anai. Vini panema tabletes, un virietis ar tam saks izmekle?anu.
Vin? atgriezas sava biroja un atrada Islijas Kruzas vizitkarti, vina to atstaja katram gadijumam, un Kupers par to bija neticami priecigs. Grutak butu ar Renu Trestu, jo vin? nekadus kontaktus neatstaja, bet virietis cereja uz veiksmi.
Vin? atri uzspieda Aili numuru un diezgan ilgi gaidija vinas atbildi. Vin? jau baidijas, ka vina neatbildes, un tie?i taja bridi Kupers dzirdeja meitenes balsi:
"Sveika," vina atbildeja.
– Sveiks, sveiks, ?is ir Kupers Raiss, jus nesen mani intervejat un iedzerat tabletes. "Varat atnakt uz laboratoriju, man jauzdod paris jautajumi," virietis atri noburk?keja.
– Hm, ja, protams. Es atnak?u rit, jo esmu Portlenda, un brauciens ar autobusu ir gar?.
– Es samaksa?u par jusu lidma?inas lidojumu.
Aili noputas.
– Labi, es lido?u ar nakamo lidojumu.
Kupers bija parsteigts, cik viegli ?i meitene piekrita ierasties, jo ticeja, ka vina iebildis vai uzdos daudz jautajumu. Bet tas izradijas daudz vienkar?ak.
Virietis nolika klausuli un atslaba. Vin? bija parak koncentrejies uz tam sasoditajam tabletem. Galu gala vin? uzskatija, ka vini ir vainigi. Tacu pagaidam ir parak daudz informacijas, kas to noliedz.
Specigs klauvejiens pie durvim lika Kuperam lekt. Vin? lava nosauktajam viesim ienakt. Tie?i vina priek?a atradas Rens Trests un kada nepazistama meitene ar baltiem matiem, ari stavokli. Kupers piecelas no kresla un nezinaja, ka reaget uz pui?a izskatu.
– Sveiks, ceru, ka atceries mani. "Es biju vakarinas un pirms jums panemu savus vitaminus," Ren iesaka.
– ES atceros. Kaut kas notika? – vin? jautaja, nolemdams izlikties, ka viss ir kartiba.
– Lieta tada, ka ja.
Rens apsedas uz kresla, un Carlijs noradija uz kreslu.
– Saki man, es esmu tikai ausis.
–Vai vari man iedot kadu nazi vai ?keres? – Rens jautaja un ar to parsteidza Kuperu. Vin? saka ar acim meklet ?keres un, kad tas atrada, atri iedeva puisim. Vin? bija neticami ieinteresets.
Rens iztaisnoja plaukstu un asi parbrauca tai ?keru asmeni. Ja godigi, vinam tas jau ir apnicis, jo, neskatoties uz ?im atrajam dziedina?anam, vin? jut sapes.
Asinis maza strukla teceja pa vina roku, un Kupera acis ar interesi skatijas uz notieko?o.
Pec paris sekundem asino?ana apstajas un bruce saka dziedet. Kuperam parsteiguma paveras mute. Tagad nav ?aubu, ka pie visam ?im nejedzibam vainojamas tabletes.
– Dievs… Vai tu ari dabuji to sasodito speju? – vin? iekliedzas un izleca no kresla. Rens jautajo?i paskatijas uz virieti, nesaprotot, par ko vin? runa.
Vin? nespeja noticet, ka Kuperam Raisam ari ir tadas spejas. Vin? to uzreiz nodemonstreja: Kupers panema ?keres, ar kuram Rens griezas pats, un viegli nolieca abus asmenus.
Carlijs nobaleja. Rens bailigi skatijas uz ?kerem un biezi mirk?kinaja.
– Tas ir neticami! – vin? paspeja pateikt, un tad skali iesmejas.
Carliju parsteidza sava ligavaina reakcija, tapec vinas skatiens pieversas Renai, kura bija kluvusi nedaudz traka.
– Pie ta vainojamas tabletes, ko lietojat. Ari es tos pienemu, tapec ieguvu speju. Jau tagad cen?os atrast cilvekus, kuri ir lietoju?i zales, un uzzinat, ko vini var darit. Man ?kiet, ka tas ir tikai sakums,” Kupers sacija, un Rens taja pa?a bridi apklusa.
* * *
Aili ieradas ar nakamo reisu, ka solits. Vina juta, ka ?is aicinajums un lugums steidzami ierasties ir saistits ar vinas telekinezi. Meitene saprata, ka pie vainas ir vitamini, un acimredzot to saprata ari Kupers Raiss.
Vina vilka aiz sevis nelielu koferi, vinas cel? guleja viesnica, jo vina nevareja tikt pie tada cilveka ka Kupers ?ada forma un pat ar mantam. Vinai jasaved sevi kartiba.
Leta viesnicas numurina Aili iegaja karsta du?a, pargerbas, uzlika grimu un tikai tad devas prom. Ja, meitenei patik izskatities skaisti, un tas ir vairak pluss neka minuss.
Meitene nokera taksi un nosauca laboratorijas adresi. Un tikai tagad vina saka pa istam uztraukties. Vina pati dodas pie Kupera Raisa pec personiga ieluguma, apmaksatas aviobiletes un… vinai sak palikt karsti un auksti. Parak noraizejies.
Aili saprata, ka vinas izaicinajums varetu but ne tikai speju del, bet, piemeram, intervijas del. Vinam tas vareja nepatikt, un virietis gribeja lugt, lai vin? to nepublice. Kopuma vin? var nebaidities. Intervija tik un ta nebus.
Taksometrs apstajas, meitene samaksaja ?oferim un izkapa. Vinas sirds saka mezonigi pukstet, kad vina atradas netalu no ieejas eka. Bet Aili aizvera acis, dzili ievilka elpu un pagruda durvis.
Laboratorijas eka vinai ?kita parak gai?a, tapat ka iepriek?eja reize. Vina zinaja, kur doties, lai atrastu Kupera biroju.
Pa celam uz liftu vinu aptureja apsardze, kas uzdeva paris jautajumus un, uzzinot vinas vardu, mierigi izlaida cauri.
Lifta bija parak pieblivets, Aili likas, bet vina saprata, ka tas viss aiz uztraukuma. Vel vairak un vina saks grauzt nagus, kas izskatas pretigi.
Meitene izkapa no lifta un uzreiz pamanija biroja durvis. Vina vilcinadama piegaja pie viniem un pacela roku, lai pieklauvetu, tacu taja pa?a sekunde meitene sastinga. Vina nevareja pienemt lemumu.
Un ?i neizlemiba vinu satracinaja; Un tikai par to domajot, Aili divreiz pieklauveja pie durvim ar pirkstu kauliniem. Vina nav maza, vina jau ir pieaugusi un vinai ir laiks beigt no visa baidities.
Kupers lava man ienakt. Aili atgruda durvis un paspera soli uz priek?u. Kabineta sedeja tris cilveki gaidita viena vieta. Vina uzreiz atpazina Raisu, bet parejos ieraudzija pirmo reizi.
"Sveiki, vai varat apsesties," Kupers sveicinaja un noradija uz tuk?u kreslu, kur? apsedas uz ta.
– Vai tu man zvaniji par interviju? – vina jautaja, izliekoties par mulki. Slikts lemums.
– Ne, man nerup intervijas. ?eit ir kaut kas svarigaks un bistamaks. Redzi, tabletes nedarbojas ta, ka es domaju…
– Beidz, – Aili vinu partrauca. – Es visu sapratu. Tagad es jums paradi?u, uz ko esmu spejigs, ja velaties, protams.
Un, protams, visi piekrita, jo vinus intereseja, ko ?i meitene var darit.
Aili viegli pasmaidija, saprotot, ka tagad vina atkal izmantos savu speku, kas vinai tik loti patika. Meitene paskatijas uz papira loksnem, kas guleja uz Kupera galda, un iztelojas, ka tas pacelas. Un tie?i taja bridi vini nonak gaisa.
Meitene skatas uz apkartejiem cilvekiem un vienkar?i izbauda vinu sejas izteiksmes.
– Ta ir telekineze. Es pienemu, ka jums visiem ir ari spejas? – jauta Aili.
"Man tada nav," Carlijs atbild pirmais.
"Man ir super speks, Renam ir atjauno?anas," piebilda Kupers.
Ikviens istaba saprata, ka tas viss ir diezgan biedejo?i. Speki klust arvien bistamaki. Neviens nevar iedomaties, kadas spejas piemit citiem cilvekiem. Vini var tikai veidot teorijas un lugt, lai tas butu nekaitigakas par telekinezi.
5. nodala. "Labas zinas"
Islijs pats sedeja Kupera Raisa kabineta, neticot notieko?ajam. Telpa atradas vel tris cilveki, kurus tagad saista viens noslepums. Vini nezina, ko darit talak, jo visi ir neticami nobiju?ies no ?im spejam, kuram pat berns neticetu. ?is nezinamais bija ?ausmigs, un visi istaba sapnoja, ka viss klus par sapni, murgu un ka tiklidz tu atversi acis, viss atgriezisies sava sakotneja vieta.
Valdo?ais klusums aizkaitinaja Kuperu, kur? bija ista stupora. Vin? negaidija, ka ieraudzis tik briesmigas spejas, vin? uzskatija, ka vina lielvara jau ir robeza. Bet tagad vin? saprot, cik kludijies. Vin? gaidija, kad tiks mekleti citi cilveki, kuriem “paveicas” iegut spejas. Tacu vin? priecajas, ka divi jau ir atrasti un sez vina kabineta.
– Rit man bus informacija par atliku?ajiem cilvekiem, kuri lietoja tabletes. Es ceru, ka varat man palidzet tos atrast. Galu gala mus jau saista viena problema,” sacija Kupers.
– Ne, ta ir jusu vaina, un tas ir jusu zina. "Mes esam tikai upuri," Ren iebilda, neapmierinati lukodamies uz virieti.
– Tik kluss. Lai gan es nesanemu speju, man ari ir kaut kas ar to saistits. Es domaju, ka Kuperam ir taisniba, un mums ir japalidz. "Vin? nezinaja, uz ko ?is tabletes spej," Carlijs piebilda.
Rens bargi paskatijas uz vinu, tacu meitene uz ?o zestu nereageja.
Aili kluseja, iegrimusi domas. Vinai bija vienalga par visu, jo sliktak nevareja but. ?ausmas jau ir notiku?as…
"Kad mans partneris sniegs visu nepiecie?amo informaciju, mes nekavejoties saksim mekle?anu." Neraizejies par naudu, es parupe?os par finan?u izdevumiem,” Kupers sacija un tad piecelas no kresla, gatavojoties pamest biroju.
"Lieliski, tad tiksimies rit," Carlijs piekrita, ari piecelas kajas.
"Patiesiba tu paliksi majas," Ren iebilda.
– Ne, es uztrauk?os, bet tas man ir kontrindicets. Es naku ar tevi, mila.
Puisis smagi noputas un padevas, vin? saprata, ka nevar strideties ar ?o meiteni. Vinam ar to bus jasamierinas.
– Labi, visi iet. "Tagad mes dosimies majas," saka Kupers.
– Ko man darit? Man ?eit nav majas. Vai man bus jadzivo viesnica? – Aili jautaja, neapmierinati skatidamas uz virieti.
Kupers smagi noputas.
– Tu vari dzivot kopa ar mani, lai ta butu. Mana maja ir daudz brivu istabu.
Meitene nebija gaidijusi ?adu notikumu paversienu, vinai ?kita, ka virietis smejas un liks dzivot viesnica un kluset. Un vin? piedavaja pavadit nakti pie vina. Aili nemanami pasmaidija.
Vini aizgaja neliela grupa, Rens atstaja savu talruna numuru Kuperam un pec tam devas kopa ar Carliju. Tagad vin? gribeja doties majas un dzert kaut ko stipraku. Vin? bija parsteigts, cik mierigi Carlijs reageja uz visu notieko?o, it ka vina to redzetu katru dienu.
Tikmer Kupers panema tabletes, kuras parbaudija mikroskopa, un pec tam kopa ar Isliju atstaja eku.
Vini devas leja uz pazemes autostavvietu. Atradis savu auto, Kupers apsedas vaditaja sedekli. Meitene apsedas blakus – pasaziera sedekli. Virietis nospieda gazes pedali un automa?ina saka kusteties.
Vinu cel? veda uz viesnicu, kur Islija panems savu cemodanu ar mantam, un tikai pec tam vini devas uz Kupera savrupmaju.
– Ka jus uzzinajat par telekinezi? – virietis jautaja.
"Vini man uzbruka, un es ar savu domu speku vareju pacelt kiegeli gaisa." Tas bija neticami biedejo?i. Man likas, ka klustu traks.
– Es to zinu. Un es gribetu atvainoties.
– Par ko? – Aili vinu partrauca.
"Par to, ka toreiz iedevu jums tas sasoditas tabletes." Ja es zinatu, ka viss beigtos…
– To neviens nezinaja. Nevainojiet sevi.
Kupers paskatijas uz meiteni un viegli pasmaidija. Aili juta, ka vinas seja klust sarkana, un vina pagriezas pret logu. Vina jutas samulsusi, ka Kupers uz vinu skatas, bet agrak vin? vinai pat nepieversa uzmanibu. Un pat tagad vinai ?kiet, ka visa ?i komunikacija ir tikai radu?as problemas del.
Meitenes acu priek?a pavideja raksts no dzeltenas avizes, kura bija teikts, ka Kupers Raiss ir gejs. Zurnalisti informaciju izsucu?i no zila gaisa, sakot, ka virietim nav draudzenes. Vai varbut vin? vienkar?i nevar atrast savu milestibu? Tapec Islijs ir parliecinats, ka Kupers nav gejs.
Kupers aptureja automa?inu pie ieejas viesnica, vel vienu skatienu uzmeta Islijai, un vina izkapa. Virietis pieskatija vinu, domadams par to, cik skaisti ir vinas blondie mati. Vin? pakratija galvu, lai aizstumtu ?is domas, tad izritinaja automa?inas logu, iznema no kabatas cigaretes un aizdedzinaja.
Tikmer Aili atri uzkapa uz savu istabu un savaca visas mantas. Vina vel dazas minutes staveja pie gultas, domadama, ka uz Kupera maju labak neiet, un tikai tad aizgaja.
Automa?ina staveja turpat, virietis smekeja, un Aili riebuma saviebas. Vina ienist cigaretes un nicina cilvekus, kas smeke.
Kupers nodzesa cigareti, izkapa no ma?inas un palidzeja meitenei panemt lidzi koferi, vin? atvera bagaznieku un iemeta to tur. Aili apsedas vinas vieta, Kupers ari atgriezas un vini devas cela.
Vini visu celu kluseja. Meitene domaja par ritdienu, un Kupers domaja par Stendleru, kur? varetu neizpildit vina lugumu. Tas ir tas, ko vin? negribetu vairak par visu.
Kupera maja bija milziga, ar diviem staviem, peldbaseinu un nelielu darzinu. Ieraugot ?adu skaistumu, Aili zoklis atleca. Vina nekad nebija bijusi tadas majas, jo nepazina miljonarus. Bet tagad viss ir savadak. Meitene nak?nos ?aja greznaja vieta, un pats Kupers Raiss gules blakus.
Vina seja nevilus paradijas smaids.
Virietis koferi nesa pats, jo nevareja vienkar?i noskatities, ka meitene to vilka, jo ipa?i tapec, ka vinam ?is koferis sver ka spalva.
Maja bija tuk?a un klusa. Islijs sekoja Kuperam, nepartraukti skatidamies apkart. Vin?, nelaujot meitenei nakt pie prata, aizveda vinu uz viesu istabu. Un, ja vina bija neliela ?oka, tad, ieraugot dzivojamo istabu, vina nespeja valdit sajusmu. Vinai no mutes izskaneja “wow”, ieraugot milzigo telpu, kas bija veidota makslas dekora stila.
Sniegbalts divans aiznema sienu pie loga, un kreisaja puse bija milzigs gramatu skapis. Preti skapim neliels rakstamgalds, ka ari kumode. Visas ?is mebeles bija izgatavotas no peleka koka un izskatijas loti neparasti. Tacu ?i neparastiba bija nesalidzinama.
– Tava istaba atrodas otraja stava, varbut tu esi izsalcis? Kupers jautaja.
– Ja nedaudz.
Virietis pamaja ar galvu, tad atri uznesa koferi aug?a. Aili uzmanigi apsedas uz divana, baididamas izdarit nevajadzigu kustibu un kaut ko salauzt. ?eit viss maksa lielu naudu.
Kupers sekoja virtuve. Vin? nolema meitenei uzvarit ceptus kartupelus, lai ari cik kutri tas nebutu. Vinam nepatik gatavot, tapec vin? vienmer ed restoranos, bet tagad vinam nav absoluti nekadas vele?anas tur doties.
Aili ienaca virtuve, kuras skats ari vinu apstulbinaja – moderna tehnika, peleki naktsgaldini, vidu milzigs stikla galds, bet apkart kresli ar mikstiem sedekliem. Kupers iesmejas, redzot meitenes reakciju.
– Nac iek?a, nebaidies. "Var pat pie galda sedet," virietis ieteicas, Aili pasmaidija un joprojam speja apsesties uz kresla.
Kupers kepajas ar kartupeliem, kas vinam nedereja. Un, kad ediens sadega, vin? pavisam satracinaja, ieleja visu miskaste un pec tam aiz dusmam salieca pannu uz pusem. Tas gan vinam, gan Aili bija negaiditi. Meitene pek?ni piecelas un piegaja pie virie?a.
– Sasodits, sasodita vara! – vin? kliedza.
Aili nezinaja, ko darit. Vina uz minuti jutas nobijusies, jo saprata ?is spejas bistamibu. Ar savu telekinezi vina nevares aizbegt.
– Kuper, nomierinies, ludzu, tas ir tikai nozelojams kartupelis. Es varu pagatavot pats.
Vin? paskatijas uz meiteni un vina skatiens mainijas. Vin? parstaja dusmoties, vin? tika atbrivots no ?is agresijas, kas paradijas no nekurienes.
"Labi, panemiet no skapja vel vienu pannu, kamer es kaut ko dzer?u," Kupers piekrita un izgaja no virtuves.
Aili palika viena starp tik dargiem virtuves piederumiem. Vina iznema pannu un kartupelus. Vinai est gatavo?ana bija viegls uzdevums.
Pec stundas uz galda staveja milzigs ?kivis ar smarzigiem ceptiem kartupeliem. Kupers joprojam nebija atgriezies virtuve, un Islijs saka uztraukties.
Vina izgaja no istabas un saprata, ka nezina, kur iet. Meitene var pazust tik milziga maja. Un taja bridi vina dzirdeja kaut kur otraja stava ieslegta televizora skanas.
Aili uzkapa pa kapnem un iegaja istaba, no kuras naca skana. Tas bija birojs, spriezot pec mebelem un galda centra. Kupers sedeja uz maza adas divana un skatijas zinas.
"Es tikai grasijos tev piezvanit." Apsedieties man blakus, tagad vini mums paradis, kas mums vajadzigs," Kupers saka, neskatidamies vinas virziena. Aili apsedas.
Vini televizija radija, ka Cikaga notika kaut kas neticams. Aculiecinieki stasta, ka puisis un meitene nolema aplaupit banku, un tad noticis kas tads, kam neviens nespej noticet. Dro?ibas kameras radija, un Islijs ?okets skatijas Kupera.
Kameras fikseju?as, ka puisis ar ugunsbumbam meta policistiem, un pec tam vin? pats aizdegas. Vina partnere sakuma bija ?oketa, bet tad vina atjedzas un tie?i vinas priek?a izauga udens siena.
– Suds! – Kupers skali sacija pec redzeta.
Aili nezinaja, ka reaget, tapec vina tikai tuk?i skatijas viena punkta.
"?eit ir vel divi ar spejam," virietis piebilda.
– Kas tas ir, pirokineze?
– Ja, un meitenei ir akvakineze. ?kiet, ka ar katru reizi klust arvien jautrak.
Aili saprata, ka rit viniem bus jadodas uz Ilinoisu, lai kaut ka atrastu ?o pari, kur? nolema neslept savas spejas. Meitene saprata, ka ?is spejas ir loti bistamas un, ja tas tiktu izmantotas pret tam, tas butu loti, loti slikti.
* * *
Agri no rita Kupers sava e-pasta sanema zinojumu no Stendlera. Virietis atri to izlasija un atviegloti noputas. Vitaminus maz pirka, jo ne visiem vel bija laiks par tiem uzzinat.
Saraksta bija tikai cetri cilveki, no kuriem viens bija Rens Trests. Tatad, viss vel nav slikti. Lai gan… ?os vitaminus vareja neoficiali nopirkt…
Bet ?obrid pedejais, par ko Kupers gribeja padomat, bija tas.
Stendlers atsutijis ne tikai vardus, bet ari video ierakstus no novero?anas kameram. Kupers atri noskeneja katru. Viena bija Rena, cita bija meitene varda Sara Kinga, tre?a bija Martins Hemsvorts, bet ceturta bija Hloja Maiklsa.
Kupera seja bija smaids, vin? pierakstija ?tatus un pilsetas, kuras ?ie cilveki dzivoja, un devas uz vannas istabu, lai sakoptos.
Aili tikmer guleja sniegbalta gulta. Gulta bija milziga, tapec vina apgulas pa diagonali, jutoties ka karaliene. Istaba, kura vina guleja, bija ne mazak skaista ka visa maja. Cik maksaja milzigs skapis istabas gridai…
Vina nevelejas piecelties un atrasties briesmiga pasaule. Vina visu muzu gribeja ?adi melot, nezinot raizes un problemas.
Bet ?odien bija parak svariga diena, tapec vinai bija jacelas. Parketa grida bija auksta, Aili iegaja vanna uz pirkstgaliem un atslaba tikai tad, kad atradas du?as kabine.
Kupers un Islijs satikas pirmaja stava virtuve. Meiteni parvilinaja olu kultena smarza. Vina baidijas, ka vakar var atkal notikt, Kupers atkal sadusmosies un kaut ko salauzis. Tacu tas ta nebija. Virietis staveja pie plits un mierigi gatavoja. Vin? bija gerbies krekla un tum?os dzinsos, ?ajas drebes vin? izskatijas loti jauns.
"Labrit," Aili sveicinaja un apsedas uz viena no sniegbaltajiem kresliem.
– Laipni. Tapec es nolemu pagatavot brokastis un vienkar?i pazinot labas zinas.
– Kur??
– Man ir visu, kas iegadajas vitaminus, vardi un pilsetas, kuras vini dzivo.
Aili bija sajusma un saka smaidit ka mulke. Kupers pasniedza vinai nelielu papira lapinu, kuru meitene nekavejoties pilniba parbaudija.
Sara Kinga – Filadelfija, Pensilvanija.
Martins Hemsvorts – Dalasa, Teksasa.
Chloe Michaels – Sakramento, Kalifornija.
– Tie ir dazadas ASV vietas! – meitene iesaucas.
– Ja, pamaniju. Vispirms mes dosimies pie tiem bedigajiem zagliem. Tie, kas tiek raditi zinas. Cikaga mums ir vistuvak.
Meitene piekrita. Vini atri pabeidza brokastis un tad piezvanija Renai. Vin? nebija ipa?i priecigs doties viniem lidzi, tacu nebija citas izveles.
Pec paris stundam visi staveja lidosta un gaidija nakamo reisu. Kopa ar viniem bija Carlijs, kur? negribeja palikt majas. Rens bija dusmigs un pastavigi kluseja, pat nepiever?ot uzmanibu savai ligavai. Vin? velejas, lai tas viss pec iespejas atrak tiktu partraukts.
Kupers samaksaja par biletem, ka solija. Lidma?ina vini sedeja pa pariem, par ko Kupers priecajas, jo vinam vairs nebija jaklausas Rena vaimana.
Lidma?inai paceloties, Kupers pagriezas pret Isliju un sacija:
– Dzirdeju, ka Cikaga ir labs kinie?u restorans, vai tu gribetu aizbraukt?
Meitene iesmejas.
– Vai tas ir uzaicinajums uz randinu?
– Var but.
Tad vini kopa smejas.
6. nodala. "Pirokineze un akvakineze"
Lidma?ina nolaidas Cikagas lidosta, un Aili atviegloti uzelpoja. Vinai riebjas lidot, tapec visbiezak vina celo ar autobusu vai vilcienu, bet tagad citas iespejas nebija. Meitene nepielava, ka vinai ir bail, jo Kupers sedeja vinai blakus, un vina nevelejas ?kist vaja vina priek?a.
Virie?a piedavajums doties uz restoranu vinai nevareja izmest no galvas. Neviens vinu nekad nebija aicinajis uz randinu, tapec romantika vinai ?kita kaut kas biedejo?s.
Pec izkap?anas no lidma?inas visi cetri sapulcejas kopa. Vini gaidija noradijumus no Kupera, kur?, godigi sakot, nezinaja, ko darit talak. ?is paris, kur? meginaja aplaupit banku, vareja atrasties jebkur, un vinu atra?ana prasis vairakas dienas. Kaut es zinatu, kur vini dzivo…
Rens bija nervozs. Lidma?inas lidojuma laika vin? nevareja atrast sev vietu, un tagad uztraukums vinu nelaida vala. Carlijs visu laiku kluseja, dazreiz uzskatija sevi par lieku. Protams, vinai nav tadas pa?as spejas ka citiem. Vina ir visparastaka un nevajadzigaka, tacu vina negribeja atstat Renu vienu, jo meitene juta, ka varetu notikt kaut kas briesmigs.
– Ko darisim talak? – Aili partrauca idealo klusumu.
"Man ir ideja, bet es domaju, ka ta ir nedaudz mulkiga, un dazi no jums var tai nepiekrist," Carlijs sacija, un visi parsteigti skatijas vina. "Renu interese datori, un es domaju, ka vienigais resurss, ar kuru mes varam kaut ko uzzinat par ?o pari, ir policijas datubaze …
– Tatad, pagaidiet, vai jus iesakat man tas uzlauzt? – Rens jautaja.
Vin? neticeja savam ausim.
– Ja, es iesaku. ?i ir vieniga izeja.
Kupers uzmanigi klausijas meitene un saprata, ka tas ir lielisks plans. Policija, iespejams, jau ir savakusi informaciju par pari, un viniem to noderes.
– Es piekritu Carlijam. Mes varam dabut viesnicas numuru un visu sakartot. "Es panemu lidzi savu klepjdatoru," Kupers piekrita, un Rens nobolija acis, jo negrasijas darit kaut ko tadu, kas vinam nepaglauditu pa muguru.
Kupers izsauca taksometru, un vini devas uz tuvejo viesnicu. Noireju?i istabu, sedamies meklet. Katrs no viniem saprata, ka tas viss prasis daudz laika un pulu, ipa?i Rens, kur? bija loti dusmigs uz Carliju.
Puisis sedeja pie sava klepjdatora un sapnoja to izmest pa logu. Vin? saprata, ka, ja policisti uzzinas par vinu viltibam, vinam bus jarekinas ar laiku, turklat ne mazo.
Visi baidijas, ka viss var noiet greizi, bet vel bija ceriba uz brinumu. Ka ari veselais saprats, kas kliedza visu partraukt un nomierinaties, jo ?ajos spekos viniem nav neka likteniga. Varbut ir nelielas briesmas citiem, bet jus varat pasargat sevi no arpasaules un dzivot mierigi.
Protams, tas nevienam nedereja.
Rens parlukoja klepjdatoru, atri kaut ko ierakstidams uz tastaturas, un Carlijs staigaja ?urpu turpu pa istabu, kaitinot Kuperu, kur? bija noslidejis kresla. Vin? ?obrid gribeja izsmeket veselu pacinu cigare?u, jo visi ?ie nervi uz vinu atstaja sliktu iespaidu. Ar nikotinu vin? atrada mieru, ko vin? nekad vairs neredzes.
– Carlij, kads ir tavs termin?? – Kupers jautaja, domadams, ka varetu meiteni nomierinat. Vina apstajas un viegli pasmaidija.
– Septinus mene?us.
– Oho, diezgan liels. ko tu gaidi?
"Meitene, Rens velas vinu saukt par Linu, man tas ir stulbs vards, man Emma patik labak," Carlijs teica, bija skaidrs, ka runas par bernu vinu lenam nomierinaja, vina pat apsedas uz gultas.
– Tatad, tu vari apklust, man jau ir gruti. "Es nekad agrak nebiju izdarijis tik lielu uzlau?anu," Ren sudzejas.
– Tatad tu jau esi kaut ko uzlauzis? – Islijs uzreiz jautaja, apsteidzot Kuperu, kur? gatavojas jautat to pa?u.
Rens noputas un pagriezas pret meiteni.
"Es mainiju savas atzimes skola kop? cetrpadsmit gadu vecuma." Tas nebija gruti, jo skolas datu bazes parole ir parak vienkar?a. Tad, kad iestajos koledza, ari tur krapos, bet maza veida, nevis ka tagad.
Visiem bija interesanti dzirdet par Renas dzivi, jo visi saprata, ka tagad ir saistiti un vienmer bus kopa. Lidz bridim, kad vini atbrivosies no ?iem briesmigajiem spekiem. Viniem, iespejams, bus jaklust par komandu, piemeram, for?ajiem Avengers. Kupers par to pasmejas, parsteidzot apkartejos cilvekus.
– Kas ir tik smiekligi? – Rens jautaja.
"Es tikko sapratu, ka mes veidojam komandu." Ka mes sevi sauksim? “Luzeri”, “Neveiksminieki”?
Aili iesmejas, vinam sekoja Carlijs. Tikai Rens sedeja un parsteigts skatijas uz visiem. Vin? nesmejas.
Kupers piecelas no kresla un izgaja uz balkona, vin? vairs nevareja izturet, vinam tik loti gribejas smeket. Virietis atvera logu, iznema no pacinas vienu cigareti un aizdedzinaja. Uzreiz kluva vieglak, it ka vina rupes paliktu kaut kur taluma un vinu nemaz neskartu. Vin? pat nepamanija, ka Aili uznaca uz balkona. Vina savilkas no dumu smakas, bet tomer piegaja pie virie?a, un, ieraugot vinu, valdzino?i pasmaidija.
"Cigaretes ir launas," saka Islijs, noradot uz Kupera roka eso?o indi, bet vin? tikai nomurmejas.
“Es zinu, ka kopa ar tabaku es ieelpoju arsenu un formaldehidu. Es zinu, ka laika gaita smeke?ana novedis pie ekstremita?u mazo kapilaru atrofijas un paleninas asinsriti, izraisot hipoksijas stavokli. Es to visu zinu, jo esmu pazistams ar cigare?u sastavu. Mani tas nevar nobiedet. Es pats izvelejos ?o celu.
Aili izbrina pavera muti. Vina negaidija, ka virietis viena elpas vilciena izklas tik daudz informacijas un tad pateiks, ka no ta nebaidas. Vin? apzinati nogalina sevi, leni un sapigi.
– Tas ir neprats! Nogalinat sevi ir loti stulbi!
– Labi tev. Ari jus tagad esat apdraudets, jo rikojaties ka pasivs smeketajs, un jums ir iespeja saslimt ar astmu vai pat vezi.
– Dievs, ar tevi nav iespejams sazinaties! – Aili iekliedzas un abi iesmejas.
Kupers Ilijam ?kita ka staigajo?a enciklopedija, kurai vajag tikai dot temu un informacija pludis ka pa struklaku. Un vinai tas patika. Vinu vienmer ir piesaistiju?i gudri virie?i.
Pek?ni Carlijs viniem piezvanija, partraucot smieklus. Kupers atri nodzesa cigareti, izmeta to pa logu un iegaja istaba. Rens sedeja, rokas salicis uz krutim, un klepjdatora monitors pagriezas pret virieti. Ekrana tika atverta vietejas policijas datubaze. Kupers paskatijas uzmanigak un ieraudzija visu, ko velejas – para vardus, vinu fotografijas, dzivesvietas adresi, macibu vietu… Policija strada arkartigi atri, un jacer, ka ?ie pusaudzi vel nav ieslodziti. cietums. Lai gan visi saprot, ka neviena cietuma nenonaks. Ar ?adam spejam vinus gaida dazadu zinatnieku eksperimenti muza garuma.
– Ren, tev izdevas lieliski! "Islijs piezimeja, un Kupers izjuta greizsirdibas lekmi. Vin? saprata, ka, ja vin? tagad nenomierinasies, vina speki izzustu no kontroles.
– Tas nebija tik gruti, ka sakuma domaju. Un, starp citu, Deivija Korentina maja atrodas netalu no musu viesnicas. Tikai dazu minu?u gajiena attaluma.
Dabiski, ka visi uzreiz metas uz izeju, pa celam sagrabdami savas mantas. Vini nevareja palaist garam iespeju, un katrs no viniem ludza, lai policisti pec viniem noklutu pui?a maja. Lai gan tas bija maz ticams.
* * *
Davja maja bija maza un veca, taja dzivoja vina vecaki, kuri pat nenojauta, ka dels kluvis par tadu… briesmoni…
Vini, protams, neatpazina Daviju no zinam, vini tikai smejas, sliecoties domat, ka tas viss ir joks un datora specefekti. Daziem cilvekiem ir garlaiciga dzive, tapec nemiet vinus un dodiet viniem burvibu.
Tapec vini bija loti parsteigti, kad uz vinu sliek?na paradijas policija ar krati?anas orderi. Korentinas kundzei nekavejoties kluva slikti, un vinas viram bija janes vinai glaze udens. Vin? vienmer zinaja, ka vinu dels iedzis mati zarka un pec tam vinu ar savam dekam. Davijs nav bijis majas jau tris nedelas. Vin? kaut kur aizbega ar savu vecuma meiteni un vairs neatgriezas. Korentina kungs pastastija visu, ko zinaja par savu delu, neslepjot pat sikumus. Davijs to ir pelnijis, un vinam pienacis laiks atbildet par savu uzvedibu.
* * *
Divu meitenu un divu virie?u grupa apstajas pie kadas policijas automa?inu ieskautas majas. Vini saprata, ka kavejas. Aili seja bija noraizejies. Vina baidijas par puisi, jo vina speks, iespejams, nodaris vinam to pa?u, ko Kupera speks. Vina domaja, ka pek?ni pie mazakas agresijas var zaudet savaldibu ari vinas telekineze.
– Apbrinojami! Mes vairs neredzesim ?o Daviju. Vai ari jums ir plans vinu dabut ara no cietuma? – Rens jautaja.
– Pagaidi, te kaut kas nav kartiba. Redziet, policisti atgriezas bez pui?a,” atzimeja Kupers.
Un tad visiem saprata, ka puisis vareja aizbegt! Uzreiz kluva vieglak. Un neviens pat nedomaja par to, ka tagad pusaudzus vispar nav iespejams atrast, jo pat policisti to nevar izdarit.
Visi apgriezas un gaja pa ielu, lai nepiesaistitu parak lielu uzmanibu. Rens un Carlijs nekavejoties gribeja atgriezties viesnica un atpusties, un Kupers atgadinaja Islijai par vinu randinu kinie?u restorana. Meitene, protams, piekrita. Vina ari gribeja atpusties, turklat bija izsalkusi.
"Pagaidi, Kuper, ir viena problema," meitene teica.
– Kuru?
– Vai es krekla un dzinsos ie?u uz restoranu? Man vispar nav lidzi normalas drebes, un es izskati?os pec idiotas.
Kupers iesmejas.
– Jums par to nav jauztraucas, man ir nauda, jus atceraties, ka esmu miljardieris, vai ne?
?ie vardi nebija lieliba, bet drizak atgadinajums meitenei, kurai nekad nebija bijis daudz naudas. Aili nav pieradusi, ka var spontani doties uz restoranu vai nopirkt dargas drebes. Vina bija pieradusi taupit uz visu, bet Kupers, gluzi preteji, atlavas visu saprata robezas. Naudu vin?, protams, neizmetis, bet gan ieguldijis noderigas lietas – medikamentu izgudro?ana, labdariba, un pirms gada pat uzbuvejis patversmi dzivniekiem, ko milejis vairak neka cilvekus.
Aili par to zinaja, jo pirms intervijas vina ieguva visu pieejamo informaciju.
"Vai jus iesakat mums tagad doties uz veikalu un nopirkt man drebes?" – meitene bija parsteigta.
– Un ko ne? Es domaju, ka Prada kleita tev lieliski izskatisies.
Aili seja uzreiz nosarka. Vina nespeja noticet savam ausim: Kupers Raiss gribeja vinai uzdavinat tik darga zimola kleitu.
– Es pat nezinu. Tas ir loti dargi…
"Esi kluss," Kupers maigi satvera meitenes roku, liekot vinai vel vairak nosarkt. – Man tie ir santimi, ticiet man. Es gribu jums uzdavinat davanu.
Aili bija gatava sakt kliegt no emocijam, ko vina piedzivoja ar virie?a pieskarienu. Meitene nekad agrak to nebija izjutusi.
– Labi, iesim.
Kupers pasmaidija un vini devas meklet tuvako zimolu veikalu, un pec piecam minutem vini staveja pie drebju rindam. Pec Iljana standartiem tas maksaja astronomisku naudu.
Vina panema melnu kleitu, kas izgatavota apvalka stila. Tam bija ziedu raksts un dzil? kakla izgriezums. Meitenei ?i kleita nepatika, un, apskatijusi cenu zimi, vina to pilniba nolika. Nakama bija violeta kleita, kas sniedzas tie?i virs celgaliem un bija klata ar lieliem tirkiza ziediem. Tas maksaja uz pusi mazak neka iepriek?ejais. Meitene grasijas to nemt un pielaikot, tacu Kupers vinu aptureja.
– Es redzu, ka jums nepatika ?i kleita, ludzu, neskatieties uz cenu, izvelieties to, kas jums patik.
Aili noputas un piekrita virietim, jo drebes isti neatbilda vinas gaumei. Meitene nonema no pakarama vel vienu kleitu un uzreiz taja iemilejas. Tas bija balts, tris ceturtdalas garuma, ar zemu izgriezumu un iz?utu melnu ziedu labaja puse. Kupers redzeja, ka Islijs iemilejies apluko kleitu un pek?ni izrava to no meitenes rokam.
– Ja, tas ir izlemts. "Tu pielaiko ?o kleitu, un mes to noperkam," virietis teica, tad satvera meitenes roku un aizvilka vinu uz pielaiko?anas kabini. Aili vareja tikai pakluset.
Pec divam minutem meitene nostajas Kupera priek?a ?ika kleita septinsimt piecdesmit dolaru vertiba. Vinai aizravas elpa no tik parmerigi lielas summas, tacu Kupers bija neatlaidigs un nekavejoties veda meiteni pie kases.
Tacu Aili pek?ni apstajas, kad ieraudzija sev priek?a divus pusaudzus. Tie pa?i, kas gandriz nodedzinaja bankas eku un policiju. Vini staveja pie drebju plaukta un, iespejams, gribeja kaut ko nozagt, jo kur vini nema naudu ?adam zimolam? Kupers tos nepamanija uzreiz, tapec vin? saka stumt meiteni uz kases aparatu. Aili nevareja pretoties ar tik lielu speku, tapec vinai vispirms bija janorada paris, kas vinus atveda uz Cikagu.
Kupers uzreiz atlaida meiteni, parsteiguma iepletas acis. Vin? nekavejoties metas preti pusaudziem, nepiever?ot uzmanibu tam, ka atrodas veikala.
– Sveiki, vai jus esat Deivijs Korentins un Zaneta Hola? – Kupers jautaja tuk?i.
Davijs uzreiz paraustija un saka skriet, bet Kupers vinu viegli aptureja, satverot vina roku. Zanetes acis ?audijas pa veikalu, un tad vina saka skriet. Aili nebija parsteigta un ar prata speku pabidija plauktu ar drebem tie?i meitenei priek?a, vina bailes atleca atpakal, neaizmirstot kliegt.
Pusaudzi tika notverti. Pardevejas un veikala konsultantes ?oka noskatijas uz notieko?o un nekustejas. Kupers velejas, lai vinam butu iespeja izdzest noteiktus mirklus no savas atminas.
Islijs un Kupers izveda parbiedeto pari no veikala, neaizmirstot samaksat par kleitu. Aizvedu?i pusaudzus aiz majas stura, vini palaida vala. Davja rokas uzreiz iedegas spoza liesma, un Zanetas priek?a izveidojas neliela udens bumbina. Kupers parsteigts par redzeto nosvilpa.
"Ak, es nevaru lepoties ar tadam spejam ka jus…" Kupers iesaka, un vinam uzreiz lidoja uguns bumba.
Aili reageja atrak neka virietis un nekavejoties aptureja ?avinu. Vina bija parsteigta, cik vinai tas bija viegli, tiklidz vina kaut ko iedomajas, viss izdevas uzreiz. Vinai vairak saka patikt telekineze.
Davja acis bailigi raudzijas uz gaisa sastingu?o bumbu, un Aili to svieda pret sienu. Tas avareja, atstajot tikai nelielu peleku dumu makoni, kas pec dazam sekundem pazuda.
– Pietiekami! – meitene kliedza. – Mes tevi nenogalinasim. Mums ir tada pati problema ka jums. Man ir telekineze, Kuperam ir superspeks.
"Mes jums neticam," Deivijs atbildeja, veidojot jaunu uguns bumbu.
Aili noputas, gatavojoties novirzit nakamo ?avinu.
"Davi, esi kluss, klausisimies vinus," sacija Zaneta, kura nonema udens bumbu un uzlika roku uz milota pleca.
"Mani sauc Kupers Raiss, jus dro?i vien zinat par mani ka par vitaminu raditaju, ko dzerat un guvat speku," Kupers iesaka.
"Es nedzeru ?is tabletes," Zaneta vinu partrauca.
Kupers bija parsteigts.
"Kur tad tu ieguvi savas spejas?"
Meitene paraustija plecus.
– Man nav ne jausmas. Acimredzot pie ta visa nav vainigas tabletes.
– Ko tas nozime? – Aili parsteigti jautaja.
– Mums tas bus janoskaidro.
–Vai jus varat nonemt ?is spejas? – Zaneta jautaja, cerot uz pozitivu atbildi.
– Ja noskaidrosim ?o speku ra?anas patieso celoni, tad meginasim. "Es neko nevaru apsolit," Kupers atbildeja.
Davijs gribeja kliegt uz Zanetu, jo vin? nevelas zaudet savas spejas un dzivot garlaicigo dzivi, kada viniem bija agrak. Vin? juta, ka, parvaldot uguni, vin? var visu. Visi sliktakie plani.
– Mes veletos, lai jus naktu mums lidzi. Atliek atrast tris cilvekus, kuriem, iespejams, ir pilnvaras, ”sacija Kupers.
"Tu un es nekur neiesim," Deivijs atteica, un Zanete uzmeta vinam dusmigu skatienu. Nez kapec meitene ?iem cilvekiem ticeja, ka nesaskatija tajos briesmas, ko redzeja Davijs. Vinai bija vajadzigs atbalsts.
– Labi, tapec policisti tevi nokers un aizvedis uz kadu laboratoriju, lai ar tevi varetu eksperimentet. Vai tu gribi ?o?
– Mus nav tik viegli notvert.
– Nu ja. Es to pamaniju veikala. Tu isti tur neslepies.
– Ta bija mana ideja doties uz to veikalu, – Zaneta vinu partrauca. "Kaut kas mani tur ievilka." Davijs bija pret to, bet es vinu parliecinaju. Acimredzot mums bija lemts satikties.
Visi par to domaja, jo ?ada sakritiba tie?am parsteidz. Vini satikas tik darga boutique… Te noteikti bija kaut kas netirs.
"Mes dosimies tev lidzi, ja liksiet policistiem par mums aizmirst," Deivijs noteica savu nosacijumu.
Kupers otrreiz nozeloja, ka vinam nav iespeju izdzest atminu, butu vieglak tikt gala ar policiju.
– Labi, mes kaut ko izdomasim. Tagad ejam uz viesnicu, un, ludzu, vairs neizmantojiet savu speku.
Deivis iesmejas, parvilka kapuci par galvu, un vini visi devas uz viesnicu. Aili saprata, ka vinu vakarinas restorana ir atceltas, un vinas dvesele uzreiz kluva skumja. Bet vina loti gribeja ?o randinu ar Kuperu…
Rens un Carlijs sedeja viesnicas istaba, vini parsvara kluseja, nezinadami, par ko runat. Puisis saprata, ka ?is ir mierigas un laimigas dzives beigas, kas driz saksies. Driz pasaule nako?a meita zinas, ka vinas tevs ir briesmonis ar kadam divainam spejam. Vin? to negribeja.
Islijs, Kupers un iemilejies paris Renam un Carlijam istaba ieradas negaiditi, jo domaja, ka jau sen ir prom, un, ieraugot Daviju un Zanetu, bija pavisam parsteigti.
– Ka jus tos atradat? – Carlijs jautaja.
"Nejautajiet, tas ir parak divains stasts," sacija Aili un apsedas uz kresla.
– Kadas spejas jums abiem piemit? – Zaneta jautaja, skatoties uz Carliju.
"Man ir atjauno?anas, Carlijam vispar nav speju, vina ir tikai mana ligava, un ta sagadijas, ka es vinu ievilku ?aja visa," sacija Rens.
– Starp citu, mes isti neesam tiku?ies. Protams, jus zinat musu vardus, bet mes nezinam jus visus.
–Tu mani jau pazisti. Meitene ar telekinezi ir Eilija, vin? ir Rens, un vina ligavu sauc Carlijs,” Kupers iepazistinaja visus.
Davijs kluseja. Vinam vairs nepatika visa ?i komanda. Lai gan grutnieces Carlija skats vinu nomierinaja, jo vina ?kita nekaitiga.
"Man ?kiet, ka tas ir sakums kaut kam parsteidzo?am un interesantam." Sasodits, musu spejas ir neticamas! "Man ir bail iedomaties, kadi speki ir citiem cilvekiem," Aili apbrinoja.
"Manuprat, tas ir for?ak par manu bezjedzigo atjauno?anos," Rens atbildeja, un visi smejas. Davja seja paradijas pat islaicigs smaids.
7. nodala. "Neredzamiba"
Jauna diena bija produktiva. Vakar vini atrada divus nemierigus pusaudzus, kuri tagad gul blakus istaba. Uguns tika neitralizeta, bet Udens daudz nepretojas. Kupers guleja sava "suite" numura un domaja par Isliju. Pareizak sakot, par atceltu datumu. Un vin? cereja, ka kadreiz viniem bus otra iespeja…
Pati Aili guleja lidziga istaba gulta, tacu vina domaja nevis par randinu, bet gan par Daviju. Meitene redzeja, ka puisis viniem nemaz neuzticas, un vina bistamais speks vinu nepratigi nobiedeja, jo pusaudzis jebkura bridi vareja zaudet savaldibu un visus nogalinat.
Rens staveja vannas istaba un skatijas uz savu atspulgu spoguli. Vin? joprojam nevareja samierinaties ar domu, ka ir izdarijis noziegumu. Vin? dro?i vien cietis visu atliku?o muzu.
Vakar vini no policijas datu bazes izdzesa visu informaciju par Deiviju un Zanetu. Protams, tas pilniba neaptures vinu noker?anu, tacu ieverojami paleninas to. ?aja laika viniem bus laiks aizbegt no valsts, meklejot citus cilvekus, kuri lietoju?i tabletes.
Vinu nakamais plans bija apstaties Filadelfija un meklet Saru. Viniem ir vinas adrese, tapec viss bus daudz vieglak neka ar Deiviju un Zanetu.
Deivijs guleja blakus joprojam gulo?ajai Zanetai. Vin? paskatijas uz vinas skaisto seju un izbrauca ar roku caur vinas tum?ajiem matiem. Vin? gribeja, lai meitene butu dro?iba un kaut kur talu no vina. Galu gala speks, ko vin? bija ieguvis, vareja vinu parnemt jebkura bridi. Vin? to juta, sajuta speku, speku, autoritati… Vinam tas patika, un taja pa?a laika tas vinu nostadija ?oka stavokli.
Tad banka Davijs gandriz nogalinaja Zaneti. Vin? nespeja pretoties dusmam, kas apklaja vina acis ar tum?u plivuru. Nekada iek?eja cina nevareja apturet trakojo?o speku. Uguns izradijas vina lasts.
Bet pats launakais nebija pat vina, bet Zaneta… Vina kaut ka ari sanema ?o sasodito speju, kas, iespejams, ari vareja iziet no kontroles – tas ir laika jautajums. Protams, Zaneta var nepaklauties stihijai…
Deivis pienema, ka vinam bus jauzticas ?iem cilvekiem, jo vini viniem palidzeja. Policija, kas vinus mekleja, bija milziga problema turpmakaja dzive. Pusaudziem butu nemitigi jaslepjas, jabaidas no katra caukstina un sve?iniekiem, un tada dzive nav Zanetai.
Kupers savaca lietas, kuras vinam vakar bija izdevies sakartot sava istaba. Vin? gribeja doties prom agri, jo, jo atrak vini ieradisies Filadelfija, jo atrak vini atrisinas visas problemas un atgriezisies Mineapole ka vesela zaudetaju komanda.
Vin? saprata, ka talak vinu sagaida eksperimenti un meginajumi atrast zales pret jebkadam izredzem. Tas nebus viegli, tas prasis ilgu laiku, bet vin? ir gatavs meginat, gatavs glabt ?os cilvekus, kuri burtiski ienist parmainas sava dzive.
Izejot no istabas, Kupers uzaicinaja visus savus jaunos draugus uz brokastim, kuras tika pasniegtas ?aja viesnica. Vinam nekad agrak nebija. Stendlers bija vina partneris, laba roka visas vina dzives darba. Vin? vinam uzticas, bet neuzskata vinu par draugu. Tagad visam vajadzetu but savadak. Kupers var atrast cilvekus, kuri jebkura bridi uzklausis un palidzes sarezgitos jautajumos…
Islijs izgaja no istabas un sekoja Kuperam un parejiem uz edamistabu. Vinas veders prasija edienu, tapec vina paatrinaja gaitu. Kupers ?odien kaut ka apmulsa, meitene to uzreiz pamanija. Varbut tas ir Davja uzvedibas del, vai ari neveiklibas del, jo vinu randin? nenotika vakar.
Brokastis bija loti satigas un gar?igas, par ko visi bija loti priecigi. Visi pie galda kluseja, iesuku?ies ediena uzsuk?ana. Lai gan, iespejams, vienkar?i nebija ko teikt.
Kupers pirmais partrauca klusumu, nolika mala dak?inu, padzera apelsinu sulu un saka runat:
– Pec brokastim dodamies uz Filadelfiju, Pensilvanijas ?tata, kur dzivo Sara. Vina nopirka manas tabletes.
– Tatad klainosim pa ?tatiem, meklejot cilvekus ar spejam? – jautaja Davijs.
– Ja, jaatrod visi un kopa jadodas uz Mineapolisu.
Deivis iesmejas un nolika ?kivi ar pusapesto olu kulteni.
"Un ko mes tur darisim, vai drikstu jautat?"
– Noteikti. "Es megina?u izveidot vakcinu un jums palidzet," Kupers atbild un isi paskatas uz Isliju, kura ed savu cepto grauzdinu un dzer stipru kafiju.
– Brini?kigi. Ne, tas ir patie?am for?i. Bet vai esat parliecinats, ka varat to izveidot?
– Davij, varbut pietiek ar jautajumiem? – Zaneta bija sa?utusi, aizkaitinati uzlukodama puisi.
– Nekas, es saprotu vina zinkari.
Bet Deivijs neko citu neteica – vin? baidijas sadusmot Zanetu.
Pec brokastim visi devas uz savam istabam, lai sakravatu mantas. Aili aplukoja savu jauno kleitu, kuru vina nevilka vinu pirmaja randina. Vinai uzreiz palika skumji, jo ?i ir darga lieta, kurai nevajadzetu kraties skapi puteklus.
Atceroties kleitas cenu, vina smagi nopu?as. Vina veletos atdot Kuperam visu summu, tacu saprot, ka drizuma to nedaris. Un ar nosacijumu, ka tas daudz ietaupa.
Iemetusi mantu koferi, Aili izgaja no istabas. Rens un Carlijs jau staveja pie registraturas. Puisis rokas tureja celojumu somu, un Carlijam uz pleca karajas miniatura rokassomina. Vini kopa izskatijas harmoniski, it ka butu raditi viens otram.
Aili pasmaidija par atzinu. Protams, vina netic milestibai, vina uzskata, ka ir tikai pieker?anas cilvekam un nekas vairak. Un kads tam tikko izdomaja terminu “milestiba”, kas liek Islijai sarauties.
– Kupers vel nav nokapis? – meitene jautaja, noliekot koferi uz gridas blakus Carlijam.
– Ne, gluzi ka iemilejies paris. Vai vini jus ari kaitina? – Rens atbildeja, skatidamies uz Aili.
– Ir nedaudz. Bet es domaju, ka mes pie ta atri pieradisim.
Rens noputas un apskava savu ligavu, kura bija ietita gara jaka.
Driz vien pareja ta saukta komanda nolaidas. Zanete pasmaidija, vina staigaja roku roka ar Daviju, kur? ari bija laba noskanojuma. Aili bija parsteigts, cik atri vina garastavoklis mainijas.
– Nu, mes lidojam uz pirmo Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsetu! – Deivijs priecigi saka, noskupstidams Zanetu uz vaiga. Carlijs pasmaidija, bet parejie vienkar?i nereageja uz vina vardiem.
Kupers bija pedejais, kas devas leja, nesot somu ar savam mantam.
"Es tikko paskatijos uz nakamo lidojumu uz Filadelfiju, un tas ir tikai pec paris stundam," sacija virietis, stavot blakus visiem.
– Tatad ejam! – Rens izlemigi nokomandeja un visi sakustejas, lai paspetu uz autobusu, jo lidosta atradas piecpadsmit minu?u brauciena attaluma no viesnicas.
Carlijs sedeja blakus Renam, turedamies pie vina it ka sastingusi. Patiesiba vina vienkar?i baidijas. Vinai bija slikta sajuta, ka vina nevareja tikt tam pari.
Autobuss apstajas un izkapa se?i cilveki.
Aukstais vej? ietriecas Zanetes seja, un vina nodrebeja. Laikapstakli ir mainiju?ies, un ne uz labo pusi. Viss liecinaja, ka notiks kaut kas slikts, tacu neviens tam nepieversa uzmanibu. Visas domas bija aiznemtas ar Saru.
O'Hare lidosta bija silta un parpildita. Protams, lidz nolai?anas bija palicis pavisam maz laika.
Visa komanda devas uz pirmo terminali, un Kupers nopirka biletes. Lidz lidojumam bija atliku?as dazas stundas, un pui?i nolema pavadit laiku lidostas kafejnica. Kupers piedavaja uzkost, tacu visi atteicas. ?kita, ka gaiss ir spriedzes pilns.
Pec divam stundam komanda parcelas uz noteiktu zali, gaidot rinda, lai iekaptu.
Aili iegrima lidma?inas sedekli. Uz nakama kresla sedeja Kupers, kur? nolema but blakus meitenei, jo pamanija, ka vinai ir neliela fobija. Vin? atradas pie loga un skatijas uz skrejcelu.
Carlijs nekad nav bijis Filadelfija, bet Rens ir devies, jo tur dzivo vina bralis. Meitene mil celot un jau iztelojas pilsetas skaistumu.
Davijs pilniba nomierinajas. Zaneta uzlika galvu uz vina pleca un atslaba. Kad tuvuma ir meitene, puisis jut mieru. ?kiet, ka tas neitralize vinas agresiju un bistamas spejas. Tikai vinas del tie policisti tagad ir dzivi, jo ja ne vinas topo?a vara, vin? butu nodedzinajis banku lidz pamatiem un pat neko nejutu.
Divu stundu lidojums pagaja visiem nemanot. Aili speja likvidet bailes un jutas mieriga. Varbut Kupers, sededams vinai blakus, vinu ta ietekmejis. Vina juta vina siltumu un energiju, ko vin? izstaro. Kupers ir labs cilveks. Vinai bija zel, ka dazi cilveki par vinu izplata briesmigas baumas.
Lidma?ina nolaidas Filadelfijas starptautiskaja lidosta. Laikapstakli Pensilvanija bija labaki neka Cikaga. Kupers iznema no kabatas mazu baltu lapinu, uz kuras bija rakstita Saras adrese.
Apskatijis Google Maps, Rens saprata, ka meitenes maja atrodas preteja pilsetas gala. Visi paskatijas viens uz otru un smagi noputas. Carlijs ieteica braukt ar metro. Pec paris minu?u stride?anas visi padevas un devas uz tuvako staciju.
Filadelfijas metro ir ceturtais vecakais Amerikas Savienotajas Valstis, Kupers viniem to pastastija un nolema paradit savas zina?anas. ?iem vardiem neviens nepieversa uzmanibu.
Metro vinus atri nogadaja vajadzigaja stacija, un vini devas uz Saras maju.
Eka bija jauka un diezgan jauna. No arpuses ?kita, ka maja ir lielaka, tacu, ieskatoties tuvak, vareja saprast pretejo: koka logi nokrasoti balti, sienas gai?i dzeltenas, durvis lielas un masivas. Visi sapulcejas ap vinu, un Rens apnemigi nospieda durvju zvanu. Skali soli tuvojas ieejai, un durvis atveras.
Visu priek?a staveja maza auguma meitene ar nedaudz kuplas miesas buves. Vina parsteigta paskatijas uz katru komandu.
– Sveika, vai tu esi Sara Kinga? – Kupers jautaja, izkapdams visu priek?a.
– Ja, ka es varu jums palidzet?
– Mani sauc Kupers Raiss, domaju, ka esat par mani dzirdeju?i, jo iegadajaties manis izgudrotas tabletes pret alergijam.
– Ak, ja, protams, dzirdeju. Es nopirku tavas tabletes draugam…
Islijs parsteigts paskatijas uz Kuperu, kur? neatvera skatienu no Saras.
– Vai vina tos pienema? – Kupers nopietni jautaja.
Meitene pamaja. Pauze, kuras laika visi kluseja, lika Carlijam klut nervozakam.
– Vai vari nosaukt vinas adresi un vardu? – Rens jautaja, partraucot idealo klusumu.
"Protams, tikai vina pedeja laika uzvedas divaini." "Es nedomaju, ka vina priecasies tevi satikt," Sara atbildeja, tad atri atgriezas maja un panema papira lapu un papira lapu. Vina uzrakstija uz ta dazus vardus un pasniedza Kuperam.
– Paldies uz redze?anos.
Pie ?i oficiala Raisa tona Aili jutas jocigi, jo vina to nebija gaidijusi. Vinai ?kita, ka vin? ir pavisam cits.
– Lieliski, vinu sauc Elina Blu, un vina dzivo divas ielas talak. Es domaju, ka mes varam staigat.
Vini devas cela. Visi staigaja pa pariem, ka bernudarza. Iznemot to, ka ne visi turejas rokas. Islijs bija blakus Kuperam, kur? neskatijas uz vinu.
– Talak dosimies uz Dalasu? – meitene jautaja.
– Ja. Vai butu stulbi vispirms lidot uz Sakramento un pec tam atgriezties Dalasa, vai ari tu esi pret to?
– Godigi sakot, man ir vienalga, kur lidot. Galvenais ir ar to atri tikt gala. Es ticu, ka jus varat mums palidzet.
– Es ari gribetu tam ticet. Bet es pat nezinu, ar ko sakt. Turklat laboratorija ir parak daudz liecinieku, kuri uzdos jautajumus.
– Pazinot, ka laboratorija uz laiku slegta, sutit stradniekus atvalinajuma. ?aja laika mums bus laiks visu sakartot.
Kupers pamaja, jo saprata, ka ta nebija slikta ideja. Vin? uzklausija meitenes idejas.
Pa celam paradijas Elinas maja. Ta gandriz neat?kiras no Saras majas, lai gan ta bija cita krasa, un jumtam bija cita forma…
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70563670) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.