Glabiet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautrigi
Edgars Auzin?
Ja ragana kaut ko mekle, vina to atradis. Bet Alise nekad nav meklejusi milestibu, viru, patronu… Vina vienmer mekleja nepatik?anas. Nekromanti saka, ka, ja vini kaut ko nevar atrast, vini to izrok no zemes. Gregorijs visu savu muzu izvelejas to aprakt turpat. Vin? butu apglabajis ari ?o nepatikamo raganu, bet ta bija nepatik?ana… Vina lika vinam atkal justies dzivam. Vai ar vinas nepatik?anam, kuru veca muiza kluva arvien vairak un vairak pilna? Jus varat izveleties no uzburtajiem vilkiem, ugunsgrekiem un pludiem. Reiz pat tika redzets demons, tacu neilgi un sadedzis ugunsgreka. Un ari milestibai ?ajas vietas raksturigs mezonigs temperaments. Ja vina nolemj dot priek?roku burvei un nekromantam, vina nevienam neprasa. Vina atnaks, vina vinus atradis. Un nepatik?anas… Nepatik?anas var pagaidit.
Edgars Auzin?
Glabiet raganu, vai nekromanti ?eit ir kautrigi
Prologs
“Alise, pasteidzies,” virietis neveikli pastuma meiteni ar somam uz portalu. Vina ieraka papezus parketa grida, nospodrinaja lidz spidumam, un verakijas lakas skrape?anas skana lika visiem kalpotajiem nodrebet.
– Tet, kapec tada steiga? "Es pat nesagatavojos," neapmierinata brunete ar tadu nepratu trieca smagako somu pret gridu, it ka gribetu izlauzties cauri ozolkoka deliem un izraisit vecajam sulainis infarktu. Savas rokas vina satvera slotas katu, kas bija vinas uzticigais pavadonis visos netirajos trikos. Vina nolasija koku, kas gadu gaita bija nogludinata, piekeras maziem iespiedumiem un izrava tos, ka daudzi to dara ar urbumiem.
"Ja jus visu pilsetu nebutu sasildiju?i, mes butu vareju?i pagaidit," Tadeu?s paskatijas uz savu meitu no galvas lidz kajam. Vin? parmeto?i paskatijas apkart, bet tad atcerejas, ka atgadinat raganai par morales standartiem ir tikpat bezjedzigi, ka ar klostera terpiem piesegt Prieku kvartala meitenu kailos kermenus. Nevilus saka padzilinaties kruncina starp uzacim. – Kapec jaunakais hercoga dels jus neiepriecinaja? Kapec vinam vajadzeja sutit zagas? Tagad tetis skraida pa apkartni un velas tavas asinis un publisku atvaino?anos.
"?is pompozais titars pats to ludza," Alise paraustija plecus tik vienaldzigi, it ka hercogi katru dienu iekarotu vinas aknas. Vinas ari?kiga vienaldziba liecinaja par aizvainojumu. Tas izpaudas saspiestas lupas, nervozo pirkstu nogludinataja apak?mala un glita ?kipsna pie denina, ko meita apzinati lenam aizbaza aiz auss. "Es vinu bridinaju, lai vin? neuzdro?inas man tuvoties." Tacu jau no pa?a sakuma pietrukst apversumu, tapec ik pa laikam nakas vinam atgadinat, ka ragana nav ostas padauza.
Virietis pameta acis pret griestiem. Pec tik daudziem gadiem vin? jau vareja redzet savas smadzenes, tacu vinam ?kita, ka milota mantiniece tas aprijusi ar tejkaroti. Vina meita, visneparspejamaka, laipnaka meitene, reizem kluva demoniski atriebiga. Un katru reizi tas tika izteikts cita trika. Veca sieviete Kli neiztureja raganas skatu un kerca divas dienas. Kurpnieka sieva, godigi sakot, ?kebino?a sieviete, uzdrikstejas nosodit hobijus par gramatam un maksaja ar kikina?anu. Dzirnavnieka dels… Ak ne. ?eit viss ir kartiba, Alise izglaba zenu no zagas. Un vina apbalvoja hercoga delu.
Tadeu?s un Lesi Gordoni bija burvji, un vinu meita piedzima ka ragana. Nav slikti. Pietiekami speciga un nav stulba. Un ta bija vinas raganas butiba, it ka nirgajoties par burvjiem, kas vinu paklupa visur. Kopa ar paku naca stridigs izture?anas. Un virietis patie?am baidijas par savu vienigo bernu, tapec vin? vinu aizsutija. Vina iegus pieredzi, kersies pie lietas un varbut beigs darit stulbibas, ko meitene tik loti gribeja darit.
“Tetis… Nu, beidz,” vina kaprizi saknieba lupas un cirta acis, ko neparprotami mantojusi no vecvecmaminas, kura bija slavenaka manipulatore gimene. – Nu ko tev tas maksa, tikai nonem vinam zagas, iedod kompensaciju un viss nokartosies…
Ja virietis ?aubijas, tad pec kompensacijas vin? saprata, ka rikojas pareizi. Berns nezina naudas vertibu, berns ir kluvis parak rotaligs un nevelas risinat savas problemas. Galu gala tetis ir blakus, vin? samaksas, segs, un vina turpinas darit visadas stulbibas. Nu ne… Tas nederes. Mana milota meita uzleca.
“Alise, beidz cikstet, ieskrien portala,” vin? velreiz pastuma meiteni pret mirgojo?o audeklu durvju forma un pasniedza vinai aploksni. – Iedodiet to savam darba devejam. Tu paris mene?us pasedesi tuksnesi, tad viss aizmirsies un es atgriezi?os pec tevis, bet tagad pasteidzies, portals nav muzigs.
"Tevs, nedari man to," vina neludza, vina bija tik apmulsusi, ka aizmirsa pievienot savai balsij vaimanu. – Man nav piecpadsmit gadu, pat astonpadsmit…
– Pa labi! Divdesmit cetri, jums ir bakalaura grads miksturas, un jus joprojam uzvedaties ka berns.
Alise no?naca un pagriezas, lai skatitos vina ar smaragda acim. Virietis neiztureja un apskava meitu pie sevis un noskupstija vinas cirtaino galvas virsu. Ragana ?naca vel dusmigak. Tad vina atravas. Un vin? joprojam iegruda vinu portala.
Biroja durvis nedaudz paveras. Iek?a klusiem soliem iegaja gai?mataina sieviete ar asaru notraipitam acim. Sandalkoks un vanila izlauzas cauri papira putekliem. Sievas mati bija sapiti divas stingras bizes. Slaida figura ieterpta strikta dumakaina kleita. Uz krutim un plaukstu locitavam karajas no dabigiem akmeniem izgatavotu amuletu pavedieni.
"Tadeu?s," vina bezspecigi iekrita kresla, "vai esat parliecinats, ka mes rikojamies pareizi?" Vini vareja nokluset ?o lietu.
Virietis piecelas no galda un piegaja pie sievas. Vin? parbrauca ar roku par savu trauslo plecu. Vin? pieskaras cirtainai matu ?kipsnai pie sava denina. Es tur kadu laiku staveju. Vin? pagriezas pret baru un ieleja glaze brendiju un ieteica to. Sieviete piekrito?i pamaja ar galvu.
"Lesja, vinai ir japaaug," vin? apsedas uz nakama kresla, "kamer mes turpinasim izskatit visas sudzibas, vina nemaces uznemties atbildibu par savu ricibu." Un ta… Vina aizgaja stradat. Ne uz haremu, ne uz akmenlauztuvem. Vin? sedes un varis dziras un saks vismaz mazliet domat ar savu galvu, nevis novelt atbildibu uz mums.
–Vai esat parliecinats par darba deveju? – blondine konvulsivi norija ugunigo ?kidrumu, gandriz aizelsusies. – Ko darit, ja vin? vinu sapina vai vel launak…
"Vina varetu darit vinam sliktak." ?i ir musu meita. Man butu bail par vinas darba deveja veselibu un sapratu.
– Ko darit, ja vina atkal atradis nepatik?anas?
Virietis pasmaidija un viltigi sacija:
"Ceru, ka ?oreiz vina atradis kaut ko vairak…
1. nodala
Gregorijs paskatijas uz meiteni. Meitene paskatijas uz vinu. Zem vinas skatiena, no zem kuplam skropstam ar smaragda zilitem, man gribejas paklanities un, luncinot dibenu, steig?us izpildit vinas velmes. Tie?i ?is skatiens burvim lika saprast, ka vina priek?a ir ragana.
Kreisa lapstina nodevigi niezeja, jo, domajot par burvem, virie?a atmina uzpeldeja vecvecmaminas Hortenses tels, un ne vairak ka pirms nedelas kads miru?ais radinieks glastija vinu ar vara svecturi, iesitot iek?a. aizmugure. Vin? paraustija plecus, atstumjot atminas par ik ceturk?na sazinu ar spokiem, un tikpat uzmanigi ka govs mati no puka mutes, vin? izvilka aploksni no meitenes pirkstiem.
Akademija studejot atra un noslipeta lasi?anas tehnika, kas lava neiedzilinaties metaforas, bet izolet galveno, mani neiepriecinaja. Virietis velreiz pacela acis uz meiteni. Noteikti ragana. Tikai vini var izradit tik daudz augstpratibas un nicinajuma ar vienu skatienu. Un tikai vinu klatbutne visa pasaule sak dziedat: hiacintes uzziedeja, tulpes ver vala samta cepurites ar tintes melnam pistolem iek?a, pat celmallapa izgaja pa grants taku!
Gregorijs Stenlijs parstaja milet parsteigumus pec tam, kad kluva par atraitni. Vin? atgriezas no dienesta, bet vina sieva ne. Un tas bija vispretigakais, nezeligakais parsteigums no Visuma. Katru reizi, kad vina nekromantiska dvesele paredzeja kartejo liktena paversienu, vinu parnema melanholija un izmisums, un vina prata izlida dusmas un zobi! Vina zobi neticami sapeja, lai gan burvis par tiem nesudzejas. Un tagad, skatoties uz slaido bruneti vinam preti, ar cirtainu matu ?oku, vin? saprata, ka atkal ir iesitis liktenim.
Viri?ka butiba, kas mit katra virieti un nesnauz ari tad, kad to apdzen no aizmugures un ar brugakmeni, ieraugot izskatigo burvi, gaidibas iekliedzas. Virietis, savacis visu savu apdomibu dure, paspieda to pa?u duri par nirga?anos.
Vai meitene bija skaista? Drizak ja neka ne. Sejas smalkos vaibstus papildinaja uzpustas lupas, maigi izliektas uzacis, glits deguns ar tievu galu, vaigu kauli it ka prasmiga telnieka cirsti marmora. Zila satina kleita uzsvera figuras izliekumus un izcilnus. Un visa attela bija jutama zinama nerealitates nots, it ka debesu sieviete butu nolaidusies no debesim, jo vinai bija nogriezti sparni, un vina visus noliecas un apsedas uz slotas!
Draudzigais smaids nestiepas, zoklis savilkas. Meitene, pamanijusi virie?a meginajumus but vairak vai mazak labam saimniekam, pacela uzaci, it ka vilktu elfa loka auklu, un par ?avienu kalpoja izsmejigs smins. Gregorijs noslaucija labo gribu no savas sejas, atstajot aukstumu, kas vinam sagraba zobus. Es velreiz paskatijos uz vestuli…
“…sekojiet lidzi meitenei…”, “…gudra, atriebiga, pratiga…”, “… ja no vinas galvas…”
Nekromants savu talantu del bija atturigs virs, bet tagad vin? gribeja uzliesmot tik daudzstavu tirade pret teva veco draugu, ka tikai dabiska izturiba, ko rudija darbs kapsetas un pec tam ar nogurdino?am zinam par skaitu. no spokiem viena pilsetas kapseta, nelava vinam tik smagi sist ar seju uz leju netirumos. Vinam nevajag ne paligu, ne paligu, ne galvassapes. Bet tu to dabusi! Un neviens tev nejautas. Paturi sava riciba seksuali nobriedu?u meiteni, kas satricinas ne tikai tavu sapratu, bet ari ipa?uma pamatus.
Atmetis nevajadzigu jauk?anu, Stenlijs sarkastiski un neslepdams savu nejauko prieku paveleja:
– Piebuve pa kreisi no majas ir gan darba vieta, gan gulamvieta. Ir tris telpas: viesu uznem?anas zona un divas jusu riciba. Pec ediena ienaciet maja caur melno virtuvi. Darba diena sakas rit astonos no rita,” vin? pagriezas pret majas durvim un aizcirta tas, gandriz aizspiezot raganas degunu. – Es ienistu parsteigumus…
Fraze sastinga tuk?aja zale.
2. nodala
Alise staveja uz sliek?na un spitigi skatijas uz aizvertajam durvim. Vina nesaprata, kas vinu satika, tacu vina skaidri saprata, ka vinai ?is kads nepatik. Nez kapec meitenei ienaca prata, ka, ja virietis butu bijis ists bruninieks, vin? butu nogalinajis princesi un izglabis puki. Tiri no solidaritates. Aiz ieraduma.
Burvnieces nekauniba parnema krustmati Klotildi. Pazistams radinieks vareja notriekt pat jumtu kirzaku, lidojot vinam preti un kliedzot uz plau?am: “Es tevi satriek?u!!!”, tapec, ar ignumu paskatijusies uz savam kuplajam mantam, Alise piegaja pie gludekla- aizseja durvis un ar roktura gredzenu no visa speka atsita durvis. Meitene nesudzejas par dzirdi, apslapetie lasta vardi taja puse kluva par balzamu teja un vina saka amuret ar divkar?u speku. Kad vinas plauksta saka mirdzet un pirkstu locitavas neparprotami liecinaja, ka ir pienacis laiks un gods zinat, ragana sakoda zobus un savaca mantas, lepni ejot pa grants taku uz savu dzivokli.
Vina jutas tik stulbi septinu gadu vecuma, kad vakarinu laika nometa uz kleitas kuku un ravas, lai to paceltu no gridas. Augstakas sabiedribas dama, kas vinus apciemoja, grasijas nogibt, bet aukle slepa savu apmulsumu, ievedot Alisi bernistaba. Tad vina nesaprata, kapec ?ada reakcija sekoja parastai neveiklibai. Velak tika paskaidrots, ka labi audzinatas meitenes nemet edienu un noteikti neskrape kresla kajas uz parketa. Tad vini paskaidroja, un meitene saprata, cik stulba vina izskatas. Tagad nekadu skaidrojumu nav, bet apzina, ka darba deveja iepazi?ana ta nenotiek, runa pati par sevi.
Vina atdzivinaja brunetes telu sava galva. Virietis bija gerbies melnas bikses un tum?i zala kamzoli. No pedejas apak?as iznira neverigi atpogats krekls. Zabaki no labas kvalitates adas, gluzi ka manam tevam. Un nekaunigais puisis izskatas apmeram trisdesmit gadus vecs. Melni, kupli mati bija nogriezti lidz kaklam, nedaudz cirtaini. Neap?aubami aristokratiska seja ir piesatinata ar riebuma grimasem. Sajuta, ka virietim izmisigi sap zobs. Vin? savilkas grimase katru reizi, kad uz vinu paskatijas.
Vin? smarzoja neparasti. Budama indes un pretlidzeklu meistare, meitenei bija fenomenala oza, kas padaritu greizsirdigu dresetako suni. Vina samazinaja atrumu un, aizverusi acis, lenam caur degunu ievilka gaisu: sali, gar?vielas… Vetiveru? Var but. ?aja aromata bija kaut kada citadiba. Vina nevareja atcereties virie?u odekolonu ar ?adam sastavdalam. Un balss izradijas patikama: samtains, biezs baritons, neliels aizsmakums. Tacu vina manieres saskan ar slikti audzinata lauzu telu. Vin? nepasniedza roku, neteica savu vardu, nepalidzeja nest lietas. Starp citu, tie?i vinu del Alise ienema cietoksni kauja. Tante Klu ?o virie?u kategoriju sauca par “suna iek?am”, tas ir, pretigiem lidz zobu grie?anai. Vecaka radinieka viedoklis Alisei vienmer ir bijis butisks. Un tagad, atceroties aizcirtas durvis, meitene velreiz parliecinajas par savas vectantes gudribu un ieskatu.
Paskatijusies apkart, ragana ieraudzija saimniecibas eku. Vina berzeja savu ievainoto roku. Vina nebija zeltita apmetuma un piecmetrigu strautinu cienitaja, tacu kaut kada beigta majas piebuve ari nebija vinas sapnu robeza.
No akmens ?kembam veidotais celin? meginaja sagrozit manas kajas. Meitene ar cirtaino matu mopu vienmer slideja, un vinas papezi smagi ?kira. Saimniecibas ekas durvis nebija aizslegtas. Vina pastuma to ar kaju un iegaja aukstaja kresla.
Vina tris reizes pacirta ar pirkstiem un uzlidoja tris ugunspukes, kas aizlido pat piecus gadus vecam bernam. Vina nometa somas tur, kur staveja, un piegaja pie aizkara. Vina to ar drosmigu parausti?anu atvilka un nosmaka puteklos. Smagais aizkaru audums izradijas nevis dumakaina vina krasa, bet vienkar?i bordo. Vina redzeja ?adus atkritumus vinu maja beninu stava un uztvera to ka veltijumu senam atminam. Bet tie bija benini, un te var teikt, ka ta ir slimo uzgaidama telpa, un divaini, ka ta tiek tureta nobruzata stavokli.
Doma, ka pirms vinas te neviens nav stradajis un nedzivojis, radas pek?ni. Varbut ?i vieta bija speciali kalpotajiem, tad nav brinums, ka putekli vienmeriga slani parklaj visas virsmas. Ipa?i palodze. Vina pieskaras vecajiem, vel joprojam ozolkoka deliem, un paradijas nospiedums. Ka berniba gribeju uzzimet apmierinatu sauli vai ka romantiskaja cetrpadsmit gadu vecuma velejos uzzimet salauztu sirdi. Nevajadzetu liegt sev mazas palaidnibas, tapec pec sekundes kada zobaina saule ar agresivam izspiedu?am acim smineja raganu. Un vina noradija savejo ara pa logu, no kura paveras skats uz pagalmu. Es aizgaju uz atliku?ajiem diviem. No viena paveras skats uz darzu, otra bija blakus durvim, tapec neka interesanta tur nebija. Es dienas gaisma paskatijos pa istabu. Liela registratura. Netalu atrodas kreslu rinda, kas izskatas erti, bet patiesiba ir briesmigi. Aizmugure atradas dokumentu skapji un vairaki gramatu plaukti.
Maniakala velme pieskarties gramatu galapapiriem bija viens no raganas neparvarama eksperimentala rakstura netikumiem. Galu gala gramatas bija paslepts daudz informacijas un gribas visu uzreiz izmeginat, lai ari ka pietruktu zina?anu. Vina klusi, grozidamas no kajas uz pedu, piegaja pie plauktiem un ieelpoja veca papira aromatu. Pat gramatu putekliem ir ipa?a smarza, nemaz nerunajot par tintes smarzu. Vina braukaja ar tievajiem pirkstiem gar mugurinam, iegaumejot provokativakos vardus. Dazi bija loti seni, piemeram, vecas kurtizanes bikses. Dazus rakstiju?i laikabiedri, tacu tie nezaude savu ?armu.
No uznem?anas zonas veda divas durvis. Es paskatijos pa kreisi. Mazs: gulta, divans un kamins. Labaja puse izradijas viesistaba, tada pa?a izmera. Vina atgriezas pec somam un ieslideja gulamistaba, pie skapjiem.
Patikams atradums bija iek?puse pasleptas durvis, aiz kuram bija paslepta neliela vanna ar tualeti. Vismaz kaut ko. Iespejams, ar ?adu ertibu komplektu vina tiks gala ar darbu; meitene nodrebeja no domas izskaloties baseina un izskriet ara, lai atvieglotu sevi. Vina bija pilsetas iedzivotaja, un tas, kas citiem bija grezniba, vinai bija nepiecie?ams, jo ipa?i vannas istaba.
Vina apsedas uz ciksto?as gultas. Vina atliecas. Un vina saka skatities uz griestiem. Mana galva ?audijas domas, un es nevareju visu apvienot. Es uzsplavu par nepateicigu uzdevumu. Vina sniedzas soma ar drebem. Es gandriz izpludu asaras. Mamma sakravaja mantas, uzbura somas un satilpa gandriz visu garderobi. Otraja atradu personigas mantas, dienasgramatas ar piezimem, paris gramatas par miksturam, darbariku komplektu un daudz citu nepiecie?amo sikumu.
Ardurvis ciksteja. Meitene saspringa un iemeta kosmetikas paku uz gultas. Mazie soli. Kautrigs klauvejiens pie gulamistabas durvim. Nu vin? beidzot atrada savas manieres un nolema normali iepazities. Stulbakais, ko vina tagad vareja darit, bija izlikties par aizvainotu nevainibu un uzmest niecigu dusmu lekmi. Bet tante Klo iecuksteja kreisaja ausi, ka ta dara sievietes, kuram nav ko dot, iznemot dekolte. Un, ja jums ir ko paradit, iznemot ?armu, klusejiet un skatieties. ?i ciksto?a cuksti galva un ari radinieku senila izsmiekla del Alise nolema sekot ruditas intrigantes Klotiljas Mateusas padomam, tapec iztaisnoja matus un noslaucija puteklus no kleitas. Vina atvera durvis un sastinga.
Uz gulamistabas sliek?na staveja mila veca dama. Telti un kartigi. Zili peleka kleita un zils priek?auts izskatam pie?kira pasaku sajutu. Sirmie mati ir savakti bieza kamola vina galvas aizmugure. Krunkaina, gai?a seja un viegls parmeto?s smaids.
"Mani sauc Greta, meitin," veca sieviete iegaja gulamistaba un apsedas uz divana.
"Loti jauki," meitene apmulsusi izspieda. Vina, protams, saprata, ka brauc ciemos, tacu ?ads spiediens labas gribas kompanija nedaudz attureja. "Es esmu E… Alisija, bet visi man tuvie vienkar?i sauc Alisi."
"Prieks iepazities," sirsnigi pasmaidija veca sieviete un noglaudija nakamo vietu, aicinot apsesties. Es negribeju sedet, bet bija ari gruti stavet un nezinat, kur likt rokas, kas pek?ni saka traucet. – Es esmu ?i ipa?uma saimniece. Gregorijs sutija mani satikt vinu un palidzet man iekartoties. Paradi maju, pastasti…
"Es to nedomaju…" vinai nebija laika atrast pareizo majas ipa?nieka definiciju, kad vina partrauca saimnieci…
"Ak, berns, nepievers uzmanibu Gregorijam…" vina pamaja vinam, "puika dazkart var but nepanesams." Bet vin? ir labs cilveks, lai gan vin? to slepj. Tatad jus busiet musu jauna sekretare?
"Mmm… vin? dro?i vien neko neteica," meitene jutas ka pilniga mulke. Vina ieradas darba, bet vina nezina, kas. Lai gan pec riebuma, ko vina izjuta, pateicoties specigajam, bet ?aurpratigajam dzimumam, vina nolema, ka labak ir laut viniem justies ka idiotiem. Un Alise var tikt gala. "Mans tevs mani saindeja, pat nepasakot, kam un kur." Starp citu, kas ?i ir par vietu?
"Stenlija muiza, Vorti?a," meitene svilpa prata. Nu ja, tetis vinu dro?i paslepa un aizsutija lidz karalvalsts dienvidiem. Irtana, Apvienota Karaliste, sagraba loti aukstu teritorijas gabalu un gandriz pa?us dienvidus, kas bija slaveni ar arstnieciskajiem udeniem, dunam un mineraliem. Pedejos vienkar?i gaidija paterejo?as nenoteikta vecuma meitenes un diezgan veseli grabekli, kas izklaidejas ar savu tetu naudu. Irtanas dienvidu dala robezojas ar Vazejas juru, kas ir bagata ar zvejas un tirdzniecibas celiem, kas novirzijas uz vairakam valstim.
Karaliste bija viena no nozimigakajam varam. Pasaules arena tas ienema ja ne pirmo vietu, tad noteikti ne pedejo. Pateicoties teritorijai. Pirms daudziem gadiem traki Irtana karogiem pievienojas vairaki kaimini, kuri sakuma bija vienkar?i virskungi, bet velak kluva par neatnemamu valsts sastavdalu, pienemot likumus, rezimu un karali. Tapec pilnais nosaukums, lai ari netika izmantots, izklausijas ka Irtanas Apvienota Karaliste.
– No kurienes tu busi? Vai tu esi parak bals, ziemelu dala?
"Ja, tie?i ta," Alise nedaudz apmulsusi pasmaidija; vina izstajas no sarunas, lai iegutu vesturisku kopsavilkumu, un tagad arkartigi baidijas, ka izradisies neciena pret tik jauku sievieti. Un vel jo vairak, lai partrauktu sarunu, jo zinatkare nebija viens no vinas tikumiem. Un bija verts uzzinat pec iespejas vairak par vietu, kur vina stradas. – Es esmu no Kassodi, nevis talaka ziemelu punkta, bet mums gandriz nekad nav vasaras, galvenais ir pavasaris un rudens, tikai sniegs uzkrit apmeram tris mene?us.
– Nu, neuztraucies. Mes jums patiksim. ?eit ziemas ir isakas un vasaras mene?i pagarinas vairak neka pusgadu.
Veca sieviete berzeja rokas uz priek?auta, ari samulsusi, nezinot, ka uzsakt sarunu par maju un noteikumiem. Vina nedaudz paskatijas apkart, ievilka skatienu aiz aizkariem un noelsas.
"Berna, mums steidzami janosuta istabene, lai vina visu iztira un nomaina aizkarus." Ir pagajis ilgs laiks, kop? ?eit nav biju?i viesi.
– Cik vel cilveku dzivo ipa?uma? – meitene pec iespejas nepiespiesti jautaja.
– Ne, ne, – majkalpotaja satvera rokas, – galvenokart kalpotaji. Es, sulainis Hanss, paris istabenes, vairaki pavari un Gregorijs. Kad vecais Stenlijs bija dzivs, ipa?ums bija dzivibas pilns, tacu ilgu laiku mes neesam satiku?i jaunus viesus. Kad studentu draugi ierodas ciemos pie zena, klust jautrak, un ta…
Vina atkal apklusa, it ka nogrima atminas.
– Cik talu tas ir no pa?as pilsetas, ja, no Vorti?as?
"Vieta nav pat stundas," Greta paskaidroja, pacelot acis no savam domam. "Bet Gregorijs noteikti jus aizvedis, un jus redzesiet pats."
Parunajusi vel kadu laiku, Greta nolema doties ekskursija pa maju. Es vienkar?i neizgaju darza, bet verigak apskatiju arhiva skapjus. Domas kaut ko aprekinajusi, vina no visa speka pastuma tre?o plauktu no kreisas puses un tas pagriezas pari. Izspiedu?i pusi atveres, meitene un saimniece nokluva tum?a maza istaba.
– Kur vina ir? – veca sieviete igni sudzejas. Tad kaut kas noklik?kinaja, ieplaisaja un ciksteja. Gaismas stars griezas cauri puteklainajam gaisam. “Piebuve uzreiz bija stradajo?a uznem?anas zona, tapec, lai neskrietu pa darzu, vecais ipa?nieks izveidoja slepenu eju. Ari neskrien, vienkar?i ej.
Meitene pamaja ar galvu, klusiba cerot, ka vinai nebus jastumj gramatplaukts, citadi izmeri at?kiras. Neslave Silu. Vini atradas zem galvenajam kapnem zale. Greta uzreiz saka radit, kur un kas ved. Aug?stava atrodas gulamstavs, vairakas viesu istabas un birojs. Leja atradas laboratorija un ierocu saimnieciba. Pirmaja stava pa kreisi virtuve un kalpu istabas, labaja puse viesistaba, siltumnica, biblioteka, atputas telpa.
Man patika Alises ipa?ums. Tam bija zinams ?arms, kas raksturigs tikai vecajam majam. Akmens brugeti pakapieni, sausa silta koksne. Parkets, vietam saplaisajis, atcerejas simtiem apavu, kas tam pieskaras. Ozolkoka balusters zem ellas kartas, kas absorbejis tuksto?iem pieskarienu. Siltumnica, neparprotami no iepriek?ejiem gadiem, bija atdalita antika stila, tai nebija nevienas tuk?as sienas, tikai caurspidigs stikls, kas dziedaja zem saules atspiduma. Biblioteka, kura glabajas miljoniem zina?anu, puteklu un tintes smakas, vecmodigo sekretaru komforts un auduma polsterejuma siltums uz divaniem.
Greta nebeidza runat visu celu. Vina slaveja savu skolnieku ta, ka viltigs tirgotajs slavetu zagtu zirgu. Pusdienlaika Alise uzzinaja, ka burvju kungam ir trisdesmit gadu, vin? kalpoja pec burvju akademijas Dro?ibas derartamenta un pec tam uz austrumu robezas. Tagad vin? nodarbojas tikai ar muizas lietam un vadija aptieku. Stenlija zemes bija vairaki ciemati, kalnu pakajes un ezeri. Divaini ir tas, ka ar tik lielu teritoriju muiza netika klasificeta ka barons vai aprinkis. Tulit saimniece ieminejas, ka sen bija Debro barons, bet Gregora sencis izdarija kaut ko divainu un vinam tika atnemts tituls un rezultata dala zemju. ?i dala saglabaja savu statusu, tacu mainija ipa?nieku un kluva par ?antilijas baronu.
Alisija sarunajoties nepamanita nokluva virtuve, kur ar prieku nogar?oja sauteto trusi. Ari sieviete vinu ?eit neatstaja. Vina visu izstastija un ari raganai tas patika. Pati Greta ka dala no ?i apbrinojama ipa?uma glabaja vesturi sevi. Kluva majigi. Un teja ar kumelitem pilniba iegremdeja meiteni miegainaja apatija. Tacu ar gribas piepuli un bailem iegut liekos kilogramus Alise taktiski noskaidroja, vai vina varetu doties pastaiga uz mezu. Majas saimniece nesanema nekadus noradijumus ?aja sakara, tapec jaunakais Gordons ar tiru sirdsapzinu atgriezas saimniecibas eka pec slotas.
Pilnigi noteikti, ka tik svaiga gaisa un pla?umu parpilniba pilsetniekam liks pagriezt galvu. Alisija pat nolaida slotu zemak zeme, lai, ja vina zaudetu lidzsvaru, vina varetu saglabat kaulus neskartus.
Kamer Kasodijas daba tikai piepildijas ar suligu zalumu, ?eit, uz dienvidiem, ta valdija pilna spara ar aromatu un krasu daudzveidibu. Eglu mezs ir piepildits ar kukainu civina?anu, kas paslepas izplestas papardes, putnu trilles, kas raustija eglu pukainas kepas.
Meitene gaja klusi, tik tikko pieskaroties eglu pakai?iem ar slegto apavu purngaliem bez papeziem. Un, kad atskaneja solu ?alkona, uztveru meza isto saimnieku sa?utumu. Vina nokapa lidz spogulstraumei, kas ka spidiga lente stiepjas pa lauka taku. Ja, ari lauks bija dzivs, piepildits ar dabisku speku, un vina, sajutusi kadu, kas dzird vinas ?upuldziesmas, rosijas un kusaja.
Vina neatcerejas, cik ilgi ragana sedeja pie udens, bet vinas krutis iegrima dzilas vienotibas sajuta ar ?o vietu. Vina domaja par ?odienu sava galva un nezinaja, ko darit. Pienemt sava teva lemumu? Tas atkal ir lamatas. Ka var pieprasit neatkaribu, ja ta netiek dota? Nevar but. Alise to saprata. Un vina ari saprata savu tevu. Vinai ir divdesmit cetri, vina ir dziru bakalaura, vinai nav vira, nav gimenes, ja kaut kas notiks, vina pat nevares sevi uzturet, tapec vinas milotais vecaks cen?as vinu kaut ka pasargat no visa. Un tas, ka vin? nelauj vinai dzivot pie ?i zoga, ir mazsvarigs jautajums. Un vin? jau sen butu apprecejis savu meitu, ja vien burve nebutu tik loti iebildusi. Patriarhala sabiedriba vini vel nav gatavi mierigi skatities uz meiteni, pat raganu, tapec jus varat tikai pariet no teva aizbildnibas uz vira aizbildniecibu. Un nekadas Landish sufragisma tendences ?eit nepalidzes. Un atkal rodas muzigais jautajums: ko darit? Varbut jums vajadzetu vienoties ar ?o burvi, nopelnit naudu un, kad vinas labo?anas darbi beidzas, parcelties uz lidzigu pilsetu un atvert dziru veikalu. Jus pat varat klut par indes ekspertu policijas iecirknos. Ja. ?o likmi ir verts apsvert. Un parrunajiet ar savu tanti, ko darit talak.
Tobrid, kamer meitene sprieda, veda tikai vinai saprotamus argumentus, pavasara mezs paradijas sava manigaja izskata…
Vina riebums slepas jauna pui?a izskata, kur? sabojaja tik brini?kigu mirkli. Vin? iznaca no nekurienes. Ragana vinu nebutu pamanijusi, ja ?is nelietis vinu nebutu satveris aiz vietas zem muguras. Alise tikko ieraudzija viena ?ausmigi reta zieda sakni un vaca to. Un tad smagas plaukstas krita vieta, kas parastajiem cilvekiem ir paredzeta piedzivojumu izjutai, bet raganam – nepatik?anam.
Jebkura nesaprotama situacija Alisija ka tantes cieniga skolniece vienmer vispirms vinu piekava, bet pec tam skaidroja, kapec. Bet, ta ka no kompromitejo?as pozicijas nebija iespejams pietiekami atri izrauties, meitene satvera rokas turamo un apgriezas un uzlika puisim uz ausim. Vin? bija parsteigts, atlaida pirkstus un parsteigts apsedas zeme. No zem zemes gabaliem, kas ka smeretas nudeles karajas uz blondas galvas, vina raudzijas dzintara-medus acis. Vina butu varejusi zveret uz savas tantes iecienitako pelnu trauku, ka pamanijusi tajas pirmatnejas uguns uzliesmojumu.
Puisis ar riebumu izsplava kadu zales gabalu un saka celties. Izskatijas vairak neka draudigi, ar platiem pleciem, atletisku augumu un augumu… Ja, labs augums, par pusotru galvu garaka par vinu. Kad vin? nokratija zemes paliekas no saviem matiem, kas saule mirdzeja tira platina nokrasa, atvera muti un zema, bet diezgan patikama balsi saka izteikt, kada vina ir psihotiska histerija, meitene neiztureja. to.
Ta ka vina bija ragana lidz sirds dzilumiem, ari ?aja gadijuma vina vienmer vispirms lamajas un tikai pec tam skaidroja, kapec tie?i. Ir principiali nepareizi burvi nervozet, jo vinai var but asa mele un laba iztele. Tatad, veledama laulibas parkapejam zagas, lidz vinu piemekleja nave, meitene pacela no zemes slotu un, nesapratusi gaisu, metas prom no trok?nainas blondines.
Es atgriezos ipa?uma, kad saule krasoja debesis maiga persiku krasa. Vina nogurusi iekrita gulta un tad, atcerejusies lietas, kas vel bija vinas somas, gaudoja. Vina paskatijas uz audekla maisinu, kuru bija cie?i piebazusi ar dazadam zalitem, kuras ik pa reizei nosutis mammai, un saprata, ka ir par agru atpusties.
Pie gulamistabas durvim atskaneja klusi klauvejieni. Brunete izkapa no gultas un atvera to. Greta ar skumju seju staveja uz sliek?na:
– Maza, ej uz otro stavu uz Gregorija kabinetu. Vin? velas runat.
3. nodala
Gregorijs guleja uz neliela divana sava kabineta un bezmerkigi meta gumijas bumbu pret sienu. Drauga vestule vinu neiepriecinaja, neiepriecinaja un neiepriecinaja. Vin? varetu veleties sekretari, bet puisi. Speciga, izturiga, gudra, nevis vejaina ragana, kas uzleca uz slotas un atceras, ka vinu sauc. Vismaz vina bija vecaka, vinai bija divdesmit cetri gadi, un vina pat nekur nestradaja. Pazina noteikti cuku iestadija, bet patiesiba izradijas, ka vin? teleportejas.
Un pat nebija ta, ka meitene bija ragana; vin? izturejas pret viniem labi, kaut ari nemileja vinus. Beidz, reiz, es mileju. Tas viss bija tikai pieredzes trukuma del. Un, lai cik spejiga vina butu, vinai bus gruti pielagoties tik nemieriga burvja dzivei. Turklat atkal speku konflikts. No vestules kluva skaidrs, ka vina nav no tam, kas kluses, ja magija netiks gala, tapec vina un vinas burvestibas dosies visur, kur tas nav nepiecie?ams.
Magija un burviba nekad nekonflikteja, tacu bija liela at?kiriba. Burvji var parveidot energiju, raganas un burvji piesauc eksistences spekus, maina upju virzienu un rada augligas zemes. Ja burvji nodarbojas ar zinatni, tad burvestiba saknojas ?amanu ritualos. Nav slikti, tie vienkar?i ir at?kirigi.
Un ari vecums, vecums…
Vin? ar speku raidija bumbu pret sienu. Sapratu. Pukiem, vecums, pieredze. Vissvarigakais ?eit ir pieteikuma iesniedzeja dzimums. Vinam nepatika ?adas teta meitas, tas vienmer radija problemas, dazreiz ar sirdslietam, dazreiz ar moralam lietam. Ipa?uma ipa?niecei ragana nez kapec ?kita ?aura un savtiga meitene. Vina ir skaista un zina, ka izmantot savu izskatu un ?armu. Un vinas aizvainota seja burvim radija neticamu gandarijumu, kad vin? nesaka skrapet komplimentus un apliecinajumus, ka nevaretu lugt labaku paligu. Ja vinas teva maja viss bija versts uz sikas burves kaprizem, tad pie vina tas netika gaidits.
Ta meistars ieradas ar dalitam jutam. Ne. Ne jau jauktas, bet launas. Kad viss noiet greizi, vina draugs, pretrunigi vertetais rezisors un iluziju burvis, vienmer flegmatiski atkarto, ka vajag atpusties un izklaideties, var pat uzpipet. Un skatities. Gregorijam nepatika neasas, bet laba tabaka un konjaks, iespejams. Glevuliba, ka ari drauga balss mana galva cuksteja, lai vartos un leja uz biblioteku pec alkohola, tapec izradi butu interesantak skatities. Un ka?kiba mani pagruda aiz rokas un piedavaja izbaudit depresiju.
Burvim nepatika ne viens, ne otrs. Bet man patika tur gulet un bezmerkigi mest bumbu pa sienu, it ipa?i, ja iedomajos, ka metu saburzitu drauga vestuli. Lai gan Tadeu?s Gordons bija vina teva draugs, nevis Gregorijs. Tacu pieklajiba audzinatais zens neuzdro?inajas to izradit. Man pat nav vele?anas iet pusdienas. Lai gan vajag nokapt un iepazities, citadi bija agrs rits, tikko gatavojos doties uz pilsetu, un te tada davana pie kajam.
"Gregorij, mans zens," cuksteja balss aiz durvim. – Nac pusdienas.
"Es neesmu izsalcis," virietis vienaldzigi atbildeja. Ja Greta kluva kurla, tad ta nebija tados brizos.
“Un es izcepu kir?u piragu, tavu milako,” sieviete cuksteja. – Nonac leja…
– Esmu aiznemta, vakara paedi?u…
Virietis netrapija un ar bumbu trapija pa durvju rami. Gumijas bumbina triumfejo?i nokrita un lidoja pari galdam un ara pa atverto logu. Vil?anas noputa. Un durvis saka histeriski cikstet. Atslegas caurums iesaucas un uz sliek?na paradijas majkalpotaja ar rajienu rokas.
"Ak, jus nepatikamais zens," vina igni iesaka, "cik reizu lai es tev teik?u, lai neuzdro?inies izlaist pusdienas un vakarinas." Kapec tu te iesledzies ka vecs einuhs…
"Auklite…" burvis sacija, nobolidams acis, "nu, cik reizu es varu teikt: ja tas ir aizverts, nav nepiecie?ams ielauzties." ?is ir mans birojs…
– Un tu esi mans skolnieks! – Greta draudigi teica, uzsitot ediena piegadi uz galda. Tik loti, ka cukurtraukam pazuda vaks. – Nu, sedies est, ak, tev nav mak?keres.
Gregorijs noguris noputas un apsedas pie rakstamgalda. Majas saimniece novaca manuskriptus, vestules un zinojumus, visu sametot viena kaudze uz malas. Virietis nobolija acis: visu ritu vin? kartoja policijas zinojumus, lai lidz pusdienam tie atkal klutu par bezveidigu papiru kaudzi. Vina izvilka no priek?auta lupatu un devas pulet kreslu roku balstus. Vina satvera atverto gramatu un aizcirta to ciet. Bet vinam nebija laika atstat gramatzimi. Vina piegaja pie bibliotekas kabineta un, meginot veco sejumu stumt augstak, saka lekat aug?a un leja. Es uzsplavu uz bezceribu un noliku to plaukta.
Burvis paskatijas uz savam pusdienam un saprata, ka vin? tomer grib est. Turklat trusis izradijas veiksmigaks neka jebkad agrak. Varbut par tadu cepeti varetu Gretai piedot vinas netaktiskumu.
"Un ragana bus labaka par tevi," veca sieviete izsmeja. "Kad vina mani sauca vakarinas, vina pat neattaisnojas."
– Ka tev vina patik? – virietis domigi paskatijas uz trekno galas gabalu un iebaza to mute.
– Nav slikti. Pieticigs un diezgan labi audzinats, vinas skatiens skaneja: "Ne ka dazi…" – pirmo reizi karalvalsts dienvidos. Man loti patika tava siltumnica…
"Tava siltumnica…" students sarkastiski partrauca. "Es jau sen partraucu tur audzet indigas ?kirnes, jo ik pa bridim tur megina salasit zalumus zupai."
"Lai ta butu…" vina smaidot piekrita. – Paradija vinai slepeno eju uz maju. Nu nebeda uz mani. Kapec meitene skriet pa ielu uz virtuvi?
"Un uz laboratoriju…" brunete neapmierinati piebilda.
"Ne, mans dargais," veca sieviete paskatijas zem divana un izvilka vairakas glazes konjaka. – Laboratoriju, poligonu un ierocu telpu paradisi pats. Citadi es atkal saplesi?u pudeles, nometi?u duncus, un tu smelsies vel menesi.
Burvis apmierinati pasmaidija. Piragu pabeidzu, nomazgaju ar zalu teju un izstiepju. Vin? piecelas no galda un pagriezas pret logu. Vin? piespieda brilles sev preti un sarkastiski teica:
"Bet ragana beg no mums," lauka aiz muizas staveja figura zila kleita un tum?a apmetni. Vina griezas ap slotu, skaidri piesaucot to kartiba.
"Nu, labi," veca kundze atbildeja tikpat sarkastiski, "es devos pastaigaties un ari pajautaju, vai tas ir pareizi."
Gregorijs ?aubigi pacela uzaci. Vin? neredzeja tadu apzinu jaunaja burve. Un lidz vakaram vin? par to visu laimigi aizmirsa, jo bija gatavs likt deribas uz vecvecmaminas Hortenses viltus zokli; Vorti?as pilseta vel nebija redzejusi tik burvigu raganas un vietejo iedzivotaju tik?anos.
4. nodala
Maja smarzoja pec melanholijas. Tas apmetas tum?akajos sturos, kas dienas laika tika krasoti ar saules gaismu. Iestajoties kreslai, ipa?ums mainijas: pazuda senatnes plivurs, atklajot neizskatigus nolaidibas mirklus, akmens pakapieni kluva raupjaki, slepjot silto klin?u ?armu, koks vaideja. Tas dziedaja ilgsto?i un aizvainots, skrapejot plaukstas, kas pieskaras margam.
Otraja stava stavi cuksteja. Katrs delis stastija melus, ka planais papedis bija izspiedies cauri mikstajam parklajumam. Sienas bija lidz pirkstiem aukstas, it ka stastot, ka vajag atvert pagrabos eso?as ventilacijas atveres, izkratit paklajus, atvert logus un izpust ?o mitro aromatu. Vitraza preti kapnem sasala dulkainas stikla pleves. Tie ir jatira ar udeni un etiki. Kad Alisijai bija trispadsmit, vina ar mati ciemojas pie kada attala radinieka. Tur pat nebija majas, tikai neliela majina. Un kalpu nebija. Tad vina ar mammu gatavoja un tirija pa?as, un visu darija savam rokam. Alise atceras ?os logus, ka rudeni tos jau klaja migla, un no ramjiem naca bezdievigs caurvejs un bija jaaizpilda spraugas ar sunam, tad kluva siltaks. Un pavasari nonemiet visus gruzus, at?kaidiet etiki udeni, pievienojiet dazus pilienus ziedu ellas, lai iznicinatu esences skabumu. Trispadsmit gados ragana nezinaja, ka vini neciemojas, bet slepjas, jo karaliska pratinataja darbs bija bistams un apdraudeja galvenokart gimeni.
Alise atgruda atminas un nogludinaja kleitas malu. Vina pieklauveja pie durvim. Vina veltija laiku, pargerbas tum?i zala terpa ar ?okolades mezginem uz krutim un sapineja matus. Tads virietis vel nav dzimis, kura del vina liegs sev mazus priekus. Tevs vienmer bija dusmigs, kad vina milota meita tracinajas lidz pedejai minutei pirms svarigiem notikumiem. Es biju dusmigs, bet es nevareju neko darit. Tapec meitene darba deveja priek?a paradijas loti pieklajiga izskata: satina kleita, bobs kakla izgriezums, samta kurpes, minimali rotaslietas. Vina uztvera pie galda sedo?a virie?a parsteigto skatienu. Likas, ka vin? vinu ieraudzija pirmo reizi: vin? gaja no vinas sejas uz vinas tievo kaklu un uzkavejas ilgak, neka nepiecie?ams, pie kakla izgriezuma. Kadu iemeslu del tas lika maniem vaigiem vai ausim dedzinat.
Ari meitene neliedza sev apceri. Maksligaja gaisma muizas ipa?nieks ?kita vecaks, vai ari kada loma bija topo?ajiem rugajiem? Mati ir tum?i, vilnaini, rupji. Un acis, gandriz tumsa, kas apnem, pievelk, un tas dzilumos mit intereses dzirksteles? Parsteidzo?i plani pirksti, bet ada izskatas raupja, it ka ?im rokam butu pieradums turet nevis vijoles loku, bet gan bastarda zobenu. Majas krekls ar atvertu apkakli, kas slepa atletisku ladi.
Alisija atzina, labi. Un burvis to zina. Vin? labi zina, kas patik sievietem. Es neesmu parliecinata, ka vina to izmanto, tacu no launa smina, kas skara vinas lupu kaktinu, vina saprata, ka izmanto priek?rocibas. Ja vini butu satiku?ies dazados apstaklos, ?is virietis butu ieinteresejis biju?a karaliska pratinataja meitu.
"Raganas saimniece, vai jus pazistat ?o cilveku?"
Tad ragana pamanija tik velas sarunas iemeslu. Blondine sedeja ar saburzitu seju, salicis rokas zem padusem. Piedzeries skatiens dusmigs meginaja izdegt gan Stenliju, gan vinu. Oho, bet bez fiziska parakuma vin? nebija tik augstpratigs.
"Ne," balss ir maiga un augstpratiga. It ka nirgajoties, vina salika rokas uz krutim, tadejadi izcelot ?is krutis. Lai piebeigtu sarunu biedrus, vina ari izaicino?i pacela uzaci.
– Vin? melo… Hic… Vin? melo! – velais viesis noelsas vai nu ar sa?utumu, vai ar zagas. – ?i… zagas vina noladeja mani meza.
"Tu un es nekastijamies balles un nedzeram Bruder?afta, ta ka tu kluvi man pazistams," Alisija gausi un vienaldzigi atcirta.
"Raganas saimniece," samtains baritons un viegls pieskariens sagatavei uz kedes ar izdomatu scenariju, "vai tas ir jusu lasts, kas karajas uz meistara?"
Nebija jegas atbildet, biroja nebija nevienas citas raganas. Burvis ir pilnigi parliecinats, kura rokas ir ?is lasts, tapec jaunakais Gordons tikai paraustija plecus.
"Varbut tu butu tik laipns un…" vin? nepabeidza, paversa acis uz blondo un atliecas kresla, cerot beigt skatities priek?nesumu. Meitene nepievila:
"Tas paries pats no sevis, kad vin? nozelos grekus."
– Tev ir… hic janonem! – blondine paveleja.
Alise neatcerejas nekadus paradus, turklat vina bija parliecinata, ka nav uzkrajusi procentus par visiem nozimigajiem: laulibas, meitas un religiskajiem.
– Kapec tevi noladeja? – Gregorijs izradija zinkari, noliecies uz priek?u un satveris rokas. Vin? atbalstija tiem zodu. – Nac, Erik, ka ar tevi?
– Vina ielidoja mani hic. Vina man pera, zagas, un noladeja… zagas. Es neko nedariju…
– Vai esat ne tikai meistars, bet ari stastnieks? – meitene bija nepatiesi parsteigta. Burvis dusmigi paskatijas uz noladeto. Vin? izdvesa.
"Tatad jus nevarat mainit savu lastu?" – virietis jautaja ar viltus tikuma masku. Alise jutas neerti no ?i nemitiga bezdibena melno acu skatiena ka ezera diki, kura tik loti patik slikt paterejo?am meitenem. Bet, atgadinot sev, ka vina ir ragana un pratinataja meita, kuras arsenala bija sliktakas grimases, meitene pacela zodu, dodot majienu uz noraido?u atbildi.
Virietis paraustija plecus. Vin? staigaja ar saviem muzikalajiem pirkstiem gar galda virsmas malu, izsitot nepazistamu melodiju, un tad Alise nodrebeja. No pieskar?anas kadam citam, tik neaptveramai magijai, viss vinas iek?iene saritinajas kamola. Mitras zemes aromats, savvalas rozmarins… Krustnaglinu pikanta gar?a, kas kairina meles galu…
Eriks paraustija un atmeta galvu atpakal. Vin? bija satricinats. Vin? lamaja caur zobiem un deguns saka asinot. Alisija ?oketa veroja metamorfozes, kas parnema blondo. Un vina nodrebeja no aukstuma, kas izplatijas biroja. Vinas darba devejs atcela lastu ar garlaicigu skatienu.
"Izbeidz," ragana to neiztureja. – Kapec tu… Vinam sap…
Nepazistamais speks norima, paklausidams burvim. Tas saritinajas cie?os gredzenos un apmetas uz mebelem. Vina smarzoja tik reibino?i patikami, bet tagad uz lupam bija jutama asinu un pelnu gar?a.
– Jus atteicaties filmet…
Alise atteicas no godiguma. Lasti vinu nenogalinaja, bet burvji, kas meginaja iznicinat raganu saites, to nogalinaja. Vina pieskaras blondines apzinai, vinam viss bija kartiba. Izelpots…
Suliga zales gar?a vasaras sakuma, gri?li… Akas avots, kura udens salst zobus. Vinas speks piepilda telpu ka dzila upe. Vina ?ai majai ir sve?a, un vin?, to nogar?ojis, smagi nopu?as. Un vina kunga magijas pedas un skaidinas saritinas ka kugu auklas un rapo prom ka labi paedu?as cuskas. Alisija sakoz zobus, lai nesniegtu tiem roku, nepaceltu noslepumainibas plivuru, uzzinot, kada davana ir vinas darba devejam. Vin? savaldas, atkapjas un uzmanigi norauj puisim sava speka apseju.
"Pagaidiet koridora," Stenlijs vesi sacija. Balss, kas zvana galva ka zvans, rada velmi apsegties ar rokam.
Ragana ar trico?u roku pieskaras durvju rokturim. Vina iznaca ara un atspiedas pret sienu. Vinas darba devejs acimredzot ir traks cilveks, ja, neskatoties uz speku konfliktu, vin? saka atcelt lastu. Vai ari ta bija laba maciba, ko pasniedza tikai vinai?
Durvis pek?ni atveras. Izspurusi blondine paskatijas uz vinu ar izsmejo?u skatienu. Tas man radija velmi velreiz vinu noladet vai, arkartejos gadijumos, svetit. Un svetiba uz raganas lupam joprojam ir davana.
"Kuce," vin? elpoja.
"Informators," meitene nepalika parada.
– Ragana! – vin? pardomaja, vin? un Alise pamanija, ka ar ?adu intonaciju vini parasti izmet daudz aizskaro?akus vardus.
"Atcerieties to nakamreiz, kad velaties kadam pieskarties." Vina varetu but ari ragana…
Vin? neatbildeja. Vin? pacela zodu un aizgaja. Un no biroja atskaneja darba deveja balss:
– Jautajiet…
5. nodala
"Speka demonstre?ana nebija nepiecie?ama," ragana teica, aizcirtot durvis. Gracioza kustiba vina apsedas viesu kresla, sakrustojusi kajas. Kleita, kas nebija pieradusi pie ?adiem pagriezieniem, uzkapa un atsedza meitenes kaju. Gregorijs neatstaja to nepamanitu un dailrunigi uzmeta vinai skatienu. Meitene juta interesi un, tapat ka jebkura kartiga meitene, nebutu samulsusi. Ne. Tas tikai erti triskar?ojas.
"Es tevi neaicinaju apsesties," burvis deva majienu, sirdi smejoties par ?o spitigo burvi. Tacu vina atri vien atjedzas no vina speka pieskariena. Interesanti, vai vina atpazina, ka vinas priek?a ir nekromants? Vai ari ar pieredzi nepietiek, lai no pirma acu uzmetiena noteiktu davanas identitati? Vai ari tas viss tika provocets ar vienu merki, ko burve sasniedza?
"Man nevajag ielugumu no virie?a, kur? nepulejas piecelties, kad istaba ienaca meitene," vina atcirta, smaidot un radot pat zobus. Nevajadzes ilgi ko?lat ?os. Un nekromants pek?ni saprata, ka ?aja dzive var izturet jebko: miru?u virieti smaga maja, macibu no lauzta deguna, pat trimdu, bet noteikti ne raganu labakajos gados.
“Tu strada mana laba,” smalki atgadinaja Gregorijs, radot domu, ka vinu profesionalajas attiecibas nav virie?a un sievietes. Tikai darba devejs un padotais. Bet ragana to nenoverteja.
"Ja mana atmina mani nevil," vina domigi skatijas ara pa logu aiz muguras, "es stradaju pie jums kop? ritdienas astonos no rita." Un tagad es dro?i vien esmu viesis…
– Un ka viesis jus nolemat izradit savu cienu pret mani, metot lastus dazados virzienos?
Kopuma meitenei paveicas, ka vina saskrejas ar Eriku. Lai gan pilsetas gubernatora dels bija rets nelietis, zinot savu greku sarakstu, vin? nesaka skandalu. Es ierados un saskaros ar faktu: ?eit es esmu un ?eit ir lasts. Bet tas nenozimeja, ka Gregorijs izbegs no kludas. Vin? piecelas un pagriezas pret logu. Vinam ?kita, ka ?adi vin? izskatisies iespaidigak, tacu patiesiba vin? vienkar?i nevareja parvaret velmi paskatities uz vinas kailajam potitem.
"Tu pat neesi pavadijis dienu mana ipa?uma, un jus jau esat radijis nepatik?anas," saule pazuda aiz kokiem un vakara vesums ar tievu struklu ienaca biroja. “Jums jasaprot, es nelabo?u jusu kludas, nemaksa?u kompensaciju un neizvedi?u jus no nepatik?anam. Es neesmu tavs tevs…
Kresls pacelas atpakal. Papezu klik?kis uz parketa, svarku ?alkona. Vina pienaca un ari ielukojas vakara kresla. Degunu kutinaja abelu ziedu aromats ar mandelu rugtumu. Vai tas ir vinas smarzas vai ari raganas speka smarza, kas ir pirmatneja dziviba?
"Ja, tu neesi mans tevs," vina nolaizija lupas, kas kresla mirdzeja ar ko?i zib?niem, "tapec labak mums vienoties, neka sabojat viens otra dzivi."
Gregorijs paspera asu soli. Lai starp tam nebutu brivas vietas. Vin? cereja ar to samulsinat burvi, bet uz vinas lupam uzplauka viltigs smaids. Burvis pacela uzaci un, it ka parbaudot drosmi, pieskaras vina zodam, liekot meitenei pacelt acis. Pirksti nezeligi apdedzinaja karstuma, un caur asinim izplatijas uguns vilnis.
– Nekaunigs? – virietis jautaja, nenoversdams skatienu no smaragda acu mirdzuma, kura dejoja raganas liesma. Vel viens solis bezdibeni, lai nonaktu vinas burvestibu atbalsos.
“Godigi…” meitene izdvesa, un vinas elpa, kas skara burvi, kluva vel karstaka. Vin? vareja zveret, ka ari ragana juta ?o uguni un izprovoceja to. – Un godigi, es piedavaju abpuseji izdevigu sadarbibu.
Vina neatkapas, it ka parbaudot viena panemta virie?a pieklajibas speku. Zinaju, ka tas ir kaitino?i, bet spele bija valdzino?a. Gregorijs ari varetu spelet. Vin? piegaja vel tuvak, vinu kermenim gandriz pieskaroties. Vin? cuksteja, pieliecies pie kakla:
– Pie ka tu tagad strada?
"Indes un pretlidzekli," ragana gurdeni atbildeja ar elpu, uzliekot savu tievo plaukstu vinam uz krutim. Vina skreja ar pirkstiem no vienas pogas uz otru, apklusa, grozijas, meginot atpogat. Gregorija redze kluva blava, un caur vina asinim izplatijas nekontrolejama speka vilnis. Vin? aizvera plakstinus, parliecinadams sevi, ka tikai meitenes burvestiba uz vinu atstaja tadu iespaidu, tadas ir raganas, dzivibas iemiesojums tas augstakaja izpausme, un vinam, naves burvim, vina loti pietrukst, tapec vin?. piedzeras no tuvuma.
"Tada gadijuma jus varetu intereset apskatit manu kolekciju," Stenlijs ieteica, attalinoties un apsedies kresla. Meitene atspiedas ar muguras lejasdalu pret galda malu un, nemainot sejas izteiksmi, precizeja:
– Tik liels? – tas skaneja ar kadu ne?kistu majienu.
“Reti,” virietis uzskatija par svarigu uzsvert, izkliedejot galva viskozo miglu.
"Tas butu gods," ragana labveligi atbildeja, nenolaizot acis no vina.
Gregorijs pamanija, ka vinu saruna neparaug sprediki par morales macibam, bet gan draudziga saruna. Ragana paradija raksturu, vin? bukseja un spieda ar speku. Visticamak, ja, viniem ir vieglak vienoties, neka sabojat viens otra dzivi. Un meitenes neapdomiga drosme bija valdzino?a. Vai nu pratinataja audzina?ana deva tadus auglus, vai raganas speks. Lai ka ari butu, vin? vairs nejutas aizkaitinats pret vinu. Uztraukums? Varbut… Lidzjutiba? Kapec ne.
– Cik tev gadu? – virietis veroja raganu klusi solojam gar gramatu skapjiem, svarku ?alkonu un gramatu galapapiru pieskarienu.
– Un cik tu dotu? – Vina pagriezas un no vinas pleca nokrit apjomiga tum?i brunu matu bize, kas karajas mugura. Graciozi, cirtaini pavedieni pie deniniem uzsver kakla trauslumu un pienaino adu.
"Patiesiba es to nedo?u vispar…" Gregorijs noliek pulksteni uz galda un dodas pie galda ar alkoholu. Kristala karafes ar konjaku un viskiju, elegantas elfu vina pudeles. Vin? parbrauc ar pirkstu par katru no tiem, izveloties, ko meitenei piedavat, un samierinas ar dzirksto?o abolu ar ziedu aromatu. "Ar jums, raganam, jus ne par ko nevarat but parliecinati, un vel jo mazak, kad esat vecs."
Vina pasmaida un panem dzeriena glazi no vina rokam. Uz bridi smalks adas pieskariens adai, un virietis atkal sajut ?o notieko?a nerealitati, asinis varas un reibums, it ka pec divam konjaka pudelem.
"Blarian…" meitene saka pec pirma malka, ar pirksta galu izbrauc gar stikla malu, liekot kristalam dziedat, un lenam laiza lupas. – Desmit gadi, ne mazak. Tikai ?aja ieleja vini razo abolu vinu. Te ir ziemeli, vinogas neaug, tas glabj ziemas abelu ?kirnes, bet piesucinatas ar medus lasiti, lidz ar to ziedu aromats…
"Apsveicami," Gregorijs apsezas preteja kresla. – Tatad…
"Divdesmit cetri," ragana partrauc, joprojam atgriezoties pie vina jautajuma, bet tikai tad, lai uzdotu savu. – Un tu?
"Trisdesmit," virietis mierigi sacija, un meitene, iedzerusi vel vienu malku vina, turpinaja:
– Ko tu dariji mana vecuma?
"Es apspiedu sacel?anos uz austrumu robezas," vin? sveicina ar biezu glazi un uznemas iniciativu. – Ko tu darisi maneja?
"Es atver?u eliksiru veikalu, panem?u brunurupuci un uzpipe?u pipi."
– Kapec brunurupucis? – burvis to nopirka.
– Tatad parejie neradija nekadus jautajumus? – vina smaida dazados veidos: ka tagad, palaidnigi un atklati, ka slikta ciema meitene; ka jau vakara sakuma – slinks un nicino?s. Vinai, iespejams, nav palicis neviens smaids, un ir divaini, ka Gregorijs velas tos redzet.
Viss radija jautajumus, bet Stenlijs vel nevareja uzdot to, kas vinu intereseja. Vini nav tik tuvu, lai ragana godigi atbildetu, vai vinai ir plani preceties, jo vinas iera?anas izskatas loti aizdomiga. Un Gregorijs ?is domas ipa?i lava savam tevam, kur? vareja vinu labi planot.
– Ta bija, bet vai tas nav loti ?okejo?i brunurupucim? – Tagad vin? ar izglitojo?u interesi apskatija meiteni.
– Es esmu ragana, kadu majdzivnieku man vajadzetu iegut, lai uzsvertu savu statusu? – Vina viltigi piemiedz.
– Melns kakis?
“Tas ir nogurdino?i…” Alise kluse un pek?ni partrauc jautribu nopietnaka balsi. – Jautajiet, vai velaties…
Vina nav stulba, tas ir pluss. Vienkar?i… Varbut minuss.
– Kapec tu ta izlemi? – ?is jautajums nebija vina seja, vai ne?
– visi jauta. Un es visiem atbildu, ka neesmu radits laulibam, tadi ka es dod priek?roku but laimigiem.
– Vai lauliba un laime ir viens otru izsledzo?i jedzieni?
"Man ja," vina ieskatas caurspidigaja dzintara ?kidruma. "Es nezinu, ka izbegt no sava teva aizbildnibas, bet es noteikti neie?u sve?inieka aizbildnieciba."
– Ja tu iemilesies?
– Burvi, vai jus nezinat, ka raganai ir simtiem reizu vieglak atrast nepatik?anas neka vienreiz satikt milestibu?
Gregorijs pielava, ka meitene vienkar?i mekle nepareiza vieta vai rikojas nepareizi.
Pec pusstundas, kad vin? bija apguvis visu darba veik?anai nepiecie?amo, burve devas majup. Gandriz pie sliek?na burvis pamanija:
"Pieskarties, raganas kundze," deva majienu, ka vin? piekrit sarunam.
– Alise, – burve vienaldzigi piedavaja, – un es dodu priek?roku matam, burvju kungs…
– Gregorijs… Sauc mani par Gregoriju…
Durvis klusi aizveras, un kabineta joprojam bija jutams smalks, netverams abelu ziedu aromats ar mandelu rugtuma nokrasu. Gregorijs viena raviena izdzera glazi alkohola un atspiedas kresla. Vin? izberzeja acis. Vina galva ir tada vieglpratiba, ka vieglak nekerties pie lietas, bet nekromants spitigi atver korpusu ar tintes pildspalvam un iznem biezu reljefu papiru. Un pec stundas, nolemis pastaigaties pa darzu un parbaudit, ko ragana dara, Stenlijs uz sava sliek?na sastop sirmu virieti. Doma, ka vinam joprojam nav laika parbaudit piebuves aizsargajo?os piekarinus, uzplaiksni ka zurkas aste bedre. Un dumakains baritons griezas cauri siltas nakts tumsai:
– Es sanemu miru?u sievieti, vai tu to man iedosi?
6. nodala
?erifs Frenks Talbots bija pamatigs un nedaudz pedantisks virietis, jau piecdesmit se?us gadus vecs. Vina pamatigums slepjas vina nevele?anas kaut ko izlemt skrie?anas laika. Ja vin? keras pie lietas, vin? lenam tuvojas tai, verigi paskatijas un no?naukaja ka vecs, pieredzejis kakis. Vin? nicinaja iedomibu un nevareja ciest savu tiesu medicinas ekspertu, kur?, ka liktenis, bija vina pilnigs pretstats.
Policista pedantisms daudzus iedzina lidz malai, vajpratam vai karatavam. Bet tikai pateicoties vinam, vin? sedeja pa?a Vorti?as izpildvaras aug?gala. Vina manija, ar kadu vin? veica savu darbu, vina padotos piespieda sirdslekmes. Tikai tapec vin? joprojam stradaja tuksnesi, nevis ienema augsta ranga policijas priek?nieka amatu galvaspilseta. Vin? par to nebija sarugtinats un biezi jokoja, ka labak but gulbim maza ezera neka kaijai milziga jura.
Virietim ari loti patika pipet. Nevis cigarus, ka tagad pienemts, bet pipi. ?aja procesa vareja redzet ari vina koncentre?anos. Vin? vienmer apsedas viena kresla Gregorija biblioteka, izvilka no krutim tabaku un lenam keras pie lietas. Vina uzmanibu nenoversa saimnieka piedavatais dzins, lidz peleki dumi saka sasniegt atverto logu.
"No jums nav zinu, laujiet man pa?am apskatities," vin? teica, saspiezot telefonu starp zobiem un panemot glazi no galda. – Nekas jauns?
Gregorijs iegrima preteja kresla, panema glazi alkohola un verigi skatijas uz pusmuza virieti. Vin? pasmaidija, bet acis palika aukstas. Kopa ?is paris radija ?ausmino?u skatu. Bet, neskatoties uz visam profesionalajam deformacijam, ?erifs bija labs cilveks. Iespejams, vienigais ?aja pilseta cen?as panakt patiesibu. Un, lai gan vina rupjais komunikacijas veids atbaida daudzus, vin? bija tas, kur? bija tur, kad Gregorijs nezinaja, ko darit ar visu mantojumu un naves gadijumiem.
Vina tevs aizgaja, kad Gregorijam bija divdesmit. Absurda nave parsteidza ne tikai pa?u Stenliju, bet ari vina mantinieku. Iekrit no zirga aiza. Nemot vera, ka vecais virs bija vairak neka labs burvis, tas izraisija neuzticibu. Lai ka ari butu, nekadas vardarbigas naves pedas no ribas iesprudu?as trakas bultas vai indes netika atrastas. Vini rupigi mekleja.
"Izmeginaju visu iespejamo," skumji atzina majas ipa?nieks. “?i nave neat?kiras no iepriek?ejam. Nevis slepkaviba, ne sainde?anas, bet vienkar?a sakritiba. Tas nav man jastasta. ?kiet, ka kermenis ir pareizi miris. Nu, asinsvada plisums, padomajiet, meitenei nav pat divdesmit, slikta iedzimtiba, ta teica jusu eksperts?
"Noraujiet manam ekspertam rokas un iebaziet tas…" vin? dusmigi nomurminaja. – ?is brutgans spele uz vairakiem vartiem, izmest no iecirkna nav iespejams, mera vinu loti mil. Viniem ir sava veida naudas bizness. Kopa ieguldijam viesnicu kedes celtnieciba. Kapec tu teici, ka ta ?kiet?
Burvis saravas… Vin? nevareja izskaidrot visu to domu un pienemumu virkni. Es vienkar?i sajutu notikumu pretigo nepareizibu.
"Es esmu tikai nekromants, kur? parbauda likus un, ja iespejams, tos izcel," vin? noplatija rokas, gandriz iz?lakstidams alkoholu. "Es varu vinus nopratinat, uzzinat jaunakos notikumus, bet neko vairak."
Pats nekromants nesaprata, kas vinu satrauca par jaunu meitenu navi. Tie nav lidzigi, naves celoni visi ir dazadi: asinsvada plisums, anafilaktiskais ?oks, trombs, duriens bordeli, laupi?ana. Ja, tas viss var vienkar?i notikt. Bet kapec tikai ar meitenem? Kapec ta ir stiep?anas, bet vai pastav ciklisks modelis?
"Es neesmu karaliskais asinssuns," burvis turpinaja, domadams, "man nav piekluves pedejam domam par miru?ajiem, iespejams, atminam." Lai gan ari ne mans profils…
– Kuru? – it ka nojaustot pedas, ?erifs tuvojas. Dzina glaze parcelas uz roku balstu.
Stenlijs par to domaja. Menalists ?aja jautajuma nepalidz, vini strada ar dzivajiem. Varbut paregotaji vai paregotaji palidzetu, bet pat vini vairak skatas uz priek?u. Alternativi, burvji. Bet burvis maz saprata par vinu burvestibam. Vin? izteica ?o ideju.
"Runajot par burvjiem…" Frenks jegpilni apstajas, laujot Gregorijam to izdomat pa?am. Nebija ?aubu, ka sirmais intrigants jau apzinajas. Sikaka informacija bija interesanta, tacu Stenlijs nekavejoties nolema paskaidrot, kapec ne.
Saskana ar neizteiktu likumu, seno laiku relikts, burvji un burvji tika nosaciti sadaliti gai?aja un tum?aja. At?kiribu ka tadu nebija. Tikai asins magija tika klasificeta ka tum?a. Tiesibas uz iespeju stradat ar vinu. Ar to a priori bija apveltiti nekromanti, eksorcisti, demonologi un, lai cik traki tas ari neizklausitos, dziednieki. Vinu darbs daleji bija balstits uz asins ritualiem. Burvjiem un raganam jabut licencei. Burve, kas nodarbojas ar nekromantiju, un tas nav nekas neparasts, sanema atlauju savai darbibai, un tai bija pienakums ik pec trim gadiem apstiprinat savu kvalifikaciju. Kapec tada diskriminacija? Jo vinu spejas nevareja but atkarigas no asins magijas. Piemeram, ka dziednieks var nonemt magisku lastu, iznemot, neizmantojot asinis? Nevar but. Un raganas vareja but tikai raganas, bez asinim vini atrada darbu jebkura joma: miksturas, pretlidzekli, flora, fauna, geologija, prognozes. Viniem vienmer ir izvele, bet, ja burvis ir dzimis eksorcists, vin? nevares stradat ar neko citu, artefakti un ta talak neskaitas. Un jo specigaks ir burvis vai ragana, jo lielaka iespeja, ka vinas spejas laus vinai pieskarties tum?ajai magijai.
Bet viena konkreta traka ragana bija viegla, davanas limenis normals, neparspilets. Nekromants teiktu, ka viduvejs, bet vin? baidijas sevi apdzit, jo viduveja ragana joprojam ir ragana. Un ?aja jautajuma no vinas nebus nekadas palidzibas.
– Labi, bet ko tu doma par ?im navem? – ?erifs velreiz jautaja, ceredams izspiest no Gregorija vismaz kadu pavedienu.
– Ja tas butu ritualas slepkavibas, mes butu redzeju?i mazak pievilcigus pecnaves gadijumus, lai gan atceraties to meiteni, kura pirms pusgada tika nodurta lidz navei piestatne? – virietis saka skali domat. – Izskatas pec rituala, bet parak neveikls, nepabeigts… Ja ?i butu serija, tad butu ari saskarsmes punkti, un turklat tas ir tikai visas miru?as meitenes… Tas ir tali, ne. Jus piekritat?
Sirmais virietis piekrito?i pamaja ar galvu.
"Es sliecos uzskatit, ka ta ir speka uzkra?ana," Frenks izlieca uzaci, prasot paskaidrojumus. “Pati nave ir milziga energijas atbrivo?ana, un, ja pilseta slepjas viduvejs burvis, videji kluss un neuzkrito?s, tad, iespejams, tada veida vin? palielina savu potencialu. Speku uz ilgu laiku var aizzimogot amuletos un artefaktos. Tas ir vienigais, kas vairak vai mazak summejas. Bet stasts smarzo pec vecas kapenes. Vai esi domajis par raksti?anu galvaspilsetai?
Talbots pamaja ar galvu. Ar zinamu noguruma enu acis vin? paskaidroja:
"Tas nav fakts, ka vini atbildes, bet, ja vini atbildes, viniem apniks parbaudit vietejo burvju kopienu." Es tam neredzu jegu. Mes pa?i to izdomasim.
– Pastasti man par serijveida slepkavam? – Stenlijs jautaja un tikmer domaja, ka reagetu ?erifs, ja vin?, izmantojot savus draudzigos sakarus, pats uzrakstitu galvaspilsetai.
"Serijveida slepkavas…" sirmais virietis uzsita ar pipi pie roku balsta.
Seriju vienmer raksturo atkarto?anas. Cietu?ajiem ir kaut kas kopigs. Ta nu viens trakais virietis ik pa laikam no cilveku pula izvelejas kadu aptaukoju?os virieti un, ievedot vinu vartos, pargrieza vinam rikli. Ikviena vin? redzeja savu tevu, kur? bija nogalinajis vina mati delirija tremens. Vai, piemeram, meitene-Dieva pienene nogalinaja vecakas sievietes, jo redzeja savas skolotajas navi bernunama. Serijveida slepkavibas ir netie?u faktoru kopums katra atsevi?ka gadijuma, kas norada uz slepkavas identitati.
– Tatad jus nevarat sakt izmekle?anu, pamatojoties uz ?o formulejumu? – Gregorijs atbalstija zodu uz dures.
– Bet ka? – sarunu biedrs nolika pipi un izvilka tabakas maisinu. – Vai atceries Rozalindu Kerro? Vina bija pirma, kas pazinoja, ka vinas meita ir nogalinata. Sieviete ieradas policijas iecirkni ar arsta sledzienu, kura bija teikts par plisu?u asinsvadu, un vinas meitas veselibas stavokli, kur slimibas vesture nekas tamlidzigs nebija. Es ?aubijos, ka arsts to varetu but palaidis garam vai neieverojis. Un tad Flismanu gimene un gimenes mate. Tad miru?a virs nak?noja zem vietnes sienam. Vai mates Bonti meitene. Kautina laika sadurts lidz navei. Ka tev iet, Gregorijs? Ka ?is naves gadijumus apvienot serija? Kas kopigs jaunai, kartigai meitenei un korumpetai meitenei? Un tad jums joprojam ir japierada, ka naves gadijumi dabisku iemeslu del ir slepkavibas.
– Kad tas sakas?
– Kerro vispirms. Tris gadi,” virietis uzputa pipi un vina kuplas uzacis satikas uz deguna tilta. – Bet tas ir tas gadijums, kad vini versas policijas iecirkni, un cik daudz citu… Redziet, nav iespejams pat izsekot, kur notikusi slepkaviba un kur nieru kolikas. Un veids. Vai jus zinat burvi, kur? bez pieskariena, amuletiem vai burvestibam var izraisit trauka parsprag?anu?
"Ta nenotiek," nekromants piekrita un pieversa skatienu ?erifa krekla izstieptajai apkaklei. Un vin? ir nervozs un vairak neka parasti, pat grozas ar drebem, kas ir gandriz naves spriedums vina pedantiskajam raksturam. – Jebkura magija atstaj pedas. Tas nozime, ka tas nebija burvis vai burvis, kas nogalinaja.
Viri apklusa. ?erifs staigaja pa biblioteku, apskatidams gramatu galapapirus. Skaista tik?anas Stenlija maja. Un pats ipa?ums meram ir ka dadzis aci. Vin? jau vairak neka vienu reizi bija piedavajis Gregorijam vinu izpardot par pasakainu naudu. Ja vin?, tapat ka vin?, plano buvet dzelzcelu, tad ipa?ums neiederesies attela. Un Stenlijam pieder ne tikai maja ar darzu, bet ari vairaki simti hektaru meza un kalnu pakajes. ?is ir liels dzekpots. Butu zel, ja puika saluztu un atteiktos no ?is vietas.
Ari vecais Stenlijs vairakas reizes noversa meru. Un viniem ar vinu bija draudzigakas attiecibas. Tapat ka pats Frenkijs. Ja nebutu vecakais Stenlijs, vin? tagad nebutu ?erifa kresla. Vin? ieradas jauns, augstpratigs, un neviens negribeja vinu uztvert nopietni. Tacu dzive vinu saveda kopa ar dzivespriecigu burvi, kur? ticeja. Vin? man deva iespeju stradat un izklut pasaule. Vispirms neliela detektivu agentura, bet pec tam kriminalas nodalas priek?nieka amats policija, un tad pedantisks zens atri uzlidoja uz aug?u, un vinam bija pardro?iba tur palikt.
7. nodala
Alise pamodas no avarijas virs galvas. Vina gribeja gaudot un apsegties ar spilvenu. Vina teva vecais sulainis Justs cieta no bezmiega lekmem un meginaja ar to inficet visus majsaimniecibas. Ipa?i meness naktis, kad ragana vinu tureja aizdomas par vilkaci, vin? ieviesa kartibu beninos un pagrabos. Taja pa?a laika tik pretigi parvietojot mebeles, ka parkets plisa ar mirsto?iem vaidiem. Ari tagad vina bija gatava svetit veco viru daudzus dzives gadus, tacu vina atcerejas, ka gul Stenlija muizas sparna.
Vina piecelas sedus gulta un drumi paskatijas apkart. Ta ne tikai izradijas draiska diena, bet ari nakts lika dzivot ilgi. Vina atmeta segu un ar basam kajam pieskaras aukstajai gridai. Pieskariens bija pratigs. Un ka ?i atturiba pietruka, runajot ar burvi. Vina negaidija no sevis tik bezjedzigu nekaunibu. Un labak neatcereties, ka vina flirteja ar ?o burvi. It ka svaigs gaiss skara smadzenes.
Sekoja vel divi sitieni. Meitene sastinga, nespedama saprast, kas notiek. Vina uzmanigi atvera uznem?anas telpas durvis un nodzesa ugunspukes. Piespiedusies pie gramatu plauktiem, vina pielida pie loga. Darza bija kluss. Dega tikai laternas. Nakamaja mirkli vina pamanija divas tum?as figuras, kas vilka aug?a pa galvenajam kapnem milzigu kasti. Iek?a.
Zagli? Vini parasti iznem, nevis piegada. Vai majas ipa?nieks nedzirdeja? Ko darit, ja jus nedzirdat? Vin? devas uz pilsetu vai iesledzas laboratorija. Un Greta? Vinai ir istaba otra majas sparna. Bet vismaz kadam vajadzetu pamosties no tada trok?na. Lai gan kads tikko pamodas. Meitene izsledza gaismu uznem?anas telpa un piegaja pie loga. Kadi cilveki vini ir?
Nolemusi, ka vinai ir vismaz burvestibas un vel divas pudeles ar paralizejo?u dziru, vina ar pirkstgaliem iegaja atpakal gulamistaba, novilka halatu no muguras, uzmeta to par pleciem un, cen?oties radit pec iespejas mazak trok?na, atsledza slepeno eju. Vina piecelas istaba un klausijas. Maja nekadas sarunas nebija, bet no ielas bija dzirdamas balsis. Vina izmantoja iespeju un nospieda sledzeni. Tumsu cauri caurgrieza tievs gaismas stars no sienas ugunspukes. Ragana izdvesa un, lugusi, lai durvju enges necikst, paslideja zem kapnem.
Ik pa bridim palukojoties ara no pedejas aizmugures, vina kada no tum?ajam figuram vareja atpazit savu darba deveju. Vin? staveja tuvak ieejai un runajot zestikuleja. Otrs, sve?inieks, apsedas uz kastes un izvilka pipi. Ragana loti gribeja zinat, kas notiek, bet vinai nevajadzeja draudigi iziet ara ar rokam uz gurniem ka ciema meitenei. Vina tris reizes pavilka kreiso ausi un izspieda auskara eso?o akvamarinu. Skanas kluva skaidrakas, tacu joprojam vareja uzminet tikai frazu fragmentus. Un sve?inieks jau bija aizdedzinajis pipi un kaut ko liecinaja saimniekam. Alise atspieda muguru pret kapnem, slepjoties to ena.
"Tu mani saprati, Gregorijs," nepazistama balss skali iesaucas. Meitene izbaza degunu. – Cik reizes es tev esmu lugusi ieiet no laboratorijas? Mana mugura ir parak veca, lai paceltu svarus pa kapnem.
"Ja jus katru reizi atnakat un izmetat atkritumus zem laboratorijas durvim, kads kaut ko uzmines."
– Atkritumi? – sve?inieks bija sa?utis. – Baidieties no dieviem, kur? to saka?
– Vai esi atputusies? – saimnieks nepacietigi jautaja. – Turpinasim vilkt.
– Tu mani iedzisi zarka! – virietis bija apmulsis, piesitot ar pipi pa kastes sturi. – Pagaidi, pagaidi. Tagad vecais Frenks nesis slodzi…
Kada veida krava? Par ko tie vispar ir? Un kapec tas viss notiek nakti? Virie?i saka attalinaties un Alise saprata, ka vinai japieiet tuvak, lai vismaz kaut ko dzirdetu. Vina, parmainus lamadama sevi ar pedejiem vardiem no tantes dunnas vardu krajuma, ar pirkstgaliem parmeta ardurvim un iespieda degunu sprauga pie masivajam dzelzs engem. Joprojam nebija ne sarunas, ne ko dzirdet. Vina iespieda muguru siltajas majas sienas, cen?oties saplust ar atmosferu. Vina neiztureja un, skrapejusi nagus biezaja koka, pavilka audeklu pret sevi ta, ka aplodas atverums kluva plataks. Uz sliek?na neviena nebija. Tikai lodzin? aug?eja pakapiena.
No stalla puses bija dzirdama durvju atver?anas cikste?ana. Apklusinatas balsis un grants tacinas ?alkona. Alise nozeloja, ka vinai nekad nav bijis dots gaisa elements. Ta ir keceriba, ka burvjiem ir kontrole par visiem cetriem elementiem. Vini melo. Katrs burvis izvelas vienu lietu sev. Tas nenozime, ka Alicija nekontrole neko, iznemot zemi. Vinai ir vieglak vienkar?i no ozola saknem noaust necaurlaidigu lapotni, likt abelem nest auglus un modinat lazdu dzinumus, neka pacelt udens cilpu vai, ka tagad, speleties ar veja virzienu, lai tas nestu cilveku vardus. Beidzot nemiera celaji piegaja pie akmens kapnem, vedot zirgu un pajugus. Meitene sastinga, aizmirsa elpot.
"Ne, tas nedarbosies," sirmais virietis elsoja, pacelot ratiem tuvako malu. "Es esmu parak vecs ?im sudam, Gregorijs."
"Nenoversiet uzmanibu, preteja gadijuma jus nokritisit," majas ipa?nieks nepaguva pateikt, pirms partneris noelsas un ar vienu roku satvera vina muguru. Kastes sturis pec inerces paraustijas uz priek?u, burvis zaudeja lidzsvaru un ari atbrivoja no rokam nastu. Notika avarija. Domovina ripoja leja pa kapnem ka bruninieka ordena palaists aplenkuma balkis pie klostera durvim, meginot nogazt vairakas abeles, bet pedeja soli rotaligi paleca un trapija tie?i zem zirga nagiem. Nabaga dzivnieks ilgi ?naca un ar nagu sita pa vaku. Pedejais no tada sa?utuma metas sanus un atklaja liki balta apvalka.
Ragana bija parsteigta. Burvis metas pie sava lidzzinataja, cen?oties vinu parak neraustit. Gai?matainais virietis visos iespejamos veidos zvereja un draudeja neuzmanigajam burvei nogriezt visas rokas. Alise saprata, ka ir iejutusies taja, kam labak patik mu?as, bet ne bites. Viri sava starpa nolema, ka pretsapju burvestiba atvieglos uzbrukumu, un devas celt zarku. Vaks slikti piezemejas un saplisa divas dalas, tacu burvim izdevas to ievietot rievas un aizcirst.
"Vai esat parliecinats, ka varat tikt gala bez manas palidzibas?" – Gregorijs jautaja, verodams, ka vin? uzkapj zirga.
– Ar ko tur tikt gala? – lidzzinatajs stenedams nomurminaja. "Es aizbrauk?u lidz tuvakajai gravai un pagrudi?u miru?o sievieti." Tikai bizness.
Alise sastinga un saprata, ka vinai jadodas prom. Vina nedzirdeja turpmaku sarunu, vina vienkar?i skreja pa gaiteni ar peli un ienira beg?anas ejas tumsa. Uzgaidamaja telpa vina paskatijas apkart, meginot salikt puzles gabalus. Tas ir, tagad vina redzeja… Tumsas aizsega vinas darba devejs un kads virietis izveda meitenes liki aizlikta kaste. Bet kur vinas darba devejs dabuja ?o liki? Un kapec uz viltibas? Kas pie velna notiek?
Vina tikko ieraudzija meitenes liki… Likis!!! Ja… Vinas darba devejs ir slepens slepkava vai sektants vai nekromants, vai kas? Kadam tumsonigajam pagrabos gul miru?i cilveki? Dievs, ar ko vina beidzas? Mums ir jatiek prom no ?is vietas un atri.
8. nodala
Ugunspuke ka signallapa sekoja Alisei aiz muguras. Meitene staigaja pa gulamistabu, tad saprata, ka gaisma var atklat, ka vina negul un tad… Un ko tad? Vina neizlema, bet nodzesa saules gaismas zibspuldzi. Vina uzreiz par to samaksaja, sapigi atsitot mazo pirkstinu pret kresla kaju. Uzlekusi uz vienas kajas, vina atgriezas uznem?anas zona, parbaudija durvis, atbalstija slepeno eju ar vienu no apmekletaju kresliem un uzkrava virsu kruzi ar margrietinam. Vina atgriezas gulamistaba, atvera skapi un domaja. No vienas puses, lidojums pari visai karalvalstij ar slotu ir ideja izmisu?ajiem. No otras puses… Kapec vina nervozeja? Nu padoma tikai par liki… Darba devejs ir burvis, galu gala, ja vinam tads darbs… Dro?i vien konkreti. Un vina butu atradusi, par ko krist panika, berniba vina bija redzejusi pietiekami daudz ?o miru?o cilveku, lai jebkur? nekromants aiz skaudibas pakartos uz saviem bik?turiem. Vinas teva darbs vienmer nozimeja kaut kadu saikni ar ne tiem patikamakajiem briziem, un vinai ar mati biezi nacas apmeklet Dro?ibas departamentu, un tur vini saskaras ar daudzam lietam. Tacu atklats palika jautajums, ko darit ar trako burvi. Butu bijis normali jautat tie?i, tacu sievie?u aizdomigums kopa ar fantaziju vienmer ir paklupijis cilveces godigo pusi. Turklat vini nav tik tuvi, lai gan pec vakara Alisei tuvak par ?o drumo bruneti bija tikai vinas ligavainis.
Burve atkal pameta gulamistabu un ?oreiz tumsa ieskreja dokumentu skapi. Vina atcerejas noladetos burvjus lidz septitajai paaudzei, velejas vienmer but cie?as attiecibas ar visiem radiniekiem un svetija vinus ar ertu dzivi. Pedejais bija vismanigakais no visiem, jo Alise pacentas noskaidrot ?is dzives laiku.
Pats banalakais un logiskakais, ko meitene izdomaja, bija darba deveja atzi?ana par nekromanti. Bet problema ir ta, ka dabiskaja vide vina nesatika ar “naves skupstitajiem” un vinas iztele uzgleznoja maju ar paceltiem likiem, nevis dzivo kalpu, zem griestiem lidojo?u paragri miru?u radinieku pazimem un sabojatiem skeletiem. pagrabos. Vina redzeja gandriz visu ?aja maja, iznemot pirmo stavu, un tas radija zinamas domas. Bet pretruna ?ai harmoniskajai teorijai bija tada, ka naves burvju ir tikai neliels skaits, viens vai divi no simts. Ragana ?aubijas par savu veiksmi, saduroties ar ?o konkreto davanas parstavi. Tad atkal… Ko ?ovakar darija muizas ipa?nieks?
Alisija iekartojas kresla, kas bija versts pret ardurvim, un apvilka sev apkart halatu. Vina ka piladzu ogas uz auklas grieza atmina padzivoju?as majkalpotajas stastu, meginot satvert to, kas dotu kadu pavedienu. Ja virietis pec akademijas dieneja Dro?ibas departamenta, tad ta bija Augsta magijas akademija, kuru uzrauga kronis. Ta uzliek par pienakumu saviem absolventiem neatkarigi no klases, izglitibas formas vai davanas vairakus gadus stradat valsts dienesta. Ja Gregorijs kalpoja, tad viss deres. Alise meginaja atcereties fakulta?u sarakstus: dziednieki, kaujas burvji, artifactors… Nekromanti, eksorcisti, demonologi ir tik reti, ka vini dodas pie kaujiniekiem, un vini savu davanu attista pec izveles, kopa ar personigajiem mentoriem. Un tas atkal neko nedod.
Ragana naca no otras puses… Vina atgriezas darba deveja biroja un atcerejas savas sajutas, kad vina vara svieda blondo. Asins un pelnu gar?a… Bistami. Nesaprotami. Bet neizraisot bailes vai sapes. Vinai nez kapec ?kita, ka naves burvju davanai vina noteikti jaatbaida. Vina var uzzinat, ka ir patiesiba, tikai pajautajot tie?i virietim.
Savos minejumos un manigajos planos meitene nepamanija, ka vina izstiepa kajas, iekartojas kresla un saka snaust. Vina nebija glevulis, vina vienkar?i apdomigi baidijas un tapec neatgriezas gulta. Un no rita atrados nepiemerota poza ar izgrieztam kajam, kuras paspeju parmest pari roku balstam un apsegt ar halatu. Butu jauki, ja vina butu viena. Bet burvis, kur? nakti tik veikli nolaida zarku, staveja vinai virsu. Un vin? iesmejas.
"Alise," roka dega uguni, kad virietis viegli pieskaras vina plaukstas locitavai. Vin? pasmaidija un centas neizplust skalos smieklos.
No ritiem Alisija bija tradicionalas raganas paraugs: launs ar izspuru?iem matiem, pie rokas truka tikai slotas. Tacu ?odien vina patiesi uzvedas ka augstdzimusi jaunava, ieraugot nepazistamu ligavaini sava buduara. Vina kliedza. Burvis savilkas grimase, bet neatlaida roku. Vina klatbutne meitenes dzivokli bija nepareiza. Alise pat meginaja uzlekt un atkapties uz gulamistabu. Bet vina iedeva sev garigu plauku: kada vina ir burve, ja vinu var samulsinat nelaika uzradies darba devejs. Tapec, nometusi nevajadzigo halatu, tas joprojam neko neslepa, bet tikai pasvitroja ?o mezginu negodu, ko mate sauca par naktskreklu, vina izstaipijas. Stiva kermena merogs nebija iepriecino?s, fileja bija pilnigi bez jutiguma, un kakls sapeja.
–Vai tu vienmer no ritiem esi tik divains? – Gregorijs jautaja, ?aubigi uzlukodams vinu. Meitenei neizbega tas, ka vin? noverteja gan patikami lielas krutis, gan garas kajas, kas bija kailas lidz gurniem.
– Vai tu domaji kaisligs? – Alise jautaja, beidzot atdodot halatu uz pleciem.
"Ne…" vin? atrada speku noversties no vinas ar savam tum?ajam acim ar ugunigam dzirkstelem zilites.
"Man vienkar?i nepatik, ka man liek kepas," ragana piekrita atbildet un iedurt.
– Kas tev patik? – Tagad vin? ar interesi paskatijas. Ari Alisija izskatijas. Noverteju apspiletas bikses, kuras izcela… Kopuma tas izcela visu. Un krekls, kas neverigi atstaj novarta aug?ejas pogas.
"Teja ar rozmarinu," meitene atkal zavajas un atbildeja, pazudot aiz durvim.
"Tad jums ir divdesmit minutes pirms brokastim."
Alisija izbaza meli pie sienas. Jadoma, kur sedeja virietis. Vinai vienmer bus laiks aizbegt uz slotas, tacu nebija verts ticet, ka tevam nepietiks izteles, lai vinu nosutitu tuksnesi bez viena nozelojama teleportetaja un ar stieniem, kas izrautami no lidma?inas astes. Tapec vin? bus asistents aptiekas veikala, un ?eit mums vel jaskatas, kur? ir briesmigaks: burvis ar daudzsolo?u nekromantiju vai ragana ar magnetu nepatik?anam.
9. nodala
Ragana pec stundas atgriezas uzgaidamaja telpa. ?aja laika Gregorijs meginaja atrast iemeslus, kapec vina guleja kresla, tacu virie?u logika bija bezspeciga sievie?u fantazijas priek?a. Vin? atteicas no ?is lietas un, piezvanijis kalponei, ludza atnest ?urp brokastis, jo rita teja vinam tagad vajadziga vairak neka pukis cita brunniecibas komplekta.
"Tu kavejies stundu," Stenlijs piezimeja, iemaisot kafija cukuru, nepatikami grabedams karoti gar kruzes malam.
"Es neesmu preciza," Alise vienaldzigi sacija un apsedas preti. Vinai bija zila kleita ar korseti un V veida kakla izgriezumu, kas izaicino?i izcela vinas krutis. Vin? nonaca pie secinajuma, ka ?is meitenes izskats liek vinam grekot.
"Mes vienojamies godigi sadarboties," parmeto?i atzimeja nekromants un saprata, ka vinam pek?ni nav sviesta naza. Vini abi bija paslepu?ies zem raganas salvetes.
"Tapec es jums saku godigi, ka neesmu preciza," vina zinaja, ka grabet tejkaroti tikpat pretigi. Vin? iesmejas un pastiepa roku, lai izkratitu vienu no galda piederumiem. Salvete tika atstumta. Atkal atceroties sievi?ko logiku, burvis jautaja:
– nazis…
Alises sejas izteiksme mainijas, bet tad, parnemusi kontroli par savam emocijam, vina nepiespiesta balsi nomurminaja:
"Lauj man par tevi parupeties," un izrava grauzdinus no rokam. Vin? iesmejas. Patie?am loti divaina ragana.
Tacu lidz ar divainibam vina izradijas loti zino?a aptiekas veikala darba. Pats Gregorijs nesaprata, kapec vin? joprojam atbalsta ?is idejas darbu. Vina vela sieva bija arste, un tad tam bija jega. Bet pec vinas aizie?anas vinam nebija speka nosplauties un aizmirst. Nolaidiet aizmirstiba to, pie ka stradaja Emilija, un vin? bezrupigi, it ka pec inerces, turpinaja bruvet visnepiecie?amakos eliksirus. Kaut ari dziru meistars ir no nekromanta, tapat ka mukene no raganas. Un tagad vin? juta kaut kadu iracionalu aizkaitinajumu pret ?o meiteni par to, ka vina tagad ir ?eit, kaisija lietas, pieskaroties ar raganu pirkstiem vecajiem dziru sarakstiem, kas piedereja vina sievai. Jo vinai nav aizdomas, cik nepanesami vinam ir ?eit atrasties. Tas ir pat grutak neka manas sievas gulamistaba.
Divdesmit cetru gadu vecuma vin? kluva par atraitni. Un vin? apprecejas devinpadsmit gadu vecuma. Par jaunu meiteni no dziednieku fakultates. Vini macijas kopa, dieneja valsts dienesta, vin? departamenta, vina – karaliskaja slimnica. Un tad…
Gregorijs noversas no Alisijas, kura no plaukta izvilka burvestibu gramatu, ko vina nelaika sieva ?eit glabaja aiz ieraduma. Vina nemaz necieta no kartibas milestibas, bija haotiska un entuziasma pilna, vienmer aizmirsa, kur atstajusi savus milakos apavus: muiza vai galvaspilsetas maja. Vina bija neorganizeta un izklaidiga, bet ne ar pacientiem. Vini vinai paredzeja lielisku nakotni un vietu tiesa, ja ne letalu negadijumu.
Zila drudza uzliesmojums kaut kur uz karalvalsts robezas. Un vina Emilija, vistalantigaka, spitigaka un nedaudz augstpratigaka, ir brivpratiga. Ja vin? nebutu bijis patrula, vin? butu vinu atrunajis, aizliedzis. Bet…
Pec cetram nedelam vin? vinu atrada. Neatzimeta kapa, iezogots ar svetzariem. Zilais drudzis nav navejo?s, ja pamanat pirmas pazimes laikus, bet pec divam nedelam tas sak aprit organismu no iek?puses, pirmas piedzivo plau?as, pec tam nieres un pedeja padodas sirds. . Tas iznicina gan cilvekus, gan burvjus, un nav nekada veida imunitates. Vin? kavejas septinas dienas. Vinam butu bijis laiks izvilkt vinu ara, iedzit staze, izskaust infekciju no vinas kermena, tacu vin? patrula.
Tris seru gadi, no kuriem divi uz austrumu robezas ka brivpratigie, apspiezot satricinajumus.
Vai vin? ir parstajis vainot sevi? Ne. Tas nekad neapstasies. Un tas, ka vin? atgriezas dzive, vinam nedod tiesibas dzivot. Vin? vienkar?i parstaja piesaistit uzmanibu. Ir gruti, ja tuvuma ir cilveks, kur? apglaba sevi dzivu, un ir egoisms turpinat priecaties par savam bedam, liekot visiem tuvuma eso?ajiem ciest no vina jau ta lenas naves.
Ragana iekliedzas, un Stenlijs saravas, it ka butu izvilkts no sapna. Meitene paspieda roku un ar pedejiem vardiem atcerejas visus demonus par to, ka nepasargaja vinu no nodevigajam skapja durvim, piespiezot ar tam raditajpirkstu.
"Miss, jums nevajadzetu izteikties tados vardos," virietis aizradija, tacu meitene to nenoverteja un, izvilkusi pirksta galu no mutes, izaicino?i zinoja:
“Jaunkundzei vajadzetu nogibt, dzirdot vardu “ezelis”, bet ista ragana parasti taja iesaistas ar entuziasmu.
Virietis pasmineja un parstaja noverst burves uzmanibu no vinas darba. Loti valdo?a maniere vina ?kiroja ienakumu gramatinas un nolika plauktos pudeles ar parpilditiem ?kidrumiem. Burvis piecelas un izvilka no plaukta vel vienu kolekciju. Tas bija daudz planaks neka iepriek?ejais. Ragana ar blotera uzcitibu ari saka to lasit. Un pec paris stundam virietis vairs neredzeja savu kolegi zurnalu un gramatu kaudzu del. Vina kaut ko nomurminaja zem deguna. Vina tris reizes saskaitija visas dziru pudeles un ielika tas apburtaja skapi.
Pedejais atradas blakus gramatu plauktam un aizverts ar durvim ar necaurspidigu stiklu. Virietis iedeva meitenei atslegu, un vina saka vadit maju, it ka butu majas. Paris reizes meginaju iedzert malku ledus tejas. Bet beigas ar kafijas kannu aizgaju uz vannas istabu un atnesu aukstu udeni. Piesarkusi vina ludza to uzsildit. Brunete izradija tadu zelsirdibu, tomer papildus nekromantijai vina arsenala bija ari daudzas burvestibas. Un, kad udens uzvarijas, vina no audekla maisina ar nezalem izvilka dazus gar?augus un iemeta tos udeni.
Pikantais kumeli?u un piparmetru aromats izplatijas visa uznem?anas zona. Turklat nebija skaidrs, vai vina uzbur dzerienu, vai ari tas viss bija pats no sevis. Vinam tika uzticets zalu novarijumu ieliet tasites. Un meitene, balansejot uz kresla, pastiepas pec citas draudzes gramatas. Kad vina to iznema, vina apsedas un kaut ko pierakstija sava lapu kaudze. Es vairakas reizes uzduros pret leti, meginot tikt pie vajadzigajiem manuskriptiem. Es paklupu aiz paklaja. Es notraipiju rokas ar tinti. Vina bija kaut kas tads, kas raksturigs tikai trakiem zinatniekiem, kaut kadas reibino?as zina?anu slapes. Un ?is tels neiederejas ar vestulei pievienoto vinas zveribu apraksta. Es nespeju noticet
Gregorija uzmanibu no savaldzinatas meitenes apceres noversa durvju zvans. Vin? pagriezas un ieraudzija uz sliek?na gai?u meiteni ar pelniem matiem, kas bija saritinati jaukas lokas. Smalko violeto kleitu papildinaja azura lietussargs uz kreisas rokas.
"Gregorijs ir dargais," meitene burvigi pasmaidija un pastiepa roku skupstam. – Nenormali priecigs tevi redzet…
"Abpuseji Hloja," virietis paklanijas un pielika vinas tievo roku pie lupam. -Tu nac pie manis darba dari?anas?
Meitene kaprizi noputas. Hloja Bernara, pilsetas valdnieka vecaka meita. Burvigi maniga jauna dama, kas sajauc debesu izskatu ar demona raksturu. Vina bija reibino?i skaista, pat ne tada; viss vinas tels, sakot ar jaukajam cirtam un beidzot ar tikla zekem, bija versts tikai uz vienu – velmi sasniegt savu merki par katru cenu. Vina bija jaunaka par Gregoriju. Un divdesmit se?u gadu vecuma vina joprojam nav precejusies. Daudzi to uzskatija par sliktu zimi, un pati blondine vienmer uzstaja, ka velas kaut ko vairak par dzivi ?aja nomale. Bet hercogi un grafi nepiestaja biezi, tapec meitene ar lielu puru apsedas blakus tetim.
"Vai jus tie?am domajat, ka es varu nakt tikai darijumu del?" – Vina nosita skropstas un koketi pasmaidija. – Ka mes varam sazinaties un jat ar zirgiem? Tu tik sen neesi nacis ciemos…
Tad blondines skatiens uztvera raganu, kura, uz pirkstgaliem uz kresla, stiepas, lai noliktu zurnalu plaukta. Savas nestabilitates del meitene lidzsvarojas un nepamanija, ka no kleitas apak?as lur ara vinas pukainie apak?svarki. Pilsetas valdnieka meitas uzacis uzlidoja lidz pieres vidum, un vinas skatiens kluva tads… ?kielets.
Alise, atkapusies, noleca no kresla un pieversa skatienu apmekletajam. Vinas lupas izliecas smina, un vina skaidri gribeja pateikt kaut ko nejauku, bet blondine bija pirma:
– Dargais Gregorij, vai tavs paligs nezina, ka sveicinat dizciltigo damu? – vina sajusma ievilka.
Tie?i ?aja bridi virietis saprata, ka, neskatoties uz vina formalo klatbutni saruna, vin? ?eit bus lieks. Vajadzeja kaut ka nogludinat bruve?anas parpratuma aso lenki, bet ragana tika tam priek?a. Vel tikai mirklis un Alise jau staveja ar tadu skatienu, ka bija gatava ar kailam rokam sagrabt eziti, izsist vampiram zobus, nogrust kilogramu kumelites rukim parsolit par vissmalkakas belladonnas cenu, noplukt vienradza krepes un iebaziet ?os matus puka dup?a. Citiem vardiem sakot, ragana devas sievie?u kara celu.
"Vin? nezina," Alise teica, smaidot pacelot kreiso uzaci un saliekot rokas uz krutim. – Varbut vari mani apgaismot?
"Ar prieku," Hloja atbildeja tikpat sarkastiski. – Dizciltigas damas klatbutne jums japaliekas un jasasveicinas baroneses kundzei. Ta ir ari laba ideja, lai izveidotu slieksni.
"Ak, paldies no visas sirds," ragana izcela zobus, uzliekot roku uz krutim. "Es zina?u, preteja gadijuma mani kalpi vienmer sacis: "Madame Duchess… Madam Duchess…". Un vini krit viniem pie kajam.
Hloja kluva sarkana, un ragana smaidot vel izsmejigak pastiepa lupas un grasijas kaut ko piebilst, bet Gregorijs partrauca:
“Alise, ej uz virtuvi, pasuti vakarinas pasniegt pec stundas…” meitene atkal pacela uzaci un paklausigi gaja garam blondinei, izvairoties no sadursmes ar vinu vien par paris centimetriem. Un vina skali aizcirta durvis un aizgaja.
"Gregorij, tavs paligs ir neticami nikigs," gaidamas histerijas priek?vakara nomurminaja blondine. – Tev steidzami jaatbrivojas no vinas. Vina tevi apkaunos…
"Hloja…" burvis iesaka, domas nobolidams acis. – Meitene ?eit ir pirmo dienu, vina ir jauna un spontana. Tas ir tikai vecuma izmaksas.
Bet tas ir veltigi. Blondine pietvika, it ka vinu darza butu iesitis akmens. Sievie?u priek?a nevar minet vecumu, lai gan vin? nevelejas aizvainot sarunu biedru, bet vinam izdevas. Meitene noversa acis, ar kuram bija gatava sadedzinat gan vinu, gan visu maju.
"Pec dazam nedelam bus labdaribas balle bernu namiem," apmekletajs atkal medus nomurminaja. – Un tu joprojam neesi teicis savam tevam, vai gaidit tevi vai ne.
– Nu, kas par bumbinu? – burvis noguris jautaja. "Es nesaprotu ?os notikumus, un, ja mana lidzdaliba bus nepiecie?ama, es vienkar?i izraksti?u ceku bareniem."
“Bet tada ir pilsetas kulturas dzive, un tu no tas izvairies,” blondine iesaka vecu dziesmu. – Mes visi ar prieku gaidisim jus…
Un zemteksts vinas acis skaneja: "Es ipa?i."
10. nodala
Vakarinas noriteja pilnigas nolemtibas gaisotne. Vienam bija kauns par blondo nekaunibu. Otrs nevareja saprast, ko sagaidit no burvja. Vina visu ritu bija sagremojusi nakts incidentu. Vina pat slepa no darba deveja visus asus priek?metus. Tacu tad vina saprata, ka vin? ir apveltits ar varu un, ja vin? tie?am gribetu vienu kaitigo raganu apglabat mezrozi?u krumos, vinam rokas ar asinim nevajadzes notraipit. Ne sveta ganampulka iera?anas, ne demonu pieludzeji nevareja vinu noverst no ?ada ?oka. Alisei neiekrita galva, ka ?is sarkastiskais virietis ar uguns mirdzumu melnajas acis varetu but slepkava. Traka tels nesaskaneja ar vina manierem, balsi un zestiem. Ar savu attieksmi pret vinu, nepazistamu kaprizu meiteni. Kada bridi vina lava savam pratam parliecinat vinu, ka vin? ir vai nu apbeditajs, vai nekromants. Un tagad lielaja edamistaba vina uzmeta kautrigus skatienus, lai labak paskatitos un, iespejams, uzdurtos kadai racionalai domai.
Lidz trispadsmit gadu vecumam Alise saka izjust neparastu vajumu krutis, ko jaunava un ?kista meitene nodeveja par piedzivojumu slapem, lai gan, pec krustmates Klo majieniem, tas krutis nevis nikuloja, bet gan niezeja. ass. Un tagad vina nevareja mierigi nosedet, jo ta nebija tikai nieze, ta vienkar?i soloja. Un tie nebija tarpi, bet gan vecas labas nepatik?anas. Kad virietis nolika galda piederumus, Alise pacela galvu un stostidamas sacija:
– Gregorijs, – te mele uzmeta kuleni, mana galva muizas ipa?nieka varda nosauk?ana nebija tik personiska, – aizved mani uz pilsetu.
Burvis noslaucija pirkstus salvete un iemeta to pie ?kivja un tad gaido?i paskatijas. Un meitene sajuta vieglu vesumu. Vinai nepatika ?ads darba devejs. Vin? ?odien bija loti divains, vin? ieradas laba noskanojuma, un likas, ka katra minute, atrodoties piebuve, izvilka no vina visas emocijas. Vina to pamanija kumeli?u tejas stadija, ar kadu vienaldzibu vin? lika burvestibu. Alisija velreiz meginaja atpazit speka identitati, tacu vin? noauda rakstu tik mehaniski, ka nepalaida garam nevienu sitienu un nelava spekam vilnoties pari malam.
– Vai tu mani redzeji dzinu? – Vin? piecelas no galda.
– Ne…Kads ir jautajums?
– Vai es izskatos pec ifrita?
"Es tevi nesaprotu…" meitene nomurminaja, atstumdama kreslu un iztaisnojot kleitas apak?malu. – Man jaiet uz pilsetu…
– Ja vajag, jauta! – virietis asi izdvesa. – Vai ari jusu iedzimta raganu rupjiba nelauj jums but vismaz nedaudz laipnakam pret cilvekiem?
Vai to tagad saka cilveks, kur? atlaida visus sunus cienas trukuma del sava luguma? Ne. Alicia ari ir laba. Bet vina noteikti jautatu velreiz un pateiktos vinai. Un vina nenosala pie galda neerta poza un neseko darba deveja taisnajai mugurai. Tomer pie pa?am durvim vin? paskatijas uz vinu ar skatienu, kas vestija: "Es sadedzina?u raganu lidz demoniem un bez attiro?as uguns."
Pec ceturtdalas stundas Alise bija tik loti sastradajusi sevi un savus nervus, ka no tiem vareja izgatavot kugu virves. Cik nekaunigi! ?i ir vinas iecienitaka spele: cilveku satrauk?ana. Ja, vina pat ienesis demonu pie pentagrammas, gluzi ka garidznieks uz sabrukumu.
Meitene izlidoja no edamistabas, kura visu ?o laiku bija nodevusies garigai atriebibai, lai gan, kada gan vinai nozime, it ka nekam labakam nebutu iespejams lauties? Bet, neskatoties uz to, ragana, kas atstaja kaujas lauku aiz ienaidnieka, nav ragana, bet gan pasaku krustmate. Un Alise nekad nav piestavejusi mezginu kleitam. Vina bez klauve?anas ieleca darba deveja biroja ar apesta puka labvelibu pec reida tre?aja ciemata. Es paspeju tikai iesaukties:
"Gregorij, mes…" un apklusa, kad ieraudziju virieti isos rutainos svarkos. Vina aizvera acis, meginot neredzet. Burvis kluva purpursarkans un kliedza:
"Vai vini jums nemaceja klauvet?" – Taja pa?a laika vin? izmisigi centas ar rokam aizsegt sapigo vietu, lai gan svarki tur it ka atpu?as un nekas nosodams neizskatijas. Meginot aizbegt, Alise atkapas un aizcirta durvis. Demoni ir pilniba nokritu?i uz ragiem!
Man gribejas pasmieties. Vina saprata, ka vinai nevajadzetu tik dedzigi izradit savu prieku, bet vina nevareja neko darit pret izpludu?ajam ?nukstam. Sasoditas durvis, kas vinu ?kira no virie?a, ietriecas vinai aizmugure. Un tad burvja ka?kiga balss sacija:
– Pasakumi jau.
Man vin? nebija jaaicina divreiz. Virietis joprojam bija gerbies svarkos. Alise skatijas uz vinu aug?up un lejup ar loti novertejo?u skatienu. Nez kapec vinai ?kita, ka ?ada izskata jebkur? virie?u dzimuma parstavis izskatitos ka apsmiekls. Tacu burvim izdevas ne tikai saglabat pa?cienu, vin? ari veroja vinu ar izsmejo?u sminu.
"Interesanti svarki," ragana nolema apgazt savu augstpratibu, smerejoties kresla, "vai lausi man tos valkat?"
Melnas acis dusmigi pazibeja. Tagad Alisija virieti nesaskatija to nakts puisi, kur? nes likus, un to augstpratigo burvi, kur? vinu vakarinas lamaja. Es to neredzeju, un tapec es to provoceju. Tas bija ka slide?ana pa tikko aizsalu?a ezera virsmu. Ledus nav stiprs, viena neveikla kustiba un tu kliegdams iekritisi applaucejo?a sasalu?a udeni. Tas bija aizraujo?i. Un tas man atnema pa?saglaba?anas sajutu. Un ari pieklajiba.
– Es tev iedo?u, – Gregorijs viltigi paskatijas uz priek?u, apsedas uz galda malas, atbalstija plaukstas pret galda virsmu un, noliecis galvu uz saniem, turpinaja, – ja tev nav apak?velas. ?ie "svarki".
"Mes vienojamies," Alise teica, izzibinot zobus, "ja tikai jus ?obrid valkajat tikai apak?velu…"
Vinai tika veltits tads skatiens, ka vinas sirds histeriski dauzijas pret ribam. Tas skara, sasala un izkliedeja asinis. Kluva smacigs. Ka uguniga pataga, kas laizita pa kermeni. Vin? uz bridi sastinga uz atslegas kauliem un izkapa no vartiem, lai samaksatu. Ragana gribeja ticet, ka veids, ka vina rosas, nebus tik atklati redzams. Tacu pacelta uzacis neradija ?aubas: virietis visu pamanija.
"Starp citu, tas ir kilds…" vin? novilka un noglastija rugajus uz zoda, uzplaiksnidams nekaunigu smaidu. Tas vel vairak apgrutinaja elpo?anu, neizprotama sajuta vedera lejasdala auga ka ugunigs zieds un izplatijas pa venam. – Vairakas reizes gada mes ar studentu draugiem sanakam kopa. Un mums ir noteikums, ka kads no mums nosaka vakara temu. ?oreiz izvele krita uz kalnu terpiem. ?orit es nepamaniju iepakojumu, un tad es nolemu to izmeginat.
Vina klausijas, ko vin? teica talak. Vardi bija nesaprotami, bet balss… Ta ir problema! Vina balss apnema, ievilka, piespieda koncentreties uz tembru, aizsmakumu. Par to, ka burvis slape skanas teikumu beigas.
Alise garigi kratija sevi aiz pleciem. ?eit tas ir izplatijies pelke. Jus atnacat ?eit, lai aizstavetu brivo burvju tiesibas! Vina nesaprata, kapec ?is virietis uz vinu atstaja tik divainu iespaidu. Vakar sarunas laika vina nekaunigi vinu izprovoceja. Tagad atkal. Un nav ne mazakas bailes domat, ka vin? varetu but kads maniaks, kur? veic savus ritualus meness gaisma. Vinas smadzenes atteicas tam ticet. Vin? cuksteja, lai meitene laiza vinas lupas, noliecas uz priek?u, izliek muguru un nobrauc ar roku gar kaklu.
– Kadus terpus izvelejaties? – balss ir apslapeta, it ka pec ilga slotas lidojuma. Un mele nemaz negrib paklausit. Vina pieskaras lupam, kas ir sausas.
"Druids…" vin? pamana vinas stavokli, un vinas acis sak mirdzet liesmas uzliesmojumi.
Gregorijs noliecas un pacel no gridas nomesto jostu, nejau?i, nejau?i, pieskaras vinas apak?delmam ar plaukstu, un Alisija saraujas no asa karstuma vilna, piemeram, abpuseji griezigs asmens. Likas, ka maja pek?ni bija aizdedzinati visi kamini. Gaiss kluva smags un dedzinaja manas plau?as. Vina krampji noputas, liekot kleitai nepiedienigi izstiepties kru?u rajona, saspiezot to skruvspile.
Ne ne ne! Sadarbojieties! Jus esat ieradies, lai noliktu ?o augstpratigo puisi vina vieta. Vai…
– Gregorij, – kresls attalinas un Alise stav pie loga, lai nesastaptos ar virie?a skatienu, – jusu veikala nav daudz sastavdalu. Un puse no rezervem ir tik nepiemerotas, ka tas var izmantot indes vieta. Tici man ka specialistam…
Virietis kluse un netuvojas. Vina dzird tikai vina izmerito elpo?anu. Acimredzot visa ?i situacija vai nu pacela vina garastavokli un vin? nomierinajas, vai ari vin? vienkar?i nebija nervozs.
"Tie?i tapec," ?eit vina cie?i norija kamolu kakla. Jautajiet. Tik vienkar?s vards, bet ne tiem, kas pieradu?i prasit. – Gregorijs..
“Ja…” burvis maigi atbild, atrodoties nepienemami tuvu, un vina vardi kutina kaklu.
"Ludzu," meitene izspieda, gandriz nokodama meli. – Mums jaiet uz pilsetu…
– Redzi, tas nav tik gruti…
Noteikti. Ne jau vinam bija jaatzist vaina. Un prasi vairak!
"Man nepatik, ja cilveki ar mani runa tada toni," vin? viegli pieskaras Alises plaukstas locitavai. – Jus neesat punktuals. Es to pienemu. Un tu?
Vina pirksti bruge pieskarienu celu, un tas vairs neizskatas pec laipnibas zesta. No domas, ka vin? varetu pacelties augstak, pieskarties vinas plaukstas adai, Alisijas elpo?ana klust nestabila un mierigas atbildes vieta vina sanem piespiedu:
"Ja-ja…" vin? tomer piegaja pie redzama vainaga plaukstas iek?puse un nejau?i to noglastija. – Ko tu dari?
– Ka tas izskatas? – meitene pagriezas un uztver smieklos dzirksto?u skatienu.
– Dievi! Tu joprojam valka svarkus! Tas ir ka nekas cits! – ragana pavelk kleitas aproci un pagriezas uz durvju pusi.
"Jums ir problemas ar pieprasijumiem, un man ir problemas ar atvaino?anos," lido aizmugure. – Atvainojiet… par skarbu…
Alisija no ?adas atzi?anas gandriz ar galvu iegazas paklaja, tacu atrada speku vai varbut vina to aiznemas, lai piekrito?i pamatu ar galvu.
– Un Alise… – Gregorijs stav ar seju pret logu un meitene var tikai nojaust, ko tas tagad pauz. – Tu tomer pieklauve… Lai gan, bez klauve?anas ieskaties blakus durvim.
Vina velreiz pamaja ar galvu un norobezojas no darba deveja ar durvju paneli. Un tikai gaitena klusuma vinai atausa: blakus ir saimnieka gulamistaba!
Burve jau bija pacelusi plaukstu, lai izsist beru gajienu uz kada zarka vaka, bet no iek?puses atskaneja skali smiekli.
11. nodala
Burvis iesmejas. Alise to saprata, kad vina nokluva greznas izkartnes "Rozen?teina modes nams" priek?a. Vina ar skeptisku skatienu paskatijas apkart salona un pagriezas pret virieti, kur? apmierinatu seju pavadija vinu lidz slieksnim.
– Vai es neesmu pietiekami gerbies?
"Tu neesi pietiekami izgerbusies," darba devejs nepiekrita, un vina acis ieskatijas vinas dekolte. Pirma doma bija piespiest rokas pie krutim un ienirt kariete preti esencu pudelem un zalu maisiniem.
Un viss sakas tik labi…
Gregorijs atri atbrivojas, un Alisei pat nebija laika pargerbties braucienam uz pilsetu. Nemokot vinu ar ceribam un sevi ipa?i, vina izlidzinaja apak?malas kruncinas un devas uz karieti. Pa celam risinajas bezjedzigas sarunas par zemem, mera valdi?anu, vietejam kulturam un visu citu mulkibu un heraldiku. Bet pati pilseta…
Alise gaidija kaut ko vairak. Kaut kada dienvidu zemju gar?a, bet patiesiba ta ir vienkar?a pilseta, kuras ir desmitiem visa valsti. Skaists, flizets centralais laukums ar ratsnamu priek?gala. Nedaudz talak atrodas garidznieku templis, kas celts no balta akmens. Struklaka ar ?kebino?am skulpturam, kas splauj udeni. Daudz veikalu un stendu. Ta patie?am bija kra?na maiznica. Vina lika meitenei paskatities uz apskates objektiem savadak.
Uz dienvidrietumiem no laukuma atradas kvalitativa daudzlogu maja, darba devejs paskaidroja, ka ta ir Matildes Grilje klinika. ?i eka radija lielaku uzticibu neka ratsnams. Sievietes no tas iznaca glitas peleka auduma kleitas ar baltiem priek?autiem. Un pacienti staigaja pa mazdarzinu. Un atmosfera ap vinu bija tik pazistama, ar gar?augu aromatiem un pazistamas magijas notim.
Uz ziemeliem atradas industrialais kvartals: audeji, rupnieki, tipografijas. Tur atradas gilzu vaditaju ekas. Ka skaidroja burvis, ?is ir sava veida administrativais centrs, divas rupnicas, bet manufakturas atradas arpus pilsetas.
Leja no struklakas, garam klinikai, atradas Flaming Lights District. ?i ir pilsetas kulturas dala: dzejnieki, muziki, makslinieki mileja tur pirkt vai iret majokli. Bija neliels teatris, kur izrades tika iestudetas divas reizes menesi. Te bija ari Makslas nams, te naca jauni talantigi talanti un macijas desmit gadus. Un viens tads talants staveja ar molbertu putnu kir?u ena un garigi veidoja citu darbu.
Noskaneja zvans. Gregorijs lava Alisei iet pa priek?u un klusi paskaidroja:
– Pec paris nedelam te pienaks vasara, un jusu garderobe ir parak “ziemelnieciska”…
Ragana nema vera viena virie?a bazas par sievie?u tualetem un launi pasmineja. Veikala, galvenaja zale, vinus sagaidija jauna, glita meitene, kura apliecinaja, ka vini var izveleties kleitas, bet viniem bus japagaida. Tesa Rozen?teina ?obrid ir nedaudz aiznemta, bet jaunkundzei bus interesanti pavadit laiku ar tejas tasi un ekleriem. Alise par to ?aubijas un bija gatava satvert burvja piedurkni ar izsalku?a gehennas mezonibu. Tomer vinas darba devejs sajuta noker?anu un laikus izravas no tveriena, ?kiroties parliecinot, ka vina nevar sev neko noliegt. Bet burvei nebija nodoma to darit!
Uzgaidama telpa vairs nebija briva. Cienijama matrona ienema dzilu mikstu kreslu. Vina aizsnauda, un vinas gluda roka ar taja iespiesto cigare?u turetaju karajas pie gridas. Ar katru krak?anu mezginu ficu nodrebeja un meginaja aizvert degunu. Sieviete ?naca un aizputa kremkrasas auduma gabalu. Vinai abas puses sedeja divas meitenes. Tas pats. Dvini. Vinus vareja at?kirt tikai pec kleitu krasas un stila. Smil?aini mati bija saritinati graciozas lokas un nokrita uz tieviem aristokratiskiem sprandiem. Vini plapaja par kaut ko savu, nepiever?ot uzmanibu burvei. Alisija bija apmierinata ar ?adu izkartojumu, un, kad vina meginaja apsesties uz kresla, viena no meitenem satvera rokas un nikni paskatijas uz raganu. Plapa?ana pastiprinajas, un Alise tika burtiski ievilkta aiz rokam hobija pulcina.
Runataju vardi bija Tina un Mina. Pirmaja, otraja, divdesmitaja skatiena nevareja atcereties, kur? no viniem ir kur?, tapec, lai nemalditos, jaunakais Gordons vienkar?i pieklajigi uzrunaja abus ka “Prestones jaunkundzi”. Vinu ieradumi un kustibas bija identiskas. Iztauja?anas procesa burve saka pamanit, ka vini neapzinati kope viens otru: viens bezsvara stavokli pieskaras ?atelinas kulonim, masa atspoguloja zestu, iztaisnoja cirtas un sanema kopiju.
“Alicia,” pistaciju kleita ar mezginem izskatas ka kremigs deserts, un burve piespiez sevi paskatities uz sarunu biedru. "Vai ta ir taisniba, ka jus vakar noladejat mera delu?"
Alise domigi piesita pa zodu, it ka lemdama, vai atzities.
"Nedomajiet," violeta krasa piestav otrajai masai, "mes nevacam tenkas." Tas ir tik negaiditi. Eriks Bernards nekad neizradija nekadu labvelibu Stenlija kungam, un pagaju?aja nakti vin? tika manits aizejam pie vina uz ipa?umu…
"Mes no rita dzirdejam baumas no tantes istabenes," "pistacijas" pamaja savai radiniecei, "saka raganas del… Un vinas lasti…"
Un pilseta tie?am ir maza. ?ados gadijumos, pat ja vini no lielas un parpasauligas milestibas piekauj visdargako sievu, tad pec ?kembas tas klust publiski zinams. Un ragana nezinaja, ka reaget: pateikt patiesibu vai izdomat triku. Apzinoties pretigo blondo, meitene iekoda lupas un saspieda plano porcelana kruzi ar tik daudzsolo?u tverienu, ka sarunu biedru krako?a tante butu pamanijusi ker?anu.
"Redziet, jaunkundze…" Alise iesaka, rupigi izveloties vardus, "Man butu arkartigi neerti apspriest ?adus jautajumus bez pa?a Bernarda kunga, iespejams, vin? slepj savus aizspriedumus…"
Smalks majiens uz uztveres robezas. Tads, kas runa par pienemumu neskaidribu. Un tantes Klotildes milota bralameita labi apguva intrigu zinatni, lai neizmantotu ?adu iespeju.
"Turklat… Attiecibas starp Stenlija kungu un godbijigo Bernarda kungu nav nekas tads, par ko butu jaruna meitenu sabiedriba…" vecais radinieks ?naca, it ka apstiprinot: tas nav ta verts.
Meitenes nedaudz pavera muti. “Violeta” nobolija acis pek?na impulsa, lai nogibtu, bet, sanemot plauku pa plaukstu, vina pardomaja. Alise iek?eji pasmineja: ?aja stasta vinai vairs nebija vietas, kur palikt aukstuma. Lai blondine tagad nomazgajas no augsta virie?u sirzu mednieka titula.
– Vai tu negribi teikt…
– Ko tu dari? Par to vini neruna pieklajiga sabiedriba,” apliecinaja ragana.
"Tas ir…" otra masa turpinaja, "lasts ir tikai attaisnojums satikties…"
"Ohh," pirmais iedvesa, "tas ir tik romantiski…
"Lai gan tas nav pieklajigi," Alise ierunajas, malkojot teju. Bet vini vinu vairs nedzirdeja. Sarunu biedri uzreiz atcerejas divainu uzvedibu, kas nebija raksturiga patiesam virietim, to pastiprinaja vina nevele?anas preceties, un divainibu krajumu papildinaja ari fakts, ka vinam ne ar vienu nebija attiecibas.
Ragana sedeja laimiga ka inkubators, kas bija nokodis savu aizliegtas milestibas dalu un tagad priecajas par sata sajutu. Masas civinaja, un tas vinai radija tik labsirdigu garastavokli, ka meitene pati nepamanija, ka vina atkal kluva ierauta saruna.
– Ka ir ar baumam par Hlojas Bernaras un Stenlija kunga saderina?anos? – jautaja violeta jaunava, manami nolaidusi balsi, citadi padzivojusi matrona saka aizdomigi nevienmerigi krakt.
Alisija savilka lupas. Nav ta, ka vinu interese darba deveja iesaisti?anas, vienkar?i tas viss izradijas pek?ni. Un vinas pa?as joks uznema citu paversienu. Nav patikami. Bet areji burve centas neizradit, ka vinu tas varetu intereset, vina vienkar?i garamejot teica:
"Varbut saderina?anas ir tikai fiktiva…" meitenes piekrito?i pamaja ar galvu un atgriezas pie tveicigas blondines, kura teica, ka neizdzivos, ja vina sirds cilveks sasietu mezglu. Alise pamaja ar galvu un piekrita pareizajas vietas, tadejadi veicinot vinas interesi par mera dela neparastajam velmem. Un tad es ar nozelu sapratu, ka Bernaras kundzes eja saimniecibas eka ?odien bija tikai majiens, ka Gregorijs jau ilgu laiku bijis aiznemts. Nu. Es negribeju, lai tas sap.
"Alisija," cukstus vairak neka iepriek?, viena no masam noliecas par galdu, cen?oties runat pec iespejas klusak. – Ko jus domajat par savu darba deveju?
– Ko es varu domat par vinu?
Tas, ka vina tureja Gregoriju aizdomas par pagrides nekromantiju un ?ausmigu temperamentu, nebija izruna?anas verts, tapec vina rosijas apkart ka odze zem raga.
"Nu, ka…" meitene vilcinajas un savilka savas pistaciju kleitas aproci. – Vai jums nav bail dzivot ar vinu viena maja?
No kartigas meitenes puses tam vajadzetu but biedejo?iem, tacu ?i ragana parstaja but pirms aptuveni cetriem gadiem, tapec vina negativi pakratija galvu un nozaga no apak?tasites pedejo ogu grozu.
– Un tie stasti, kas klist par Stenlija kungu? – otra satvera rokas, un vecaka radiniece aktivi rosijas sava kresla. Visi kluseja ka piekerti pusaudzi ar “Austrumu milestibas makslas” eksemplaru.
Alisei nebija ne jausmas, par kadiem stastiem mes runajam, tacu zinatkare nav nevienas burves otra daba, ta ir vinas butiba. Lai nenobiedetu pikanto sarunu, jaunakais Gordons ar klusu pielugsmi uzlukoja meitenes bezpajumtnieka kucenam, kuram lava sildities kunga kambaros.
"Pirms trim gadiem Stenlija kungs zaudeja…" te vina vilcinajas, acimredzot izveloties ticamu sinonimu vardam "aptureta sieviete". – Izredzetais!
"Aktrise," "violeta" partrauca masu. “Vini satikas galvaspilseta un dzivoja ?eit paris mene?us, un tad vina pazuda. Stenlija kungs bija tik sarugtinats…
Meitenes rotaligi pieskaras vaigiem un, aizmirstot par bedam, turpinaja:
"Un tad paradijas Vanesa…" Minas smil?ainas cirtas ?upojas laika, kad vina sasveras.
– Un pazuda?
Alise nevelejas nirgaties par tik delikatu lietu, tacu skatiens, ar kadu dvini stastija noslepumu, nevareja atstat vinu vienaldzigu. Vini, tapat ka divas mazas meitenes ar lielam acim, dalijas noslepuma ar pieaugu?o kaiminieni.
– Satrakojies!
Skalais cuksts grieza man nervus. Un burve paraustija plecus. Alisija neuzskatija sevi par tadu sievie?u tipu, kuru varetu nobiedet stasti par spokiem veca kapenes. Tacu taja pa?a laika vinai piemita raganai iznicino?a ipa?iba – aizdomigums. Un tagad vinai ienaca prata, ka rit vina ne tikai sleps no Gregorija nazus, bet ari zobu bakstamos.
"Tas ir ?ausmigs notikums," aiz muguras atskaneja zema balss, ta ka visi klateso?ie nodrebeja. Pat tante.
Uz sliek?na staveja kalsna, papira trausla sieviete ar vilnainiem matiem uguns krasa. Vina saknieba savas karmina lupas un berzeja savus kepigos pirkstus. Studijas ipa?niece un Alise ne?aubijas, ka ta bija vina, izskatijas apmeram piecdesmit gadus veca. Kopta, piegulo?a, kleita, kas labveligi izcela figuras trauslumu, ?uveja telpa ieleja nicinajumu un aukstumu. Tads, kas notiek auksta rudeni, kad lietavas ir izmirku?as zemi un ta no mitruma kluvusi irdena, suklaina. Alisija aizvera acis, aizdzenot nokalsto?a meza mitrumu. Vina noputas, ?kirojot komponentu aromatus: saldie cepumi, ogas; teja ar oregano; audumi, diegi; no meitenem – vanila. Ragana caur degunu ieelpoja gaisu, lai sajustu suligo burkanu zalumu gar?u, meles gala dilles…
Sava dzive Alise bija pieradusi atpazit cilvekus pec smarzam, etera atbalsim un ellu viskozitates. Un vina arkartigi reti sastapa eksemplarus, kurus vareja atcereties pec indes raksturigajiem aromatiem. Hemlocks.
Tesa Rozen?teina uzaicinaja dvinus uz pielaiko?anu un pec ceturtdalas stundas meitenes izgaja no veikala, aicinot burvi uz teju. Vinu kompanija bija viegla un viegla, tapec Alise pienema uzaicinajumu. Un kalejs, pavadijis klientus ara, izdvesa un jautaja:
– Protezs vai saimniece? – kruncina starp uzacim izlidzinajas un sieviete, ?kiet, nolaidusi desmit gadus, nopietnas damas masku nomainot pret noguru?u ?uveju. Ragana verigak aplukoja savu kolegi un nonaca pie secinajuma, ka cilveki, kuri tik atri un prasmigi transformejas, protams, ir pelniju?i cienu, tacu taja pa?a laika vini ne drusku nerada parliecibu.
– Asistents farmaceita veikala…
"Naciet iek?a, paligs," Rozen?teina kundze aicinaja, sminejot, it ka dotu majienu, kur vina ir redzejusi ?adus paligus.
Lai gan Alise mileja terpus, tagad tie ?kita tads sikums, ka vina saburzijas, pielaikojot kleitas pa vienai, izveloties no gatavam un nekadu baudu neizjuta. Meitenes meistare veica merijumus, ja meitene nolemtu izdarit kaut ko ipa?u. Tacu ari ar jau gatavajiem terpiem ne viss gaja gludi: kaut kur vajadzeja apvilet apak?malu, kadam palielinat nieburu, tapec pec pusstundas burve jutas ka adatas spilvens, un reiz vina sajuta, ka tas ir, kad plans metals iegremdejas tevi. ?uveja atvainojas un sudzejas par savam rokam, kuras tagad nebija tadas ka vinas divdesmitgadniecei. Starp citu, sieviete necieta no sabiedriskuma. Ar apbeditajas profesionalitati, kas sava laika ir visu redzejis, vina mehaniski pacela apak?malu, uzsprauda piedurknes un tikai tad, kad asistente saka kramet pedejo tualeti, teica:
– Prestonas masam patik tenkas, un nevajag ticet visam, ko vinas stasta.
"Paldies," Alise pargerbas dzimtaja kleita un tikai tagad saprata, cik ta at?kiras no vietejas modes: smagaka, stingraka.
“Bet man loti zel Vanesas…” ?uveja sastapas ar meitenes skatienu spoguli, un vinas bezkrasainajas, kadreiz dzintarbrunajas acis pavideja skumjas. – Un ja jus joprojam baidaties…
– Kur tev radas doma, ka jabaidas man, nevis man?
Alise nemitigi skatijas spoguli, ka sarunu biedra acis vispirms uzplaiksnija dusmas, bet pec tam sapratne un viltigs smaids pieskaras vinas karmina lupam.
– Varbut tev taisniba…
Sieviete atkapjas aiz galda un sak locit audumus, savukart durvju zvans atskan viltiga zime par jauna apmekletaja iera?anos. Alisei nebija japagriezas, lai saprastu, ka istaba ir ienacis burvis. Vina sajuta uguns celinu starp lapstinam. Vini paskatijas uz vinu. Ar zinatkari. Ka entomologs-naturalists skatas uz reto taurinu. Vina paraustija plecus, un satina lentes mugura savilkas. Vina nespeja pretoties un pagrieza galvu pret durvim.
Ja. Gregorijs skatijas. Vina skatiena ?audijas ierobezota vetra. Loti pievilcigs. Alisija pacela uzaci. Vinai atbildeja ar viltigu aci un sakostu lupu. Vinu parnema karstums no nesleptas intereses. Vina iztaisnoja piedurknes un, nezaudejot cienu, atgriezas pie spogula, jo saprata, ka vinai ir parak daudz jautajumu ?im virietim. Bet vina nav parliecinata, ka ir gatava dzirdet visas atbildes.
12. nodala
– Es pametu!
Alise nogulas uz divana un iztaisnoja svarkus abas puses. Vina uzskatija sevi par kaki, kuru bija panemis labsirdigs zens, un ?kita, ka vina parbauda udenus: vai vinai vajadzetu sudities sava iecienitakaja rozu darza, vai ari vina par to varetu tikt nodrabta? Vina neplanoja atmest, bet pek?ni vinai paveiksies.
"Jums nepatik es, manas saimnieces piragi vai mana bankas konta neierobezotas iespejas?" – deva majienu par iepirkumu karieti Gregorijam un Alisei, ne, vinai nebija kauna.
– Es gribu brivibu un kanarijputni.
– Kapec kanarijputnin?? Pavisam nesen bija brunurupucis…
– Ta ka pirmo nav iespejams iedot, vai jus prasat cenu par otro?
– Tu jau esi brivs. Divu dienu laika, kad mes esam pazistami, es neesmu pamanijis, ka jus butu ar kaut ko aiznemts.
Vai ?is burvis deva majienu, ka ragana bija dika? Ja vien vin? zinatu, cik daudz pulu un tejas tika izterets, kamer vina uzzinaja vina noslepumus. Un man ir vienalga, ka, zinot to, jums nav ne silts, ne auksts.
– Es pats uzraksti?u ieteikuma vestules jusu varda. Tadas, ka mani visur vedis ar kanarijputni un brunurupuci.
– Es tos neparaksti?u.
"Es iemaisi?u belladonnu tava rita teja un paraksti?u."
"Atgadiniet man neko neest un nedzert no indes un pretlidzeklu meistara rokam."
– Atgadiniet man neatklat visas kartis aiz speles slota.
– Paturiet prata, ka, ja jus mani narkomanes, es edi?u ?is lampinas.
– Zarnu volvuls atri uzkarsis.
"Tu esi sajukusi."
Burvis salika rokas uz krutim, un burve aizvainojo?i ?naca, tadejadi pauzot ?aubas par vinas kermena glab?anas talantiem.
– Kapec es tev esmu vajadzigs, Gregorijs?
– Katra kartiga virie?a dzive lidz trisdesmit gadu vecumam ir jabut sievai, apsargatai sievietei vai sirds damai. Ja ?o tris nav, es piekritu raganai, kas mani uztures laba forma.
– Laujiet man jus garigi atbalstit? Vairakas pilsetas talak, ta teikt?
– Ka ar sajutu asumu?
Alise savilka lupas smina, atceroties sarunu ar masam un to, ka pilsetas gubernatora dela izdomatajam jutam bija pilnigi dzivs priek?mets. Nu, ja vinam karo gar?vielu, lai vinam tas ir. ?odien ragana to izsver bez maksas, mainoties.
Un nav ta, ka burvei nepatik burvis. Preteji. Un ta bija liela problema, jo skaists virietis ar noslepumiem ir gandriz navejo?s maisijums jebkurai zinatkarai dabai. Zel, ka dazkart risinajums var sagadat lielu vil?anos. Tante Klotilde, Dievs, sveti vinas audzina?anas veidu, reiz sudzejas, ka vienigais, kas ir sliktaks par kungu ar pagatni, ir tas, kuram nav nakotnes. Ta, piemeram, piecpadsmit gadu vecuma ragana uzzinaja, ka kadam baronam Palmeram patik pielaikot sievie?u apak?velu, kastelans Vina Majestates vasaras rezidence tik loti ciena monarhu, ka vina portrets karajas vina pavalstnieka tualete, bet erchercogs. Vedu mil patagas nevis stallos. Vinas tante jau no mazotnes gatavoja Alisi pieaugu?o dzivei, nesaudzejot berna psihi un znota nervus.
Kariete cauksteja pa granteto taku un bremzeja. Gregorijs izkapa pirmais, galantiski pasniedzot roku.
– Vai doma palikt? – virietis jautaja, sminot un turpinot spiest meitenes plaukstu.
"Dodiet man vismaz kanarijputni," Alisija skumji piekrita. Vinai isti nebija izveles, lai gan pavideja ceriba, ka vinai tiks dota briviba.
"Mes neesam tik tuvi kanarijputniem," vin? paliecas pret raganu, "samazinieties ar augstpratigo sarkano kaki, kas nak est peles, ka man apliecina Greta, bet patiesiba ar kupinatu cukgalu."
Vairak par ugunigam runam, karstam naktim un dargam davanam sievietes sabojaja virie?u harizma un humors. Ta runat pilnigas mulkibas ar pilnigas nopietnibas seju nav tas pats, kas lidojuma kert puki aiz astes, ir jabut talantam. Iespejams, ja ap burvi nebutu tik daudz noslepumu, sakot no likiem un beidzot ar trakam meitenem, Alise butu rapusi no sava cela, lai pagrieztu galvu ?adam virie?u pievilcibas paraugam.
Puscela uz saimniecibas eku darba devejs nolema atcelt visas savas privilegijas ar vienu frazi:
“Alicia, es gribetu, lai tu butu elastigaka attiecibas ar klientiem…” ragana pacela uzaci, kas cuksteja: “Sastiprinies, greciniece, citadi dabusi ar slotu pa pieri.” Bet meitene nedarbojas tik labi ar grimasem. – Vienojamies par sadarbibu. Un lai viens no vina punktiem ir lugums neiebiedet nevienu blondini…
Netitrs smaids bija liels panakums.
– Gregorijs, vai Hloja ir tava ligava?
Kapec ?is jautajums radas pirmais? Vai vini nevareja kaut ka aizklata veida sakt izmekle?anu?
– Ne, – muizas ipa?nieks ?aubigi atzina, jau sajuzdams strihnina smarzu sava rita teja.
– Draudzene? – tagad nacas izlocities ka cirka izpilditajam uz virves duci elkonu virs zemes.
– Ne.
– Klients, pacients?
– Alise, kapec ?ie jautajumi? – Nepietiek ar pa?savaldibu, to ari japrot izmantot, tacu, ka burve pamanija, pacietiba nav virie?a tikums.
"Tad atbildiet uz pedejo," vina pakapas uz priek?u, spitigi pacelot degunu. – Ja vina tev nav neviens, kapec man klusiba paciest vinas apvainojumus?
Smieklu gaismas vairs nedejoja melnajos acu zilites, tur apmetas auksta apdomiba, un, ja ne mirkla episka daba, meitene butu pargajusi no kajas uz pedu un parravusi vizualo pavedienu.
"Tapec, ka jums ir jadzivo un jastrada ?aja pilseta," mieriga balss, atzistot vinas taisnibu. – Neatkartojiet manas kludas, never?iet cilvekus pret jums.
– Citadi ko? – Gordonu gimenes mantiniece izaicino?i sacija.
"Nekas…" vin? paskatijas uz vinu, it ka domadams, ko butu vieglak darit: parliecinat vai noslicinat. – Es tevi neierobezoju: tu vari lamaties, taisit skandalus, metaties ar kajam un mest senus rokrakstus… Bet tikai ar mani…
– Tik parliecinats par sevi? – Alise no?naca, nolieca galvu uz saniem un ari cie?i aplukoja noslik?anas temu. Neviens burvis ?eit nevar but ?ausmas uz nakts sparniem.
"Ja," virietis mierigi atbildeja. Vina balsi nebija ne bravuras, ne narcisma, ne launpratibas. Vin? pazinoja faktu par savu necaurlaidibu.
"Ka jus sakat, burvju kungs," ragana nomurminaja un izdarija tie?i to, ko sanema atlauju: vina uzsita ar kaju uz grants, aizcirta saimniecibas durvis un iemeta darba devejam berni?kigu burvestibu, kas nogriez visu pogas uz drebem. Un kas? Vin? pats to atlava. Un, acimredzot, no nenovertetas laimes vin? uzspraga daudzstavu tirade.
13. nodala
Maja guleja. Taja ieilgu?aja, smagaja miega tiek aizmirsts ilgi slims vecis. Katru vakaru vin? cer doties prom, bet speks, atminas un ilgi barotais, slimais kermenis nelauj. Un vin? nopu?as, metajas un griezas uz robezas starp miegu un realitati, noguris un noguris no dzives. Vinam tas ir gruti, tas ir sapigi. Gaiss reibina ar kumeli?u un opija smarzam. Gulta jau sen mitra, kamins izdzisis un siltumu nenes. Tadejadi biezie paklaji uz gridas, kas nosedz nobruzatos delus, klust piesatinati ar mitrumu.
Un tas bija divaini. Nepareizi.
Jebkura maja ir tas ipa?nieks. Tagad jauns, specigs, pilnigi bez apspie?anas. Un kapec vina dvesele, kas slepjas veca muizas sienas, ir tik nomocita? Kapec ?eit nav suliga speka energijas, pikanta dziviba un speka smarzas? Kas noticis?
Ragana vienmer ieveroja, ka maja izskatas pec burvja. Pat mans tevs visur vareja saskatit cietos apnemibas terauda pavedienus, dzelzs un asinu un ?aujampulvera aromatu. Maja bija monumentala, ar zinamu snobismu un piekap?anos. Vin? visiem stastija, kads cilveks sarga vina sienas. Un ?eit…
Meitene pieskaras mitrajam murim. Vina atvilka roku atpakal, jo steidzigi velejas noslaucit viskozo plevi no plaukstas. Kas notika ar vina ipa?nieku, ka viss kluva piesatinats ar melanholiju un rugtumu? Alise nesaprata, ka tas bija iespejams, ka dienas laika ta bija vienkar?a maja ar krauk?kigiem gridas deliem un rozem vannas, bet nakti ta bija kapenes.
Vina atgruda pecnaves asociacijas un iegaja virtuve, kur zem griestiem lidoja magiskas ugunspukes. Tas viss ir dailliteratura, kur? saka, ka raganas majvieta sakas ar pazistamu (tos aizliedza magiska konvencija par ricibnespejigu radijumu tiesibam), katlu dziru pagatavo?anai vai labu skursteni (starp citu, raganas atteicas no ?i parvieto?anas veida kop? magiskas teleportacijas paradi?anas). Istas burves majas vienmer sakas ar tejas kruzi. Alise jau bija pienemusi, ka paliks ?eit lidz pilnigai teva piedo?anai, kas nenotiks atrak ka pec se?iem mene?iem, tapec vina bija neizpratne par virtuves piederumu izveli. Atvilktne bija neticami daudz trauku. Un mazie porcelana un lielie mala. Alisijas uzmanibu piesaistija du?iga, ne mazak ka litru liela kruze ar no?keltu malu, caurspidiga glazura, zem kuras bija redzams ists peleka mala raksts. Vina paraustija plecus un izvilka to.
Un tad gaiteni atskaneja skali soli. Virtuve ienaca majas saimnieks. Gerbies gultai: mikstas platas bikses un brivs krekls. Uz sliek?na vin? nedaudz samazinaja atrumu, bet tad ieraudzija, ka meitene sez ar teju.
"?i ir mana kruze," aizsmakusi sacija darba devejs.
"Es varu to nopirkt no jums," Alisija igni piedavaja, verodama virieti, kas devas uz tejkannas pusi. Ragana nepamanija nekadu ipa?u naidigumu no burvju makslinieka pec izjoko?anas ar pogam, tapec vina nepulejas izskatities jaukaka, neka bija patiesiba.
"Es varetu vienkar?i pajautat…" vin? ierosinaja un meitene samiedza acis. Un Gregorijs, uzlejis teju un nolicis kruzi galda preteja puse, piegaja pie skapja.
"Mes jau esam noskaidroju?i, ka man ir problemas ar ?o…" vina beidzot izspiedas, saliekot kaklu un tumsa meginot redzet, ko burvis tur caukst. Ja vin? tagad no viena no plauktiem butu izvilcis du?igu nazi, kas paredzeta, lai nogalinatu laundabigo burvi, vina nebutu parsteigta. Bet ta vieta paradijas skarda kaste un virie?a zobos saspiests cepums.
– Kas? – vinas darba devejs gurksteja, apsezoties vinai preti. "Man ir alergija pret ingveru, un Greta vienmer slepj no manis ?is piparkukas."
Alise neticigi paskatijas uz nepietiekami paedu?o alergiju un tad, neko no sevis negaidot, atbalstija elkonus pret galdu, nedaudz piecelas, lai butu tuvak, un gurdeni ieteica:
– Ja velies, es tev uztaisi?u eliksiru… Pret alergijam?
"Es neesmu tik vecs, lai aizmirstu, ka jus specializejaties indes," burvis atbildeja ar smieklu dzirkstelem savas nopietnajas tum?ajas acis.
"Indes ir visnoderigaka nodala medicina," jaunaka Gordona pamaco?i atzimeja, atgriezoties sava vieta.
– Varbut pretlidzeklis?
– Dazreiz ir vieglak pievienot indi, neka to izsuknet…
Saruna sastinga ka pakarts virs ar labu bende: nedaudz raustijas, bet vairs neizradija dzivibas pazimes.
Alise joprojam meginaja at?ketinat sava darba deveja noslepumu. Kapec ir noslepums… Vina gribetu saprast, kapec vin? ir tik izlemigs vinas zina. Galu gala ir vieglak vinu nosutit atpakal, runat par vinas slikto raksturu. Vel vieglak ir vienkar?i atlaist no visam cetram pusem. Iespejams, tapec vina vienkar?i jautaja, nejokojoties un nesmejoties:
“Atlaid mani…” tas izklausijas nozelojami un kaut ka pilnigi berni?kigi.
"Tu man joprojam nepatik," Stenlijs skumji rezumeja un aizklaja seju ar plaukstam.
Meitene isi paskatijas uz Gregoriju no zem skropstam un atzina sev, ka vin? vinai patik. Un taja pa?a laika biedejo?i. Tacu lidzjutiba vinai nekad nebija tik loti aizmiglojusi acis, ka pa?saglaba?anas sajuta butu notrulinata, tapec vina gribeja iegut vismaz kaut kadas garantijas par savu dro?ibu.
"Alise, piedod, bet ne," stingri un bez iespejam, "lai ari ka man pa?ai tas patiktu…
– Ko, tev tas joprojam nepatika? – ragana dusmigi nodrebeja.
Vin? paskatijas prom un pievilka matu ?kipsnu pie auss. Vin? grozija kruzi rokas un pienema lemumu.
"Nu, paskaties uz mani," virietis parak vardarbigi izteica. "Man ir desmit kalpi visa ipa?uma, un tie ir vairak neka gimene." Es pati tiku gala ar ?im miksturam un eliksiriem. Man nevajag sekretaru. Un asistents ari. Vai jus tie?am domajat, ka mani ir iekaisusi velme, lai mana ?tata butu nepatikama, kapriza meitene?
Burve aizvainota savilka lupas par “nelabveligo un kaprizigo”, bet kluseja.
– Un, ja tu… tu negribeji stradat pie manis, kapec tu man iedevi aploksni ar vestuli? Kapec jus to nepaskaidrojat tikai vardos? Es neesmu tas jaukakais cilveks, bet es tevi aizvestu uz teleportacijas staciju…
"Kada ir problema, dariet to tagad," meitene atkal paskatas uz burvi no zem skropstam un pamana, cik vin? ir nervozs.
– Un tagad es nevaru…
– Kapec, Gregorijs?
"Es parakstiju ligumu ar jusu tevu ar magiju."
Vardi iekrita majas klusuma. Alisija sedeja un sagremoja dzirdeto: tas ir, vinas tevs ne tikai jautaja kadam senam draugam, bet ari prasija no vina garantijas, ko atbalstija ar speku. Un tos teoretiski ir iespejams lauzt, bet vieglak pagaidit, kamer beigsies termini.
"Es varu tikai laut tev atgriezties pie sava teva, viss parejais, diemzel…" vin? noplatija rokas. "Man ir jagarante jusu dro?iba, bet es nevaru laut jums iet, kur vien velaties."
Alise gaidija kaut ko dzirdet, bet ne ?o. Nav ta, ka vini abi butu iekluvu?i magiskas lamatas. Bet jums vismaz nav jauztraucas par sevi.
– Kapec jus vispar parakstijat ligumu?
– Jo vakar mes ar jums par visu vienojamies, un ?odien tu… Starp citu, kapec tu pardomaji?
Jo vel vakar burve nezinaja, ka burvju kungs nesa lidzi miru?as sievietes, jo vakar vini vinai neteica, ka meitenes beg no ?i virie?a vai klust trakas. Bet visu ?o apsudzo?o faktu vieta Alicia teica:
– Tu un es nestradasim kopa…
Virietis apklusa. Un burve jutas tik neerti, it ka vina butu sedejusi uz ezi?a ar savu kailo nepatik?anas sajutu. Meginot slept savu nervozitati, vina paskatijas prom, cen?oties neveidot acu kontaktu. Lai gan Alise bija apguvusi kar?u spelu pamatmetodes, tik skaidri melo?ana sarunu biedram bija cita krap?anas limeni. Vai vismaz lidziniecei jabut nepazistamai, tad vinas sirdsapzina mierigi ?naca.
"Pagaidi minuti…" Gregorijs piecelas no galda un atri izlidoja no virtuves. Vina zemapzina uzreiz paradijas atteli, ka burvis skreja uz brunojumu pec elfu arbaleta vai Landish revolvera. Otrais ir velams, ir mazak problemu, pirmais ir estetisks: Alise, iespejams, sapnoja par nebanalu atputu, un kas ir mazak banals par divsimt gadus vecu ieroci?
Virietis atri atgriezas, it ka smil?u pulkstenis vina butu apgriezies un katrs smil?u graudin? ka sirdspuksti skaitija mirklus. Rokas vin? tureja koka futrali ar reljefu ornamentu uz vaka. Kad burvis to nonema, uz miksta samta, katram atsevi?ka padzilinajuma, nolieciet flakonu. Ar indi.
Alisija, bezsvara pieskaroties aukstajam stiklam, braukaja ar pirkstiem gar tiem. Vinas iecienitakas ir Belladonna, Colchicum, vech vai biezak sastopamais hemloks, ricinpupas, vigriezes un vilku oga. Nav tik reta kolekcija. Turklat tas ir diezgan maz. Ja kompozicijas nav piemaisijumu, tad patiesiba tikai divi parstavji ir patiesi bistami: pirmais un tre?ais. Parejie, bez pienaciga darba, lai ari nodaris butisku kaitejumu organismam, ir iespejams ari neitralizet to iedarbibu.
Meitene pagriezas, neizpratne paskatijas uz burvi un sajuta vina elpu sev uz kakla. Vin? staveja nepielaujami tuvu, pieliecas un ar krutim pieskaras vinas plecam. Pamanijis, ka ragana parstajusi sajusma skatities uz piedavajumu, virietis attalinajas un, pagriezies, piegaja pie bufetes ar stiklu. Vin? izvilka divas vienadas stipra alkohola glazes. Vin? nolika to vinai priek?a un pagriezas atpakal uz kastem. Viena no tiem atradu brendija pudeli. Ie?lakstijas katra.
"Tu baidies no manis…" Gregorijs apsedas preti un ar raditajpirkstiem pastuma brilles Alises virziena. – Tu neuzticies. Es ceru, ka ar manu ticibu mums abiem pietiks.
Burve atkal dancoja ar pirkstiem par lietu ar indem, cenzdamas saklausit, par ko cukst glaze ieslodzita nave. Vai nu stikls bija stiprs, vai ari meitene bija kurla abas ausis.
– Tu izvelies vienu no pudelem un pievieno to vienai no glazem, kamer es nover?os… Es noversi?os par kaut ko… Un, kad atkal ieskati?os tavas acis, es izdzer?u nejau?i no jebkuras. .. Ka jums patik ?is ticibas parbaudijums?
Vin? noteikti ir traks. Un traks burvis ir vel viena davana. Un meitenes, kuras sabojaja savu dzivi, iesaistoties ar vinu, ta ir, pat nav problema, tikai nelielas bazas. Panika ir tada, ka vin? ir pilnigi bez galvas, pilnigi vajpratigs. Un Alise dzivos ar vinu zem viena jumta!
"Es tev nepalidze?u izdarit pa?navibu…" Vina nosledz lietu, joprojam domajot par to, ka vinam tik atri izdevas at?ketinat iemeslus vinas velmei atri aizbegt. Vin? isti nav telepats.
"Mila, maza burve…" vin? pieskaras vinas deguna galam un kaut ka pilnigi tevi?ka veida meginaja satvert vinas vaigu. Alisija neiztureja tadu patvalu un atkapas. "Jus zinat tik maz par navi un vel mazak par tas metodem." Es tikai piedavaju jums deribas. Lai gan ne… Teiksim ta, ka tev pietiks, ka es dzer?u indi no tavam rokam? Tikai ?odien pecpusdiena tu apsoliji mani pacienat…
Vin? atvera kastiti un pieskaras pirmajai pudelei.
Protams, man loti gribejas iesist ?im pa?apmierinatajam burvim pa degunu. Tacu mirklis pa?apmierinatibai nav nekas pirms moralas dilemmas – ticet vai ne. ?is piemers tikai atrisina jautajumu par virie?a uztice?anos burvei, bet ne otradi. Un tomer Alisija nolema. Vina pieliecas pie galda, izveloties pudeli. Ar peldo?u rokas kustibu vina izvilka no samta pudeli un nejau?i jautaja:
– Vai tu vel ieliesi teju?
Stenlijs zino?i pasmaidija un pieversas tejkannai. Viena mirkli korkis izdalija smarzigu aromatu ar piragu skabumu uz meles. Vilku oga ir tik lidziga lauram, ka, saskana ar legendu, ta kluva par svetu koku vienam no dieviem, kur? iemileja mirstigo meiteni, bet pedeja, slepjoties no savam jutam, ludza parejos debess cilvekus parvert vinu par koku, un vina kluva par muzzalo, nezudo?u lauru. Tomer kads liktena pagrieziens.
Daudzi cilveki sajauc ?os divus augus legendas del, pie?kirot pirmo ar destruktivam ipa?ibam tie?i ar dievu dekretu, tacu viss ir vienkar?ak. Auga ar garenisku lapotni un spilgtam sarkanam, baltam vai melnam ogam destilacija pati par sevi ir indiga, bez mitologijas. Noklustot cilveka organisma, sakas vem?ana un glotadu apdegumi, tad dehidratacija un ta rezultata iek?ejo organu audu nekroze.
Kad burvis pagriezas, par nozieguma pedam vestija tikai smalka brendija ?upo?anas un meitenes plauksta satverta kolba. Gregorijs iespaidigi piegaja pie galda, nolieca galvu uz saniem, it ka ceredams saskatit ?kidrumu at?kiribu, un tad ar atru kustibu panema kreiso glazi, pielika to pie lupam un, paskatijies pari stikla malai, jautaja. :
– Dzert?
Alise vienaldzigi paraustija plecus un pavisam nepiedero?a balsi, kura pavideja aizsmakusi notis, mierigi atbildeja:
– Ka velies…
Virietis, pat nesaraujoties, iedzera malku dzeriena. Vina seju parskreja apjukuma ena. Vin? ar meli nobrauca gar apak?lupu, atpazidams gar?as notis, bet neko nevareja pamanit.
Ilga moko?a gaidi?ana. Pulkstena zvans, kas atspideja no akmens sienam.
– Kura glaze bija inde? – Gregorijs aizsmacis un noveloti jautaja.
Ragana lenam piecelas un apstaigaja galdu, apstajoties preti virietim. Vina pati pienaca tik tuvu, ka nekitra deja ?kitis ?kistibas zverests. Vina piecelas uz pirkstgaliem, lai sasniegtu virie?a seju, ieelpotu vina aromatu ar sals un vetiverijas notim un izelpotu vina lupas, gandriz pieskaroties:
– Uzminiet… – Gregorija plauksta iekrita indes pudele, kura, ka jau sarunas sakuma, bija pilna.
Meitene lenam atkapas.
"Dodiet man nedelu," burvis klusi jautaja. – Ja mes nesadarbosimies kopa, es jus nosuti?u uz pirmo dirizabli. ko tu saki?
– Dirizablis? – ragana noskaidroja. Tas, ka vini atrodas kaut kur karalisko zinatnieku attistiba, jau sen tiek baumots, bet maza pilsetina. Vainags ieliek dzelzcelu ?kemba, pa tejkarotei. Un ?eit ir vesels dirizablis. – Vai vini jau ir atbrivoti?
"Vini jus izlaidis jusu del," burvis apliecinaja.
"Nedela…" vina klusi atkartoja un, panemusi lidzi kruzi, devas ara no virtuves.
"Alise," Gregorijs sauca gandriz pie sliek?na. Rokas vin? tureja indes pudeli. – Ka man vajadzetu novertet jusu ricibu?
Magisko ugunspuku mirdzuma ?kidrums mirgoja zeltaina dumaka. Ragana pacela uzaci un nopietna toni teica.
"Neizgudrojiet neko nevajadzigu, man vienkar?i nebija lidzi pretlidzekla."
14. nodala
Tris dienas ir pagaju?as. Tad vel cetras. Un tad divas nedelas. Un menesi.
Burvis un ragana iemacijas dzivot pec jauniem noteikumiem. Vin? vinai netrauceja, vina no vina izvairijas. Bet vakaros vini satikas virtuve. Ta ir kluvusi par nelielu tradiciju. Un tad burvji parcelas uz biblioteku. Vina ar teju, vin? ar brendiju. Meitene novilka kurpes, pabaza kajas zem sevis dzila atputas kresla, staveja nekustigi ar vedervederu lielo kruzi rokas un ieelpoja cepumu aromatu no skarda. Virietis panema no divana atzveltnes vilnas segu un pasniedza to vinai. Vin? pats izstiepas uz ta pa?a divana, lasija gramatu un nolika glazi alkohola tie?i uz gridas.
Visvairak vini gribeja runat. Reizem vinai vajadzeja sastadit eliksiru sarakstus, un tad tejai pievienoja palagu kaudzi. Un ik pa laikam vin? sedeja vinai preti kresla un ?kiroja kadus papirus mapes.
Nebija biezi ta, ka kada meitene biblioteka sedeja viena. Un vin? nepavadija nakti majas. Vin? aizbrauca kariete vai vienkar?i pazuda. Un tados vakaros ari nebija slikti, bet ar vinu bija labak. Jo dazreiz vin? aizmiga, un tad raganai vajadzeja piecelties un mest burvim segu. Un ari klausieties savu elpo?anu. Atgriezieties pie kresla, uzkapjot uz gluda paklaja, iztaisnojiet svarkus, lai kajas nenosaltu.
Kadu pecpusdienu Greta atnesa uz biblioteku vel dazas segas un cepumu kastitei pievienoja paris blodas ar konfektem un ar cukuru parklatiem augliem. Vini pienema saldumus un turpinaja dalit segu.
Vin? ari stastija stastus. Paris reizes. Vini bija laipni un nedaudz naivi. Burve zinaja istas beigas, bet vinam par to nestastija. Es negribeju tevi apbedinat. Un tad vin? ludza vinai kaut ko pastastit. Vinas stasti bija daudz realistiskaki un skumjaki: par divam masam, no kuram viena noslicinaja otru savu pieludzeju del. Par juras sirenu, kura iemilejusies jauna jurnieka, kurai vinas dziesmas nebija vajadzigas. Tur jurnieks nomira, un sirena turpinaja dziedat, ietriecot kugus klintis. Pec tadam pasakam vin? kluseja.
Vini abi bija pieradu?i. Meitene meginaja aizmirst nakti redzeto, ko dzirdejusi no kaleja, vina parliecinaja sevi par kludu, jo vina pasakas toreiz nevareja but tik laipnas. Vina cie?i skatijas, klausijas un driz vien nepamanija, ka uzskata, ka bailes ir nepatiesas. Un vin? vienkar?i samierinajas ar meitenes medmasas lomu. Nesamulsinaja, neapvainoja. Man bija bail atkal runat, lai neapvainotos. Iemacijos novertet lenos vakarus ar aromatiskiem augiem un segu.
Конец ознакомительного фрагмента.
Текст предоставлен ООО «Литрес».
Прочитайте эту книгу целиком, купив полную легальную версию (https://www.litres.ru/chitat-onlayn/?art=70554106) на Литрес.
Безопасно оплатить книгу можно банковской картой Visa, MasterCard, Maestro, со счета мобильного телефона, с платежного терминала, в салоне МТС или Связной, через PayPal, WebMoney, Яндекс.Деньги, QIWI Кошелек, бонусными картами или другим удобным Вам способом.